Jaunākais izdevums

Maksimāli pieļaujamais slikto tauku daudzums pārtikas produktos nedrīkstēs pārsniegt divus gramus uz 100 gramiem no kopējā tauku daudzuma, nākamais solis ir ierobežot pārsaldināto un pārsālīto produktu ražotājus .

Valdība atbalstīto Veselības ministrijas (VM) izstrādāto noteikumu projektu par maksimāli pieļaujamo transtaukskābju daudzumu pārtikas produktos var uzskatīt par brīdinājuma signālu pirms akcīzes nodokļa piemērošanas pārmēru sāļiem, saldiem un trekniem ēdieniem. Regulēta veselīgāku tauku izmantošana, ražojot pārtiku un gatavojot maltītes sabiedriskajā ēdināšanā, var ietekmēt 7,8 tūkst. uzņēmumu. No tiem 6,5 tūkst. uzņēmumu ir sabiedriskie ēdinātāji, kam uzlikts finansiāls slogs, lai paškontroles ietvaros nodrošinātu transtaukskābju procentuālā sastāva analīzes gatavajiem produktiem.

Viena produkta analīžu izmaksas transtaukskābju noteikšanai ir 52,25 eiro, neieskaitot PVN. Zemkopības ministrijā uzskata, ka sadārdzinājums, aizvietojot transtaukskābes saturošas taukvielas ar veselīgākām alternatīvām, nav būtisks. Tādēļ, ieviešot ierobežojumus, pārtikas produktu cenām nevajadzētu būtiski palielināties. Noteikts, ka maksimāli pieļaujamais slikto tauku daudzums pārtikas produktos nedrīkstēs pārsniegt divus gramus uz 100 gramiem no kopējā tauku daudzuma.

Paredzams, ka Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) transtaukskābju meklēšanai produktos un ēdienos būs nepieciešams papildu finansējums 81,6 tūkst. eiro apmērā 2018. gadā, bet turpmāk ik gadu – 57,8 tūkst. eiro. Aprēķināts, ka pārbaužu veikšanai nepieciešamas trīs jaunas amata vietas. Darba roku jauno pienākumu veikšanai pietiks, uzskata PVD šefs Māris Balodis, laboratoriskās iespējas nodrošinās zinātniskais institūts BIOR. Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi sevi kontrolēs paši. «Es varu komentēt to, cik transtaukskābes ir kaitīgas, bet šo es nevarēšu kompetenti komentēt,» veselības ministrs Guntis Belēvičs atzina, vaicāts, kā tieši darbosies šis komersantu paškontroles mehānisms.

M. Balodis paskaidro, ka uzņēmumiem paškontrole jāveic, ne tikai meklējot transtaukskābes, bet arī pārliecinoties par produktu atbilstību virknei prasību. Sabiedriskajiem ēdinātājiem būs jāpievērš lielāka uzmanība izejvielu kontrolei, tādā veidā ierobežojot transtaukskābju saturu ēdienos. PVD savukārt, kā stāsta M. Balodis, veiks virspārbaudes izlases veidā, ņemot paraugus gan no rūpnieciski ražotiem produktiem, gan no pagatavotiem produktiem. «Ēdienu kontrole varētu notikt vairāk tur, kur to ēd jutīgās grupas – bērni, skolnieki, slimnīcu pacienti,» paskaidro M. Balodis. Uzņēmumiem pielāgoties jaunajiem apstākļiem atļauts divus gadus, lai gan G. Belēvičs vēlējies, lai sabiedriskie ēdinātāji uz to pāriet gada laikā. M. Balodis komentē, ka periods adaptācijai atvēlēts pietiekami ilgs. Līdzšinējā pieredze liecinot, ka pārtikas ražotāji un tirgotāji izmaiņas ievieš pēdējā brīdī. PVD sola pastiprināti komunicēt ar uzņēmumiem, lai tie spētu laikus pielāgot darbību. Pārtikas produktus, gan vietējos, gan importētos, kuros pārsniegts noteikumos noteiktais maksimāli pieļaujamais transtauk- skābju daudzums, var izplatīt līdz 2018. gada 1. janvārim.

«Jaunie noteikumi veicinās patērētāju pārliecību par Latvijā ražotu produktu kvalitāti, tāpēc tos atbalstām,» DB saka Dana Erciņa-Užāne, uzņēmuma NP Foods komunikācijas direktore. «Noteiktais maksimāli pieļaujamais transtauk- skābju daudzums pārtikas produktos – divi grami uz 100 gramiem no kopējā tauku daudzuma – ir nerakstīts pārtikas ražošanas kvalitātes standarts visā pasaulē, kuru NP Foods uzņēmumi ir jau sen ieviesuši lielākajai daļai iecienīto pārtikas produktu. Izmaiņas atbilstoši jaunajiem noteikumiem būs jāveic nenozīmīgam produktu daudzumam un mēs to izdarīsim noteiktajā divu gadu termiņā,» norādīja D. Erciņa-Užāne. Savukārt restorānu bizness ar jaunajām normām nav mierā. Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas valdes locekli Armandu Mednieku māc bažas par to, ka iecerēts palielināt paškontroles slogu: «Ūdeni nesam laboratoriski pārbaudīt divas reizes gadā, vai tāpat mums būs jānes visi virtuvē izmantotie produkti, kas satur taukus?»

Plašāk lasiet rakstā Samazina tauku kumosu trešdienas, 26.augusta laikrakstā Dienas Bizness (4.lpp)!

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

PVD Ukrainas izcelsmes vafelēs konstatē būtiski paaugstinātu transtaukskābju daudzumu

Monta Glumane, 20.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicot robežkontroli, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) Ukrainas izcelsmes konditorejas izstrādājumos – vafelēs «Plombir», konstatējis būtiski paaugstinātu transtaukskābju līmeni,informē PVD.

Vafeļu ražotājs ir «Мир лакомств», produkta oriģinālais nosaukums - Вафли «Со вкусом «Пломбир». PVD norādīja, ka produktā esošais transtaukskābju līmenis bija pārsniegts 30 reizes.

Pieļaujamais transtaukskābju daudzums ir noteikts četrās no 28 Eiropas Savienības dalībvalstīm – Latvijā, Dānijā, Austrijā un Ungārijā.

PVD informē, ka Latvijā noteiktais pieļaujamais transtaukskābju daudzums ir atkarīgs no kopējā tauku daudzuma produktā: 2 grami uz 100 gramiem kopējā tauku daudzuma (2g/100g), ja kopējais tauku daudzums produktā ir virs 20 %, 4g/100g, ja kopējais tauku daudzums produktā ir no 3 % līdz 20 %, un 10g/100g, ja kopējais tauku daudzums produktā ir zem 3 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien Ministru kabineta komitejas sēdē tika izskatīts Veselības ministrijas izstrādātais noteikumu projekts, kas paredz trans-taukskābju ierobežošanu pārtikas produktos, informē VM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Ministru kabinets (MK) atbalstīs MK komitejā izskatīto noteikumu projektu, jau no nākamā gada 1. janvāra stāsies spēkā stingrāki ierobežojumi transtaukskābēm pārtikas produktos. Pārtikas ražotāji šo lēmumu atbalsta, vienīgi norāda uz nepieciešamību stingri kontrolēt transtaukskābju daudzumu importa produktos, otrdien raksta laikraksts Diena.

Noteikumu projektā ir minēts maksimāli pieļaujamais transtaukskābju daudzums pārtikas produktos, kas tiek izplatīti Latvijā, - gan Latvijā ražotajiem, gan ievestajiem no citām valstīm, gan arī tiem, kas tiek izplatīti sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos, teikts noteikumu projekta anotācijā. Jaunās prasības piemēros tiem pārtikas produktiem, kuru sastāvā ir transtaukskābes jeb daļēji hidrogenēti augu tauki, kas iegūti rūpnieciski pārveidotas pārtikas ražošanas procesā, piemēram, hidrogenējot eļļas, pārtikas produktus cepot un karsējot eļļās, spiežot eļļas augstās temperatūrās u.c.

Plānots, ka maksimāli pieļaujamais transtaukskābju daudzums būs līdzīgs kā Austrijā, kur šādas normas ir spēkā jau kopš 2009. gada. Maksimāli pieļaujamais transtaukskābju daudzums pārtikas produktos nedrīkstēs pārsniegt divus gramus uz 100 gramiem no kopējā tauku daudzuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

VVD mēneša laikā izlems, kā sodīt SIA Tukuma piens

Zane Atlāce - Bistere, 07.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vides dienests (VVD) mēneša laikā plāno pieņemt lēmumu par soda apmēru uzņēmumam AS Tukuma piens par aizvadītājā nedēļā pilsētas kanalizācijā nopludinātajām 2,5 tonnām saldā krējuma, informē VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Bukleviča.

