Jaunākais izdevums

Maksātnespējas process Latvijā bieži vien tiek izmantots ļaunprātīgi – lai izvairītos no parādu atdošanas, tiek mainīti uzņēmumu īpašnieki, valdes un juridiskās adreses. To apkarot ļautu efektīva uzraudzība un krāpnieku sēdināšana aiz restēm

Tas secināts Ārvalstu investoru padomes Latvijā sadarbībā ar auditorkompāniju Deloitte veiktajā pētījumā «Ļaunprātīga maksātnespējas procesa riski Latvijā». Tajā analizētas 9512 uzņēmumu maksātnespējas lietas. Pētnieki secina – lai gan pēdējo piecu gadu laikā kopš izmaiņām Maksātnespējas likumā procesa kvalitāte Latvijā ir cēlusies, tomēr kreditoru atgūto prasījumu apmērs joprojām ir zemāks nekā valstīs ar attīstītu ekonomiku. Turklāt teju 1500 uzņēmumos konstatēta vismaz viena pazīme, kas var liecināt par ļaunprātīgu maksātnespējas procesu, un tas norādot uz būtiskiem trūkumiem maksātnespējas procesa uzraudzībā.

Visizplatītākās maksātnespējas procesa ļaunprātīgas izmantošanas pazīmes uzņēmumos, kuros novēroti pārkāpumi, ir īpašnieku un adreses maiņa īsi pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas. «Lai esošie īpašnieki varētu izvairīties no atbildības, vairākus mēnešus pirms maksātnespējas procesa uzņēmumi mainījuši īpašnieku sastāvu,» skaidroja SIA Deloitte Legal vadošais jurists Helmuts Jauja. Savukārt, lai veicinātu maksātnespējas piekritību konkrētam administratoram, sešus mēnešus pirms maksātnespējas procesa tikusi mainīta adrese. Savukārt, lai novilcinātu laiku un piesaistītu lojālāku maksātnespējas administratoru, izmantots fiktīvs tiesiskās aizsardzības process. Tāpat netiekot smādēta arī fiktīvo kreditoru izmantošana, lai ietekmētu vai aizkavētu maksātnespējas procesu, un parādās pēdējā brīža kreditori ar pārspīlētiem prasījumiem.

Visu rakstu Krāpties iedrošina nesodāmība lasiet 7. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: Neuzlabojot maksātnespējas procesu, ekonomika var zaudēt 852 miljonus eiro

Žanete Hāka, 06.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Latvijas maksātnespējas likums atbilst labākajai starptautiskajai praksei, tā īstenošanā ir virkne nepilnību un trūkumu, kas rada zaudējumus, Ārvalstu investoru padomes Latvijā un profesionālo pakalpojumu uzņēmuma Deloitte veiktajā pētījumā.

Laika posmā no 2008. gada līdz 2014. gadam ļaunprātīga maksātnespējas procesa rezultātā Latvijas tautsaimniecība zaudējusi 665 miljonus eiro. Ja pašreizējais maksātnespējas process netiks uzlabots, zaudējumi turpinās pieaugt un nākamo 10 gadu laikā valsts tautsaimniecība var zaudēt 852 miljonus eiro, - secināts pētījumā.

Zaudējumus galvenokārt rada kvalitatīvas maksātnespējas procesa uzraudzības un kontroles sistēmas trūkums, kā arī maksātnespējas procesu ļaunprātīga izmantošana. Turklāt vairāk nekā puse jeb 52% maksātnespējas procesu ir uzsākti novēloti, samazinot kreditoru atgūto prasījumu apmēru. Apzinoties maksātnespējas procesu uzraudzības un kontroles sistēmas nepilnības, lai gūtu savtīgu labumu, visbiežāk tiek īstenotas četras krāpniecības shēmas - pamatlīdzekļu pārrakstīšanu uz citu sev piederošu uzņēmumu, uzņēmuma kontroles saglabāšana ar maksātnespējas administratora palīdzību, reiderisms, kā arī maksātnespējas procesa izmantošana savtīgos nolūkos, kuru īsteno maksātnespējas administrators.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Maksātnespējas process Covid-19 skartajā laikā

Kristīna Markevica, ZAB "PRIMUS DERLING" juriste, 02.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju, kuras mērķis ir ierobežot Covid-19 izplatīšanās risku, 22. martā tika pieņemts likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" (turpmāk – Krīzes likums).

Lai komersanti saglabātu iespēju pilnvērtīgi turpināt savu saimniecisko darbību arī ierobežotas ekonomiskās situācijas ietvaros, kā arī lai nodrošinātu finansiālo un tiesisko stabilitāti valstī, Krīzes likums uzlika ierobežojumus kreditoru tiesībām iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.

