Jaunākais izdevums

Valdību veidojošā koalīcija, nesadzirdot uzņēmēju iebildumus, atrod papildu līdzekļus teju vai 100 milj. eiro apmērā.

Tas panākts, piedāvājot atteikties no atvieglojumiem, ieviešot jaunus un palielinot esošos nodokļus.

Skarbi valdību veidojošo politiķu un pašas valdības lemto un skatīto vērtē uzņēmēji. Šāda rīcība tiek uztverta kā necieņa pret iepriekš dotajiem solījumiem par prognozējamu nodokļu politiku, kas Latviju tikai padarīs vēl mazāk pievilcīgu potenciālo investoru acīs. Biznesa viedoklis par to, kur un kā ņemt valsts makā papildu naudu, gan atšķiras, jo daļa uzskata, ka to var iegūt, palielinot azartspēļu un alkohola nodokļa likmes, kā arī apkarojot ēnu ekonomiku.

«Šobrīd mēs redzam, ka valdība netur divus ļoti būtiskus solījumus ar nozīmīgu ietekmi uz legālā sektora uzņēmumu konkurētspēju, - tie ir darba nodokļi un plānotais obligātās iepirkuma komponentes (OIK) pieaugums. Acīmredzot valdība pilnībā neizprot riskus, kādus līdz ar to rada ekonomikai kopumā,» situāciju komentē LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone. Savukārt LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers uzsver, ka ar valdību un Finanšu ministriju apspriežot nākamā gada budžetu, redzam, ka piedāvātās izmaiņas nodokļu sistēmā bremzēs reālu darba samaksas un valsts ieņēmumu pieaugumu. «Šķiet, valdība ir aizmirsusi, ka arī tā ir darba devējs ļoti daudziem darbiniekiem. Mēs gaidījām jau pieņemto lēmumu īstenošanu darbaspēka nodokļu samazināšanā, taču tā vietā valdība vēlas atņemt ienākumus labāk atalgotajiem darbiniekiem, bet principiāli neskar kapitālu, tādējādi stiprinot jau tā augstās ēnu ekonomikas potenciālu,» tā P. Krīgers. Sociālie partneri norāda, ka nākamā gada budžeta piedāvājums liek domāt, ka turpmāk algu pieaugums Latvijā būtiski sabremzēsies, pieaugs ēnu ekonomika, kurā strādājošie baudīs lielākas priekšrocības nekā legālajā uzņēmējdarbībā strādājošie, kā arī samazināsies investīcijas, vēl vairāk mazinot jaunu, labi apmaksātu darba vietu rašanos. Šāda ekonomikas attīstība radīs sekas, ka, mazinoties nodokļus maksājošo darba vietu skaitam, pasliktināsies arī nākotnes pensionāru izredzes un esošo pensiju potenciālais pieaugums. Sociālie partneri uzskata, ka valdībai jātur dotie solījumi un jāpārvirza nodokļu slogs no darbaspēka uz patēriņu un kapitālu.

Nākamā gada budžeta ietvaros sākušās asas diskusijas arī par to, kā noturēt OIK pašreizējā 26,79 eiro/MWh līmenī. Tā kā Finanšu ministrijas pozīcija ir kategoriski pret to, ka OIK iespējamais pieaugums tiktu segts no valsts budžeta līdzekļiem, uzvirmojušas diskusijas par Subsidētā elektroenerģijas nodokļa (SEN) likmju celšanu. SEN tika ieviests 2014. gada sākumā un ar 5- 15% lielām likmēm uzlikts tiem uzņēmumiem, kas pārdod elektroenerģiju obligātā iepirkuma (OI) ietvaros. Par SEN likmju pacelšanu izskanējušas vairākas versijas, no kurām viena paredz SEN likmes pacelšanu līdz 25% visiem subsidētās elektroenerģijas ražotājiem, bet cita - līdz 10% nākamgad, līdz 15% - 2017. gadā un līdz 22% 2018. gadā. 31. augusta ārkārtas valdības sēdē konkrēts lēmums vēl netika pieņemts, taču jautājuma aktualitāte saglabāsies. «Mūsu pozīcija ir tāda, ka jautājumu varētu risināt ar a/s Latvenergo izstāšanos no obligātā iepirkuma atbalsta sistēmas, jo tieši Latvenergo saņem aptuveni trešdaļu no visiem OI maksājumiem. Ja valsts pieļāva kļūdas, izlemjot par subsīdiju apjomu, tad lai pati caur savu uzņēmumu arī par to maksā, nevis uzliek vēl papildu nodokļa slogu privātajiem komersantiem,» DB sacīja Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe. Viņš norādīja: ja tiks vēl vairāk pacelts SEN, tad tas var celt gan siltumenerģijas tarifus, gan radīt vēl papildu problēmas Krievijas krī zes skartajiem lauksaimniekiem, kam zemo piena cenu dēļ biogāzes bizness ļauj izdzīvot.