VVD Ventspils reģionālās vides pārvaldes (RVP) amatpersonas pirmdien, 6.novembrī veica plānveida pārbaudi Tukuma pilsētas attīrīšanas iekārtās, secinot, ka notekūdeņu attīrīšana notiek atbilstoši prasībām un avārijas situācija veiksmīgi pārvarēta.

Jau vēstīts, ka SIA Tukuma ūdens 3.novembrī no rīta informēja, ka Tukuma pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās Tīle konstatēts baltu putu slānis. Sazinoties as AS Tukuma piens, VVD Ventspils RVP vides inspektori noskaidroja, ka notikušajā vainojams šī uzņēmuma darbinieks. Viņa neuzmanības vai paviršības dēļ kanalizācijas tīklos no nepareizi saslēgtas līnijas nokļuva 2,5 tonnas saldā krējuma.

Lai novērstu ietekmi uz notekūdeņu attīrīšanas procesu, SIA Tukuma ūdens darbinieki notekūdeņu ieplūdes kanālā mehāniski smēla nost tauku virskārtu un pieslēdza visus uzņēmumā esošos gaisa padeves kompresorus. Krīze ilga līdz 3.novembra vēlai pēcpusdienai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rīgas Miesnieks Izlases sērijas produkti dienasgaismu vairs neredzēs

Laura Mazbērziņa, 04.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik gadu tiek investētas ievērojamas naudas summas, lai pircējiem piedāvātu jaunus produktus, taču tikai puse no produktiem «izdzīvo» ilgtermiņā, pastāstīja Heino Lapiņš, zīmola Rīgas Miesnieks produkcijas ražotāja HKScan Latvia pārdošanas direktors.

Uzņēmums seko līdzi savu klientu vēlmēm - tiek veiktas aptaujas un ņemti vērā dažādi statistikas dati. Arī pagājušajā gadā tika izveidoti vairāki jauni produkti, tostarp, vairāki Izlases sērijas produkti, kuros bija samazināts daudzums E vielu un samazināts tauku saturs, kas padarīja šos produktus veselīgākus. Izpēte liecinājusi, ka Izlases sērijas produktus patērētāji pieprasa, taču realitātē pierādījies pretējais.

«Šī produktu līnija dienasgaismu vairs neredzēs, lai gan tā pastāvēja vien dažus mēnešus. Izlases produkciju veidojām pēc rūpīgām patēriņa izpētēm, tomēr pircēji izvēlējās pirkt ierastos produktus - viens ir tas, ko saka, otrs - tas, ko dara. Tirgus ir ļoti nežēlīgs. Jauno produktu dzīves cikls var būt ļoti īss, aptuveni 6 līdz 12 mēneši. Ja konkrētā produkcija tirgū «neiet», tad tā tiek nomainīta. Taču jebkurā biznesā ir nepieciešams uzņemties risku un eksperimentēt,» komentē H. Lapiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

54 skolu ēdināšanas uzņēmumos PVD konstatējis būtiskus pārkāpumus

Dienas Bizness, 23.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā no 13. līdz 17.aprīlim Latvijas izglītības iestāžu ēdināšanas uzņēmumos Pārtikas un veterinārais dienesta (PVD) inspektori veica 78 pārbaudes. Pārkāpumi konstatēti 54 uzņēmumos vai 69% no pārbaudītajiem uzņēmumiem, no tiem uztura normu neievērošanā 37 uzņēmumos, informē PVD pārstāve Anna Joffe.

Pārbaužu laikā inspektori 20 ēdināšanas uzņēmumos konstatējuši, ka ir nepietiekama dienas vai ēdienreizes enerģētiskā vai uztura vērtība, nepietiekošs nedēļas ēdienkartē iekļauto produktu daudzums, galvenokārt augļu, dārzeņu, siera, biezpiena. Atsevišķos gadījumos ēdienkartē nav iekļauts pamatēdiens vai arī ēdieni nedēļas ēdienkartē atkārtojas.

14 uzņēmumos konstatētas dažādas neatbilstības ēdienkartē – tā nav saskaņota ar iestādes vadītāju, tajā nav norādīta visa nepieciešamā informācija, pasniegtie ēdieni neatbilst ēdienkartē norādītajiem, izmaiņas nav saskaņotas ar iestādes vadību.

Vēl 14 uzņēmumos konstatēts, ka uzturā iekļauti produkti, kas neatbilst noteiktajām prasībām vai kurus aizliegts izmantot ēdienu gatavošanai, piemēram, pelmeņi un desa, kuru sastāvā ir nepietiekams gaļas daudzums, kā arī nav informācijas par sāls saturu produktā; tāpat arī konstatēti gaļas produkti, kuriem pievienotas pārtikas piedevas – garšas pastiprinātāji, augu eļļa, kas satur ĢMO, kā arī garšvielu maisījumi, kas satur sāli, cukuru un/vai garšas pastiprinātājus, un konditorejas izstrādājumi, kas satur daļēji hidrogenētus augu taukus vai arī nav informācijas par tauku hidrogenizācijas pakāpi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Patērētājam būs jāsaņem informācija arī par nefasētu pārtiku

Dienas Bizness, 20.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien, 20.oktobrī, apstiprināja noteikumus, kādai informācijai jābūt norādītai, pārdodot nefasētu pārtiku. Noteikumi skars gan tirgotājus, gan sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus, kuri gala patērētājam pārdod pārtiku bez iepakojuma vai ko tirdzniecības vietā iepako pēc patērētāja lūguma, vai ko piegādā tiešajai pārdošanai, informē Zemkopības ministrijā.

Noteikumi paredz un nosaka, kādā veidā (rakstiski vai mutiski) nefasētam pārtikas produktam norādāms produkta nosaukums, minimālais derīguma termiņš, neto daudzums, informācija par vielām vai produktiem, kas izraisa alerģiju vai nepanesību, faktiskais alkohola saturs tilpumprocentos, enerģētiskā vērtība un tauku, piesātināto taukskābju, ogļhidrātu, cukuru, olbaltumvielu, sāls un citu produkta sastāvdaļu daudzums.

Noteikumi noteic, ka informāciju par produkta sastāvu var sniegt mutiski bez papildu samaksas, bet par vielām vai produktiem, kas izraisa alerģiju vai nepanesību, informācijai jābūt norādītai rakstiski.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

EK saskaņojusi noteikumu projektu par maksimāli pieļaujamo trans-taukskābju daudzumu pārtikas produktos

Žanete Hāka, 07.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrija ir saņēmusi informāciju no Ekonomikas ministrijas, ka Eiropas Komisija nav sniegusi komentārus vai iebildumus par Ministru kabinetu noteikumu projektu Noteikumi par maksimāli pieļaujamo trans-taukskābju daudzumu pārtikas produktos un tas ir uzskatāms par saskaņotu, informē ministrija.

Veselības ministrs Guntis Belēvičs: «Šī ir ļoti nozīmīga Veselības ministrijas uzvara pār neveselīgas pārtikas atbalstītājiem. Šādas izmaiņas dos ļoti būtisku ieguldījumu sabiedrības veselībai ilgtermiņā. Tādu produktu lietošana, kuros ir augsts piesātināto tauku un trans-taukskābju daudzums, ir viens no riska faktoriem sirds un asinsvadu slimībām, vielmaiņas slimībām, tajā skaitā cukura diabētam, un citām neinfekcijas saslimšanām. Saslimstības riska faktoru novēršana samazina izdevumus valstij nākotnē slimību seku novēršanai – cilvēku ārstēšanai, darba nespējas kompensācijai utml. Ir prieks saņemt šādu ziņu par Eiropas Komisijas saskaņojumu tieši Pasaules Veselības dienā, kas šogad veltīta pieaugošajai cukura diabēta izplatībai pasaulē, kam viens no iemesliem ir tieši neveselīgs uzturs.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rīgā spirulīna aug tikpat laimīga kā Āfrikā

Anda Asere, 07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksperimentālajā ražotnē "SpirulinaNord" spēj ražot 3 kg svaigas spirulīnas nedēļā un cer ik pa dažiem mēnešiem šo apjomu dubultot.

Latvijas ziemeļu klimatā uzņēmums var audzēt spirulīnu 12 mēnešus gadā pretēji aptuveni sešu mēnešu sezonai Francijā un deviņu mēnešu sezonai Āfrikā. Baltijā un tuvākajā reģionā neviens neaudzē mikroaļģes biofotoreaktoros. Uzņēmums strādā pie ceturtās fotobioreaktora versijas, kas būs efektīvāka, ražīgāka, aizņems mazāk vietas.

Zinātnē un pētniecībā arī ir savas modes tendences, un, saprotot, ka viņas iepriekš apskatītā tēma – implanti no stikla keramikas – šobrīd īsti nav aktuāla, kā arī to, ka, lai tos komercializētu, ir vajadzīgas desmitgades, "SpirulinaNord" līdzdibinātāja un Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta pētniece Agnese Stunda-Zujeva vēlējās nomainīt pētniecības tēmu. Otra līdzdibinātāja – RTU Ūdens pētniecības zinātniskās laboratorijas vadošā pētniece Kristīne Veģere – zināja, ka mikroaļģes ir modē un būs arvien pieprasītākas, jo tā ir strauji augoša biomasa un ir pat tādas sugas, kas dubulto biomasu reizi dažās stundās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums “Orkla Latvija” attīstījis sortimentu augu valsts produktu kategorijā, piedāvājot zīmola “Naturli” produktus, kas gatavoti no augu valsts izejvielām.

Uzņēmums ražo sojas pupiņu bumbiņas, šniceles, maltās sojas masu, desiņas, kā arī falafelus un augu tauku krēmu. Nākotnē plānots augu valsts produktu sortimentu paplašināt arī citos segmentos.

“Mēs redzam arvien augošu interesi par augu valsts produktiem, jo tie ir iecienīti ne tikai vegānu, bet arī visēdāju vidū (flexitarian). Cilvēki arvien vairāk vēlas ieviest daudzveidību savā ēdienkartē un labprāt gaļu vai zivis aizstāj ar augu valsts produktiem. Arī 2019. gada nogalē “Orkla” grupas veiktajā ilgtspējas barometra pētījumā, kas īstenots Skandināvijā un Baltijā, lai analizētu iedzīvotāju paradumus, tika noskaidrots, ka Latvijā Baltijas valstu vidū ir lielākais īpatsvars cilvēku, kuri ievēro alternatīvu diētu (16%), un visvairāk cilvēku, kuri tikai dažreiz ēd gaļu un zivis. Papildus tam 23% respondentu no Latvijas noradīja, ka ir pārāk maz vegāniem piemērotu ēdienu variācijas, savukārt 29% šķita grūti pagatavot vegānisku maltīti,” uzsver “Orkla Latvija” komunikācijas direktore Lineta Mikša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Uz produktu etiķetēm pievērš uzmanību E-vielu, sāls un tauku daudzumam

Lelde Petrāne, 27.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa jeb 79% Latvijas iedzīvotāju iepazīstas ar gaļas produkta sastāvu pirms to iegādājas. Viens no svarīgākajiem rādītājiem, kuriem iedzīvotāji pievērš uzmanību, ir E-vielu daudzums produktā (66%).

Tāpat Latvijas iedzīvotāji seko līdzi sāls (25%) un tauku (19%) daudzumam izvēlētajā produktā – tā secināts jaunākajā Maxima mazumtirdzniecības kompasa pētījumā.

Uz produktu etiķetēm pircēji seko līdzi arī piesātināto taukskābju (15%) un cukura (4,3%) daudzumam, bet vēl daļa (11%) pievērš uzmanību citiem rādītājiem uz produkta etiķetes. Interesanti, ka sievietes par 9% vairāk nekā vīrieši pievērš uzmanību sāls daudzumam produktā pirms to iegādājas.

Pētot iedzīvotāju viedokļus pa reģioniem, secināts, ka Latgales reģionā šis ir īpaši aktuāli – 87%. Mazāk svarīgi iepazīties ar gaļas produktu sastāvu ir gados jauniem cilvēkiem jeb 69% respondentu. Izvēloties gaļas izstrādājumu produktus, iedzīvotājiem viennozīmīgi vissvarīgākais rādītājs ir, cik daudz gaļas satur gaļas izstrādājuma produkts – to minēja 86% respondentu.

Komentāri

Pievienot komentāru