Krīzes likuma 17. pants nosaka, ka līdz 2020. gada 1. septembrim kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma (turpmāk – MNL) 57. panta pirmās daļas 1.–4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm:

  • piemērojot piespiedu izpildes līdzekļus, nav bijis iespējams izpildīt tiesas nolēmumu par parāda piedziņu no parādnieka;
  • parādnieks – sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība – nav nokārtojis vienu vai vairākas parādsaistības, no kurām pamatparāda summa atsevišķi vai kopā pārsniedz EUR 4 268 un kurām ir iestājies izpildes termiņš;
  • parādnieks – juridiskā persona, personālsabiedrība, individuālais komersants, ārvalstī reģistrēta persona, kas veic pastāvīgu saimniecisko darbību Latvijā vai cits MNL minētais speciālais subjekts – nav nokārtojis vienu vai vairākas parādsaistības, no kurām pamatparāda summa atsevišķi vai kopā pārsniedz EUR 2 134 un kurām ir iestājies izpildes termiņš;
  • parādnieks nav pilnībā izmaksājis darbiniekam darba samaksu, kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai nav veicis sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mēnešu laikā no izmaksai noteiktās dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dēvējot tās par «Valsts ieņēmumu dienesta (VID) represijām pret iedzīvotājiem», kuru īpašumi piespiedu kārtā pārdoti parādu dzēšanai, Kredītņēmēju asociācija vērsīsies Saeimā.

«Cilvēkiem, kuru īpašums tiek piespiedu kārtā realizēts parādu dzēšanai, nav kapitāla pieauguma. Pārdošanas darījumā, kas notiek pēc tiesu izpildītāja vai maksātnespējas procesa administratora iniciatīvas, vienīgais ieguvējs ir kreditors, kurš saņem vismaz daļu no izsniegtā aizdevuma un tiesu izpildītājs vai maksātnespējas administrators, kurš saņem savu «neaizskaramo» procentu no darījuma summas. Pats parādnieks šādos darījumos visbiežāk neredz pat ne centu no pārdošanas naudas. Par spīti tam, VID arī par šādiem piespiedu darījumiem uzrēķina tūkstošos mērāmu kapitāla pieauguma nodokli un bieži vien arī soda procentus. Lai novērstu netaisnību un VID nepamatoto vēršanos pret iedzīvotājiem, kuru īpašums pārdots piespiedu kārtā, jau tuvākajā laikā vērsīsimies Saeimas atbildīgajās komisijās ar lūgumu pārskatīt vai precizēt kā Ienākumu nodokļa, tā arī Maksātnespējas likumu. Lūgsim, lai deputāti VID paskaidro, ka piespiedu pārdošana nozīmē visa īpašuma zaudēšanu, nevis kapitāla pieaugumu,» informē Latvijas kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis Jānis Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tiesai radušās aizdomas, ka Bunkus manipulējis ar informāciju Rego Trade maksātnespējas procesā

LETA, 31.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus, kurš trešdien, 30.maijā, tika nogalināts pie Meža kapiem Rīgā, iepriekš, iespējams, manipulējis ar viņa rīcībā esošo informāciju SIA «Rego Trade» maksātnespējas lietā, lai panāktu vismaz 721 186,20 eiro piedziņu no trim bijušajiem uzņēmuma valdes locekļiem - Mihaila Uļmana, Aleksandra Budovska un Dana Vapnes.

Tas izriet no Augstākās tiesas lēmuma, kas pieņemts pirms nedēļas - 24.maijā. Tiesa norāda, ka, iespējams, pastāv «nepieļaujama situācija, (..), kad administrators ceļ prasību pret trešajām personām, manipulējot ar viņa rīcībā esošām ziņām par dokumentiem, kurus viņš ieguvis, pildot savus likumiskos uzdevumus, un kuru esamība, iespējams, izslēdz šo valdes locekļu atbildību».

Augtākā tiesa norāda, ka šāda administratora rīcība būtu uzskatāma par Maksātnespējas likuma 26.panta otrās daļas rupju pārkāpumu. Šis pants nosaka, ka administratoram ir jānodrošina likumīgs maksātnespējas process.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka pārtikas vairumtirgotājs «Rego Trade» par maksātnespējīgu tika atzīts 2008.gada pavasarī. Pēc stāšanās amatā administrators Bunkus konstatējis, ka uzņēmuma bijušie valdes locekļi - Uļmans, Budovskis un Vapne - pirms maksātnespējas pasludināšanas izsaimniekojuši «Rego Trade» aktīvus, tādēļ administrators pret viņiem vērsās tiesā ar prasībām par līdzekļu piedziņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas process Latvijā nefunkcionē tā, kā tam būtu jādarbojas; uzraudzības trūkums novedis pie nesodāmības, kā rezultātā blēži var turpināt iesākto rūpalu

To intervijā DB stāsta Ārvalstu investoru padomes Latvijā maksātnespējas jautājumu darba grupas vadītāja un ZAB Deloitte Legal partnere Ilze Znotiņa. Viņa šaubās par procesa kvalitāti, kad pagājušā gadā, atsaucoties uz sabiedrības neapmierinātību ar maksātnespējas procesu efektivitāti, Saeimā vairākus mēnešus politiķi un ierēdņi, iesaistot virkni nevalstisko organizāciju pārstāvju, diskutēja par dažādiem likuma grozījumiem. Tad pēkšņi atcerējās, ka nedēļas laikā «jāsakārto» tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) regulējums un «palūdza» trīs dienu laikā atbildēt, vai konkrētā likuma redakcija, kas ievēra desmitiem būtisku izmaiņu, derēs vai tomēr ne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaule ir mainījusies. Par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps, kurš atklāti saka – Amerika first! Viņam Amerika ir pirmajā vietā! Es domāju, ka arī Latvijai ir vajadzīgs tāds prezidents, kurš pasaka – pirmajā vietā ir Latvija! Pasaka un dara!

