Jaunākais izdevums

Ministrijās nodarbināto skaits pieaug, bet Latvijas iedzīvotāju kļūst aizvien mazāk

Laikā, kad Latvijas iedzīvotāju skaits ievērojami samazinās, kā arī tiek optimizētas izglītības un ārstniecības iestādes, ir ieviesti neskaitāmi palīglīdzekļi, lai atvieglotu un aizvietotu cilvēka darbu, ministriju centrālo aparātu darbinieku štata vietu skaits nesteidz sarukt. Gluži pretēji. Vispirms, salīdzinot 2015. gadu ar tālo 1994. g., kas ir neatkarību atguvušās Latvijas otrās valdības laiks, ministriju centrālajos aparātos nodarbināto skaits palielinājies par aptuveni 36%. Savukārt, salīdzinot ar 2004. gadu, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, darbinieku skaits ministrijās palielinājies par 13%. Kulmināciju šis rādītājs piedzīvo trekno gadu iespaidā. 2008. gadā ir par 11% vairāk darbinieku nekā šogad. Tam seko krīze, kas nākamajos gados optimizācijas veidolā atsaucās arī uz valsts pārvaldē strādājošo skaitu. Taču 2014. gadā ministrijas atkal «pieņēmušās svarā». Kopumā šim rādītājam vajadzētu iet roku rokā ar kopējo situāciju valstī un stāvokli dažādās nozarēs, tam būtu jāmainās līdzi darba ražīgumam.

Tai pašā laikā skaudri ir Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Informācijas, izdevniecības un poligrāfijas departamenta sabiedrisko attiecību speciāliste Beate Danusēviča stāsta, ka kopš 1991. gada Latvijā iedzīvotāju skaits nepārtraukti samazinās. Tas notiek negatīva dabiskā pieauguma dēļ, arī emigrējušo skaits ik gadu ir lielāks par imigrējušo skaitu. Neliels dzimstības pieaugums bija vērojams no 2005. līdz 2008. gadam, kā arī pēdējos trijos gados. Tas daļēji skaidrojams ar sieviešu skaita pieaugumu vecumā no 15 līdz 49 gadiem. To patlaban sasniegušas sievietes, kuras dzimušas 80. gadu beigās, kad bija vērojami augstākie dzimstības rādītāji.

Raugoties uz emigrācijas datiem, to augstākais punkts bija 2009. un 2010.gadā, bet arī pēdējos pāris gados aizbraucēju netrūkst. Dati par emigrējušajiem pēc tautības ir pieejami no 2011. gada. No visiem aizbraucējiem teju puse ik gadu ir latvieši. Pēdējos gados tie bijuši ap 10 līdz 11 tūkstošiem cilvēku.

Pie viena interesanti ir dati par atalgojumu. Mēneša vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas ministrijās un atsevišķās valsts iestādēs kopš 2010. gada augusi par 24%, sasniedzot 925 eiro. Savukārt kopumā finansējums ministriju centrālajos aparātos nodarbināto atalgojumam 2015. un 2016. gadā paredzēts vidēji 45,5 miljonu eiro apmērā no valsts budžeta līdzekļiem.

Plašāk lasiet rakstā Ministrijas strauji «pieņemas svarā» otrdienas, 10.novembra laikrakstā Dienas Bizness (4.lpp)!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maza pārvalde, nelieli nodokļi, cilvēkiem vairāk naudas makā, policentriska attīstība komplektā ar tiesiskumu ir svarīgākie risināmie uzdevumi Latvijai nākamajos gados

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Jaunās konservatīvās partijas izvirzītais Ministru prezidenta amata kandidāts Jānis Bordāns. Viņš uzskata, ka svarīgākais ir valsts attīstība, kuras vārdā nav jābūt dusmīgiem uz politiskajiem konkurentiem, kuri pat ir pamanījušies uzsākt īstenot vienu otru no Jaunās konservatīvās partijas iniciatīvām.

Fragments no intervijas, kas publicēta 15. augusta laikrakstā Dienas Bizness:

Kas ir trīs svarīgākie problēmjautājumi, kuri nākamajai valdībai obligāti jārisina?

Mums ir izstrādāts rīcības plāns, kas sastāv no vairākiem blokiem, un tādējādi pat ir vairāk svarīgo jautājumu, kuriem nekavējoties jāķeras klāt. Pirmkārt, ir jāizveido efektīva valsts pārvalde kopā ar policentrisku reģionālo attīstību, otrkārt, palīdzība mazāko ienākumu saņēmējiem un treškārt – korupcijas apkarošana un tiesiskums. To, ka šie jautājumi ir svarīgi – gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem, neviens neapšauba. Turklāt, kā liecina dalība dažādos forumos ārzemēs arī potenciālajiem investoriem, kuri varētu ieguldīt Latvijā, ir svarīgs Saeimas vēlēšanu iznākums, viņi pat savus lēmumus par to, kur investēt, ir atlikuši uz nākamo gadu. Investīcijas Latvijai ir nepieciešamas, un arī priekšnosacījumi, lai šeit ieguldītu, ir. Investori nogaida, un tas nozīmē, ka viņi gaida jaunu valdību un tad izdarīs secinājumus, redzot, kas un kā notiek Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Pētersone atkāpšanos no amata skaidro ar bezcerību valsts pārvaldes situācijas uzlabošanā

LETA, 31.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone lēmumu atkāpties no amata pieņēmusi, jo nesaskata perspektīvu uzlabot situāciju valsts pārvaldē.

