Enerģētika

Dienas Biznesa klubs: Latvijas Gāzes akcijas ģeopolitikas ritenī

Sanita Igaune, 10.10.2014

Jaunākais izdevums

Citadeles pārdošana ir tikai sīkums, kas kalpotu finanšu plūsmas nodrošināšanai, ja tiktu organizēta Latvijas Gāzes akciju pārdošana ASV investoriem, kurus interesē Inčukalna pazemes gāzes krātuve.

Enerģētikas jomā ir izteiktas ģeopolitiskās spēles. Šobrīd ir mēģinājums Eiropu atdalīt no krievu gāzes, tāpēc ik pa laikam presē lasām rakstus, kuros ASV pauž gatavību piegādāt slānekļa gāzi Eiropai, tai skaitā Baltijas valstīm. Turklāt ir būtiska secība, ka ASV ir interese piegādāt slānekļa gāzi Eiropai, tai skaitā Baltijai – nevis otrādi. Tomēr viss nav tik vienkārši, kā sākotnēji izskatās. Būtiska ir izmaksu sadaļa, lai beigās neizrādītos tā, ka slānekļa gāze no ASV izmaksā Latvijai daudz reižu vairāk nekā gāze no Krievijas. «Kādu ietekmi tas atstātu Latvijas tautsaimniecībai, vai kāds to ir rēķinājis,» DB klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, uzsvēra Latvijas Gāzes (LG) akcionāres Itera Latvija prezidents Juris Savickis.

Viedokļi par slānekļa gāzi atšķiras. J. Savickis ir novērojis, ka amerikāņi šajā jomā vairāk nodarbojas ar propagandu, lai Eiropa sabojātu savas attiecības ar Krieviju. Turklāt tiek ziņots un skaisti kartēs zīmēts, ka slānekļa gāze ir ne tikai ASV, bet arī Polijā un citās valstīs. Tādējādi nevaram izslēgt scenāriju, ka Latvijā lielas ASV kompānijas papētīs, iztērēs lielu naudu un secinās, ka te slānekļa gāzes nav, bet visu to laiku mums stāstīs, ka mazināta krievu gāzes ietekme Latvijā, bet beigās tas būs tikai blefs, norādīja J. Savickis. Tāpat ir jāatceras, ka Amerikā un Eiropā šajā jomā strādā spēcīgi lobiji. Lielākā problēma slānekļa gāzes jomā ir negatīvā ietekme uz vidi. Ja vēl lielajās valstīs tas nav tik būtiski, bet mazajās, tai skaitā Latvijā, situācija ir cita. Arī slānekļa gāzes transportēšana nav lēts prieks. Lai gan ASV saka, ka apgādās Eiropu ar slānekļa gāzi, nezin kāpēc licences gāzes eksportam nav izdevusi, šobrīd licences ir izsniegtas pētniecībai, diskusijas ir arī par potenciāli eksportējamo apmēru, stāstīja J. Savickis. Kopumā slānekļa gāzes projekts ir interesants, bet izteikumu, ka mums nav jārūpējas par attiecībām ar Krieviju, vajadzētu vērtēt ar skaidru prātu. Daudzi piemirst to, ka ASV slānekļa gāzes jomā ir liela loma subsīdijām no valsts. Viedokļi par slānekļa gāzi atšķiras, daļa valstu saka kategorisku – nē, bet citas – atbalsta šādus projektus. Piemēram, Francijā ir izpētīts, ka slānekļa gāzi iegūt nav iespējams, arī izteikumi par Poliju līdz šim ir vairāk jāuztver tikai kā izteikumi. Enerģētikas jomā veidot paralēlus kanālus ar Eiropu kopumā nav vērtējams negatīvi. «Jābūt taktiskiem un gudriem, lai no viena grāvja neieskrietu otrā, ir jāpaliek ceļa vidū,» aicināja J. Savickis. Kopējā tendence pasaulē energoresursu jomā gan ir skaidra: primāro energoresursu patēriņš katru gadu pieaug, taču sadalījumā starp pozīcijām būtiskas izmaiņas nav – palielinājums ir diezgan proporcionāls.

Vērtējot iespējamo LG akciju pārdošanas darījumu, no Vācijas uzņēmuma EO.N Ruhrgas (EO.N) nopērkot LG akcijas, valsts naudu nezaudēs, sacīja J. Savickis, atgādinot, ka publiski jau izskanējis, ka EO.N par sev piederošajiemm 47,23% LG daļu prasītu aptuveni 200 milj. eiro. Cena ir laba, ilgtermiņā valsts būs ieguvēja, jo LG katru gadu strādā ar aptuveni 30 milj. eiro peļņu (pērn atbilstoši Lursoft datiem LG peļņa bija 32,2 milj. eiro) un, neko nedarot, ar dividendēm ieguldījums atpelnītos 6–7 gadu laikā. Sākotnēji viņš uzskatīja, ka valstij nebūtu lietderīgi pirkt LG akcijas, taču domas mainījās brīdī, kad uzzināja, ka piedāvājumus par LG daļu pirkšanu no EO.N ir iesniegušas arī divas Lietuvas kompānijas. «Labāk, lai pērk Latvijas valsts,» teica J. Savickis. Arī lietuviešus LG akcijas vairāk interesē Inčukalna gāzes krātuves dēļ, jo tā būtu ērta vieta, kur gāzi uzglabāt.