Tā intervijā saka Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Skaļa ieroča kārta parastā trešdienas rītā, kad cilvēki dodas uz darbu. Mūsu Latvijas valstī netālu no Mātes Latvijas pie Brāļu kapiem ar automātu nošauj cilvēku. Runā, ka maksātnespējas administratoru mafija Rīgas ielās kārto savas lietas. Parādās bailes, ka atgriezušies 90-tie… Jūs kā Baptistu draudžu savienības bīskaps divpads- mit gadus kopā ar citiem bīskapiem lūdzāt Dievu par Latviju. Svētkos vadījāt dievkalpojumus kopā ar katoļu kardinālu Jāni Pujatu un arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, ar luterāņu arhibīskapu Jāni Vanagu un pareizticīgo metropolītu Aleksandru. Vai tiešām šī skumjā aina ir tas, ko Latvijas simtgadē mēs visi kopā cerējām ieraudzīt? Ko šī notikusī vardarbība mums rāda?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - MNA vērsusies policijā un Cert.lv par, iespējams, nesankcionētu maksātnespējas administratoru rindas ietekmēšanu

LETA, 04.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas administrācija (MNA) ir vērsusies gan Valsts policijā (VP), gan Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijā «Cert.lv» ar lūgumu izvērtēt, vai nav notikusi ārēja maksātnespējas administratoru pretendentu rindas darbības ietekmēšana, aģentūrai LETA pavēstīja MNA pārstāve Dace Jansone.

Viņa skaidroja, ka MNA sadarbībā ar VAS «Tiesu namu aģentūra» (TNA) izmeklē radušos situāciju, vai pēdējo trīs nedēļu laikā nodrošināta rindas darbības nevainojama funkcionalitāte un nav notikusi ārēja rindas darbības ietekmēšana.

Viņa uzsvēra, ka pēdējās nedēļas laikā MNA konstatēja, ka pastāv varbūtība, ka maksātnespējas administratoru rindas darbībā nav nodrošināts normatīvajos aktos paredzētais nejaušības princips, kas MNA rada aizdomas par traucētu vai ietekmētu informācijas sistēmas darbību.

LETA jau ziņoja, ka pāris dienas pirms nāves advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus pieteicies administratoru pretendentu rindā un it kā pēc nejaušības principa iekļauts tajā tieši blakus divām savām biroja darbiniecēm, liecina MNA mājaslapā pieejamais Administratoru pretendentu saraksts (rinda).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pirmo reizi zaudējumus piedzīs no maksātnespējas administratora

Sergejs Rudāns, zvērinātu advokātu birojs COBALT, 16.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa ir pieņēmusi spriedumu par zaudējumu piedziņu no maksātnespējas administratora sakarā ar nodrošinātā kreditora (bankas) interešu aizskārumu. Tiesas piespriestie zaudējumi sasniedz 1 300 000 eiro. Ciktāl ir zināms ZAB COBALT, tā ir pirmā šāda veida lieta Latvijas vēsturē.

Īsumā lietas būtība ir šāda. Banka izsniedza sabiedrībai aizdevumu, kas bija nodrošināts ar pirmās kārtas hipotēkām un komercķīlu. Faktiski par labu bankai bija ieķīlāta visa aizņēmēja manta. Pusotru gadu aizņēmējs pildīja savas saistības, bet vēlāk tam tika pasludināts maksātnespējas process. Kaut arī aizņēmējs ilgstošu laiku veica ikmēneša maksājumus bankai un aizdevums bija iegrāmatots aizņēmēja bilancē, administrators nav atzinis bankas pieteikto nodrošināto prasījumu. Banka pārsūdzēja šo administratora atteikumu tiesā, kas noraidīja sūdzību. Tāpēc banka cēla prasību par sava prasījuma atzīšanu.