Pētersone šodien brīfingā uzsvēra, ka atlūguma iesniegšana nav saistīta ar draudiem vai psiholoģisko spiedienu.

Atlūguma iesniegšanas iemesls ir reformu neesamība valsts pārvaldē, sacīja Pētersone.

Viņa norādīja, ka notiek tikai plānošana un dažādu dokumentu kaudžu rakstīšana, taču reālas reformas valsts pārvaldē nenotiek. «Esam daudz ko darījuši, lai VID kļūtu modernāka un atvērtāka iestāde, tomēr jāattīstās ir visai valsts pārvaldei. Viens pats VID neko nepanāks,» skaidroja Pētersone.

VID vadītāja uzsvēra, ka patlaban valsts pārvaldē neesot komandas ar kopīgu mērķi un viņa neredzot veidu, kā iekustināt visu valsts pārvaldi kopīgiem mērķiem. Daudzas lietas valsts pārvaldē esot bezjēdzīgas, no kurām daudzas lietas neesot iespējams mainīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FM: Jāturpina virzīties uz mazu un efektīvu valsts pārvaldi

Žanete Hāka, 01.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 1. martā, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums par vienoto atlīdzības sistēmu valsts pārvaldē, kurā ietverts atlīdzības sistēmas izvērtējums, kā arī turpmākā rīcību atlīdzības sistēmas pilnveidei, informē FM.

FM ieskatā jāturpina virzība uz mazu un efektīvu valsts pārvaldi un jāturpina īstenot pasākumus, kas vērsti uz iespēju neparedzēt jaunas amata vietas jaunu tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektu īstenošanai, tādējādi nepalielinot kopējo amata vietu skaitu valsts pārvaldes iestādēs un efektīvi izmantojot valsts budžeta resursus un cilvēkresursus.

Analizējot darba samaksas pieaugumu privātajā un vispārējās valdības sektorā (valsts tiešās pārvaldes institūcijas, pašvaldību institūcijas, valsts un pašvaldību kontrolētas kapitālsabiedrības), secināts, ka straujāks vidējās algas pieaugums pēdējos gados bijis privātajā sektorā. 2015. gada trešajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā palielinājās par 8,3%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, savukārt vispārējās valdības sektorā - par 6,7%. Privātajā sektorā vidējā darba samaksa ir jau gandrīz par ceturtdaļu augstāka nekā pirmskrīzes laikā, savukārt darba samaksas pieaugums vispārējās valdības sektorā - 4,9%. Savā ziņā atalgojuma pieaugumu ietekmēja arī minimālās algas celšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VID vadītājas vietnieku Čerņecki pārceļ Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktora amatā; rotācijas skars 39 darbiniekus

LETA, 03.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores vietnieks noziedzības apkarošanas jomā Kaspars Čerņeckis pārcelts VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktora amatā, līdz ar to patlaban ģenerāldirektora vietnieka noziedzības apkarošanas jomā amats ir vakants, šodien preses konferencē par veiktajiem pasākumiem VID darbības efektivitātes uzlabošanai un korupcijas risku mazināšanai sacīja dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone.

Kopumā dažādas rotācijas skar 39 VID darbiniekus, tajā skaitā, 22 dažāda līmeņa vadītājus - 18 struktūrvienību vadītāji līdz 11.maijam tiks pārcelti citos VID amatos, bet vēl četri līdz 23.maijam sāks darbu ārpus VID.

No pārējiem 17 rotācijā iesaistītājiem VID darbiniekiem 14 cilvēki tiks pārcelti citos amatos VID, bet trīs - darbā ārpus VID.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) informēja, ka uz Tieslietu ministrijas iestādēm tiek pārcelti pieci līdzšinējie Finanšu policijas darbinieki - Māris Kaminskis, Jurģis Kijoneks, Aivijs Lagzdiņš, Viesturs Burkovskis un Miks Indāns. Šie darbinieki turpmāk strādās Ieslodzījuma vietu pārvaldes Tiesvedības daļā un Tiesiskā regulējuma daļā. «Abas daļas pamatā strādā ar nacionālajām un starptautiskajām institūcijām, kā arī piedalās normatīvo aktu izstrādē,» piebilda tieslietu ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija (VP) par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmatošanu mantkārīgā nolūkā lūgusi prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret Rīgas brīvostas pārvaldnieku Leonīdu Loginovu un viņa vietnieku Aigaru Pečaku, liecina neoficiāla informācija.

Par izvirzītajām apsūdzībām amatpersonām draud brīvības atņemšana līdz četriem gadiem, piespiedu darbs vai naudas sods.

Loginovs un Pečaks uz tālruņa zvaniem neatbildēja, savukārt ostas sabiedrisko attiecību nodaļā apgalvoja, ka informāciju par kriminālvajāšanas uzsākšanu pret brīvostas darbiniekiem osta esot ieguvusi tikai no masu medijiem, līdz ar to pagaidām nevarot ne apstiprināt, ne noliegt, ka kriminālvajāšana uzsākta pret Loginovu un viņa vietnieku. Arī pēcpusdienā ostā skaidroja, ka nevar šādas ziņas komentēt, jo Rīgas brīvostas pārvalde par VP kriminālvajāšanas sākšanu pret Loginovu un viņa vietnieku Pečaku nav saņēmusi oficiālu ziņojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Valsts un pašvaldību institūcijām kolektīvie pasākumi būs jāfinansē no atalgojuma budžeta

LETA, 15.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kancelejas izstrādātajā valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumprojektā rosināts noteikt, ka valsts un pašvaldības institūcija var rīkot kolektīvos pasākumus, tos daļēji finansējot no atalgojuma budžeta.

Valsts kancelejā skaidroja, ka kolektīvie pasākumi valsts pārvaldē ir viens no valsts vai pašvaldības institūcijas amatpersonu motivēšanas instrumentiem, kas palīdz saliedēt kolektīvu, veicina lojalitāti, patriotismu pret darbavietu un piederību tai. Tādējādi tiek arī veicināta stabila un efektīva valsts pārvalde, nodrošinot iestāžu stratēģisko mērķu sasniegšanu, stiprinot organizācijas kultūru.

Ņemot to vērā, Valsts kanceleja rosina likumā noteikt, kas ir kolektīvais pasākums un kādā apmērā valsts un pašvaldību institūcija to drīkst apmaksāt.

Likumprojekts paredz noteikt, ka kolektīvais pasākums ir valsts un pašvaldību institūcijas rīkots pasākums ar mērķi motivēt un saliedēt valsts pārvaldē un pašvaldībās nodarbinātos, lai nodrošinātu institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanu un stiprinātu organizācijas kultūru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts pārvaldē likvidētas 1652 amata vietas, tādējādi ietaupot 22,44 miljonus eiro, kas turpmāk novirzāms pārējo darbinieku atlīdzības un motivācijas palielinājumam, otrdien valdību informēja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Viņš stāstīja par valsts pārvaldes reformu plāna izpildi. Viens no plāna mērķiem paredz likvidēt lielāko daļu vakanto amata vietu, «iesaldēt» jaunu amata vietu veidošanu un samazināt nodarbināto skaitu valsts tiešajā pārvaldē par aptuveni 6%. Līdz šim amatu vietu skaits samazināts par 4,11%, kas Valsts kancelejas vadītājam ļauj domāt, ka reformu plāna mērķis tiks sasniegts.

Līdz šim 6% mērķi pārsniegusi Izglītības un zinātnes ministrija, kuras resorā nodarbināto skaits sarucis par 30%. Tas neesot saistīts ar pedagogu skaita samazinājumu, bet gan to, ka sarucis to amata vietu skaits, kurās bija nodarbināti tie, kas nodarbojās ar Eiropas Savienības (ES) fondu jautājumiem. Pēc Valsts kancelejas apkopotās informācijas, 6% mērķi sasniegusi arī Finanšu ministrija, Labklājības ministrija, Ministru kabinets, Satiksmes ministrija un Veselības ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID jaunveidojamā Nodokļu un muitas pārvalde darbu sāks ar pagaidu vadītāju

LETA, 03.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunveidojamā Nodokļu un muitas pārvalde, kā arī Iekšējās drošības pārvalde no nākamā gada darbu sāks ar vadītāja pienākumu izpildītājiem, piektdien žurnālistiem pastāstīja VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule.

Tostarp Nodokļu un muitas pārvaldes direktora pienākumu izpildītāja amats piedāvāts pašreizējam Muitas policijas vadītājam Kasparam Podiņam. Šis amats viņam piedāvāts uz laiku, taču kā stabila pozīcija - jaunveidojamās struktūras direktora vietnieka amats.

Nodokļu un muitas pārvaldes otrs direktora vietnieks atkarībā no izvērtēšanas rezultātiem būs Dairis Aniņš vai Jānis Boroviks. Kopumā jaunajā vienībā paredzētas 328 štata vietas.