Visu rakstu Latvijas Gāzes akcijas ģeopolitikas ritenī lasiet piektdienas, 10. oktobra, laikrakstā Dienas Bizness (4.-5. lpp)!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Vācijas uzņēmuma EO.N Ruhrgas (EO.N) nopērkot Latvijas Gāzes (LG) akcijas, valsts naudu nezaudēs, uzskata dabasgāzes piegādātājas un LG akcionāres SIA Itera Latvija prezidents Juris Savickis.

Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma Savickis ceturtdienas rītā norādīja, ka cena, par kādu akcijas tiek pārdotas, ir ļoti laba, un nodokļu maksātāju nauda netiks zaudēta, bet ilgtermiņā valsts būs pat ieguvēja.

Viņaprāt, valstij jānopērk LG akcijas un tad jādomā, kā rīkoties tālāk. Valsts pēc tam varot atrast akcijām vislabāko pircēju, kas atbilstu tās interesēm.

Sākotnēji J. Savickis uzskatījis, ka valstij nebūtu lietderīgi pirkt akcijas, jo valsts nekad nav labākais akcionāts. Taču domas viņš mainījis, kad nesaistošos piedāvājumus par LG daļu pirkšanu no EO.N iesniegušas arī divas Lietuvas kompānijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kontinentālās hokeja līgas (KHL) komandas Rīgas Dinamo finansētāji būs gāzes biznesa pārstāvji, sarunā ar aģentūru LETA atklāja AS Dinamo Rīga padomes priekšsēdētājs Juris Savickis.

«Būs izstrādāta īpaša shēma, kā tiksim pie finansējuma,» skaidroja Savickis, paužot, ka panākta oficiāla vienošanās ar pārstāvjiem no gāzes biznesa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - Juris Savickis un Guntis Belēvičs nodibinājuši jaunu uzņēmumu - AS SVC Group

Dienas Bizness, 12.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā uzņēmumu reģistrā un komercreģistrā reģistrēts 199 jauns subjekts, kas ir par 28 subjektiem mazāk nekā pirms nedēļas, liecina UR dati.

Biedrību un nodibinājumu reģistrā tika reģistrēti 16 subjekti. No kopējā skaita visvairāk jeb 177 bija sabiedrības ar ierobežotu atbildību un 15 biedrības.

Pagājušajā nedēļā likvidēti 385 subjekti, kas ir par 54 subjektiem vairāk nekā pirms nedēļas.

Lielākais reģistrētais uzņēmums pagājušajā nedēļā bija AS SVC Group ar 100 tūkstošu eiro pamatkapitālu. Kompānijas juridiskā adrese ir Rīga, Skanstes iela 50. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir Jānis Lauga, bet valdes locekļi – Juris Savickis un Anatolijs Demidovs. Savukārt uzņēmuma padomes priekssēdētājs ir Juris Savickis, padomes priekšsēdētāja vietnieks – Guntis Belēvičs, bet padomes locekle – Aija Rumba.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar sporta un fitnesa kluba Reaktors vadītāju Anniju Viškinti

Lelde Petrāne, 12.12.2014

Santorini, Grieķijā 2014. gada augustā. Viena no pasakainākajām vietām, kur esmu viesojusies

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild sporta un fitnesa kluba Reaktors vadītāja Annija Viškinte. Sporta un fitnesa klubs Reaktors ir latviešu uzņēmums, kurš dibināts 2000. gadā. Reaktora galvenais treneris ir sporta leģenda, kultūrists Aivars Visockis.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Kad vēl mācījos skolā, vasarā piestrādāju Reaktorā par administratori, vēlāk jau kļuvu par sporta kluba vadītājas vietnieci un nu jau vairākus gadus vadu šo sporta klubu. Darbs jau ir kļuvis par sirdslietu, man ļoti patīk atrasties sportiskā vidē, komunicēt ar klientiem, radīt apstākļus, lai cilvēki nāktu uz sporta klubu, nevis tikai trenēties, bet arī iegūt jaunus kontaktus, draugus, realizētu sen lolotus sapņus. Sporta klubā pats svarīgākais ir atmosfēra un to veido ne tikai telpas, aprīkojums vai ārējā vide, bet arī darbinieki, klienti-cilvēki. Daudzi nāk uz sporta klubu socializēties, satikt draugus, atpūsties no ikdienas rūpēm un transformēt negatīvo enerģiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Enerģētikas likuma grozījumiem pārkāpts AS Latvijas Gāze (LG) akcionāru līgums, šodienas sēdē secinājusi LG padome, kas šodien gan vēl neizšķīrās par vēršanos tiesā, lēmuma pieņemšanu atliekot uz martu, aģentūrai LETA teica LG padomes priekšsēdētāja vietnieks Juris Savickis.

Kā norādīja Savickis, lai varētu pieņemt lēmumu par vēršanos tiesā, uzņēmuma eksperti un juristi turpinās veikt padziļinātu juridisko analīzi. Taču patlaban jau ir konstatēts, ka nesen izsludinātie Enerģētikas likuma grozījumi pārkāpj LG akcionāru līgumu vismaz trīs punktos, pārkāpjot LG intereses, steidzinot LG sadalīšanu un izdarot «politisku spiedienu».