Pirmās instances tiesa atzina bankas nodrošināto prasījumu gandrīz četru miljonu eiro apmērā. Taču dīvainā kārtā pēc šāda bankai labvēlīga sprieduma pasludināšanas administrators panāca to, ka tiesa atcēla piemēroto prasības nodrošinājumu, kā rezultātā administratoram radās iespēja pārdot aizņēmēja aktīvus. Īsā laikā tas arī tika izdarīts. Visa izsolēs iegūtā naudas summa tika izmaksāta citiem kreditoriem. Savukārt banka nesaņēma nevienu centu, kaut arī pārdotā manta bija ieķīlāta par labu bankai. Lielā ātrumā aizņēmējs tika likvidēts, un šī iemesla dēļ tiesas process par bankas prasījuma atzīšanu tika izbeigts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Maksātnespējas procesi var kļūt politiski ietekmējami

Sandris Točs, speciāli DB, 01.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saimnieciskos strīdos nepieļaujama politiskā spiediena instruments un dubultie standarti – tā nozares pārstāvji vērtē grozījumus Maksātnespējas likumā, kurus tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs nosaucis par «maksātnespējas reformu», trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina par būtiskākajām izmaiņām, salīdzinot ar iepriekšējo regulējumu, nosauc to, ka maksātnespējas administratorus turpmāk iecels Maksātnespējas administrācijas (MNA) direktors, kamēr iepriekš par administratoru varēja kļūt, nokārtojot eksāmenu un saņemot sertifikātu no administratoru profesionālās asociācijas. Blakus profesionālajām zināšanām eksaminācijas komisija tagad vērtēs arī kandidāta reputāciju. Tiek ieviesta arī disciplināratbildība maksātnespējas procesa administratoriem, kas attieksies arī uz tiesiskās aizsardzības procesu (TAP) uzraugošajām personām, MNA dotas tiesības veikt pārbaudi administratora prakses vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - Kosmētikas ražotāju Dzintars pasludina par maksātnespējīgu

LETA, 12.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa šodien pasludināja kosmētikas ražotāju AS «Dzintars» par maksātnespējīgu un par maksātnespējas procesa administratoru iecēla Jāni Ozoliņu, aģentūrai LETA pavēstīja tiesas pārstāve Viktorija Mežance.

Viņa skaidroja, ka maksātnespējas process ierosināts, pamatojoties uz maksātnespējas administratora Mareka Dika pieteikumu, vienlaikus izbeidzot tiesiskās aizsardzības procesu, jo konstatēts, ka «Dzintars» ilgāk nekā 30 dienas nepildīja ar kreditoriem saskaņoto tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu 2019.gada 25.aprīļa redakcijā un tiesai netika iesniegti kreditoru vairākuma akceptēti un saskaņoti plāna grozījumi.

Līdz ar to tiesa konstatēja Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 8.punktā paredzēto maksātnespējas procesa pazīmi un atzina, ka ir pamats pasludināt «Dzintars» juridiskās personas maksātnespējas procesu.

Mežance atzīmēja, ka konkrētajā lietā nozīmīgākais kreditors bija Valsts ieņēmumu dienests (VID), no kura 2019.gada 11.oktobra lēmuma izriet, ka nodokļu administrācija vairs nepiekrita «Dzintara» izstrādātajiem un VID iesniegtajiem tiesiskās aizsardzības procesa plāna grozījumiem 2019.gada 20.septembra redakcijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ĀIPL: Latvijā ieviestais tiesiskās aizsardzības procesa regulējums izrādījies neveiksmīgs

LETA, 30.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ieviestais tiesiskās aizsardzības procesa regulējums izrādījies neveiksmīgs, sagatavotajā nostājā attiecībā uz priekšlikumiem ekonomisko un finanšu noziegumu apkarošanas uzlabošanai pauž Ārvalstu investoru padome Latvijā (ĀIPL).

Runājot par maksātnespējas procesu, ĀILP uzskata, ka pētījums par maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības tiesvedības lietām laikposmā no 2008.gada līdz 2014.gadam nav pietiekams. Pētījums parādījis konkrētus tiesnešus, kuru nekompetence maksātnespējas lietās ir viesusi bažas par tīšu nolaidību vai aizdomas par iespējamu korupciju. Tomēr tie paši tiesneši, kuri jau ir devuši iemeslu bažām, turpina strādāt tiesu sistēmā ar lietām, kas saistītas ar maksātnespējas procesu, tādējādi izraisot šaubas par tiesas objektivitāti.

Padome uzskata, ka Tieslietu ministrijai (TM) kā par tiesu sistēmu atbildīgajai iestādei būtu jāizdara atbilstoši secinājumi attiecīgā pētījuma ietvaros, lai pienācīgi novērstu trūkumus, kas konstatēti saistībā ar konkrētu tiesnešu darbu, un arī turpmāk nepieļautu līdzīgas kļūdas un nekompetences atkārtošanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

ES vidēji ir 200 000 maksātnespējas gadījumu gadā

LETA, 27.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs vidēji gadā ir 200 000 maksātnespējas gadījumu, šodien Saeimā diskusijā par maksātnespējas režīmu Latvijā informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītājas vietnieks Andris Kužnieks.

Tāpat viņš norādīja, ka viena sestā daļa maksātnespējas procesu notiek sadarbības partnera maksātnespējas dēļ. Šo procesu dēļ tiek zaudētas ap 1,7 miljoni darbavietu. Vēl Kužnieks informēja, ka vidēji ES paiet divi gadi maksātnespējas procesa pabeigšanai vienā valstī.