Savukārt Iekšējās drošības pārvaldes direktora pienākumu izpildītāja amats piedāvāts Natālijai Dolgovai, kurai kā stabila pozīcija piedāvāts Pirmstiesas izmeklēšanas daļas vadītājas amats. Šajā struktūrā iecerētas 29 amata vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sagaidāma valsts pārvaldes un privātā sektora konkurence par talantu piesaisti, darba devēji vilinās ar atalgojumu un ieguldīs esošajos darbiniekos

Reforma valsts pārvaldē paredz, ka līdz 2020. gadam darbinieku skaitam ir jāsamazinās par 6%, tomēr šī gada pirmajos trijos mēnešos nodarbināto skaits valsts pārvaldē ir palielinājies par 0,76% – 31. martā valsts iestādēs strādāja nedaudz virs 44,8 tūkst. personu. Valsts budžeta iestādēs nodarbināto (tostarp pedagogu, ārstu, kultūras darbinieku, tiesnešu un citu) atlīdzībai izlietotajam finansējumam ir tendence palielināties.

Kļūst pievilcīgāki

Laikā, kad trūkst augsti kvalificētu darbinieku, vērojama darbaspēka novecošanās un jaunās paaudzes ienākšana darba tirgū, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstība, sacensība par labākajiem kadriem kļuvusi jo sīva. Kopējās tendences maina pieeju darba devēja tēla un darba vides veidošanai, kā arī personāla atlasei un piesaistei, arvien nozīmīga kļūst vadītāja loma. Lai novērstu darbinieku pāriešanu uz privāto sektoru, valsts pārvalde ir iecerējusi virkni pasākumu, lai kļūtu par pievilcīgu darba devēju. Tiek domāts ne tikai par to, kā atrast un piesaistīt jaunus nodarbinātos, bet ieguldīts esošajos. 2017. gada vasarā Valsts kanceleja sāka Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmu. Valsts administrācijas skola ir iesaistījusies vairākos projektos, lai uzlabotu esošās mācību programmas, kā arī lai izveidotu jaunas apmācību programmas, ar kuru palīdzību tiktu sniegtas zināšanas kompetences paaugstināšanai ikvienam valsts pārvaldes nodarbinātajam. Valsts kancelejas eksperti atzīst, ka valsts pārvalde konkurē par talantu piesaisti ar privāto sektoru visās jomās, izteiktāka šī konkurence ir informācijas un komunikācijas tehnoloģijās, projektu vadībā, inženierzinātnēs, kā arī par finanšu un medicīnas nozares speciālistiem. No privātā sektora darbā vadošos amatos uz valsts pārvaldi pārgājuši vairāki darbinieki, piemēram, Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta Valsts pārvaldes cilvēkresursu nodaļas vadītāja, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšniece, Neatliekamās medicīniskās palīdzības direktore u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

90% valsts pārvaldes darbinieku saņem atalgojumu, kas ir ievērojami zemāks par privātā sektora attiecīgā līmeņa speciālistu atalgojumu. Kritiska situācija vērojama mēnešalgu grupās, kurās iekļauti vecākie eksperti, IT speciālisti un augstākā līmeņa vadītāji, secināts SIA Fontes Vadības konsultācijas salīdzinošajā pētījumā par valsts pārvaldē nodarbināto atalgojuma konkurētspēju ar privāto sektoru.

SIA Fontes Vadības konsultācijas pētījumu grupas vadītāja Anta Praņēviča atzīst, ka «pēc pētījuma veikšanas ir skaidri redzams, ka atalgojums valsts pārvaldē ir ievērojami zemāks nekā privātajā sektorā, ar tendenci - jo augstāka pozīcija, jo lielāka atalgojuma starpība. Zemais atalgojums rada risku labāko darbinieku aizplūšanai no valsts pārvaldes, tāpat var rasties grūtības atrast darbiniekus, lai aizpildītu vakances.»

Pētījumu grupas vadītāja uzsver, ka kopējā darba tirgū atalgojuma izmaiņas jūtamas ik gadu, taču valsts pārvaldē algas nav paaugstinātas kopš ekonomiskās krīzes laikiem. «Vidēji kopš 2011.gada mēneša pamatalga privātajā sektorā ik gadu palielinājusies par 2-5%, savukārt gada kopējā alga, iekļaujot prēmijas un piemaksas, par 4-6%, tādēļ ir būtiski, ka valsts pārvalde seko līdzi tendencēm darba tirgū, lai nezaudētu savu konkurētspēju.»

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Kompetence pazudusi gan valsts pārvaldē, gan politikā

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktore, 13.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Žēlojoties, ka valsts pārvaldē pazuduši profesionāli cilvēki, ir jāapzinās, kādi ir šīs situācijas cēloņi, un prioritāri tie jānovērš

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunā ģenerāldirektora meklējumi beigušies ar čiku – pagaidām to nav izdevies atrast. Komentējot izveidojušos situāciju, premjers Māris Kučinskis norādījis, ka valsts pārvaldē esot «paklausīgi, taču ne ar savu galvu domājoši cilvēki» vai «godprātīgi cilvēki, kas netiecas uz vadītāja kapacitātes līmeni». Ja izdzīvošanas priekšnosacījums valsts pārvaldē līdz šim ir bijusi maksimāla elastība ļoti mainīgās politiskās virsvadības priekšā, tad ko gan citu var sagaidīt? Tā teikt, kāds ierēdņu korpuss izaudzināts, tāds arī ir. Arī tiekšanās vai netiekšanās uz vadošu amatu ir likumsakarīga un izriet no iepriekš sacītā, jo pārlieka paklausība ir pretrunā godkārīgām ambīcijām. Turklāt, redzot, cik viegli un ātri gan uzkāpj, gan krīt ieceltie vadītāji, kā viņi politiski tiek dancināti un ar kādām metodēm izrēķinās ar «neērtajiem, kas neprotas paši», loģiski, ka pieticīgāka karjera cilvēkiem šķiet veselīgāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Anulē AS Hipo Fondi aktīvu pārvalde licenci

Žanete Hāka, 12.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu anulēt IPS AS Hipo Fondi aktīvu pārvalde izsniegto licenci ieguldījumu pārvaldes pakalpojumu sniegšanai un anulēt ierakstu valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju reģistrā par IPS AS Hipo Fondi aktīvu pārvalde.

Licence anulēta pēc IPS AS Hipo Fondi aktīvu pārvalde lūguma FKTK anulēt tai izsniegto licenci ieguldījumu pārvaldes pakalpojumu sniegšanai. Vienlaikus FKTK lēma arī anulēt ierakstu valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju reģistrā par IPS AS Hipo Fondi aktīvu pārvalde.

IPS AS Hipo Fondi aktīvu pārvalde licences anulēšanas brīdī neveic darbību ieguldījumu pārvaldes pakalpojumu sniegšanai un darbību kā valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs, kā arī sabiedrībai nav saistību pret ieguldījumu fondu ieguldītājiem un citiem tās klientiem.

Šobrīd valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju reģistrā ir 8 valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Lūdz uzsākt kriminālvajāšanu par naftas tirdzniecības uzņēmuma interesēs īstenotu izvairīšanos no nodokļu nomaksas

Lelde Petrāne, 06.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētai prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai ir nosūtījusi kriminālprocesu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā. Noziedzīgās darbības veiktas kāda naftas produktu tirdzniecības uzņēmuma interesēs, nodarot valsts budžetam zaudējumus vairāk nekā 9 miljonu eiro apmērā.

Ar nolūku īstenot noziedzīgos nodarījumus valsts ieņēmumu jomā lielā apmērā, naftas produktu tirdzniecības uzņēmuma amatpersonas darbojās personu grupā un izmantoja noziedzīgā grupējuma pakalpojumus. Lai samazinātu valsts budžetā maksājamo Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apmēru, naftas produktu tirdzniecības uzņēmums izmantoja fiktīvu darījumu ķēdes un radīja šķietamu priekšstatu, ka minētie darījumi veikti saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Kopumā patiesībā nenotikušu darījumu shēmā tika iesaistīti aptuveni 70 fiktīvi uzņēmumi.

Savukārt noziedzīgi iegūtie līdzekļi tika legalizēti un nonāca noziedzīgo darbību organizatoru rīcībā, veicot naudas pārskatīšanu caur banku kontiem vairākās Latvijas, Igaunijas un Kipras kredītiestādēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) veikta kārtējā reorganizācija, kuras rezultātā septiņas amatpersonas nolēmušas darbu birojā pamest, sešām no tām dodoties izdienas pensijā, liecina aģentūra LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB aģentūrai LETA apgalvoja, ka biroja amatpersonu skaita samazinājums būtiski neietekmē tā uzdevumu izpildes kvalitāti, kā arī sekmīgu biroja funkciju nodrošināšanu.

«Uzsveram, ka KNAB reorganizācija ir pārdomāta, uz analīzi balstīta vairāku mēnešu mērķtiecīga darba rezultāts. Tās laikā netika likvidētas amata vietas, proti, netika samazināts kopējais amata vietu skaits, bet tika veiktas izmaiņas KNAB struktūrā, amatpersonu/darbinieku štatu un amatu sarakstā,» norādīja birojā.

