Jaunākais izdevums

Rīgas Universālais termināls iegulda noliktavās, kravu laukumos, tehnikā un piestātnēs; atrod jaunas kravas

Trīs gadu laikā, kopš par termināļa īpašniekiem kļuvis singapūriešu ostu operators Portek un caur to arī japāņu daudznozaru korporācija Mitsui, būtiski mainījušies kompānijas darbības principi, kas saistīti ar normatīviem, iekšējām un starptautiskām procedūrām, DB norāda SIA Rīgas Universālais termināls (RUT) izpilddirektora vientieks Jānis Kasalis. Tā kā Mitsui ir biržas uzņēmums, tad visas Tokijas Fondu biržas prasības tiek pārnestas arī uz RUT. Runa ir par darba drošību, attiecībām ar personālu, klientu apkalpošanu, tostarp darbības pārskatāmības ziņā.

Runājot par biznesu un investīcijām, redzams, ka biznesa apjoms reģionā kopumā krīt. Vaicāts par to, vai, iegādājoties RUT, japāņi rēķināja iespējamos riskus (Krievijas un rietumvalstu attiecības, Brexit un tamlīdzīgi notikumi), viņš atzīmē, ka mūsu kaimiņvalsts iespējamā uzvedība tikusi ņemta vērā, bet ne Brexit. Proti, risks, ka Krievija maina politiku, vienmēr pastāvējis, līdz ar to arī jautājumi, kas notiek tad, ja, piemēram, tiek traucēta kāda preču plūsma. Tajā pašā laikā Mitsui darbojas arī Krievijā. Taču ar kaimiņvalsti saistītie faktori ne pirms trim gadiem, ne šobrīd RUT darbību ļoti būtiski neietekmē.

RUT iegādes darījuma vērtība bijusi ap 30 milj. eiro, un tobrīd tika paziņots, ka piecu gadu laikā tiks ieguldīts ne mazāk par šo summu. Pēc viņa teiktā, līdz 2017. gada beigām RUT būs ieguldīts tikpat, par cik uzņēmums tika nopirkts. Investīciju detaļas gan tiks atklātas pēc līgumu noslēgšanas, taču līdzekļi tiks izmantoti galvenokārt konteineru laukumam, jaunām slēgtām beramkravu noliktavām, pieguļošajai infrastruktūrai, attīrīšanas iekārtām, kā arī piestātnei.

Visu rakstu Japāņi dubulto investīcijas lasiet piektdienas, 1.jūlija laikrakstā Dienas Bizness (4.lpp)!

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Digitālās tehnoloģijas paātrina kravu apkalpošanu Rīgas brīvostā

Zane Atlāce - Bistere, 17.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostas pārvalde uzsākusi jauna pilotprojekta testēšanu, kas paredz digitalizēt dokumentu apriti autokravu pārvadāšanai uz ostas termināļiem, kā arī automatizēt autotransporta apkalpošanu ostas teritorijā.

Projekts top sadarbībā ar Latvijas Autotransporta direkciju, VID Muitas pārvaldi, SIA "Rīgas Universālais termināls" un lielāko enerģētikas beramkravu eksportētāju Baltijas valstīs.

Testa rezultāti liecina - ieviestā sistēma ļauj līdz pat 4 reizēm samazināt vienas kravas automašīnas apkalpošanas ātrumu, minimizējot papīra dokumentu plūsmu un fizisko kontaktu, kā arī mazinot sastrēgumus pilsētā. Tas ir būtisks sasniegums, ņemot vērā pastāvīgi augošo autotransporta kravu plūsmu Rīgas ostā.

Projekta pamatā ir vienotas tiešsaistes sistēmas ieviešana, kur kravas nosūtītāja ievadītos datus var izmantot visas loģistikas ķēdē iesaistītās puses. Mūsdienīgu tehnoloģiju ieviešana ostas kontrolposteņos un ostas uzņēmumā savukārt ļauj kravas piegādes procesu pilnībā automatizēt, sākot ar automašīnas atpazīšanu, ielaišanu ostas teritorijā, beidzot ar procesiem ostas terminālī - vārtu atvēršanu, kravas svēršanu, kravas datu apstrādi, automašīnas aizvadīšanu līdz vajadzīgajai noliktavai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo ceturksni, Rīgas ostā par 12 % palielinājusies ar autotransportu transportēto kravu plūsma, informē Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāve Liene Ozola.

Ja 2019. gada 1. ceturksnī ostā apkalpotas 119 295 kravas automašīnas, tad 2020. gada 1. ceturksnī apkalpoto kravas automašīnu skaits pieaudzis par 15,7 tūkstošiem, sasniedzot 134 985 automašīnu vienības.

Pēdējos gados ar sauszemes autotransportu uz un no Rīgas ostas pārvadāts vairāk nekā 13 miljonu tonnu kravu gadā jeb 40% no visām ostā pārkrautajām kravām. Turklāt pirmā ceturkšņa rādītāji liecina, ka, ja situācija krasi nemainīsies, pērnā gada autokravu aprites rādītāji šogad varētu arī tikt pārsniegti.