«Akcionāru līgums paredz, ka nekādi politiski lēmumi nedrīkst iespaidot LG, taču pēdējā laika notikumi ir piemērs, ka uzņēmumu ietekmē «politisks spiediens»,» skaidroja Savickis.

Par tālāko rīcību LG padome lems nākamajā sēdē, kas varētu notikt marta otrajā pusē. Savickis atklāja, ka sēde varētu notikt 22.martā. Līdz tam darbu turpinās LG juristi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Savickis: Nav pierādīta Krievijas saistība ar Malaizijas lidmašīnas katastrofu Ukrainā

LETA, 23.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Joprojām nav pierādīta Krievijas saistība ar Malaizijas lidmašīnas katastrofu Ukrainā, tādēļ runāt par sankcijām pret Krieviju ir pāragri, šodien Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma teica SIA Itera Latvija vadītājs Juris Savickis.

Ja pret Krieviju tiks vērstas sankcijas, tas notiks bez pierādījumiem. Un kas notiks, ja vēlāk atklāsies, ka Krievija ar šo katastrofu nav saistīta, retoriski vaicāja Savickis.

Viņš sankcijas vērtē negatīvi un ir pārliecināts, ka domstarpības jārisina politiskā un sarunu ceļā.

Viņaprāt, pirms apgalvot, kurš ir vainojams lidmašīnas katastrofā, vajagot padomāt, kam notikušais ir izdevīgs. Savickis uzskata, ka Krievijai nav izdevīgi, lai to atkal vainotu par visiem notikumiem.

Savickis ir pārliecināts, ka sankcijas un atbildes reakcija neskars gāzes piegādes. Viņaprāt Eiropa neatteiksies no Krievijas gāzes, kā arī Krievija ir ieinteresēta savu gāzi pārdot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gāzes tirgus liberalizācija Latvijā paaugstinās gāzes cenas patērētājiem par 20-30%, šodien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja uzņēmuma Latvijas Gāzes akcionāra SIA Itera Latvija valdes priekšsēdētājs, Latvijas Gāzes padomes priekšsēdētāja vietnieks Juris Savickis.

Kā sacīja Savickis, to, ka tirgus liberalizācija palielina cenas, apliecinājis Latvenergo gadījums, atverot elektroenerģijas tirgu.

Pēc uzņēmēja teiktā, gāzes tirgus liberalizācijas aizstāvji gribot panākt, lai gāze patērētājiem maksā vairāk. «Tā nav gudra doma,» sacīja Savickis, piebilstot, ka «šaujam paši sev kājā». Patlaban patērētajiem gan esot paveicies, jo resursu cenas pasaules tirgos ir zemas, līdz ar to tirgus liberalizēšanas ietekme varbūt nebūs tik skarba.

Savickis skaidroja, ka atverot tirgu, gāze tāpat tiks piegādāta no Krievijas, tikai parādīsies dažādi starpnieki, un līdz ar to sadārdzinot gāzes cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Savickis: Pēc Latvijas Gāzes sadalīšanas celsies dabasgāzes tarifi

LETA, 22.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Latvijas dabasgāzes apgādes kompānijas Latvijas Gāze (LG) sadalīšanas dabasgāzes tarifi celsies neizbēgami, šorīt intervijā LNT raidījumā 900 sekundes teica LG padomes priekšsēdētāja vietnieks un 16% LG akciju īpašnieka Itera Latvija vadītājs Juris Savickis.

Viņaprāt, patērētajiem LG sadalīšana nebūs labvēlīga. «Tarifi celsies neizbēgami, jo regulatoram tos nāksies paaugstināt,» sacīja Savickis, skaidrojot, ka LG sadalīšanā izveidojušajām kompānijām būs jāstrādā ar peļņu.

Savickis arī pauda, ka valstij būtu jāiegādājas no LG nodalītā jaunā kompānija, kurai tiks nodoti pārvades un uzglabāšanas sistēmas aktīvi. Pēc viņa teiktā, maģistrālie gāzes vadi un Inčukalns ir stratēģiski svarīgi objekti, kuriem jābūt valsts īpašumā. Tajā pašā laikā, Savickis vērsa uzmanību uz to, ka valsts ne vienmēr ir labākais uzņēmumu apsaimniekotājs.

Viņš arī pieļāva, ka Gazprom un Itera Latvija nepārdos LG akcijas un turpinās būt kā finanšu investors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas dabasgāzes uzglabāšanas un pārvades sistēmas operatora AS Conexus Baltic Grid akciju vērtība varētu būt 200 miljoni eiro, vēstīja TV3 raidījums Nekā Personīga.

Pagājuājā nedēļā valdība atbalstīja sarunu sākšanu ar energokompānijas akcionāriem par akciju iegādi. Latvijas valsts plāno uzņēmumā iegūt vairākumu akciju, atpērkot tās no "Gazprom", "Itera Latvija" un Vācijas "Uniper Ruhrgas". Vienlaikus, lai neietekmētu akciju cenu, valdība atsakās publiski informēt, vai ir nodoms pirkt tikai kontrolpaketi vai arī visus 68% no uzņēmuma, kas jāpārdod "Gazprom", "Itera Latvija" un "Rurghas".

Pēc raidījuma vēstītā, kāds senāks Ekonomikas ministrijas slepens pētījums esot uzrādījis, ka gāzes krātuves un maģistrālo tīklu vērtība varot būt 200 miljoni eiro. Vai tā varētu būt aktuālā cena, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) neprecizēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecrīgā esošais klubs “Četri balti krekli” uzsāks nākamo sezonu, kuras jaunums –- tiek atcelta kluba ieejas maksa.

Ņemot vērā to, ka Latvijā ir palicis maz klubu, kas prasa ieejas maksas, arī “Četri balti krekli” ir pieņēmis lēmumu, ka šis būs pirmais gads, kad samaksa par ieeju vairs netiks prasīta.

Kluba līdzīpašnieks un vadītājs Ainārs Tamisārs par jauno kluba sezonu noteic, ka būtiski nekas jaunajā sezonā nebūs mainījies. “Vieta tā pati, publika tā pati. «Mums jau vairākus gadus ir savs koncepts, sava publika, un apmeklētāji mūs nesaprastu, ja mēs, ko mainītu,»” stāsta Ainārs Tamisārs. Nemainīgi paliek arī vecuma ierobežojumi –- trešdienās un ceturtdienās ieeja no 18 gadu vecuma, piektdienās un sestdienās no 21 gada vecuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Četri balti krekli plāno attīstīt franšīzes konceptu

Kristīne Stepiņa, 03.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šoruden Rīgas klubs Četri balti krekli uzsāks sešpadsmito sezonu, bet Jelgavas krekli – trīspadsmito –, uzņēmums plāno attīstīt franšīzes konceptu

SIA Četri balti krekli 2000. gada pavasarī izveidoja četri biznesa partneri – Ainārs Tamisārs, Normunds Jakušonoks, Anrijs Tamisārs un Oskars Tutiņš. 2003. gadā Jelgavā tika atvērti Jelgavas krekli (SIA Pilsētas klubs). Šobrīd SIA Četri balti krekli īpašnieki ir A. Tamisārs un N. Jakušonoks. SIA Pilsētas klubs pieder Aināram Tamisāram.

Katru gadu Četri balti krekli dodas uz pasaules čempionātiem hokejā, attiecīgajā valstī ierīkojot fanu krodziņu. «Sākām ar Kanādas čempionātu, kas 2008. gadā notika Halifaksā. Šogad bija Maskavas baltie krekli, nākamajā gadā organizēsim Ķelnes baltos kreklus. Mūsu krodziņā pulcējas vairāki tūkstoši Latvijas hokeja izlases fanu, kas ir atbraukuši atbalstīt komandu. Jebkurā gadījumā – vai nu komanda ir uzvarējusi, vai zaudējusi – ir iemesls, ko atzīmēt,» uzsver A. Tamisārs. Viņš stāsta, ka ir bijusi iecere atvērt klubus arī citās Latvijas studentu pilsētās, piemēram, Valmierā, Liepājā, Rēzeknē un Ventspilī. «Šobrīd tādu pavisam konkrētu plānu nav, gaidām īsto mirkli. Ir doma izstrādāt franšīzi un tādā veidā izplesties. Pašlaik tiek gatavoti nepieciešamie dokumenti, kas nav lēts prieks. Franšīzes devēja dokumentu komplekts izmaksā 10-20 tūkstošus eiro,» norāda A. Tamisārs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hokeja kluba īpašnieka AS Dinamo Rīga zaudējumi pērn bija 712 912 eiro, liecina Firmas.lv informācija.

Tikmēr 2012.gadā uzņēmums strādāja ar peļņu 48 208 eiro apmērā.

Par 18% pērn sarucis Dinamo Rīga apgrozījums - no 13,31 miljona eiro 2012.gadā līdz 10,9 miljoniem eiro 2013.gadā.

Zaudējumi radušies, jo pērn samazinājies sniegtās reklāmas apjoms, teikts vadības ziņojumā.

AS Dinamo Rīga pamatdarbība ir saistīta ar profesionālas hokeja komandas uzturēšanu. Pārskata gada laikā turpināta hokeja komandas Dinamo Rīga dalība Kontinentālās hokeja līgas (KHL) čempionāta 2012./2013.gada sezonā.

Vadības ziņojumā teikts, ka pērn turpinātas aktivitātes reklāmas jomā sadarbībā ar Dinamo Rīga zīmola pārtikas un rūpniecības preču un produktu ražotājiem. Galvenos saimnieciskos ieņēmumus veido reklāmas pakalpojumu sniegšana, abonementu un biļešu tirdzniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iveta Zāģere pirms diviem gadiem nolēma izkāpt no komforta zonas – atvērt M.Pūres restorānu gandrīz 40 kilometru attālumā no Rīgas.