Komentējot Doing Business 2017 pētījumu, Komisijas pārstāvis sacīja, ka Latvija atrodas 20.vietā ES maksātnespējas procesa efektivitātes novērtējumā. Tāpat Latvijā maksātnespējas procesa vidējais ilgums ir pusotrs gads.

Diskusijas atklāšanā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka Latvija jau labu laiku strādā pie maksātnespējas procesa sakārtošanas. Viņa atzina, ka publiski ir izskanējuši vairāki gadījumi, kas liecina par parādnieka vai kreditoru tiesību aizskārumu procesos. Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka jo īpaši svarīgi ir tas, kā strādā administratori, norādot, ka tieši viņu kvalifikācija un godaprāts nosaka to, ka process noritēs likumīgi un droši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītāja «Saliena» īpašniekam «Ostermalm Property Investments Limited» piederošais koka karkasa māju ražotājs SIA «Ostby» uzskata, ka maksātnespējas pieteicēja SIA «Sanibūve» maksātnespējas procesu izmanto ļaunprātīgos nolūkos, sacīja «Ostby» valdes priekšsēdētājs Raivis Ancāns.

Viņš norādīja, ka «Ostby» no 2005.gada strādā Latvijas, Zviedrijas un citu Skandināvijas valstu tirgos, ražojot koka karkasa māju paneļus un moduļus, un uzskata, ka ierosinātajam maksātnespējas procesam nav pamata, jo «Sanibūve» pieteikumu par «Ostby» maksātnespēju iesniedza saistībā ar civilstrīdu un šis process nav saistīts ar «Ostby» faktisko maksātspēju.

«Uzskatām, ka «Sanibūve» šo maksātnespējas procesu izmanto ļaunprātīgos nolūkos, lai iegūtu naudu par neizpildītiem līguma darbiem. Turklāt uzņēmums par šo «Sanibūve» rīcību uzzināja no medijiem,» sacīja Ancāns.

Pamatojoties uz to, ka «Sanibūve» būtiski kavēja līguma būvniecības darbu izpildes termiņus, kā arī pieļāva citus būtiskus līguma pārkāpumus, «Ostby» 2019.gada 30.augustā vienpusēji izbeidza pērn gada nogalē noslēgto līgumu ar «Sanibūve» par būvniecības pakalpojumiem kādā Zviedrijas projektā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Nav saņemts ierosinājums par Tosmares kuģubūvētavas tiesiskās aizsardzības procesa sākšanu

Db.lv, 08.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Tosmares kuģubūvētava maksātnespējas procesā sabiedrības kreditori pieteikuši prasījumus 3,897 549 miljonu eiro apmērā, tai skaitā nodrošināto kreditoru prasījumu summa ir 478,815 tūkstošu eiro apmērā, bet nenodrošināto kreditoru prasījumu summa ir 3,409 miljonu eiro apmērā, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Kreditoru pieteiktie prasījumi ir atzīti pilnā apmērā.

2018.gada 9.augustā ar Kurzemes rajona tiesas spriedumu tika pasludināts AS «Tosmares kuģubūvētava» maksātnespējas process un par sabiedrības maksātnespējas procesa administratoru tika iecelts sertificēts maksātnespējas procesa administrators Ivars Meļķis, sertifikāts Nr.00448.

4.oktobrī notika kreditoru sapulce, kur darba kārtībā tika iekļauts viens jautājums par maksātnespējas procesa izdevumu atzīšana par pamatotiem. Kreditoru sapulce atzina sabiedrības maksātnespējas procesa izdevumus par pamatotiem.

Maksātnespējas procesa pasludināšanas brīdī sabiedrībā bija nodarbināti aptuveni 160 darbinieki. Maksātnespējas procesa ietvaros, nolūkā samazināt sabiedrības uzturēšanas izmaksas un administratīvos izdevumus, ir izbeigtas darba tiesiskās attiecības ar visiem darbiniekiem, kuri bija iesaistīti sabiedrības saimnieciskās darbības nodrošināšanā. Šobrīd sabiedrība nodarbina tikai 20 darbiniekus, kuri nodrošina apsardzes un doku uzturēšanas funkcijas, kā arī grāmatvedības un personāla speciālistu pienākumus, veicot procedūras saistībā ar atlaistajiem darbiniekiem un dokumentu noformēšanu iesniegšanai darbinieku prasījumu garantiju fondā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Maksātnespējas žurkas turpina dancot pa galdu

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 19.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr aiz restēm neviens netiek sēdināts, žēlabās varam skaitīt naudu, kas apjomīgiem dūmu vāliem izkūpējusi pa ļaunprātīgi izmantotu maksātnespējas procesa skursteni

Ārvalstu investoru medus karote noslīcināta valsts savdabīgi uzpasētajā maksātnespējas procesa darvas mucā. Ārvalstu investoru pārtrauktais dialogs ar valdību var kalpot par signālu investoriem, lai Latvijai mestu līkumu, bet šāda notikumu attīstības scenārija skābos augļus gan baudīsim tepat pašu mājās. Īsi un kodolīgi – mazāk naudas ekonomikā. Ar visām no tā izrietošajām sekām.