Visu rakstu lasiet otrdienas, 1. septembra, laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lekciju cikls vispārējas sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai, sabiedrības informēšanas un meža īpašnieku izglītošanas un apmācības programmas ietvaros. Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

Videolekcija “Meža un zemes resursu apsaimniekošanas sociālekonomiskie aspekti un izmaiņas Eiropas Savienības jaunās vides politikas apstākļos”

Lekcijas datums un vieta: 18.10.2023., Jelgava

Referents: Māris Liopa, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs, LR Zemkopības Ministra padomnieks meža resursu ilgtspējīgas pārvaldības un izmantošanas jautājumos

Lekcijas tēma: Meža un zemes resursu apsaimniekošana aptver neskaitāmas apakšnozares, kurām veiksmīgas apsaimniekošanas gadījumā būtu jāfunkcionē kā vienotam organismam.

Videolekcija “Purvu un kūdras nozīme jaunajā globālajā situācijā”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža un saistīto nozaru ekspertu lekcijas Latvijas mežu sertifikācijas padomes Meža programmas 2022 ietvaros.

Lekciju cikls vispārējas sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai, sabiedrības informēšanas un meža īpašnieku izglītošanas un apmācības programmas ietvaros. Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

Videolekcija: “Aktualitātes meža sertifikācijā jaunajā situācijā”

Referents: Jānis Švirksts, LMSP sertifikācijas eksperts, "BM Certification" izpildirektors

Lekcijas tēma: FSC apstiprinātais standarts Latvijai un MK apstiprinātie noteikumi (saskaņā ar RED II direktīvu) par prasību pierādīt CSA izmantojamās dedzināmās koksnes ilgtspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Guseļņikovs: Norvik bankas prasība pret valsti nav 200 miljonu eiro apmērā

LETA, 25.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Guseļņikovs apgalvo, ka šādu skaitli Rimšēvičs esot izdomājis, lai iespaidotu sabiedrību.

Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča apgalvojums, ka «Norvik banka» un tās īpašnieki prasībā Starptautiskajā investīciju strīdu izskatīšanas centrā (International Centre for Settlement of Investment Disputes (ICSID)) no Latvijas vēlas piedzīt 200 miljonus eiro, neatbilst patiesībai, ar sabiedrisko attiecību speciālistu palīdzību sagatavotā rakstiskā atbildē aģentūrai LETA apgalvoja «Norvik bankas» lielākais īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs.

Guseļņikovs apgalvo, ka šādu skaitli Rimšēvičs esot izdomājis, lai iespaidotu sabiedrību. Tomēr Guseļņikovs izvairījās publiskot prasības apmēru.

Guseļņikovs stāsta, ka ar prasībā šķīrējtiesā grib panākt, ka vēja parku attīstītājs SIA «Winergy» tiek izslēgts no krimināllietas par naudas izkrāpšanu, lai varētu uzņēmumu pārdot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ministre: Latvijas finanšu sektora reputācijas atjaunošanu sekmētu Rimšēviča atkāpšanās

Rūta Lapiņa, 20.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Ilmāra Rimšēviča atkāpšanās no amata būtu nākusi par labu valsts finanšu sektora reputācijas atjaunošanai.

Finanšu skandālā iesaistītā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča atkāpšanās no amata būtu nākusi par labu valsts finanšu sektora reputācijas atjaunošanai, uzskata finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, par ko portālu db.lv informēja ar sava padomnieka komunikāciju jautājumos Arno Pjatkina starpniecību.

Lai arī ir saprotama I. Rimšēviča vēlme sevi aizstāvēt, valsts finanšu sektora reputācijas atjaunošanai daudz labāks risinājums būtu, ja viņš tomēr būtu nolicis Latvijas Bankas prezidenta pilnvaras, uzskata ministre.

Pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sniegtās informācijas, I. Rimšēvičam noteikts amata pienākumu pildīšanas aizliegums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kučinskis un Reizniece-Ozola Norvik bankas aktivitātes medijos uzskata par vēršanos pret valsti

LETA, 20.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Tas, ko «Norvik banka» patlaban dara, ir provokācija.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) AS «Norvik banka» vadības aktivitātes ārvalstu medijos uzskata par provokāciju un vēršanos pret valsti.

Pievienota 4. un 5. rindkopa

Šodien pēc Ministru kabinets sēdes Kučinskis žurnālistiem atzina, ka «tas, ko «Norvik banka» patlaban dara, ir provokācija». Pēc Kučinska teiktā, tā ir vēršanās pret valsti.

