Budžets

Dienas tēma: Ieskicē Latviju aizsardzības industrijā

Didzis Meļķis, 11.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļot budžeta izdevumus aizsardzībai, Latvija sekmē vietējo uzņēmēju iesaistīšanos ienesīgajā aizsardzības industrijā, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tuvošanās NATO dalībvalstīm vēlamajam aizsardzības tēriņu apjomam – 2% no IKP – ir pozitīvs stimuls arī Latvijas duālā rakstura uzņēmumiem – tiem, kuru produkti un pakalpojumi orientēti gan civilajam, gan militārajam tirgum. Atsaucoties uz Latvijas visai ievērojamo drošības industrijas pagātnes spožumu un iezīmējot mūsdienu iespējas, Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija (LDAIF) piedalās nākamnedēļ Londonā notiekošajā pasaules lielākajā Starptautiskajā Aizsardzības, drošības un aprīkojuma izstādē (DSEI).

Pieslēdzas lielajiem

Latvija ir zaudējusi savas padomju laika militārās rūpniecības kompetences, kuru atjaunošana jau NATO drošības sistēmā tādā apjomā ir neiespējama un diez vai arī ekonomiski pamatota. Tomēr aizsardzības jomas nozīme objektīvu apstākļu dēļ aug arī Latvijā. LDAIF patlaban vieno 36 biedrus, ieskaitot, piemēram, arī Rīgas Stradiņa universitāti un asociēto biedru statusā tādas daudznacionālās korporācijas kā SAAB un BAE Systems, DB stāsta federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle. Starptautisko dalībnieku piesaiste ir nozīmīga, jo dod iespēju Latvijas uzņēmumiem iesaistīties piegādes ķēdēs, «kas prasa specializāciju, kvalitāti un noteiktu apjomu. Šie ir galvenokārt uz starptautiskiem projektiem un eksportu vērsti uzņēmumi».

Londonā prezentējamajā LDAIF katalogā norādīts, ka 70. gados gandrīz 70% Latvijas ražošanas produkcijas bija domāta militārajām vajadzībām, kas, saprotams, līdz ar PSRS sabrukumu ir neatgriezeniskā pagātnē. Tradicionālais veids, kā attīstīt savu nacionālo aizsardzības industriju, ir t.s. ofseta politika, kad apmaiņā pret attiecīgiem iepirkumiem piegādātājs nodrošina arī kādu kompetenču pārnesi, piemēram, nodrošinot tehnisko uzturēšanu pircēja valstī. Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieks un politikas direktors Jānis Karlsbergs DB skaidro, ka klasiska ofseta politika ES kopš 2009. gada ir aizliegta, tomēr pats princips aizvien ir izmantojams arī Latvijā.

Visu rakstu Iesaistās ķēdēs lasiet 11. septembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru