Latvijai pašai nosakot sankcijas, tiem pašmāju uzņēmējiem, kuri to rezultātā cietīs, kompensācijas nemaksās; pastāv bažas, ka zaudējumu apmērs pirms sankciju ieviešanas pat netiks novērtēts
Tāds ir vairāku uzņēmēju vērtējums par Saeimā otrajā lasījumā akceptēto Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumprojektu. Neviens no aptaujātajiem neiebilda pret to, ka Latvija pievienojas ANO vai ES noteiktajām sankcijām pret kādām valstīm, to uzņēmumiem vai cilvēkiem, tomēr vairāki jautājumi bija saistīti tieši ar iespējamo Latvijas nacionālo sankciju ieviešanu. Skanēja arī bažas, vai pašreizējā nokaitētajā ģeopolitiskajā situācijā pēc šī likumprojekta pieņemšanas Latvija neieviesīs nacionālas sankcijas pret kādiem ārvalstu uzņēmumiem vai cilvēkiem, vienlaikus saņemot simetrisku atbildi no tās ārvalsts, kuras personas būs pakļautas šādām sankcijām.
Vēl bažas bija saistītas ar to, ka sankciju noteikšana būtu Ministru kabineta, nevis Saeimas kompetencē, līdz ar to pastāv risks, ka šādas nacionālas sankcijas varētu tikt ieviestas pēc valdības lēmuma slēgtā sēdē bez jebkādām publiskām debatēm, kādas noteikti būtu, ja tās būtu jāakceptē parlamentam. Ieviešot sankcijas, piemēram, pret konkrētu ārzemnieku, jārēķinās, ka viņam tieši vai pastarpināti piederošiem uzņēmumiem, kas reģistrēti Latvijā, var tikt piemērota piespiedu likvidēšana. Ir vēl kāda svarīga nianse, kas jāņem vērā tiem Latvijas uzņēmumiem, kuri izstrādājumus eksportē, cenšoties maksimāli paplašināt savus noieta tirgus, uz ko uzņēmēji no visdažādākajām tribīnēm nenogurstoši tiek aicināti. Proti, valstis, kuru personas tiks iekļautas Latvijas nacionālo sankciju sarakstā, var atbildēt tieši ar to pašu, mūsu eksportētājus pakļaujot tādām pašām sankcijām, piemēram, nosakot tirdzniecisko darījumu aizliegumu vai neļaujot veikt naudas pārskaitīšanu par piegādātajām precēm.
Visu rakstu Dzēšanas plānam jābūt pirms ugunsgrēka lasiet 11. decembra laikrakstā Dienas Bizness.