Pēc premjera domām, bankas vadības aktivitātes ir vērstas uz viņa paša interesēm.

Pēc Kučinska teiktā, ja «Norvik bankas» īpašniekam Grigorijam Guseļņikovam ir kādi pierādījumi, viņam jau sen vajadzēja vērsties tiesībsargājošajās iestādēs. «Šobrīd nevienā no mūsu drošības dienestiem nekas nav iesniegts, izņemot vispārīgu aicinājumu,» piebilda premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Dombrovskis: Pēdējo dienu notikumiem ir būtiska ietekme arī uz valsts starptautisko reputāciju

LETA, 20.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo dienu notikumiem Latvijas banku sektorā ir būtiska negatīva ietekme uz valsts starptautisko reputāciju, aģentūrai LETA norādīja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis.

Attiecībā uz pēdējo dienu notikumiem Latvijas banku sektorā, šobrīd nav redzama būtiska ietekme uz Latvijas makroekonomisko situāciju vai kredītreitingiem, tomēr tam ir būtiska negatīva ietekme uz valsts starptautisko reputāciju, skaidroja Dombrovskis.

«Ir svarīgi, lai tiesībsargājošās institūcijas strādātu, un pēc iespējas ātrāk šajā lietā ieviestu skaidrību. Taču šeit jānodala divi jautājumi, tas, kas attiecas uz «ABLV Bank», ir uzraudzības institūciju rokās, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un arī Eiropas Centrālās bankas Vienotā uzraudzības mehānisma rokās,» uzsvēra EK priekšsēdētāja vietnieks.

Viņš piebilda, ka visām iesaistītajām pusēm radusies situācija ir nopietni jāizvērtē - kā ārpus konkrētā kriminālprocesa ietvara atjaunot valsts starptautisko reputāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Precizēta - Norvik banka īpašnieks: Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus un pieprasījis atmazgāt Krievijas naudu

LETA—AP, 19.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Norvik bankas lielākais akcionārs Grigorijs Guseļņikovs intervijā aģentūrai AP paziņojis, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes.

"Norvik bankas" lielākais akcionārs Grigorijs Guseļņikovs intervijā aģentūrai AP paziņojis, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes.

Kā ziņots, "Norvik banka" iesniegusi Pasaules Bankas (PB) starptautiskajā arbitrāžā prasību pret Latvijas valsti, kurā apgalvots, ka kāda "augsta ranga Latvijas amatpersona" esot centusies izspiest no bankas kukuļus, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli.

"Norvik bankas" valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels AP apliecinājis, ka prasībā minētā amatpersona esot Rimšēvičs.

Arī "Norvik bankas" lielākais akcionārs, Lielbritānijā dzīvojošais krievu izcelsmes uzņēmējs Guseļņikovs AP apstiprinājis, ka minētā amatpersona ir Rimšēvičs, kā arī apgalvojis, ka Latvijas Bankas prezidents un ar viņu saistītas personas esot prasījušas "Norvik bankai" atmazgāt no Krievijas nākušus līdzekļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aizsardzības ministrija: Pret Latviju tiek izvērsta masveida informācijas operācija

Rūta Lapiņa, 20.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar pēdējo dienu notikumiem banku sektorā un ar Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšanu, ir augsta varbūtība, ka tiek īstenota no ārienes organizēta plaša mēroga informācijas operācija, kas pēc struktūras un izpildījuma ir identiska tām, kas tika novērotas priekšvēlēšanu laikā ASV, Francijā un Vācijā, informē Aizsardzības ministrijas (AM) Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļa.

Ministrijas analīze liecina, ka operācijas avots ir «AssociatedPress» žurnālista Karlo Piovano tvīts (ievietots Twitter 19.februārī 19:05) ar saiti uz vietni «AP News» un fotogrāfiju, kurā redzams Latvijas Bankas prezidents I. Rimšēvičs kopā ar vairākām personām. Pārbaudot fotogrāfiju starptautiskās fotoaģentūras «Scanpix» datubāzē, ir secināts, ka konkrētā fotogrāfija tajā ievietota vakar, 2018.gada 19. februārī, nevis jau 2010. gadā, un to ievietojusi trešā puse.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Guseļņikovs no Norvik bankas atdala Krievijas Vjatka bank

LETA/INTERFAX, 27.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

# Grigorijs Guseļņikovs un viņa ģimene ieguvuši tiešu kontroli pār Krievijas banku «Vjatka bank».

Krievijas uzņēmējs Grigorijs Guseļņikovs un viņa ģimene ieguvuši tiešu kontroli pār Krievijas banku «Vjatka bank» bez Latvijas «Norvik bankas» starpniecības, teikts «Vjatka bank» paziņojumā.