KNAB priekšnieks Jēkabs Straume šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā skaidroja, ka vēl viens iemesls reorganizācijai bijis tas, ka līdz šim birojā bija ļoti lielas nodaļas, kurā strādāja līdz pat 20 cilvēki. Tik lielas nodaļas valsts pārvaldes sistēmā esot ļoti grūti vadīt, tāpēc «zelta standarts» esot nodaļas ar 10 līdz 12 cilvēkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Pilotprojekta veidā paaugstinās algas VID «atslēgas cilvēkiem»

LETA, 30.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien atbalstīja pilotprojekta īstenošanu Valsts ieņēmumu dienestā (VID), paaugstinot atalgojumu iestādes «atslēgas cilvēkiem», lai vēlāk vērtētu atalgojuma palielināšanas iespējas valsts pārvaldē kopumā.

Tas arī nozīmē atalgojuma palielināšanu VID ģenerāldirektoram, kas paredzēts Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma grozījumos, kas steidzamības kārtā tiks iesniegti izskatīšanai arī Saeimā.

Vienlaikus valdība uzdeva Valsts kancelejai sadarbībā ar Finanšu ministriju sagatavot ziņojumu un priekšlikumus par iespējamām izmaiņām valsts pārvaldes atalgojuma sistēmā.

Abām iestādēm līdz nākamā gada 1.septembrim jāsagatavo un jāiesniedz valdībā informatīvais ziņojums par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku likuma grozījumu ietekmi un sasniegtajiem rezultātiem, kā arī priekšlikumi par vienotās atlīdzības sistēmas pilnveidi valsts pārvaldē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Profesors: Valsts pārvaldē nedarbojas copy – paste princips

Jānis Načisčionis - Biznesa augstskolas «Turība» Juridiskās fakultātes dekāns, profesors, 17.04.2018

Jānis Načisčionis - Biznesa augstskolas «Turība» Juridiskās fakultātes dekāns, profesors.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pavisam nesen Saeimas Juridiskā komisija, piekrītot Valsts prezidentam, saglabāja strīdīgo normu tiesu varas likumā, kas paredz, ka viena un tā pati persona varēs būt apgabaltiesas priekšsēdētājs un rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

Par to, kā ir labāk, ierobežots vai neierobežots amata ieņemšanas laiks, plaši tiek diskutēts ne tikai tiesu sistēmā, bet arī izglītības, medicīnas un valsts pārvaldes jomā kopumā. Vieni iestājas pret mākslīgi noteiktiem termiņiem, citi meklē veidus, kā garantēt jaunu cilvēku ieplūšanu pārvaldē, vēl citi – uzsver, ka mums jādara tā, kā tiek darīts citviet Eiropā.

Vai valsts jāvada kā liels uzņēmums?

Patiesībā uz labās prakses piemēriem Vācijā, Francijā u.c. Eiropā mēs atsaucamies ļoti bieži, gan runājot par valsts ekonomikas attīstību, gan tiesu sistēmu un sociālajām garantijām. Tiecoties salīdzināt Latviju ar Franciju vai Vāciju, mēs neņemam vērā faktu, ka, piemēram, Francijā daudziem valstu un valdības vadītājiem ir augstākā izglītība valsts administrācijas jomā, absolvēta Nacionālā administrācijas skola (Ecole nationale administration), kurā gatavo politiķus un ierēdņus, lai viņi kļūtu par spēcīgiem administratoriem. Līdzīga augstākās izglītības iestāde visu līmeņu ierēdņiem ir arī Vācijā. Latvijā mūs savulaik aicināja vadīties pēc principa «valsts jāvada kā liels uzņēmums» – tā tika teicis gan viens no Latvijas premjeriem Andris Šķēle, gan Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Vispirms padzen, tad sauc par neliešiem

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktore, 16.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts pārvaldē šie cilvēki nebija vajadzīgi, taču pēc sākšanas strādāt privātajā sektorā viņiem pārmet kaitējuma nodarīšanu valstij

Viens no karstākajiem diskusiju tematiem ekonomikas jomā Latvijā pēdējā laikā ir saistīts ar uzņēmumu Latvijas gāze. Viss sākās ar gāzes tirgus liberalizācijas jautājumiem, kas ātri vien pārauga a/s Latvijas gāze sadalīšanas problemātikā, attiecību kārtošanā ar uzņēmuma akcionāriem un investoriem un vairāk vai mazāk slēptu interešu sadursmē. Kā jau ierasts šādos un līdzīgos gadījumos, kam valstiskās nozīmības dēļ neizbēgami tiek arī politiska nokrāsa, sabiedrības doma tiek veidota, nevis skaidrojot un stāstot lietas būtību, ceļot priekšā saprotamus valsts puses argumentus, bet gan iedalot publiski redzamās personas «labajos» un «sliktajos».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajā gadā neplāno palielināt ministrijās strādājošo atalgojumu un to nesaistīs ar minimālās algas kāpumu, bet uzņēmēji norāda, ka iztrūkst ierēdņu atalgojuma sasaistes ar rezultātiem, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ierēdņu algas nav piesaistītas minimālajai algai, tāpēc nākamgad automātiski nepieaugs, DB apgalvo Finanšu ministrijas Finanšu vadības un metodoloģijas departamenta direktore Daiga Gulbe. Viņa stāsta, ka atalgojums pieaugs tikai tiem valsts pārvaldē strādājošajiem, kas saņem minimālo algu, jo tā tiek paaugstināta ar 2018. gada 1. janvāri. Savukārt pārējo valsts pārvaldē strādājošo atalgojumu minimālās algas paaugstināšana neietekmē, jo no šādas piesaistes valsts pārvalde atteikusies jau 2010. gadā.