Daudzi maksātnespējas procesa jautājumi, kas ir būtiska uzņēmējdarbības un investīciju vides sastāvdaļa, tā arī, gadiem ejot, palikuši neatbildēti, jo īpaši maksātnespējas procesa ļaunprātīgas izmantošanas nesodāmība. Tā likta lietā masveidā, jo maksātnespējas process biežāk ir netīrs nekā tīrs. Kliedzošs fakts, bet neviens nereaģē. Šai Latvijai raksturīgajai parādībai ir divu veidu sekas – tā no vienas puses aizbaida investīcijas, bet no otras veicina vēl lielāku krāpšanos, vieglu roku mainot uzņēmumu īpašniekus, valdes un juridiskās adreses, kā arī veidojot ciešas saites ar administratoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zaudējot ABLV Bank, mēs zaudējam labākos

Sandris Točs, speciāli DB, 14.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Konfliktu noliedz, bet adresi nomaina

Sandris Točs, speciāli DB, 05.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc DB raksta par iespējamo interešu konfliktu tieslietu ministra Dzintara Rasnača birojā maksātnespējas administratore maina prakses vietas juridisko adresi

Pēc Dienas Biznesa publikācijas «Majoru lieta met ēnu uz tieslietu ministra biroju» (14.11.2016.) maksātnespējas administratore Aija Lamberte ir mainījusi (23.11.2016.) savas prakses vietas juridisko adresi uz Pulkveža Brieža ielu 15-9, Rīgā. Turpat ir reģistrēts arī viens no viņas administrētajiem uzņēmumiem – apdrošināšanas akciju sabiedrība BALVA, kuras maksātnespējas process ir uzsākts 06.07.2016.

Kā zināms, 14.novembrī DB rakstā tika norādīts uz iespējamu interešu konfliktu saistībā ar tieslietu ministra Dzintara Rasnača biroju, jo administratore A.Lamberte ir maksātnespējas jomu uzraugošā ministra biroja vadītājas Līgas Ādamsones meita, un publikācijā cita starpā tika aprakstīta AS Reverta sūdzība Maksātnespējas administrācijai (MNA), kurā bija vērsta uzmanība uz apstākli, ka SIA Viesnīca Majori maksātnespējas administratores A.Lambertes juridiskā adrese sakrīt ar Viesnīca Majori vienīgā īpašnieka Vladimira Barinova pilnvarotās personas Daces Grinbergas uzņēmuma SIA Daces Grinbergas juridiskais birojs adresi Rīgā, Ģertrūdes ielā 39-3.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Deloitte uzsāk sadarbību ar trim Latvijas jaunuzņēmumiem

Anda Asere, 15.05.2018

«Notakey» līdzīpašnieks Gints Kiršteins, «Deloitte» finanšu

pakalpojumu nozares konsultāciju vadītājs Jānis Kauliņš, «Blockvis»

vadītājs Anatolijs Ressins un «Graphdo» īpašnieks Dmitrijs Ozernovs

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsultāciju kompānija Deloitte uzsākusi sadarbību ar trim Latvijas jaunuzņēmumiem Graphdo, Notakey un Blockvis

Pasaule ir pārmaiņu pagrieziena punktā, tehnoloģijas un dati maina gan sabiedrību, gan profesijas. Meklējot inovatīvus risinājumus savām būtiskajām šī brīža biznesa problēmām, veido inkubatorus un ārējas partnerības, lai uzsāktu savu darbību jaunā līmenī. Apzinoties, ka vairs nav efektīvi paļauties tikai uz iekšējiem resursiem jauninājumu ieviešanā, uzņēmumi sāk raudzīties uz jaunuzņēmumiem kā ideju un risinājumu avotiem.

«Jaunuzņēmumi attīsta savas idejas un būvē risinājumus, skatoties nākotnē. Finanšu pakalpojumu nozarē tā jau ir pienākusi. No vienas puses, mūsu sadarbības pamatā ir mūsu globālā tīkla priekšrocības, kas jauniem uzņēmumiem ļauj paplašināt eksporta iespējas. No otras puses, jaunuzņēmumi piedāvā tehnoloģijās balstītus inovatīvus instrumentus, kas ļauj atbildēt uz vissarežģītākajiem klientu jautājumiem. Mūsu uzkrātā pieredze ļauj palīdzēt jauniem uzņēmumiem ar komercializācijas stratēģiju. Šīs sadarbības rezultātā ieguvēji ir gan jaunuzņēmumi, gan mūsu klienti,» norāda Jānis Kauliņš, «Deloitte» finanšu pakalpojumu nozares konsultāciju vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Velmers: maksātnespējas process nav salīdzināms ar privatizāciju

Māris Ķirsons, 25.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas administrators nevar atbildēt par jaunā īpašnieka saimniecisko darbību un tā rīcību ar iegādāto mantu, turklāt nav tiesiska mehānisma, lai pārņemtu atpakaļ savā valdījumā realizēto mantu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta maksātnespējīgā a/s Liepājas metalurgs maksātnespējas administrators un zvērināts advokāts Haralds Velmers. Viņš arī uzskata, ka Satversmes tiesas spriedums attiecībā uz valsts amatpersonas statusa piemērošanu maksātnespējas administratoriem, kuri vienlaikus ir arī zvērināti advokāti, skaidri nosaka – minētā norma patlaban nav spēkā, taču turpmākais risinājums jārod Saeimai, bet to nedrīkst interpretēt ierēdņi vai jebkura valsts iestāde.

Fragments no intervijas:

Kāds pašlaik ir statuss Liepājas metalurgam un vai iespējama situācija, ka pārdotais īpašums tiek atdots atpakaļ administratoram?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais ierosināto maksātnespējas procesu skaits samazinās uz fizisko personu maksātnespējas procesu sarukuma rēķina, bet juridiskām personām – tieši pretēji – pieaug.

To rāda SIA Lursoft pētījums. Dati rāda, ka 2018.gadā ierosināts 1 871 maksātnespējas process, kas ir par 11,70% mazāk nekā 2017.gadā.

Ierosināto tiesiskās aizsardzības procesu (TAP) skaits saglabājies iepriekšējā gada līmenī, bet ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu (ĀTAP) skaits sarucis no 11 procesiem 2017.gadā līdz 3 procesiem pērn. Šie dati liecina, ka joprojām TAP veiksmes stāstu ir maz, lai teiktu, ka TAP kā līdzeklis ir efektīvs un Latvijā darbojas uzņēmumu glābšanas sistēma. Interesanti, ka pērn sarucis maksātnespējīgo uzņēmumu vidējais vecums. Proti, ja 2017.gadā uzņēmumu, kuriem ierosināta maksātnespēja, vidējais vecums bija 8,4 gadi, tad uzņēmumu, kuriem process ierosināts pagājušajā gadā, vidējais vecums bijis 7,8 gadi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Aizturēti maksātnespējas administratori Krūms un Sprūds

LETA, 08.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija aizturējusi likvidējamās Trasta komercbankas administratoru Ilmāru Krūmu un vēl vienu maksātnespējas procesa administratoru Māri Sprūdu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Krūma telefons ir izslēgts, savukārt Sprūda birojā aģentūrai LETA norādīja, ka viņš nav uz vietas, taču apliecināja, ka maksātnespējas administrators būšot pāris dienas atvaļinājumā, un ieteica sazināties, iespējams, pirmdien.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka trešdien ir veiktas arī vairākas kratīšanas. Izmeklēšanas darbības veikusi Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde.

Patlaban nav zināms, kādā kriminālprocesā aizturēšana notikusi.

Arī Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas rīcībā patlaban nav informācijas par abu administratoru aizturēšanu.

VP Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins žurnālistiem norādīja, ka kopumā tikušas aizturētas četras personas, tostarp maksātnespējas procesa administratori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien apmierināja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pieteikumu par likvidējamās AS Trasta komercbanka administratora Ilmāra Krūma atcelšanu un jauna administratora iecelšanu.

Tiesa atcēla Krūmu un viņa vietā iecēla administratoru Armandu Rasu. Pilns lēmums būs pieejams 6.jūlijā, taču tas nav pārsūdzams, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Jūnija sākumā Valsts policija (VP) aizturēja un par aizdomās turētajiem atzina Krūmu, maksātnespējas procesa administratoru Māri Sprūdu, kā arī administratoru Nauri Durevski un finansistu Jorenu Raitumu. Pāris dienas vēlāk viņi tika apcietināti, bet Raitums patlaban no apcietinājuma jau atbrīvots.

Pagājušajā nedēļā Maksātnespējas administrācija (MNA) atstādināja no amata aizdomās turētos maksātnespējas procesa administratorus.

Krūms līdz šim bija likvidējamās Trasta komercbankas administrators. Raidījums Nekā personīga pērn vēstīja, ka Krūms likvidācijas procesā gandrīz septiņus miljonus eiro iztērēja dažādiem līgumiem ar pakalpojumu sniedzējiem, turklāt liela daļa šo līdzekļu tika tieši Sprūdam. Savukārt nesen raidījums ziņoja, ka pret Krūmu ENAP sākts kriminālprocess saistībā ar aizdomām par kāda tiesas sprieduma nepildīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Deloitte Latvia izmaiņas konsultāciju un juridisko pakalpojumu jomā

Anda Asere, 26.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzoties finanšu gadam, «Deloitte Latvia» paziņo par izmaiņām konsultāciju un juridisko pakalpojumu jomā.

Zvērināts advokāts Māris Liguts, kurš pirms diviem gadiem pievienojās «Deloitte», kļuvis par vietējo partneri zvērinātu advokātu birojā «Deloitte Legal» Latvijā. Viņam ir vairāk nekā 15 gadu pieredze jurisprudencē – gan Latvijas zvērinātu advokātu birojos, gan arī vadot Juridisko departamentu «Danske Bank» filiālē Latvijā.