Guseļņikovs ir «Norvik bankas» lielākais akcionārs.

Guseļņikovs un «Norvik bankas» realizējuši darījumu, kura rezultātā «Vjatka bank» vairs nav Latvijas «Norvik bankas» meitasuzņēmums.

«Grigorijs Guseļņikovs un AS «Norvik bankas» realizējuši darījumu ar «Vjatka bank» akcijām, kura rezultātā «Vjatka bank» vairs nav Latvijas «Norvik bankas» meitasuzņēmums. Pēc šī darījuma Guseļņikovs un viņa ģimene sākuši kontrolēt «Vjatka bank» bez «Norvik bankas» starpniecības,» norādīts «Vjatka bank» paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK vadītājs: Nav izslēdzams, ka tiek mēģināts graut Latvijas finanšu sektoru

LETA, 20.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav izslēgta iespēja, ka šobrīd tiek mēģināts graut Latvijas finanšu sektoru, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

«Izslēgt mēs to nevaram, jo šobrīd ir sakrituši ļoti daudzi notikumi viens uz otra - tiek skartas gan valsts politiskās intereses, gan arī te ir finanšu sistēmas jautājumi - viena no lielākajām bankām [«ABLV Bank»] ir nonākusi ļoti sarežģītā situācijā. Tāpēc nevaram izslēgt, ka Latvijas nelabvēļi varētu izmantot šo situāciju savām interesēm, vai pat, ļoti iespējams, iniciēt šādus notikumus. Tāpēc ir jābūt ļoti uzmanīgiem. Visām Latvijas varas iestādēm ir jāsanāk kopā, jāstrādā kopā,» sacīja Putniņš.

Tāpat viņš atzīmēja, ka, piemēram, «Norvik bankas» lielākā akcionāra Grigorija Guseļņikova paustais medijiem attiecībā uz FKTK iesaisti negodprātīgās darbībās neatbilst patiesībai. «Man nav tādas informācijas, ka komisija vai komisijas darbinieki būtu kaut kādā mērā iesaistīti vai saistīti ar tām darbībām par kurām runā Guseļņikova kungs. Mums ir pietiekami sarežģīta vēsture ar šīs bankas uzraudzību. Tas, ko apgalvo šī persona [..], nav taisnība,» teica Putniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sanda Liepiņa: Jebkura neskaidrība finanšu nozarē vienmēr rada pārmērīgu atteikšanos!

Jānis Goldbergs, 05.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Te ir cēloņu un seku jautājums. Bija izveidojusies situācija, kad jāreaģē visas nozares interešu vārdā

Pāris gados no finanšu nozares pagaisuši miljardiem eiro, izdomāts, kā būt tīkamiem starptautiskajai sabiedrībai, valsts radījusi kaudzēm normatīvu, kas regulē tieši finanšu nozares darbību, bet kulisēs ironizē par to, ka Finanšu nozares asociācija (Asociācija) no biedru aizstāvja kļuvusi par ierobežotāju, tādēļ Dienas Bizness aicināja uz sarunu Asociācijas vadītāju Sandu Liepiņu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 5. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Pēdējie divi gadi Finanšu nozares asociācijas dzīvē ir bijuši saspringti. Ir bijis FinCEN paziņojums, Moneyval vērtējumi, OECD ieteikumi, un tie attiecas tieši uz finanšu nozari Latvijā. Ko esat darījuši? Kas paveikts un ar kādu mērķi?

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Gimlet Nordic: Šis ir iespēju laiks

Monta Glumane, 09.04.2020

"Gimlet Nordic" kokteiļbāra saimnieki Edgars Grišulis (no kreisās) un Ilmārs Munkevics.

Foto: Monta Glumane

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Gimlet Nordic" kokteiļbārs Rīgā fokusējas uz vietējās, ziemeļu reģionam raksturīgās garšas iekļaušanu dažādos kokteiļos. Pielāgojoties ārkārtas situācijai, bārs piedāvā šos dzērienus baudīt arī mājās.

Kokteiļbārs Baznīcas ielā tika atklāts 2018. gada novembrī. Viens no "Gimlet Nordic" saimniekiem Edgars Grišulis šāda bāra koncepta ideju lolojis jau sen. "Ēdināšanas nozare, restorāni un šefpavāri ir attīstījusies vairāk nekā bāru industrija. Viņu veiksmes stāsts ir sadarbība ar vietējiem zemniekiem, sezonalitāte, maiņa un cikliskums. Arī mūsu bārs ir ļoti pielīdzināms pasaules labākajiem restorāniem. Zemnieks piezvana un saka - man ir izaugušas, piemēram, nātres, izplaukuši ceriņi. Daudz ko gatavojam no ļoti unikālām lietām," stāsta E.Grišulis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un pirmās nepieciešamības preces veikalos "DEPO" ir un būs pieejamas arī turpmāk, biznesa portālam Db.lv uzsver mazumtirgotājs. Šobrīd tas neparedz samazināt veikalu darba laiku.