To, ka nākamā gadā ministrijas ierēdņu un darbinieku atalgojumu nav plānots paaugstināt, DB apliecina arī Ekonomikas ministrijā un Kultūras ministrijā (KM). KM pārstāve Lita Kokale gan stāsta, ka papildu līdzekļus atalgojuma paaugstināšanai nākamā gadā ministrija ir prasījusi kultūras mantojuma (arhīvu un bibliotēku) iestādēs strādājošajiem, teātru, orķestru, operas un baleta darbiniekiem, KM pārziņā esošo augstskolu mācībspēkiem un profesionālās izglītības kompetences centru pedagogiem, amatierkolektīvu vadītājiem un KM kapitālsabiedrībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienota klientu apkalpošana, iestādes un procesu efektivitāte, draudzīga un izaugsmi veicinoša vide, brīva informācijas apmaiņa, sadarbība un radošums – tā ir tikai daļa no izstrādātā Latvijas valsts Nākotnes biroja koncepta priekšrocībām. Ko īsti grib valsts, un kas to realizēs, un kā tas izskatīsies dabā?

Lai saprastu, kādēļ valsts biroji vairs nevar būt klasiskie kabineti ar rakstāmgaldu un krēslu un kas īsti tuvāko piecu gadu laikā pamazām taps to vietā, Dienas Bizness uz sarunu aicināja Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski un VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētāju Andri Vārnu. Abu organizāciju sinerģijā savijas pasūtītāja vēlmes un valsts praktiskās iespējas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 19. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc kaut kas ir jāmaina valsts ierēdņu darba vidē?

J.Citskovskis.: Jebkurā darba vietā ir vēlme sasniegt maksimāli labāko darba rezultātu, un tā tas ir arī valsts pārvaldē. Būtiska loma darba procesā ir tieši darba videi. Tas, ka vide ir jāmaina, parādās darbinieku aptaujās. Valsts kanceleja pērn veica visu valsts iestāžu iesaistes pētījumu, un secinājām, ka tas ir nepieciešams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Aptur personu grupu, kas organizēja narkotiku kontrabandu ar pasta sūtījumiem

Dienas Bizness, 28.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes darbinieki pasta sūtījumā atklājuši 500 ar psihotropo vielu LSD piesūcinātu marku (ar narkotiskajām vielām piesūcinātu papīra materiālu). Par šo gadījumu VID Muitas policijas pārvaldē uzsākts kriminālprocess un, veicot operatīvos pasākumus, aizturēts gan faktiskais sūtījuma saņēmējs, gan persona, kura organizēja aizliegtās vielas iegādi un nosūtīšanu, informē VID.

2015.gada 20.septembrī VID Muitas pārvaldes darbinieki, veicot no Spānijas saņemta pasta sūtījuma muitas pārbaudi, tajā konstatēja marku blokus (ar narkotiskām vielām piesūcinātu papīra materiālu) – kopā 500 marku –, kas radīja pamatotas aizdomas par iespējamu aizliegtu vielu klātbūtni. Markām tika veikts eksprestests, kas norādīja uz iespējamu narkotisko vielu esību.

Saistībā ar konstatēto sūtījumu VID Muitas policijas pārvaldē tika uzsākts kriminālprocess saskaņā ar Krimināllikuma 190.1panta otrajā daļā (psihotropo vielu lielā apmērā prettiesiska pārvietošana pāri Latvijas Republikas valsts robežai) minētā noziedzīgā nodarījuma pazīmēm. Procesa ietvaros tika veikta ķīmiskā ekspertīze, lai noskaidrotu, kādas vielas satur kontroles laikā atrastās markas, un saņemts eksperta atzinums, ka tās satur LSD – vielu, kas ir iekļauta Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru I sarakstā kā aizliegta psihotropā viela. Nelegālajā tirgū viena marka maksā ap 10 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Linkaits: Ventspils brīvostas darbību nekavējoties jānodala no ASV sankciju sarakstā minēto personu ietekmes

LETA, 10.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils brīvostas darbību nekavējoties jānodala no ASV sankciju sarakstā minēto personu un uzņēmumu ietekmes, otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Viņš norādīja, ka Ventspils brīvostas pārvalde pārvalda otru lielāko ostu Latvijā - kravu apgrozījums Ventspils ostā ir apmēram 20 miljoni tonnu gadā un tajā strādā vairāk nekā 2000 darbinieku.