Vēl pirms četriem gadiem notika pirmais Ogres uzņēmējas lēciens ar galvu aukstā ūdenī, atverot Ogrē beķereju. Ar gadiem cilvēku plūsma Ogres promenādē palielinājusies, biznesa plānā ierakstītie mērķi saistībā ar beķereju ir sasniegti, taču restorāns ir kā tāds dzeguzes bērns – dzīvesstila uzņēmums, kas pašlaik spēj pastāvēt vienīgi beķerejas siltajā paspārnē. «Matemātika ir nepielūdzama, lai kā tu gribētu «izvilkt». Esam pamanījušies atvērt restorānu sarežģītā brīdī,» atzīst Iveta. Ivetas vīrs Māris Bulats, ar kuru viņa iepazinās, studējot pirmajā kursā Latvijas Mākslas akadēmijā, ir dzimis Ogrē. Sākotnēji ģimene dzīvoja Rīgā, bet vēlāk pieņēma lēmumu pārcelties uz klusāko un zaļāko Ogri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Uzņēmējs Igors Makarovs interesējas par Itera Latvija piederošajām akcijām Latvijas gāzē un Conexus Baltic Grid

LETA, 09.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas uzņēmējs, starptautiskās grupas Areti (iepriekš Itera) īpašnieks Igors Makarovs interesējas par SIA Itera Latvija piederošajām akcijām AS Latvijas gāze un AS Conexus Baltic Grid, apliecināja Itera Latvija valdes priekšsēdētājs Juris Savickis.

Viņš atzina, ka Makarovs ir viens no pretendentiem uz Itera Latvija piederošajām akcijām. Kurš kuru uzrunājis par iespējamu darījumu, Savickis neatklāja, atzīmējot, ka Makarovu pazīst jau aptuveni 20 gadus un pagaidām sarunas vēl ir sākuma līmenī.

Taujāts, vai atbilstoši Enerģētikas likuma prasībām Makarovam būtu iespēja iegādāties akcijas gan Latvijas gāzē, gan Conexus Baltic Grid, Savickis atbildēja, ka patlaban tas tiek pētīts. Tāpat vēl nav skaidrības, vai iegādātas varētu tikt tikai pašas akcijas uzņēmumos vai arī visa Itera Latvija.

Savukārt iespējamo darījuma cenu Savikcis neatklāja, vien norādot, ka runa ir par summām aptuveni tādā līmenī, kāds iepriekš izskanējis publiskajā telpā. «Plus, mīnus 5%,» viņš piebilda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Arī latvieši var būt ārvalstu investori

Didzis Meļķis, 04.10.2017

Londonā notikušā Eiropas Latviešu uzņēmēju un profesionāļu foruma dalībnieki

Tālāk skatāma foruma foto galerija!

Foto: Ineta Līdace

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunveidotā platforma Team Latvia būs «viens telefons, uz kuru var piezvanīt diasporai un tad piekļūt jau tās dažādajām kompetencēm», par Londonā notikušajā Eiropas Latviešu uzņēmēju un profesionāļu forumā panākto konceptuālo vienošanos saka Eiropas Latviešu apvienības (ELA) valdes locekle Elīna Pinto.

No Latvijas izceļojušie un ārvalstīs par savu jomu profesionāļiem kļuvušie uzņēmēji, augstskolu mācībspēki, pētnieki un Eiropas un globālo institūciju ierēdņi ir bagāts, bet pienācīgi neapgūts, intelektuālais, kā arī investīciju un biznesa iespēju resurss. Londonā notikušajā Eiropas Latviešu uzņēmēju un profesionāļu forumā ir panākta konceptuāla vienošanās starp nozīmīgām Eiropas diasporas un saistītām organizācijām Latvijā un Latvijas publisko sektoru, ka turpmāk šo attiecību un iespēju efektivizēšanai tiek izveidota jumta organizācija – Team Latvia.

To veido ELA, Lielbritānijas-Latvijas Uzņēmēju klubs (UKLBN), Norvēģijas latviešu organizācija Team Latvia, no kuras jaunā sadarbības platforma ir arī guvusi savu nosaukumu, biedrība Ar pasaules pieredzi Latvijā, Digital Freedom Festival jaunā iniciatīva Digital Diaspora un Latvijas eksporta atbalsta kustība Red Jackets. Praktiski šī sadarbība nozīmē, ka «mēs savas aktivitātes Latvijas saistībai ar diasporu turpmāk zīmolosim kā Team Latvia, un turpmāk veidosim jau strukturētu platformu sadarbībai ar Latvijas partneriem tieši ekonomikā,» skaidro E. Pinto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Jums nogādājam Dienas Biznesa 5000. numuru. Mums tā ir nozīmīga jubileja un vienlaikus arī atskaites punkts par paveikto, kā arī vēl veicamo

Avīzes gatavošana ir rituāls. Ļoti atbildīgs rituāls. Rūpīgi izsvērts, pārdomāts rituāls būt interesantiem, aktuāliem, vajadzīgiem. Jo jebkura medija dzīvotspēja ir atkarīga no tā spējas būt vajadzīgam savam lasītājam.

Tieši tik vienkārša un vienlaikus sarežģīta ir ikviena medija veiksmes atslēga.

Mēs, Dienas Biznesa komanda, esam lepni un gandarīti, ka jau vairāk nekā 23 gadus esam lielākais, nozīmīgākais un biznesam vajadzīgākais medijs Latvijā. Mūs ir pēluši, lamājuši, mums ir pārmetuši. Uz mums ir dusmojušies, mums ir teikuši paldies. Lai nu kā būtu, kopš pirmā numura iznākšanas 1992. gada 13. aprīlī mums nav bijis un arī nākotnē nebūs citu virsmērķu, kā runāt par Latvijas biznesam svarīgām lietām, aizstāvēt biznesu un piespiest biznesa vides veidotājus lemt gudri, tālredzīgi un atbildīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Biznesa vieta: Rīgas Sporta pils kvartāls - vieta nišas biznesam

Signe Knipše, 09.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kluss centrs ar novārtā pamestas nomales izjūtu nišas biznesiem – tā varētu raksturot kādreizējās Rīgas Sporta pils kvartālu Rīgā .

To ieskauj četras ielas: divas ar militāriem nosaukumiem – Artilērijas un Lielgabalu – un divas saistītas ar kultūrvēsturi – Tērbatas un K. Barona. Kvartālā, kura vidū kādreiz atradās Rīgas Sporta pils, dzīve rit savu gaitu. Citādi jau nevar būt. Veikaliem un citiem biznesiem, kas še izvietojušies, galvenie klienti esot nevis nejauši garāmgājēji, bet pastāvīgi – savējie – pircēji. Kādreizējā sporta būve (atrodas kvartāla vidū aiz metāla žoga) pašlaik biznesu tikpat kā neietekmē, atzīst DB aptaujātie uzņēmēji.

Sports – citur

Sporta pils tika uzcelta pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados un ilgāku laiku bija vienīgā vieta, kur var slidot ziemu un vasaru. Laikiem mainoties, deviņdesmitajos gados Sporta pils kļuva par vietu, kur ne tikai nodarbojas ar sportu, bet arī pērk un pārdod poļu un citu labumus. 2008. gadā ēka nojaukta. Pašlaik zemes gabals pieder Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājam Urmasam Sorumā (Urmas Soorumaa), tur plānots būvēt daudzfunkcionālu kvartālu, kurā būs nami dzīvokļiem, birojiem, veikaliem. «Gatavojamies jaunam arhitektūras konkursam,» par ieceres virzību saka projekta attīstītāja SIA Rotermann Latvia valdes locekle Kristīne Stabiņa. Saskaņā ar pašreizējiem plāniem pret Tērbatas un Artilērijas ielu plānotas dzīvojamās ēkas, pret Lielgabalu un K. Barona ielu – biroji. Visās ēkās pirmajos stāvos pa perimetru būšot veikaliņi, kafejnīcas. Kvartāla iekšpusē paredzēta teritorija apstādījumiem. Rotermann ir atteicies no ieceres par viesnīcu, jo pašlaik tirgū šis segments esot piesātināts. Būvniecību domāts sadalīt sešās vai septiņās kārtās, jo tik lielu platību – 80 tūkst. m2 – nevarot apgūt vienā reizē. Aplēses, kad kvartālā varētu pacelties jaunas ēkas, K. Stabina atturējās nosaukt, taču atzina, ka līdz tam vēl esot diezgan ilgi. «Mierīgi nesteidzīgi darām uz priekšu, nekur neesam pazuduši, » situāciju rezumē K. Stabiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Lattelecom grupas uzņēmuma Citrus Solutions valdes priekšsēdētāju Miku Stūrīti

Lelde Petrāne, 19.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Citrus Solutions valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis. Citrus Solutions ir Lattelecom grupas uzņēmums. Uzņēmumā strādā aptuveni 300 darbinieki. Citrus Solutions specialitāte ir dažāda veida inženiersistēmu projektēšana un būvniecība – sākot no telekomunikāciju tīkliem, ēku automatizāciju un beidzot ar vēdināšanas un kondicionēšanas sistēmām.

Miks Stūrītis biznesa portālā db.lv arī regulāri publicē savus blogus.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Man patīk, ja ir iespēja attīstīt kaut ko jaunu un darbs nav vienveidīgs. Citrus Solutions ir lieliska vieta, kur īstenot jaunas un ambiciozas idejas, turklāt nav divu vienādu projektu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Nodokļu reformas sitiens boksam

Sandris Točs, speciāli DB, 28.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības iecerēto nodokļu izmaiņu rezultātā ziedojumu samazinājums sportam var būt graujošs, jo lielajām kompānijām zudīs interese atbalstīt sportu bez nodokļu atlaides

Tā intervijā DB stāsta LNK Boxing valdes priekšsēdētājs, olimpietis Jevgēņijs Saproņenko, piebilstot, ka boksa nozares mērķis ir sagatavot profesionālus bokserus Maira Brieža līmenī.

Fragments no intervijas:

Pirms gada ar ambiciozu mērķi nodrošināt konkurētspējīgu Latvijas pārstāvniecību 2020.gada olimpiskajās spēlēs tika nodibināts boksa klubs LNK Boxing. Vai bokss Latvijā var būt arī bizness?

Var teikt, ka tas ir mazais bizness. Bokss pašlaik ir populārs visā pasaulē. Turklāt ne tikai profesionālais bokss, ne tikai kā sporta veids, bet arī kā fiziskās formas un veselības uzturēšanas veids. Mūsu klubā ar boksu nodarbojas arī sievietes un meitenes, zēni un vīrieši, kuri negatavojas kāpt ringā. Tie ir arī, piemēram, uzņēmēji, kuri vēlas būt lieliskā fiziskā formā. Būtībā mēs laužam stereotipu, ka bokss ir bīstams sporta veids, ka atnāksi un tiksi piekauts vai ka ar boksu nodarbojas cilvēki, kuri mīt nelabvēlīgos pilsētas rajonos. Kaut gan jāatzīst, ka šāds stereotips joprojām pastāv. Mēs, gluži otrādi, rādām, ka bokss var būt nodarbība veselībai, dzīvespriekam, ka bokss var būt patīkama nodarbe. Treniņi, protams, nav bezmaksas, klubu apmeklē liels cilvēku skaits, un mēs šādā veidā nopelnām. Pērn augustā atvērām pirmo klubu A. Saharova ielā, tad decembrī durvis vēra jau otrs mūsu klubs, kas atrodas Olimpiskajā sporta centrā Grostonas ielā. Te ir liela zāle, tas atrodas Latvijas labākajā sporta centrā, un tajā ir pats labākais boksa aprīkojums, kā arī Baltijas valstīs vienīgais sertificētais olimpiskais rings.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

«Lielisko klubs» sarūk

Didzis Meļķis, 15.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kredītreitingu kompānija Standard & Poor’s (S&P) samazinājusi Somijas kredītreitingu uz AA+, lasāms kompānijas vietnē, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Visaugstākajā līmenī S&P patur Somijas pārvedumu un konvertējamības (T&C) novērtējumu, bet tam ir maza saistība ar lietu stāvokli pašā ekonomikā. Šāds novērtējums ir visām eirozonas valstīm, un tas atspoguļo tirgus uzticību ne tik daudz tām, cik Eiropas Centrālajai bankai, proti, ka ir ārkārtīgi maz ticams, ka tā varētu ierobežot pieeju ārvalstu valūtām maksājumu veikšanai. Piemēram, par Krieviju aģentūrai šādas pārliecības nav gandrīz nemaz, un tās T&C novērtējums ir BBB- jeb t.s. miskastes statusā.

Līdz ar to ir vēl vairāk sarucis AAA reitinga «klubs». Kaut Eiropa tajā aizvien ir pārstāvēta visplašāk, konkrēti no eirozonas gan nevainojams S&P reitings ir tikai Vācijai un Luksemburgai, un Vācijas ekonomikai nemaz tik labi vairs neklājas, kā to aprakstījis arī DB (Pasaulei drudzis no Vācijas datiem, 13.10.2014. u.c.). Augstākais kredītreitings ir arī Dānijai, Vācijai, Lihtenšteinai, Norvēģijai, Zviedrijai, Šveicei un Lielbritānijai. Citviet pasaulē tāds ir Austrālijai, Kanādai, Honkongas īpašajam administratīvajam reģionam un Singapūrai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ja mēs šo klubu kategorizēsim kā peļņas vietu, tad džezs te nedzīvos. Pirmajā vietā te ir mūzika, skaņa, sapnis un kultūra. Šādas vietas džezmeņi dēvē par džeza baznīcu.»

Tā uzsver džeza mūziķis Deniss Paškevičs, kurš pirms trīs mēnešiem kopā ar domubiedriem atvēra džeza klubu Pashkevich Jazz Club. «Pirms gada manī radās impulss īstenot jaunu un interesantu projektu – džeza klubu Rīgā. Tas nāca no potenciālajiem partneriem, kuru vēlme iesaistīties šajā projektā man deva iekšējo sajūtu, ka visi kopā mēs to varam izdarīt kvalitatīvi. Viens no viņiem ir džeza mūziķis, pianists un uzņēmējs Nikita Bratus. Faktiski tas ir starptautisks projekts,» stāsta Pashkevich Jazz Club mākslinieciskais vadītājs un zīmola nesējs Deniss Paškevičs, kurš ir džezmenis ar 25 gadu stāžu, kā arī jau iepriekš piedalījies vairāku uzņēmumu attīstīšanā. Viņš atzīst, ka biznesa daļa viņa dzīvē līdzās mūzikai vienmēr ir bijusi, jo patiesi veiksmīgi radoši cilvēki dzīvo sakārtotā personīgajā kosmosā, līdzsvarotu domu un iekšējas pasaules vidē. Tas palīdz radīt. Sakārtota materiālā vide ir viena no veiksmīgas radošas dzīves platformām. «Jādomā, kā veidot pareizo līdzsvaru, jo mākslā ir ļoti daudz realitātes. Tā ir piepildīta ar zināšanām un spēju tās pārvaldīt, īpaši runājot par džeza mūziku, kompozīciju un improvizāciju tajā,» viņš turpina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Bērnu sporta un izklaides klubā Akropolē investē 1,2 miljonus eiro

Monta Glumane, 16.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 1,2 miljonus eiro, iepirkšanās un izklaides centrā "Akropole" izveidots un atklāts bērnu sporta un izklaides klubs "MaryMaris".

Jaunais klubs aizņem 1800 m2 un tajā pieejamas deviņas atrakcijas dažādu vecumu bērniem, ģimenes restorāns, kā arī pasaku namiņi, kas paredzēti dzimšanas dienas ballītēm un citiem pasākumiem. "MaryMaris" ģimenes restorāns piedāvā Eiropas virtuvju ēdienus gan bērniem, gan pieaugušajiem, gan arī biznesa pusdienas.