"DEPO" patlaban seko līdzi valdības lēmumiem, sadarbojas ar valsts iestādēm un sadarbības partneriem, lai veiksmīgi pārvarētu radušos krīzi un maksimāli saglabātu darbavietas, norādīja uzņēmumā.

Novērots, ka veikalus šobrīd pārsvarā apmeklē tikai viens no ģimenes locekļiem, bērnus atstājot mājās, un daudzi klienti nāk uz veikalu ar jau mājās sagatavotiem iepirkumu sarakstiem, lai varētu iepirkties pēc iespējas īsākā laikā. Un kopumā - klienta plūsma samazinās.

Covid-19 uzliesmojuma laikā "DEPO" prioritāte ir nodrošināt saviem darbiniekiem drošus darba apstākļus un pircējiem drošu iepirkšanos.

Tādēļ darbiniekiem ir sagatavotas instrukcijas un novadīta instruktāža, kā pareizi ievērot higiēnas prasības, nodrošināti roku dezinfekcijas līdzekļi un vienreizējās lietošanas cimdi, tiek nodrošināta koplietošanas telpu kāpņu margu un durvju rokturu regulāra tīrīšana ar dezinfekcijas līdzekļiem, kā arī "DEPO" saviem darbiniekiem nodrošinājis tēju, medu, citronus un ingveru, lai stiprinātu veselību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotājs “Lidl Latvija” uzņēmuma loģistikas centra teritorijā Rīgā, Dzelzavas ielā izbūvējis īpašas atpūtas telpas savu loģistikas partneru darbiniekiem.

Tas ir pirmais šāda veida projekts Latvijā un pilotprojekts arī “Lidl” valstīs. Kopā ar tālbraucēju šoferu atpūtas telpām izbūvēts arī aptuveni 14 000 kvadrātmetrus liels stāvlaukums kravas automašīnu ērtai novietošanai. Kopējās “Lidl” investīcijas šajā projektā sasniedz gandrīz 2 miljonus eiro.

Latvijā pirmās specializētas atpūtas telpas kravas pārvadājumu šoferiem atklāja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Reimanis, klātesot pārstāvjiem no Latvijas Loģistikas asociācijas, Latvijas Nacionālās kravas ekspeditoru un loģistikas asociācijas, asociācijas “Latvijas auto”, SIA “Vikotrans”, Vācijas - Baltijas Tirdzniecības kameras un Latvijas Tirgotāju asociācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

No emigrācijas uz imigrācijas valsti – kādu labumu tas var dot Latvijas ekonomikai?

Rauls Eametss, Bigbank galvenais ekonomists, 05.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja izsenis Latviju varēja uzskatīt par valsti, kas cieš no darbaspēka emigrācijas, tad pašlaik situācija ir sākusi mainīties. Proti, atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem šā gada sākumā pirmo reizi kopš 1990. gada vairāk iedzīvotāju atgriezās nekā aizbrauca, pozitīvo migrācijas starpību veidoja gan reemigranti, gan Ukrainas kara bēgļi.

Latvija sāk kļūt par imigrācijas valsti, tāpēc līdztekus jautājumam, kā mazināt sava cilvēkkapitāla zudumu, ir jārisina arī tas, kāda būs valsts imigrācijas politika. Atkarībā no tās tautsaimniecība var iegūt vai zaudēt.

Emigrācija un tās ietekmes var būt ļoti dažādas. Tā var radīt cilvēkkapitāla zudumu, padziļināt demogrāfiskās problēmas, saasināt sociālās problēmas, piemēram, ja daļa ģimenes dodas strādāt uz ārvalstīm, bet daļa paliek, kā arī inflāciju – ja naudas pieplūdums no emigrējušajiem ir vērienīgs, kā tas ir dažās Vidusāzijas valstīs vai Moldovā.

Tomēr var būt arī scenārijs, kurā emigrācijai ir pozitīva ietekme. Ja darbs ārzemēs ir īslaicīgs, tad cilvēkkapitāls pieaug, jo cilvēki iegūst jaunas zināšanas, pielāgojas jaunai darba kultūrai un apgūst valodas. Studijas ārzemēs un atgriešanās dzimtenē samazina vajadzību apmācīt noteiktus speciālistus iekšzemē. Uz mājām nosūtītā nauda palīdz paaugstināt dzīves līmeni un dažos gadījumos var sniegt nozīmīgu atbalstu vietējai ekonomikai ar investīcijām un papildu patēriņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Joprojām lielais nezināmais nākamgad – vai PVN likmes samazināšana līdz 5% Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem atspoguļosies konkrētā cenu samazinājumā veikalu plauktos.

Kā jau vairākkārt vēstīts, samazinātā PVN likme tiks piemērota pašmāju kartupeļiem, burkāniem, sīpoliem, lācenēm, mellenēm, rabarberiem un vēl citiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Savukārt citronus, banānus, apelsīnus un citus svešzemju augļus un ogas arī turpmāk plānots aplikt ar 21% PVN. Arī arbūziem, melonēm, vīnogām un paprikai, pat ja tās būs audzētas Latvijā, piemēros PVN pamatlikmi 21% apjomā. Tas nozīmē, ka pašmāju kartupeļiem, tomātiem, gurķiem, sīpoliem, ķiplokiem, burkāniem, zemenēm un citiem zemnieku ražojumiem veikalos nākamgad vajadzētu maksāt nedaudz lētāk.

Tāpat jāatgādina, ka pēc Zemkopības ministrijas aplēsēm, PVN likmes pazemināšanas rezultātā augļiem, ogām un dārzeņiem cenas samazinātos par 3%–12%. Paredzams, ka šī soļa rezultātā iegūtu pircējs, kas par to pašu naudu varētu nopirkt, piemēram, nevis vienu kilogramu kartupeļu, bet gan 1,16 kg kartupeļu, pieņemot, ka tie veikalā maksā 0,35 eiro/kg, bet pēc PVN samazināšanas – 0,30 eiro/kg. Savukārt ķiploku cena varētu samazināties pat par 38 centiem kilogramā – no pašreizējiem 2,89 eiro līdz 2,51 eiro kilogramā. Tāpat der atgādināt, ka lielākajā daļā ES valstu pārtikai piemērota samazinātā PVN likme, bet Lielbritānijā, Maltā un daļēji arī Luksemburgā pārtikai vispār netiek piemērots PVN. Pārtikas produktus ar pilnu PVN apliek vien piecās valstīs, tostarp Latvijā, izņemot zīdaiņiem paredzēto pārtiku. Salīdzinoši nesen samazinātās likmes vairākiem pārtikas produktiem ieviesa arī Ungārija, Rumānija un Slovākija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #45

DB, 08.11.2022

Dalies ar šo rakstu

Būtu tikai apsveicami, ja 100 gudrās galvas pirms lēmumu pieņemšanas būtu nevis visziņi, bet gan konsultētos par saviem lēmumiem un to ietekmi gan ar iedzīvotājiem, gan arī uzņēmējiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Venden izpilddirektors Aldis Škutāns. Viņš norāda, ka gudrās galvas, vēloties samazināt saldināto dzērienu patēriņu, ar akcīzes nodokli ir iemanījušās aplikt pat ūdeni ar aromātu, kuram nav nedz cukura, nedz arī kaloriju, tādējādi to nepamatoti sadārdzinot.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 8.novembra žurnālā lasi:

Statistika. ES naudas apguvē esam pirmrindnieki

Tēma. Imports ir izspiedis vietējo ūdens ražošanu

Aktuāli. Tirdzniecības bilance - naudas robs ekonomikā

Transports. Elektroauto uzrāviens

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Motofavorīts valdes priekšsēdētāju Gati Panavu

Lelde Petrāne, 22.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Motofavorīts valdes priekšsēdētājs Gatis Panavs. Motofavorīts ir viens no vecākajiem moto veikaliem Latvijā. Tas pārstāv zīmolus Vespa un Harley-Davidson.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Tāpēc, ka tas ir mans un mūsu darbinieku dzīves stils.

Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Iepriecina, ka katru gadu nozare pēc krīzes aug, nedaudz bet aug, daudzi uzņēmumi ir sapratuši motociklu, kvadraciklu un sniega motociklu priekšrocību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas laika un Ukrainas kara krīzes ietekme vairojusi sabiedrības noslāņošanos, tostarp nabadzību kopumā, kas savukārt pastiprina dažādu cilvēktiesību neievērošanu.

To Dienas Biznesam norādīja Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas nodaļas vadītājas vietnieks Raimonds Koņuševskis, atbildot uz jautājumiem publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru Dienas Bizness realizē ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu. Eksperts uzsver, ka Tiesībsarga funkcijas ir cilvēktiesību un labas pārvaldības principu ievērošanas uzraudzība, nevis noslāņošanās sabiedrībā, kas vairāk ir sociālekonomiska parādība.