"Faktiski Ventspils osta ir mūsu tranzīta sistēmas viens no pamatelementiem, tāpēc jebkādas darbības, kas varētu kaitēt tranzīta plūsmai un arī uzņēmumiem, kas strādā Ventspils ostā un nav saistīti ar [Ventspils mēru Aivaru] Lembergu, mums būtu jāmēģina novērst vai vismaz mazināt," teica satiksmes ministrs.

Viņš arī atzīmēja, ka saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) lēmumu varētu būt traucēti norēķini par brīvostas pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par 2,67 miljoniem eiro iegādājas daļu bijušā Liepājas metalurga teritorijas

Lelde Petrāne, 25.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde par 2,67 miljoniem eiro iegādājusies daļu bijušā «Liepājas metalurga» teritorijas, liecina tās sniegtā informācija.

25. septembrī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Jānis Lapiņš un AS «Citadele banka» valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis parakstīja pirkuma līgumu par 10 nekustamo īpašumu - t.sk. zemi, ēkas, infrastruktūras objektus - iegādi bijušajā «Liepājas metalurga» teritorijā no AS «Citadele Banka» un SIA «Hortus RE» ar kopējo platību 60,6 hektāri. Apvienojot ar jau esošajiem pašvaldībai piederošajiem zemes gabaliem, kopējā Liepājas Industriālā parka platība sasniegs 120 hektārus.

Kā komentē Liepājas SEZ pārvaldnieks J. Lapiņš, tas esot pārdomāts, atbildīgs un drosmīgs lēmums: «Kādam bija jāuzņemas atbildība un Liepājas SEZ pārvalde bija gatava to darīt, apzinoties riskus. Mums ir redzējums un plāns, kā attīstīt bijušo «Liepājas metalurga» teritoriju. Tā ir iespēja un izaicinājums vienlaikus, lai jaunā kvalitātē attīstītu uzņēmējdarbības vidi bijušajā «Liepājas metalurga» teritorijā ar mērķi veicināt jaunu, modernu uzņēmumu izveidi, radīt jaunas darbavietas, palielināt eksportējošo uzņēmumu skaitu un eksporta apjoma pieaugumu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Lembergs uzskata, ka pret viņu ASV vērstās sankcijas ietekmi neatstās

LETA, 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") uzskata, ka pret viņu ASV vērstās sankcijas ietekmi neatstās.

Lembergs teica, ka ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) lēmumu ir "ļoti pavirši" iepazinies un no atzinuma sapratis, ka tagad pasludināts "par diktatoru, kurš Latvijas cietumos ieslodzījis nevainīgus cilvēkus".

Ventspils mēram jau iepriekš "Rīgas zvirbuļi" esot pačukstējuši, ka šāds ASV lēmums tiek gatavots un to esot kārtojuši divi Latvijas valdības pārstāvji - ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) un tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP). Ministri šī lēmuma tapšanā esot piedalījušies, jo abi tradicionāli Lembergā saskata nopietnu politisko konkurentu, paziņoja politiķis.

Lembergs uzskata, ka ASV neizprot Ventspils Brīvostas pārvaldes, Ventspils Attīstības aģentūras, Biznesa attīstības asociācijas un Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas darbu, proti, Ventspils Brīvostas pārvaldē ir astoņi valdes locekļi, no kuriem četri ir no Latvijas valdības, nevis viens pats Lembergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektorei Inārai Pētersonei šodien uzdots jau tuvākajā laikā veikt visu svarīgāko VID struktūrvienību vadītāju un viņu vietnieku rotāciju, žurnālistiem sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Turpmāk šāds rotācijas mehānisms VID struktūrās būs regulārs, un ik pa pieciem gadiem būs jānodrošina vadītāju rotācija.

Reizniece-Ozola norādīja, ka patlaban nevar komentēt, vai šī rotācija tiks veikta arī reģionālajās struktūrvienībās, taču pilnīgi noteikti tā ir jāveic svarīgākajās struktūrās, proti, Finanšu policijas pārvaldē, Muitas policijas pārvaldē, Nodokļu kontroles pārvaldē un Nodokļu parādu piedziņas pārvaldē. Ja Pētersone redzēs nepieciešamību veikt plašākas rotācijas, viņa tās var īstenot, sacīja Reizniece-Ozola.

Viņa sacīja, ka patlaban padziļināta analīze veikta tikai par Finanšu policijas pārvaldi, bet tāda ir jāveic arī par pārējo VID struktūrvienību darbiniekiem. Arī tas šodien ir uzdots Pētersonei.

Komentāri

Pievienot komentāru