Pērn caur ostas caurlaižu kontroles posteņiem izbrauca vairāk nekā 500 000 kravas automašīnu vienību, vienlaikus lielākā daļa (~77%) no visām autotransporta kravām apstrādātas termināļos, kas izvietoti Daugavas labajā krastā, tai skaitā, Rīnūžos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostā 21.janvārī atklātas divas atjaunotas ZO-1 un ZO-2 piestātnes, kuru rekonstrukcijā Rīgas universālais termināls ieguldīja piecus miljonus eiro.

Rekonstruētās piestātnes atrodas Vecmīlgrāvī, Birztalu ielā 15, kas ģeogrāfiski ir vēsturiskā Zīda ceļa – tilta starp Tālos austrumiem un Rietumu pasauli – tālākais ziemeļu punkts. Piestātnes ekspluatācijā nodotas 20.decembrī. Būvniecības darbus veica AS «BMGS,» kas ir viens no pieredzējušākajiem uzņēmumiem Baltijas valstīs hidrotehniskās celtniecības jomā, ar vairākiem īstenotiem projektiem Rīgas ostā.

Projekta gaitā tika pagarinātas abas piestātnes. Pie piestātnes ZO-1 papildus tika izbūvēti divi tauvošanās pāļi un ierīkots apgaismojums. Savukārt piestātnē ZO-2 papildus pagarināšanai tika veikta jauna zemūdens rievsienu izbūve un veikta padziļināšana līdz 12 m dziļuma atzīmei. Piestātnes jaunās platības vajadzībām tika veikti aizbēršanas darbi 3 710 m2 platībā, kā arī akvatorija padziļināšanas darbus aptuveni 7 746 m2 platībā. Tāpat tika izbūvēta arī lietus kanalizācijas izbūve ar lokālām attīrīšanas iekārtām un izvadu akvatorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lielākās kravnesības kuģu apkalpošana prasa ieguldījumus infrastruktūrā

Māris Ķirsons, 19.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu pārvadājumos pa jūru arvien vairāk izmanto lielākas ostas kravnesības kuģus, to izjūt arī Rīgas ostā, vienlaikus ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, otrdien, 19.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

To atzīst gan Rīgas Brīvostas pārvalde, gan strādājošie uzņēmēji – stividorkompānijas. Lielākas kravnesības kuģu apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai Rīgas Brīvostas, bet arī ostā strādājošo uzņēmēju ieguldījumi, un runa nav tikai par kuģu ceļa dziļumu, bet arī par atbilstošu dziļumu pie piestātnēm, attiecīgajām noliktavām, arīdzan kravas apstrādes ātrumu. Tikai visiem komponentiem kopā strādājot sava veida sazobē, tiek paaugstināta efektivitāte, kas būtībā ir konkurētspēja.

Lielas pārmaiņas

Rīgas Brīvostas pārvaldes ostas kapteinis Artūrs Brokovskis norāda, ka nekas nestāv uz vietas un pārmaiņas notiek nemitīgi. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka PSRS laikos Rīgas osta faktiski bija importa osta, jo caur to tika ievesti graudi un soja, savukārt vieglo automašīnu (pārsvarā Lada), akmeņogļu un metāllūžņu eksports bijis pavisam nelielos apmēros, un arī kravu pārvadājumiem izmantotie kuģi bija ar citādu – daudz mazāku iegrimi, nekā tie ir pašlaik. «Rīgas ostā jauna ēra sākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, kad osta kļuva par Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas tranzītkravu apkalpotāju – no dzelzceļa uz kuģa infrastruktūras nodrošinātāju,» atceras ostas kapteinis. «90. gadu sākumā Rīgas ostā pie piestātnēm varēja ienākt kuģi ar iegrimi 10,2 m. Viņš arī piemetina, ka savulaik lielākie kuģi ostā bija 170–190 m gari un 29 m plati, taču tagad tie pēc gabarītiem (229 m gari un 32 m plati) jau ir Panamax klases un ar lielāku kravnesību. Tagad pēc Panamas kanāla rekonstrukcijas šādas NewPanamax klases kuģu platums jau sasniedz 49 m un to garums – 366 m, ar iegrimi līdz 15,2 m. «Pasaulē pašlaik ir vēl lielāki kuģi, kurus izmanto jēlnaftas transportēšanai, ar 26 m iegrimi, taču tie pārvietojas tikai pa okeānu un pat ostā īsti neienāk, bet kravu izkrauj pa pievienoto cauruli, stāvot reidā, taču tāda izmēra kuģi Baltijas jūrā ienākt nevar, jo Belta jūras šauruma dziļums ir tikai 17 m, līdz ar to cauri tam kuģot var tikai ar maksimālo iegrimi 15,5 m, un tieši tāda pati maksimālā iegrime ir Irbes jūras šaurumā, kas savieno Rīgas jūras līci ar Baltijas jūru,» stāsta A. Brokovskis. Viņš prognozē, ka perspektīvā kuģu izmēri nebūt nesaruks, bet, tieši pretēji, platums tikai pieaugs, kas palielina kuģa ietilpību, bet ne iegrimi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Konteinerkravu apjomi Rīgas ostā pirmajā ceturksnī saglabājas stabili

Žanete Hāka, 09.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Provizoriskie šī gada pirmā ceturkšņa dati par konteinerkravu apgrozījumu Rīgas ostā rāda, ka, neraugoties uz ekonomiski smago situāciju pasaulē, kopējo konteinerpārvadājumu apjomu izdevies noturēt gandrīz pērnā gada pirmā ceturkšņa līmenī.