Ieņēmumi dilst - palīdzības saucienu vairāk

Publikāciju sērijā jau apskatījām Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datus par mājsaimniecību ieņēmumiem. Atbilstoši 2021. gada CSP datiem vairāk nekā piektdaļai Latvijas mājsaimniecību ir samazinājušies ienākumi, bet 18,5% tie ir pieauguši. Proti, pandēmijas laiks vairojis sabiedrības noslāņošanos. Pērnajā Tiesībsarga gada pārskatā ir norāde, ka jautājumi par sociālo nodrošinājumu ir otrajā vietā pēc skaita un konsultāciju daudzuma, kas gada laikā sniegts, piemēram, 253 juridiskās konsultācijas par šo tēmu, ko pārspēj vien jautājumi par tiesībām uz taisnīgu tiesu. Dienas Biznesa jautājums tiesībsargam ir: “Vai tā ir pieaugoša tendence, un kas tam par iemeslu? Vai sabiedrībā ir vairāk cilvēku, kuri zemāku ieņēmumu dēļ saskata grūtības realizēt savas tiesības?”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pāragri spriest, vai elektroskūteri no tirgus izspiedīs divriteņu nomas uzņēmumus; katram braucamrīkam ir savi plusi un mīnusi, turklāt patērētāju gaume un vajadzības atšķiras, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šis ir pirmais gads, kad vērojama plašāka elektroskrejriteņu pieejamība pilsētā. Protams, katrs jauns pakalpojums piesaista uzmanību, veicina pieprasījuma maiņu un tirgus pārdali.

Velosipēdu nomas SIA ABC Grupa īpašnieks Kaspars Miglāns ir pārliecināts, ka elektroskūteru bizness ir pārejoša modes tendence un dažādi kontroles pasākumi nākotnē tam būs daudz stingrāki, jo, viņaprāt, šobrīd šī pakalpojuma piedāvātāji un ceļu satiksmes regulētāji nepievērš pietiekami lielu uzmanību šī braucamrīka izmantošanai – ar to lielā ātrumā pa pilsētas ielām traucas bērni līdz 14 gadu vecumam, uz tā mēdz sastāties nevis viens, bet divi pieaugušie, pārsniedzot pieļaujamo masu. Viņš prognozē, ka šī pakalpojuma piedāvātājiem lielie ieguldījumi braucamrīku remontā vēl ir priekšā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būtu tikai apsveicami, ja 100 gudrās galvas pirms lēmumu pieņemšanas būtu nevis visziņi, bet gan konsultētos par saviem lēmumiem un to ietekmi gan ar iedzīvotājiem, gan arī uzņēmējiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Venden izpilddirektors Aldis Škutāns. Viņš norāda, ka gudrās galvas, vēloties samazināt saldināto dzērienu patēriņu, ar akcīzes nodokli ir iemanījušās aplikt pat ūdeni ar aromātu, kuram nav nedz cukura, nedz arī kaloriju, tādējādi to nepamatoti sadārdzinot. Tāpat ir paradoksāla situācija, ka Latvijā kafija maksā dārgāk nekā citur Eiropā vai Baltijā tikai tāpēc, ka pie mums ir ieviests šīs preces akcīzes nodoklis, bet citur Eiropā tāda nav.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija tirgū?

Ūdens ir stratēģisks produkts, kas ir vajadzīgs ik dienu gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem, gan augiem. Situācija ūdens tirgū ir interesanta, tā nav nedz slikta, nedz laba. Venden avota un dabīgo minerālūdeņu tirgū strādā jau 25 gadus, tāpēc šajā ceturtdaļgadsimtā ir pieredzēts daudz. Savulaik, saimnieciskās darbības pirmsākumos, Latvijā nebija tādas šodien tik ikdienišķas lietas ka ūdens iekārtas, kas pašlaik atrodamas teju vai visos birojos un klientu apkalpošanas centros. Jā, ūdens bija karafēs vai kādos citos traukos, bet ne tik plaši kā šodien. Arī ūdens pudelēs bija ļoti neierasta parādība, bet šodien tā ir ikdienišķa lieta. Situāciju mainīja Covid-19 pandēmija, kuras ietekmē Venden pieauga klientu skaits un arīdzan loģistikas izmaksas, jo iepriekš vienā adresē (birojā) tika izkrauta teju visa mašīna, bet tagad vienā adresē piegādā tikai dažas pudeles, un, lai savāktu pilnu mašīnu, ir jāapmeklē 30 adreses. Ja nebūtu pandēmijas, visticamāk, nebūtu klientu skaita pieauguma privātpersonu kategorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #51

DB, 21.12.2021

Dalies ar šo rakstu

2021. gadā piedzīvotais inflācijas lēciens ir radījis bezprecedenta situāciju, kad jāiedarbina iepriekš noslēgto pakalpojumu līguma punkts, kurā aprakstīta tarifu indeksācija, kas ārzemēs ir normāla parādība, bet Latvijā pagaidām tiek uztverta kā sava veida tabu tēma.