"Mūsu ceļš līdz sava sporta un izklaides kluba izveidošanai Latvijā bija ilgs, taču beidzot mūsu projekts ir īstenots. Esam priecīgi, ka varam iepazīstināt apmeklētājus ar vietu, kur jautri un bezrūpīgi atpūsties ģimene lokā – rotaļāties, lēkāt pa batutu, sacensties veiklībā, izbaudīt atrakcijas, ar prieku pavadīt brīvo laiku un svinēt bērnu svētkus," stāsta uzņēmuma valdes loceklis Jans Borodajevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK pieņem izskatīšanai AS Nordeka akcionāra atpirkšanas piedāvājumu

Žanete Hāka, 19.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija saņēmusi Jura Savicka, AS Nordeka akciju atpirkšanas piedāvājuma izteicēja, iesniegumu atļaujas saņemšanai obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likuma, informē FKTK.

Juris Savickis ir akciju sabiedrības Nordeka akcionārs, kuram tiešā un netiešā veidā pieder 1,813 miljoni jeb 95,1% balsstiesīgo akciju minētajā sabiedrībā.

Akciju atpirkšanas piedāvājuma veids ir galīgais akciju atpirkšanas piedāvājums, kas sevī ietver arī obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.

Vienas akcijas atpirkšanas cena pēc prospektā sniegtās informācijas ir 1,181 eiro.

Akciju atpirkšanas piedāvājumu akciju sabiedrības Nordeka akcionāri var pieņemt 30 kalendāro dienu laikā, skaitot no nākamās dienas, kad Juris Savickis saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu ir publicējis oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis informāciju par akciju atpirkšanas piedāvājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jura Savicka vadīta kompānija uzbūvē un palaiž Taškentas TEC jauno bloku Uzbekistānā

rus.db.lv, 12.12.2017

Attēlā (centrā no labās) Uzbekistānas prezidents Šavkats Mirzijevs un «Synecta Central Asia» prezidents Juris Savickis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzbekistānas prezidents Šavkats Mirzijevs 2.decembrī nospieda simbolisko Taškentas TEC jaunā bloka palaišanas pogu, kura jauda ir 370 MW, savukārt šī projekta ģenerāluzņēmējs ir starptautiskā kompānija «SynectaCentralAsia», kuru vada Latvijas uzņēmējs Juris Savickis. Kompānijas vadībā ir arī ekonomikas zinātņu doktors Mihails Kuzņecovs, kurš ir nācis no Latvijas. Par jaunā TEC bloka atklāšanu plaši ziņoja Uzbekistānas mediji, informācija par to ir atrodama arī Uzbekistānas prezidenta oficiālajā mājas lapā.

«Mēs īstenojam šīs reformas, lai palielinātu mūsu valsts ekonomisko potenciālu,» svinīgajā Taškentas TEC jaunā energobloka iedarbināšanas pasākumā teica Uzbekistānas prezidents Š.Mirzijevs, uzsverot, ka «savs vārds te ir sakāms jaunajai speciālistu paaudzei, kuri pārvalda modernas mūsdienu tehnoloģijas.»

Tieši Š.Mirzijevs,esot vēl Uzbekistānas premjerministra amatā, uzsāka vērienīgo valsts enerģētikas attīstības programmu 2016.-2022.gadam, kurā ir paredzētas vairāk nekā 5 miljardus ASV dolāru lielas investīcijas. Taškentas TEC projektam šajā programmā ir atvēlētas 512 miljonus dolāru lielas investīcijas, no kurām 410 miljoni dolāru bija paredzēti tieši jaunā energobloka iekārtu un celtniecības izmaksu segšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

No vasaras kafejnīcas izaug par restorānu, kas strādā visu gadu

Kristīne Stepiņa, 08.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas ēdināšanas iestādēm ziemas sezonā neklājas viegli, tomēr grilbārs Lighthouse no vasaras kafejnīcas ir izaudzis par restorānu, kas strādā visu gadu.

Uzņēmējs, grilbāra Lighthouse vadītājs Raitis Bērziņš uzskata, ka restorāniem vajag pašiem organizēt dažādas aktivitātes, nevis gaidīt, kad to darīs pašvaldība. Jau otro gadu pēc kārtas Ķemeru mežā tika organizēts grilbāra Lighthouse iniciēts pikniks, kas veicināja to, lai restorāni izbrauktu no savas ierastās vides un cilvēki brīvā dabā varētu nobaudīt dažādus ēdienus.

Jaunības kļūdas

R. Bērziņš ir studējis Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Pārtikas tehnoloģijas fakultātē, taču mācības pametis, kad bijis jāpieņem lēmums, ko darīt – studēt vai pievērsties uzņēmējdarbībai? Tagad viņš nožēlo, ka nav spējis apvienot darbu ar mācībām, un nākamajā gadā plāno atsākt studijas LLU. «Gribu pierādīt sev, ka varu pabeigt augstskolu, ka esmu pietiekami zinošs. Kas zin‘, varbūt arī papīrs kādreiz noderēs,» teic uzņēmējs. Jūrmalā un konkrēti Jomas ielā R. Bērziņš nonācis apstākļu sakritības rezultātā. «Mums piedāvāja šo vietu, jo iepriekšējā kafejnīca telpas atstāja tieši pirms sezonas. Tolaik bijām jauni un zaļi, entuziasma pilni puiši. Ja tagad būtu jāsāk no nulles, iespējams, darītu citādi,» pirmos soļus biznesā atceras R. Bērziņš. Galvenā kļūda, kas izdarīta pirms 13 gadiem, kad sākta uzņēmējdarbība, bijusi preču zīmes nepiereģistrēšana.

Komentāri

Pievienot komentāru