M. Ligutam ir maģistra grāds Starptautiskajās un Eiropas Savienības tiesībās, ko viņš ir ieguvis Rīga Juridiskajā Augstskolā, kā arī Latvijas Universitātē iegūts maģistra grāds tiesību zinātnēs. «Mēs, saprotot klienta komercdarbības specifiku un izmantojot mūsdienu tehnoloģijas, turpināsim piedāvāt klientiem inovatīvus risinājumus to komercdarbības sekmīgai attīstībai Latvijā un ārpus tās robežām. Es lepojos ar savu advokātu un juristu komandu, kuru pieredzei, zināšanām un prasmēm ir būtiska loma sekmīgai biroja attīstībai un izaugsmei,» norāda M. Liguts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmaiņas, kuras palīdzētu grūtībās nonākušu uzņēmumu reanimācijai, lai atjaunotu maksātspēju, dod lielāku brīvību kreditoriem, bet nesniedz nekādas garantijas par procesa veiksmīgu iznākumu. To intervijā DB stāsta Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Viņš norāda, ka sabiedrība, politiķi un uzņēmēji vēlas, lai finanšu grūtībās nonākušie uzņēmumi atgūtos un turpinātu strādāt, tādējādi saglabājot darba vietas, nodokļu maksājumus, taču Maksātnespējas likuma grozījumi, kuri stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā, var nedot cerēto efektu.

Fragments no intervijas:

Kāpēc grūtībās nonākuši uzņēmumi Latvijā reti kad iegūst otro elpu?

Lai finanšu grūtībās nonācis uzņēmums atgūtos, ir vajadzīga vienošanās starp parādnieku un kreditoriem. Valstij nav un nebūs nekādu instrumentu, kas varētu piespiest kreditorus vienoties ar parādnieku par tā atveseļošanu. Kreditoru vidū arī nebūt nav viegli panākt vienprātību par parādnieka likteni. Jau kopš 2008. gada grūtībās nonākušiem uzņēmumiem ir iespēja vienoties ar kreditoriem un īstenot maksātnespējas atjaunošanu tiesiskās aizsardzības procesā (TAP) vai ārpustiesas TAP. Parādnieka glābšanas procesā kreditoriem visdrīzāk ir jānoraksta daļa parādsaistību, bet tad ir jautājums - ko viņi no tā iegūs? Deviņu gadu laikā ir uzsākts 931 TAP un 404 ārpustiesas TAP, bet maksātspēja tikusi atjaunota tikai 30 gadījumos. Galvenā problēma – uzticības krīze starp parādnieku un kreditoriem, kā arī neticamie, pat pasakainie grūtībās nonākušo uzņēmumu maksātspējas atgūšanas plāni. Turklāt – šo labi domāto iespēju pacentās sabojāt tie, kuri TAP mēģināja īstenot kā maksātnespējas novilcināšanu un tādēļ, lai ieceltu sev izdevīgu administratoru (uzraugu). Pašlaik šāda parādniekam izdevīga administratora atrašanās amatā, pārejot no TAP uz maksātnespēju, nav iespējama. Proti, likums pieprasa administratora nomaiņu, pārejot uz maksātnespēju. Problēmas, kas traucē reanimēt grūtībās nonākušus uzņēmumus, tika identificētas un to risinājumi tika iestrādāti Maksātnespējas likuma grozījumos. Šaubos, vai piedāvātais risinājums, dodot tiesības kreditoriem iecelt jebkuru Latvijas vai ārvalsts iedzīvotāju par parādnieka TAP uzraugu, būs tā brīnumnūjiņa, kas ģenerēs daudz «fēniksu» Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Līdz ar Krūmu un Sprūdu, iespējams, aizturēts arī administrators Durevskis un Trukšņa lietā iesaistītais Raitums

LETA, 08.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar likvidējamās Trasta komercbankas administratoru Ilmāru Krūmu un vēl vienu maksātnespējas procesa administratoru Māri Sprūdu Valsts policija (VP), iespējams, aizturējusi arī administratoru Nauri Durevski un finansistu Jorenu Raitumu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Gan Raituma, gan Durevska telefoni bija izslēgti.

Durevskis ir strādājis kopā ar Sprūdu, savukārt Raituma vārds skaļāk izskanēja pēc aizturēšanas saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sākto kriminālprocesu par iespējamu partiju nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā, kuras ietvaros tika aizturēts toreizējais Jūrmalas mērs Gatis Truksnis (ZZS) un miljonārs Jūlijs Krūmiņš, kurš Raitumu dēvēja par savu finansistu.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka trešdien ir veiktas arī vairākas kratīšanas. Izmeklēšanas darbības veikusi Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP).

Patlaban nav zināms, kādā kriminālprocesā aizturēšana notikusi.

Komentāri

Pievienot komentāru