Ekonomiski motivēta migrācija nav vienā virzienā, un migrantu naudas pārvedumi ir nozīmīgi arī Eiropai, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Paralēli migrantu pieplūduma krīzei Eiropā notiek arī pretēja kustība, un Eiropā naudu sapelnījušie atgriežas Āfrikā, lai sāktu patstāvīgu biznesu. Tā publikācijā par Senegālu un Subsahāras Āfriku vispār secina biznesa datu un ziņu aģentūra Bloomberg. «Šis ir izcils piemērs, ka cilvēks, nopelnot starta kapitālu attīstītā Eiropas valstī, atgriežas dzimtajā zemē un uzsāk savu biznesu. Faktiski gan pašam imigrantam un viņa ģimenei, gan tā dzimtajai zemei tas ir ideāls imigrācijas variants, kad ārzemēs uzkrātā pieredze un kapitāls atvesti un ieguldīti savā valstī,» DB saka farmācijas uzņēmuma Lundbeck Latvia vadītājs, migrācijas jautājumos specializējies ekonomikas zinātņu doktors Eduards Vanags.
Grūtais ceļš mājup
«Āfrikā dēls migrants ir ģimenes sapnis,» Bloomberg saka kāds 40 gadus vecs senegālietis, kurš ar Spānijā sapelnīto atgriezies un atvēris savu veikalu. Viņš gan arī saka, ka «atgriešanās prasa drosmi un apņēmību». Ilustrācijai aģentūra izmanto vairākus piemērus dažādos mazajos uzņēmumos, kas sākti ar Eiropā sapelnīto kapitālu un nu pamazām vairo darba vietas pašā Subsahāras reģionā.
«Migrācija valsts attīstībai ir fundamentāli nozīmīga,» aģentūrai saka Starptautiskās Migrācijas organizācijas Senegālas biroja vadītājs Jo Linds Roberts, norādot, ka doma par migrāciju uz Eiropu kā vienīgo veidu ģimenes materiālajai nodrošināšanai aizvien ir ļoti izplatīta. No Rietumāfrikas ar laivām pāri Vidusjūrai Itālijā šogad nonākušo migrantu starpā tieši senegāliešu ir visvairāk. Ekonomiskā emigrācija vismaz uz laiku ir Senegālas ekonomikas stabila stute jau gadu desmitiem kopš Francijas koloniālisma laikiem.
Pašreizējās bēgļu krīzes kontekstā Francijas premjers Manuels Valss ierosinājis pielikt pūles, lai sevišķi Āfrikā paturētu tos potenciālos bēgļus, kuru motivācija ir ekonomiskas dabas, un tā vismaz daļēji atvieglotu bēgļu plūdu radīto slogu. Zināms, ka vieglāk to ir pateikt nekā izdarīt, un Eiropas ļoti izvērstā un bagātīgā starptautiskā palīdzība Āfrikai no sākta gala ir bijusi arī ar šādu motivāciju – kā profilaktisks pasākums, lai noturētu potenciālos migrantus viņu dzimtenē. Dažnedažādu iemeslu dēļ, starp kuriem ne mazākais ir Āfrikā nereti sastopamā epidēmiska rakstura korupcija, šādu Eiropas centienu augļi līdz šim ir visai trūcīgi.
Jebkurā gadījumā, piemēram, privātpersonu veiktie naudas pārvedumu dati liecina, ka ekonomiski motivēta migrācija Eiropā ir ne tikai uz palikšanu, bet tai ir arī augoša tendence.
Visu rakstu Āfrika uz Eiropu nepārcelsies lasiet 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness.
