VID «baltā saraksta» ieguvumu paplašināšana, nodokļu sloga pārnešana uz nekustamo īpašumu, labāka informētība par valstī iekasēto nodokļu izlietojumu palīdzētu ēnu ekonomikas mazināšanas jomā , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Latvijā fokuss uz ēnu ekonomikas legalizēšanu – apkarošanu ir bijis pietiekami ilgu laiku, jo īpaši aktualizējās krīzes laikā. Valsts institūcijas ik pa laikam ziņo par panākumiem, tomēr lielos vilcienos pagrieziens tās kritumam bija vērojams periodā, kad ekonomika sāka atgūties, DB novērojumos dalījās SEB bankas Makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis. Pieredze rāda, ka neviens pasākums nespēs dot kādu būtisku rezultātu, ja netiks īstenots plaša spektra pasākumu plāns. «Nodokļu nemaksāšana sākas mūsu galvās,» tā Dienas Biznesa (DB) klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, šā gada sākumā (publikācija 28.01.2015.) uzsvēra finanšu ministrs Jānis Reirs. Latvijā aptuveni 200 tūkst. ļaužu saņem algu aploksnēs. Iedomājieties, Gan bei grupa nodrošinātu algu pielikumu skolotājiem, ja valsts spētu iekasēt visus nodokļus, ko katrs no mums, apmeklējot šos restorānus, ir jau samaksājis, aizdomāties aicināja J. Reirs. Ēnu ekonomikas jomā ir fantastisks potenciāls, ministram piekrita Brīvā viļņa valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris. Viņš piedāvāja sadalīt tautsaimniecību pa nozarēm un, piemēram, uzņēmumu vidū salīdzināt samaksāto nodokli uz vienu strādājošo darbinieku, jo negodīgas konkurences dēļ nozarē zaudē godīgie uzņēmumi. Tāpat vēl aizvien ir VID nodaļu priekšnieki, kas pie konkrētiem uzņēmumiem vienkārši neiet, līdz ar to ēnu ekonomikas jomā patiešām ir kur izvērsties, piebilda A. Babris. Lielas aktivitātes, lai valstī netiktu celti nodokļi, ir paredzētas ēnu ekonomikas apkarošanas jomā, līdzīgi kā finanšu ministrs DB kluba biedru tikšanās laikā uzsvēra Ministru prezidente Laimdota Straujuma. «Neredzu citas iespējas,» sacīja L. Straujuma, vienlaikus atgādinot, ka visi esam vienā laivā, jo, ja naudas nebūs no biznesa, tad nebūs resursu veselībai un izglītībai.
Pilnībā neizskaudīs
Ēnu ekonomikas fenomens būs vienmēr un to pilnībā izskaust nebūs iespējams. Turklāt pārmērīgam ēnu ekonomikas apjomu vērtējumam atturētos piekrist, tā varētu variēt ap 30% no ekonomikas, uzskata D. Gašpuitis. Prāvāks ēnu ekonomikas īpatsvars ir nozarēs, kur ir lielāks skaidras naudas apgrozījums – būvniecībā, tirdzniecībā un komercpakalpojumos. «Tas pats attiektos arī uz reģionālo sadalījumu, kur procentuāli lielāks īpatsvars varētu būt tieši lauku apvidos. Tāpat jāņem vērā, ka ēnu ekonomika raksturo arī samērā zemo ekonomikas attīstību, kas liek izmantot norēķinus, apejot valsts kasi. Protams, reizēm var būt aizskaroši, ka cīņa ar ēnām norit nevienmērīgi, tas ir, skar mazos apmērus. Tomēr ar kaut ko ir jāsāk un tas apstiprina tēzi, ka cīņa nevar būt kampaņveidīga. Tai jābūt konstantai, ir jābūt plānam, politiskajai gribai un atbalstam un, kas nav mazsvarīgi, arī sabiedrības iesaistei, spiedienam. Šie jautājumi skar arī korupcijas problēmas,» klāstīja D. Gašpuitis. Būvniecības jomas uzņēmējs, kurš vēlējās palikt anonīms, DB piebilda, ka sākotnēji ir nepieciešama politiskā griba pēc pārmaiņām valstiskā līmenī, jo, kamēr lietas tiks darītas «pa vecam» nekas daudz nemainīsies. Pozitīvus soļus, kas sperti pēdējā laikā, lai veicinātu caurskatāmāku valsts izdevumu izlietojamību, ir novērojis D. Gašpuitis. «Šīm iniciatīvām ir jāturpinās, jo bieži vien ir skaidrs, ka vienai vai otrai nozarei trūkst finansējuma, tomēr skaidrības par esošā finansējuma lietderību nereti pat nav atbildīgo institūciju rīcībā. Tās skar arī rīcību, kas veicina pilsoniskās vides stiprināšanu, uzticamību valstij. To nevar atrisināt ātri, bet pakāpeniski. Ja būs panākumi un sabiedrība redzēs pozitīvu virzību, situācija uzlabosies,» turpināja D. Gašpuitis.
Visu rakstu Ēnu ekonomikā jāķer ne tikai mazās, bet arī lielās zivis lasiet 28. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.