Šī gada pirmajos trīs mēnešos Rīgas ostā pārkrauts 119,2 tūkst. TEU konteineru vienību, kas ir par 3% mazāk nekā attiecīgajā periodā 2019.gadā.

Rīgas ostā strādājošie konteineru termināli bija vieni no pirmajiem, kas jau šā gada sākumā, kad vīrusa epidēmija visspēcīgāk uzliesmoja Ķīnā, saskārās ar Covid 19 radītās globālās ekonomiskās krīzes ietekmi, jo lielākā daļa konteineru plūsmas Rīgas ostā, tāpat kā citur Eiropā, ir saistīta tieši ar šī reģiona kravām.

"Konteineru plūsmas samazinājumu terminālī sākām izjust marta otrajā nedēļā. Tas bija saistīts ar konteineru importa samazinājumu no Ķīnas, ko savukārt izraisīja ražošanas jaudu dramatiskais kritums Ķīnā februāra mēnesī. Kā ķēdes reakcija sekoja tukšo konteineru trūkums un konteinerpārvadājumu frakta likmes kāpums, kas vēl samazināja konteinerpārvadājumu apjomu," stāsta Rīgas ostas lielākā konteinertermināla SIA "Baltic Container Terminal" valdes loceklis Dmitrijs Kiseļevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rīgas universālais termināls par 5 miljoniem eiro rekonstruēs divas piestātnes

Žanete Hāka, 26.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostas valdes sēdē skatīts jautājums par SIA Rīgas universālais termināls (RUT) ieceri uzsākt divu piestātņu rekonstrukcijas projekta realizāciju par provizorisko summu 5 miljonu eiro vērtībā.

Pamatojoties uz to, ka starp RBP un RUT ir noslēgts ilgtermiņa nomas līgums par konkrētajām piestātnēm, kā arī ņemot vērā, ka šāda projekta realizācija nodrošinātu ostas piestātņu infrastruktūras attīstību, kas ilgtermiņā palielinātu apkalpoto kravu apjomu, RB valde nolēma atbalstīt piestātņu rekonstrukcijas projekta realizāciju, informē brīvostas pārvalde.

Privāto uzņēmumu investīcijas Rīgas brīvostā, pirmkārt, liecina par konkurenci, kas valda ostas uzņēmumu starpā un tādejādi virza to attīstību, otrkārt, šādi kapitālieguldījumi kalpo par indikāciju tam, cik labvēlīgs kopumā ir investīciju klimats Rīgas brīvostā. Pieredze rāda, ka RBP nodrošinātā publiskā infrastruktūra ir efektīva, konkurētspējīga un saistoša gan vietējiem, gan starptautiskiem uzņēmumiem. Spilgtāko piemēru starpā var minēt gan RUT, kas 2013.gadā piesaistīja Mitsui & Co meitaskompānijas Portek International investīcijas, gan 2013.gadā ekspluatācijā nodoto Riga Fertilizer Terminal, kas ir SIA Rīgas Tirdzniecības osta un Uralhim meitas uzņēmuma Uralchem Freight Limited kopuzņēmums, uzsver brīvostas pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Eksbaņķieris Arnolds Laksa saimnieko muižas dārzos

Kristīne Stepiņa, 25.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksbaņķieris Arnolds Laksa Pārdaugavā ir ierīkojis brīvdabas atpūtas teritoriju 64 hektāru platībā Esena Pārdaugavas dārzi, kas tiks atklāta jūnija sākumā

Tur tiek gaidīti visi tie, kas vēlas relaksēties pie dabas krūts, svaigā gaisā nodarboties ar sportiskām aktivitātēm vai no darba birojā uz kādu brīdi pārcelties uz zaļu pļavu. Teritorijā ietilpstošajos Klusajos dārzos izīrēšanai vasaras sezonas garumā tiks piedāvātas dārza mājiņas ar zemes pleķīti, kurā pilsētnieki varēs rušināties, stādot puķes un dārzeņus.

A. Laksa cer, ka Esena Pārdaugavas dārzi pāris gados kļūs par rentablu projektu, un vēlas, lai ar to nodarbojas viņa bērni. Brīvdabas atpūtas teritorijas vadīšanu viņš ir uzticējis savai meitai Dinnijai.

Daļā teritorijas ir iespējama apbūve, visticamāk, nākotnē tur varētu tapt nelielas ēkas.

Komentāri

Pievienot komentāru