Citas ziņas

Dienas tēma: Dialogu neatstāt piekalnē

Didzis Meļķis, 25.05.2015

Foto: Picture alliance/Moodboard/Scanpix

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

Austrumu partnerībā uzsvars pārbīdīts uz individuālu pieeju un lietišķumu; biznesu gan vājina sabiedrības dilemmas

Austrumu partnerības (AP) Rīgas samita ietvaros notikušajā Biznesa forumā tā rīkošanas partnera ‒ Latvijas Darba devēju konfederācijas ‒ prezidents Vitālijs Gavrilovs nenoguris uzsvēra sociālo partneru dialoga nozīmi ES un austrumu pierobežas partneru starpā. Tas visai uzskatāmi demonstrēja ES vispārējās AP politikas stratēģijas maiņu. To sevišķi likusi pārskatīt Krievijas agresija Ukrainā, kas ir skatāma kontekstā ar iepriekšējo AP samitu Viļņā.

Arī Latvijas ekonomikas ministre foruma atklāšanas diskusijā sacīja, ka ES un AP sadarbība ir tik stipra, cik stiprs ir tās vājākais posms. Lai to lieki nepārbaudītu un AP ideju ‒ Eiropas vērtībās balstītu sadarbību ar Baltkrieviju, Ukrainu, Moldovu, Gruziju, Armēniju un Azerbaidžānu ‒ vispār uzturētu dzīvu un darboties spējīgu, turpmāk uzsvars būs tieši uz lietišķajām attiecībām, priekšplānā izvirzot uzņēmējus, «kas spēj lietas mainīt», kā to formulēja Eiropas Ekonomisko un sociālo lietu komitejas (EESK) Darba devēju grupas prezidents Jaceks Pjotrs Kravčiks. Arī ekonomikas ministre sarunā ar DB forumā sacīja, ka «galu galā ir jāsaprot ‒ cik liela interese šajās attiecībās būs biznesam, tik liela tā būs arī politiķiem. Tie attiecīgi nosvērsies par labu kādam no virzieniem – austrumiem vai rietumiem.»

Īpatnējā kārtā Ukraina ir radikāls piemērs pašas Eiropas problēmām, DB komentē J. Kravčiks. Proti, pilsoniskā sabiedrība, ar ko ES saprot darba devēju, darba ņēmēju, nevalstisko organizāciju (NVO) un politiskās varas dialogu, pēdējos gados nav līdzsvarā. «Tāda ES ir pilsoniskās sabiedrības definīcija,» par šo spēku samēru saka EESK amatpersona, «bet NVO Eiropā pēdējos gados piesaka tiesības uz lielākām un radikālākām balss tiesībām, kas jau vairs nav līdzsvaroti. Saceltā trokšņa dēļ tas traucē līdzsvaru arī politiķu darbā, un politikas veidotājiem ir nosliece drīzāk ieklausīties tajā nekā sociālo partneru strukturētajos viedokļos».

Plašāk lasiet rakstā Rīgā izlīdzina politiku pirmdienas, 25. maija, laikrakstā Dienas Bizness (5. lpp.)!