Tā intervijā saka SIA "Clean R" valdes loceklis Guntars Levics.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 21.decembra numurā:

  • Statistika. Pieaug inflācija, kas drīzumā sasniegs pirmās nepieciešamības preces, ieskaitot pārtiku. Līdztekus Latvijas iedzīvotāji ir kļuvuši par piesardzīgākajiem investētājiem.
  • Tēma. Baltkrievijas embargo sekas redzēsim 2022. gadā.
  • Tendences. Slideno ceļa vietu nākamgad būs pietiekami daudz. Pasaules ekonomikā arī nākamgad vadošā tēma, ja nenotiks brīnumi, būs tas viss, kas saistīts ar Covid-19 vīrusu.
  • Nekustamais īpašums. Kā veicas ar valsts nekustamo īpašumu apsaimniekošanu jaunajos apstākļos.
  • E-pakalpojumi. Pandēmijas laikā pieaug e-pakalpojumu loma uzņēmējdarbībā.
  • Aktuāli. Vidēji trešdaļā gadījumu var nopirkt auto ar sagrozītu nobraukumu.
  • Portrets. SIA "Lode" valdes loceklis Valdis Zariņš.
  • DB konferences. Latvijā, sadarbojoties zinātniekiem, uzņēmējiem un ierēdņiem, jāizstrādā sava ES Zaļā kursa īstenošanas metodika un tās realizācijas mehānismi, kas ļautu izpildīt izvirzītos mērķus, vienlaikus izvairoties no pārspīlējumiem, šādu izstrādāto pozīciju politiķiem ir jāspēj aizstāvēt Eiropas Savienības struktūrās.
  • Brīvdienu ceļvedis. Kristaps Štobis, @December Design radītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Imports ir izspiedis vietējo ūdens ražošanu

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 08.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzeramā ūdens segmentā dārgāks imports ir izspiedis Latvijas lētākos ražojumus. Kas par to ir atbildīgs?

Latvija ir ES dalībvalsts, tāpēc mēs varam ražot un vietējam un ES patēriņam nodot dzeramo ūdeni, kas atbilst ES prasībām. Ir ES direktīva, kas nosaka visā ES kopīgus dzeramā ūdens un pārtikas produktu aprites standartus. Relatīvi vienkārši ir ražot gāzētas un negāzētas fasētas ūdens preces no ES standartam atbilstoša dzeramā ūdens.

Lai ražotu kaut vai vietējam tirgum domātus minerālūdeņus vai avota ūdeņus, ir jāveic ļoti komplicētas ķīmiskās analīzes sertificētā laboratorijā. Līdz ar to Latvijā ir ļoti maz Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) atzītu dzeramā ūdens ražotāju.

PVD reģistrā ir 35 ar ūdeni vai ar to saistītu produktu (gāzēts ūdens, ledus utt.) ražotāji. Tikai nedaudzi no tiem ir PVD sertificētie ražotāji ( SIA Karaļavoti, SIA PIEBALGAS ALUS, SIA NAUKŠĒNI u.c. ), kuri savām ūdens ieguves vietām ir veikuši pilnas ķīmiskās analīzes un ir atzīti. Ūdeni pudelēs drīkst fasēt arī tie, kas to importē no citu valstu PVD atzīta resursa vai pudelēs iepilda ūdeni, kas atbilst dzeramā ūdens prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperts vērtē: Cik reāls ir stagnācijas scenārijs?

Žanete Hāka, 02.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav nekāds noslēpums, ka Latvija, kā maza un atvērta ekonomika, ir cieši saistīta ar globālajiem procesiem, norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Piedzīvojot strauju atgūšanos 2011. gadā ar kāpumu 6,2% apmērā, Latvijas izaugsmes temps ar katru turpmāko gadu ir palēninājies, noslīdot līdz 2,7% pērn. Valdība ir uzstādījusi mērķi sasniegt izaugsmi 5%. Tajā pašā laikā ir skaidri redzami šķēršļi, kas bremzē izaugsmi un uz kuriem gadu no gada norāda investori, analītiķi un citi valdības partneri. Neveicot reformas, turpmākajos gados izaugsme solās būt izteikti mērena, jo ārējie apstākļi var izrādīties drīzāk izaugsmi ierobežojoši, nevis veicinoši. Protams, ņemot vērā ES fondu ietekmi, IKP pieaugums var īslaicīgi uzplaiksnīt. Kā var raksturot ārējo vidi, runas par stagnāciju un kādēļ ir tik būtiski sakārtot lietas uz vietas?, jautā eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru