Rīgas osta ir nozīmīgs Baltijas reģiona loģistikas centrs. Līdz ar to Rīgas ostas darbībai un reputācijai ir svarīga stratēģiska nozīme gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Rīgas ostā strādājošie komersanti piedāvā vairākus pakalpojumus, tajā skaitā velkoņu pakalpojumus un kuģu apgādi ar degvielu.

Lai šādus pakalpojumus ostā sniegtu, komersantam jāslēdz līgums ar Rīgas brīvostas pārvaldi par šādu pakalpojumu nodrošināšanu Rīgas ostā.Ņemot vērā Rīgas ostas statusu un stratēģisko nozīmi, tajā skaitā no reputācijas viedokļa, arī komersantiem, kuri sniedz pakalpojumus Rīgas ostā, ir jāatbilst labas reputācijas standartiem, lai nemestu ēnu uz Rīgas ostas darbu.

TV3 raidījums Nekā personīga 2025. gada 26. oktobrī vēstīja, ka Krievijas nelegālo naftas eksportu palīdz uzturēt Latvijas uzņēmumi. Jaunākajās Eiropas Savienības noteiktajās sankcijās pret Krieviju ietilpst arī Krievijas ēnu flote, sankcionējot vairāk nekā 600 kuģu, kuri nogādā Krievijas naftu Indijā, Ķīnā un citur, tā nodrošinot ieņēmumus agresorvalsts budžetā. Baltijas jūrā tie jau vairākas reizes pārrāvuši gāzes un sakaru kabeļus, un likumsargi uzskata, ka tieši no šāda kuģa pacēlās droni, kas šī gada septembrī paralizēja aviosatiksmi Dānijā.

Latvijā nav būtisks iekšzemē veiktu noziedzīgu nodarījumu pret vidi rezultātā iegūtu līdzekļu legalizācijas risks, tomēr atsevišķi uzraudzības un kontroles mehānismu ierobežojumi un normatīvā regulējuma fragmentācija rada potenciālu risku nelikumīgām darbībām iekšzemē, secinājis Finanšu izlūkošanas dienests (FID) izvērtējumā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem saistībā ar noziegumiem pret vidi.

Saskaņā ar starptautisko institūciju atzinumiem noziegumi pret vidi ir viens no visstraujāk augošajiem un ienesīgākajiem noziedzības veidiem pasaulē, ar tiešām un netiešām sekām uz vidi, sabiedrību un valstu ekonomiku, klāsta FID.

FID analīze liecinot, ka Latvija nav uzskatāma par augsta riska jurisdikciju attiecībā uz ārvalstīs izdarītu vides noziegumu rezultātā iegūtu līdzekļu legalizāciju. Latvija vairs nav reģionāls finanšu centrs, kā arī tā ir ieguldījusi būtiskus resursus, lai mazinātu valsts kopējo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas ievainojamību.

Atbilstoši aktuālākajiem pētījumiem par vides noziedzības tendencēm, kā arī vērtējot Latvijas situāciju, FID secina, ka lielākie noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riski ir saistīti ar legāliem uzņēmumiem, kas sniedz daļu pakalpojumu nelikumīgi, gūstot peļņu no šīm darbībām vai nelikumīgi iegūtajiem dabas resursiem. Latvijas gadījumā tas vistiešāk izpaužas kā patvaļīga koku ciršana un nelikumīgas darbības, kas pārkāpj zemes, tās dzīļu, ūdeņu un mežu apsaimniekošanas un izmantošanas noteikumus, kā arī atkritumu apsaimniekošanas noteikumus.

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) ir identificējis vairāk nekā 20 Latvijā reģistrētu uzņēmumu, kas izmantoti šķietami fiktīvu ieguldījumu shēmās nolūkā iegūt termiņuzturēšanās atļaujas, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".

Raidījums ziņo, ka šo uzņēmumu pamatkapitālā aptuveni 200 ārvalstnieku ieguldījuši vairāk nekā desmit miljonus eiro.

Raidījums atgādina, ka ārzemnieki var pretendēt uz uzturēšanās atļauju Latvijā, uzņēmuma pamatkapitālā ieguldot 50 000 vai 100 000 eiro. Šī programma pērn piesaistījusi nepilnus sešus miljonus eiro. Vairāk nekā 50 no viņiem jau saņēmuši termiņuzturēšanās atļaujas, tās piešķirtas arī vairāk nekā 25 ģimenes locekļiem, bet kopējais ģimenes locekļu skaits, kas atļaujas jau saņēmuši vai tām pieteikušies, pārsniedz 100.

Kopumā šajā kārtībā uzturēšanās atļaujas Latvijā saņēmusi 341 persona - investori un viņu ģimenes locekļi.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati rāda, ka interese par šo programmu pieaug. Pērn iesniegti 109 pieteikumi, kas ir vairāk nekā pieckāršs pieaugums salīdzinājumā ar 2021. gadu. Vienlaikus pozitīvs lēmums pieņemts aptuveni trešdaļā gadījumu.

Šonedēļ biroju ēka Talejas ielā 1, kura plašāk pazīstama kā “Valsts Ieņēmumu dienesta” (VID) mājvieta ieguvusi nosaukumu “VALSTS BIROJI”, tādējādi norādot uz nozīmīgām pārmaiņām ēkas lietotāju vidū.

Ēka kļuvusi par pirmo centralizēto valsts biroju ēku, kurā apvienoti virkne valsts pārvaldes iestāžu biroju, tādējādi veicinot gan labāku sadarbību starp iestādēm, gan efektīvu telpu izmantošanu, kas ietver arī sanāksmju un citu telpu koplietošanu, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes loceklis Andris Vārna.

Valsts biroju ēkā Talejas ielā 1 turpina mājot Valsts ieņēmuma dienests, kas attālinātā darba ietekmē laika gaitā optimizējuši izmantoto telpu platību vairāk nekā uz pusi (no sākotnējās platības), tādējādi radot iespēju arī citām iestādēm izvietot šeit birojus. Patlaban ēku apdzīvo VID, VNĪ, atsevišķas Latvijas Republikas prokuratūras struktūras, Valsts robežsardzes administrācija, Jaunsardzes centrs, atsevišķas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta centrālā aparāta struktūrvienības, kā arī Nodokļu un muitas policija, kas no 2026. gada 1. janvāra nodalās no VID un kļūst par atsevišķu Iekšlietu ministrijas padotībā esošu iestādi. Oktobrī ēkā darbu uzsākusi arī Veselības inspekcija, savukārt 2026. gadā uz valsts biroja ēku pārcelsies Ekonomikas ministrija un tās padotības iestādes – Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Konkurences padome, Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs un Centrālā statistikas pārvalde.

Ziņojumu skaits, ko Finanšu izlūkošanas dienests (FID) saņem pēdējos gados, ir salīdzinoši nemainīgs, bet ziņojumu skaitā, kas ir saistīti ar iespējamiem sankciju pārkāpumiem, šogad ir gaidāms rekords, intervijā prognozēja FID priekšnieks Toms Platacis.

Viņš stāstīja, ka kopumā ziņojumu skaits, ko FID saņem par aizdomīgiem darījumiem, svārstās no aptuveni 5000 līdz 6500 gadā. Savukārt par sankciju pārkāpumiem ziņojumu skaits pieaug katru gadu un šogad deviņos mēnešos ir jau vairāk nekā 500 ziņojumu.

"Līdz gada beigām noteikti būs vairāk nekā 600 ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem tieši sankciju kontekstā. Tie ir vairāk nekā 10% no kopējā ziņojumu skaita par aizdomīgiem darījumiem, un tas ir liels īpatsvars," sacīja Platacis.

Viņš stāstīja, ka vairāk nekā puse ir ziņojumu par kontiem kredītiestādēs, kuras ir pakļautas sankcijām, pamatā Krievijas kredītiestādēs, 25% ziņojumu ir par pakalpojumu, kas ir aizliegti, sniegšanu Krievijas uzņēmumiem, bet 15% ziņojumu ir par sankcijām pakļautu preču eksportu uz Krieviju, Baltkrieviju vai trešajām valstīm. Turklāt lielākoties runa ir nevis par Latvijas precēm, kuras tiek eksportētas, bet gan par preču reeksportu caur Latviju un tās sauszemes robežu.

Janvāra sākumā sprādzienā cietušajā Bauskas ielas ēkā Rīgā apdrošināti bija aptuveni 45% dzīvokļu, aģentūru LETA informēja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents Jānis Abāšins.

Viņš pauž, ka Latvijā regulāri notiek dažādas krīzes un nelaimes gadījumi - upes iziet no krastiem, plosās spēcīgas vētras un lietusgāzes, applūst privātmājas un daudzdzīvokļu ēkas, izceļas postoši ugunsgrēki. Cilvēkus evakuē, pašvaldības meklē pagaidu mājokļus, valsts piešķir ārkārtas atbalstu. Katrs gadījums sniedz dažādas mācības un liek uzdot jautājumu, vai iedzīvotāji ir izdarījuši visu, lai sevi un savus tuviniekus pasargātu.

Šā gada 2. janvārī Rīgā daudzdzīvokļu namā Bauskas ielā notika gāzes sprādziens, un, kā norāda Abāšins, tas kļuva par atgādinājumu tam, cik trausla var būt ikdienas drošība. Traģēdijā gāja bojā divi cilvēki, citi tika ievainoti, savukārt vairāk nekā 70 dzīvokļu iemītnieki palika bez mājokļa.

Maksātnespējas procesu skaits Latvijā tupina sarukt, savukārt ierosināto tiesiskās aizsardzības procesu skaits saglabājas līdzīgā līmenī ar nelielām svārstībām.

To liecina SIA Lursoft IT pētījums. Proti, pērn pasludināti 562 maksātnespējas procesi juridiskām personām, kamēr 2024. gadā tādu bija 735, savukārt fiziskajām personām 274, kamēr aizpērn - 299. Dati rāda, ka straujāks maksātnespējas procesu skaita samazinājums vērojams no 2020. gada, kad Covid-19 pandēmijas laikā ieviestie valsts atbalsta pasākumi, nodokļu atmaksas termiņa pagarinājumi ļāva daļai uzņēmumu pārvarēt īstermiņa likviditātes problēmas, izvairoties no maksātnespējas. Arī nākamajos gados, neraugoties uz energoresursu cenu pieaugumu, augsto inflāciju un ģeopolitisko risku pieaugumu, maksātnespējas procesu skaits nav atgriezies iepriekš pieredzētā līmenī.

Pāreja uz digitālo vidi ir neizbēgama un neatgriezeniska. Par to runā daudz. Arī Eiropas informācijas aprites infrastruktūra virzās digitalizācijas ceļā.

No 2027. gada jūlija ES palaiž Eiropas vienoto elektronisko piekļuves punktu (European Single Access Point, ESAP).

Kas ir Eiropas vienotais elektroniskais piekļuves punkts?

ESAP ir datu portals, kura mērķis ir nodrošināt vienotu piekļuves punktu publiski pieejamai finanšu un ilgtspējas informācijai par ES uzņēmumiem, kapitāla tirgiem un investīciju produktiem. Tas palielinās uzņēmumu redzamību Eiropas un starptautisko investoru vidū, kā arī paplašinās iespējas piesaistīt finansējumu no dažādiem avotiem.Tas nozīmē, ka jau nedaudz vairāk nekā gada visiem ES iedzīvotajiem, tostarp Latvijā, vienuviet un bez maksas būs pieejami finanšu un ilgtspējas pārskati no visas Eiropas. ESAP piblicējamās informācijas tvērums tiks paplašināts pakāpeniski, sākot ar regulēto finanšu nozares dalībnieku pārskatiem un pakāpeniski aptverot arī citu uzņēmumu gada pārskatus un ilgtspējas ziņojumus.

Kundziņsalā plānots būvēt tērauda un e-metanola ražošanas rūpnīcu, liecina informācija Enerģētikas un vides aģentūras (EVA) mājaslapā.

Valsts vides dienests (VVD) ir piemērojis ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procedūru Rīgas brīvostas pārvaldes paredzētajai darbībai - tērauda un e-metanola ražošanas rūpnīcas būvniecībai Kundziņsalā, Rīgā.

Paredzēts, ka rūpnīcas būvniecība notiks Uriekstes ielā 40, Uriekstes ielā 48 k-1 un Uriekstes ielā 50, Kundziņsalā, Rīgā.

Kundziņsalā plānots izbūvēt ražotni tērauda un tā izstrādājumu ražošanai no metāllūžņiem, izmantojot elektriskā loka krāsns (EAF) tehnoloģiju, kā arī integrētu metanola un e-metanola ražošanu, izmantojot tērauda ražošanas procesā uztverto oglekļa dioksīdu (CO2).

Plānotais ražošanas apmērs ir līdz 250 000 tonnu tērauda un līdz 60 000 tonnu metanola gadā. IVN procesā tiks precizēti konkrēti tehnoloģiskie risinājumi, tostarp ūdeņraža ieguve un energoapgāde.

Apdraudējuma gadījumā Latvijas gaisa telpu varētu slēgt ļoti ātri, intervijā aģentūrai LETA sacīja VAS "Latvijas gaisa satiksme" (LGS) valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš.

Viņš uzsvēra, ka LGS kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) ir izstrādātas attiecīgas procedūras, kā tiek veidotas lidojumiem slēgtas zonas. "Bet dažādās zonās var būt atšķirīgi nosacījumi atkarībā no lidaparāta lieluma, augstuma, ģeogrāfiskās zonas, atrašanās vietas un tā tālāk," piebilda Tauriņš.

Tāpat viņš papildināja, ka lēmums par austrumu robežas slēgšanu diennakts tumšajā laikā ir pieņemts ar nosacījumiem. "Viens no svarīgākajiem nosacījumiem, kas var ietekmēt, ir lidojuma augstums. Gaisa telpa ir slēgta līdz sešu kilometru augstumam, un tas nozīmē, ka zemāk par sešiem kilometriem nevar lidot nekas, izņemot speciālo aviāciju. Savukārt komerciālie gaisa kuģi lido augstāk, tādēļ komerciālo aviāciju tas neietekmē," skaidroja Tauriņš.

Par Eiropas Savienības (ES) fondu izkrāpšanu notiesātajam uzņēmējam Jurim Sprukulim Ordeņu kapituls nolēmis atņemt Atzinības krustu, liecina Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča paziņojums.

Zemnieku saimniecības "Vecsiljāņi" vadītājam un "Ievas siera" radītājam Sprukulim 2023. gada 4. aprīlī tika piešķirta Atzinības krusta ordeņa trešā šķira. Savukārt šogad septembrī stājās spēkā tiesas spriedums, ar kuru Sprukulim lietā par ES finansējuma izkrāpšanu piemērots 75 480 eiro sods, bet no viņa uzņēmuma nolemts piedzīt vēl 425 500 eiro.

Paziņojumā Ordeņu kapitula lēmuma pamatojums sīkāk nav izklāstīts. Iepriekš ordeņu atņemšanas gadījumos Valsts prezidenta kanceleja tika uzsvērusi, ka kapitula sēdē pieņemtos lēmumus vai notikušās diskusijas par valsts augstāko apbalvojumu piešķiršanu vai atņemšanu konkrētām personām nekomentē.

Kā iepriekš Eiropas prokuratūrā noskaidroja aģentūra LETA, Zemgales puses uzņēmējs atzīts par vainīgu divu Krimināllikuma 177. panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu - krāpšana lielā apmērā - izdarīšanā. Krāpšanas izdarītas juridiskas personas, kura bija valsts un Eiropas Savienības atbalsta saņēmēja, interesēs.

Valsts kontroles (VK) veiktā revīzija par valsts pieeju ēnu ekonomikas ierobežošanai ir bijusi ļoti vāja un pavirša, intervijā Latvijas Radio vērtēja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Viņš atzīmēja, ka gan pētnieku, gan Centrālās statistikas pārvaldes dati norāda uz konsekventu ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšanos, kas ir sistēmiska un rūpīga Finanšu ministrijas (FM), valdības un visas sabiedrības darba rezultāts, taču VK revidenti to nav ņēmuši vērā, kā rezultātā revīzijā neesot "neviena laba vārda, viss ir slikti".

Ministrs uzskaitīja dažādus valsts veiktos pasākumus cīņai ar ēnu ekonomiku un uzsvēra, ka FM un Valsts ieņēmum dienests (VID) strādā ciešā sadarbībā ar nozarēm. Piemēram, būvniecības nozare neizrādot tik lielu vēlmi sadarboties kā medicīnas nozare, kur ēnu ekonomika slēpjas skaistumkopšanā.

"Šinī gadījumā ir pirmā reize, kad es konsekventi nepiekrītu šiem slēdzieniem [VK revīzijai]. Mēs tiešām strādājam. To spēku ir ļoti maz - četri vai pieci cilvēki FM. Protams, ir VID un Finanšu policija, kas strādā, un to darbība vispār šajā revīzijā netika apskatīta," sacīja politiķis.

Higiēnas stāvoklis pagājušajā gadā pilnībā prasībām atbilda 25,1% no pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmumiem, kas ir līdzīgi kā gadu iepriekš, informēja Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD).

Savukārt 74,7% pārbaudīto uzņēmumu, kas nodarbojas ar pārtikas ražošanu, izplatīšanu, sabiedrisko ēdināšanu, materiālu, kas nonāk saskarē ar pārtiku, ražošanu un izplatīšanu, blakusproduktu pārstrādi, kā arī bioloģisko lauksaimniecību, higiēnas stāvoklis atbilda prasībām, bet tajos tika konstatētas neatbilstības, kas neietekmē pārtikas drošumu.

Tajā pašā laikā 0,2% uzņēmumu higiēnas stāvoklis 2025. gadā tika atzīts par prasībām neatbilstošu.

Dienests pagājušajā gadā pārtikas apritē iesaistītajos uzņēmumos veica kopumā 41 986 pārbaudes, kas ir par 5,7% mazāk nekā gadu iepriekš.

Tāpat, lai informētu citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu kompetentās uzraudzības iestādes, 2025. gadā PVD par neatbilstošiem trešo valstu un citu ES dalībvalstu pārtikas produktiem ir sniedzis 234 ziņojumus ES Ātrās brīdināšanas sistēmā pārtikai un barībai, kas ir par 41% vairāk nekā 2024. gadā, kad tika nosūtīti 166 šādi ziņojumi.

SIA “Bio-Venta” atklājusi eļļas spiešanas ceha 2. līniju, noslēdzot attīstības projektu, kura rezultātā rapša sēklu pārstrādes apjomi dubultoti līdz 200 000 tonnām gadā. Kopējās investīcijas sasniedz aptuveni 7,5 miljonus eiro, tai skaitā 672 788,74 eiro Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzfinansējums.

Jaunā līnija ļauj uzņēmumam pašam nodrošināt lielu daļu biodīzeļdegvielas ražošanai nepieciešamās eļļas - līdz šim tika saražoti ap 35-40% no nepieciešamā apjoma, turpmāk tie būs 70-80%. Tas mazina atkarību no citu valstu eļļas ražotājiem un ļauj vairāk rapša pārstrādāt Latvijā, nevis eksportēt neapstrādātu izejvielu.

“Bio-Venta” valdes priekšsēdētājs Egils Staris norāda, ka šis ir nozīmīgs pavērsiens uzņēmuma attīstībā: “Eļļas spiešanas jaudu palielināšana ļauj Latvijā pārstrādāt arvien vairāk vietējo rapšu sēklu un radīt pievienoto vērtību tepat uz vietas. Papildus saražosim ap 60 000 tonnu rapšu raušu, kas ļaus aizstāt daļu importa lopbarības ar Latvijas produktu. Šis ir ieguldījums mūsu konkurētspējā, lauksaimnieku atbalstā un valsts energoresursu neatkarībā.”

Iespēja saņemt termiņuzturēšanās atļauju, veicot investīcijas Latvijas tautsaimniecībā, ir būtisks instruments ārvalstu kapitāla, investīciju piesaistei, aģentūrai LETA norādīja Ekonomikas ministrijā (EM).

Latvijas Televīzijas raidījumā "de facto" iepriekš vēstīts, ka Finanšu izlūkošanas dienests (FID) ir identificējis vairāk nekā 20 Latvijā reģistrētu uzņēmumu, kas izmantoti šķietami fiktīvu ieguldījumu shēmās nolūkā iegūt termiņuzturēšanās atļaujas.

EM atzīmē, ka ministrijas ieskatā iespēja saņemt termiņuzturēšanās atļauju, veicot investīcijas Latvijas tautsaimniecībā, ir būtisks instruments ārvalstu kapitāla un investīciju piesaistei.

Ministrijā uzsver, ka kopējie nerezidentu ieguldījumi, kas saistīti ar termiņuzturēšanās atļauju saņemšanu, no 2010. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 31. decembrim bija 1,64 miljardi eiro, savukārt attiecinātie ieguldījumi kapitālsabiedrību pamatkapitālā veidoja 6% jeb 100,7 miljonus eiro no kopējām investīcijām minētajā periodā.

188 597 hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes Latvijā netiek apsaimniekoti, un, ja to salīdzina ar platībām, kurās notiek produkcijas ražošana, tad no šīm platībām katru gadu netiek iegūta lauksaimniecības produkcija vērtībā no 23 līdz 50 miljoniem eiro.

Ja šiem apjomiem pieskaita arī platības, kurās saimniekošanu ierobežo dažādi liegumi un vides nosacījumi, tad kopējais neizmantotās zemes apjoms ir vēl krietni lielāks. „Lauku atbalsta dienests ik gadu apkopo datus par lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībām, kuras netiek izmantotas saimnieciskajā darbībā,” skaidro Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Normunds Šmits. Viņš uzsver, ka lauksaimniecībā izmantojamā zeme Latvijā ir vērtīgs resurss, kas, atbildīgi apsaimniekots, sniedz ieguvumus gan saimniecībai, gan videi.

Atšķirīgi datiLauku atbalsta dienesta dati rāda, ka 2024. gadā vislielākais skaits hektāru, kuri stāv dīkā, bija Rēzeknes novadā – 17 429 ha, Augšdaugavas novadā - 13787 ha, Ludzas novadā — 11 872 ha, daudz neatpaliek arī Madonas novads ar 10 965 ha un Balvu novads ar 10 182 ha. Tas nav maz, vienlaikus Rēzeknes novadā neizmantotās lauksaimniecības zemes īpatsvars pērn bija 15% no kopējās lauksaimniecības zemes, taču tajā pašā laikā nekoptās lauksaimniecības zemes īpatsvars Salaspils novadā bija 41%, Mārupes novadā – 27%, Ķekavas novadā – 25%, Ropažu novadā - 24%. Savukārt Dobeles, Saldus, Varakļānu novadā lauksaimniecībā neizmantotās zemes īpatsvars bija tikai 2%, Jelgavas novadā — tikai 3%, Kuldīgas novadā - tikai 5%.

Pēdējos gados līdzekļu apmērs, par kuru iesaldēšanu lemj Finanšu izlūkošanas dienests (FID), samazinās un šogad varētu veidot nedaudz vairāk kā vienu miljonu eiro, intervijā pauda FID priekšnieks Toms Platacis.

Ja Latvijā nemainīsies finanšu sektora dalībnieku skaits vai to darbības modeļi, iesaldēto līdzekļu apmēri turpmāk noteikti vairs nebūs tādi, kādi bija iepriekš, atzina Platacis, piebilstot, ka līdz šim visvairāk līdzekļi tika iesaldēts 2022. gadā.

"Ļoti būtisks faktors, kas, rodoties aizdomām, tiek vērtēts līdzekļu iesaldēšanas gadījumos, ir steidzamības elements. Iepriekš šo steidzamību radīja darbs ar likvidējamajām kredītiestādēm, kas naudas atmazgāšanas shēmās bija kontaktpunkts Latvijā. Ja līdzekļi netiktu iesaldēti, ļoti iespējams tie nekavējoties tiktu pārskaitīti uz trešajām valstīm, kur tiem nevarētu tikt klāt ne iespējamie cietušie, ne valsts iestādes. Šobrīd darbs ar likvidējamajām kredītiestādēm no FID puses praktiski ir pabeigts un līdz ar to fokuss ir uz vietējo noziedzību, kur steidzamības elements parādās reti," stāstīja Platacis.

Konstatēts šogad pirmais Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojums mājas cūku novietnē Latvijā. Slimība atklāta Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, SIA “Vaiņodes bekons” cūku novietnē ar vairāk nekā 22 000 mājas cūku, informē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

PVD slimības skartajā novietnē veic slimības apkarošanas un ierobežošanas pasākumus, kā arī epidemioloģisko izmeklēšanu. Lai likvidētu uzliesmojuma perēkli un nepieļautu slimības tālāku izplatīšanos, slimības skartajos novietnes korpusos tiks uzsākta cūku likvidēšana.

Ap ĀCM skarto novietni ir noteikta karantīnas zona. Šajā teritorijā esošajās novietnēs PVD pastiprināti pārbaudīs cūku veselības stāvokli un biodrošības prasību ievērošanu.

Karantīnas zonā ir noteikti ierobežojumi cūku un cūku izcelsmes produktu pārvietošanai.

Galvenais slimības rezervuārs dabā ir meža cūkas.

Šogad ĀCM konstatēts jau 83 meža cūkām, kas atrastas beigtas vai tikušas nomedītas.

Iepriekš jau vēstīts, ka “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas deputāti ir iesnieguši grozījumus Krimināllikumā, piedāvājot ieviest kriminālatbildību fiziskām personām par iesaistīšanos aizliegtās vienošanās. Tikmēr Konkurences padome (KP) jau paziņojusi, ka saskata vairākus būtiskus riskus karteļu kriminalizācijas gadījumā.

Par karteļu izmeklēšanu atbildīgā iestāde uzskata, ka līdzšinējie rezultāti karteļvienošanos apkarošanā ir pierādījuši esošā administratīvā regulējuma efektivitāti. Tādēļ šobrīd būtiskāk ir saglabāt un pilnveidot esošo instrumentu klāstu administratīvajā procesā, kas veiksmīgi darbojas un ir raksturīgs lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu, nevis ieviest jaunu krimināltiesisku regulējumu, norādīja KP.

Ievērojot šī temata aktualitāti, Dienas Bizness nolēma apkopot informāciju par uzņēmumiem, kurus KP sodījusi par karteļiem kopš 2004. gada, lai iegūtu priekšstatu par to, kādu uzņēmumu vadītājus Saeimas deputāti vēlētos redzēt cietumā.

Konkurences padomes sodītie tirgus dalībnieki par horizontālu aizliegtu vienošanos noslēgšanu (2004-2025)

Saeima ceturtdien noraidīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sagatavotos grozījumus Meža likumā, kas paredzēja samazināt galvenās cirtes vecumu virknei koku sugu, tostarp priedes un egles cirtes vecumu samazināt par 20 gadiem.

ZZS ieceri atbalstīja 34 deputāti, bet pret bija 40. Ieceri līdzās ZZS atbalstīja vairāki "Apvienotā saraksta" (AS) un Nacionālās apvienības deputāti. Koalīcijas partneri -"Jaunā vienotība" (JV) un "Progresīvie" - balsoja pret grozījumiem, viņiem piebalsojot arī dažiem AS politiķiem. "Latvija pirmajā vietā" deputāti par grozījumiem izvēlējās vispār nebalsot.

ZZS aicināja priedes cirtes vecumu samazināt no 101 līdz 81 gadam, bet egles - no 81 līdz 61 gadam. Par 20 gadiem ZZS aicināja samazināt cirtes vecumu arī bērzam un melnalksnim - no 71 gada uz 51 gadu. Savukārt apses cirtes vecumu ZZS rosināja samazināt par desmit gadiem - no 41 līdz 31.

Likumprojekta anotācijā ZZS piesauca klimata pārmaiņas kā "eksistenciālu un ekoloģisku izaicinājumu", un izmaiņas esot nepieciešamas tieši šajā nolūkā. ZZS apgalvoja - ja mežaudzes tiek nocirstas pārlieku vēlu, veci koki zaudē savu ekonomisko un ekoloģisko vērtību, "tie vairs nekļūst par saplākšņa plātnēm, mēbelēm vai koka mājām, bet par malku un šķeldu".

Jūrmalas mērs Gatis Truksnis (LZP) nav saņēmis pielaidi darbam ar valsts noslēpumu, ceturtdien domes sēdē paziņoja politiķis.

Lai arī Valsts drošības dienesta (VDD) lēmumu viņš uzskata par prettiesisku, domes priekšsēdētājs no amata atkāpās.

Viņš sēdē skaidroja, ka no VDD ir saņēmis paziņojumu par lēmumu, "ar kuru man tiek liegta pieeja valsts noslēpuma objektiem un netiek izsniegta speciālā atļauja, kas paredz tiesības izmantot klasificēto informāciju".

"Attiecīgo lēmumu uzskatu par prettiesisku un neatbilstošu Satversmei, lēmumu apstrīdēšu likumā noteiktajā kārtībā un cīnīšos līdz galam par taisnīgumu, par Jūrmalu un jūrmalniekiem, un tiesisku valsti," savu paziņojumu domei un vicemēram Jānim Lediņam (LZP) sēdē nolasīja politiķis.

Truksnis, "lai nepieļautu šaubu ēnu par lēmumu pieņemšanu" domē, atkāpās no domes priekšsēdētāja amata. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka atkāpšanas nenozīmē piekrišanu VDD lēmumam.

Nebanku kreditētāju uzraudzības nodošana Latvijas Bankai nozares uzraudzības maksas samazinātu par 57%, aģentūrai LETA pauda Finanšu ministrijā (FM).

Atbilstoši FM rīcībā esošajiem datiem tiešās Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) izmaksas, kas saistītas ar uzraudzības funkcijas nodrošināšanu, ietverot 11 darbinieku atalgojumu, ik gadu veido 390 000 eiro. Savukārt tiešās papildu izmaksas, kas rastos, šo funkciju pārņemot Latvijas Bankai, ik gadu veidotu 352 800 eiro.

FM šobrīd gatavo informatīvo ziņojumu, kurā paredzētais risinājums atcelt ikgadējo valsts nodevu par kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju licences izsniegšanu un ikgadējo darbības uzraudzību. Pēc PTAC datiem, ieņēmumi no ikgadējās uzraudzības nodevas laika posmā no 2020. līdz 2024. gadam svārstījās aptuveni no 1,94 miljoniem līdz 2,4 miljoniem eiro gadā, savukārt licences izsniegšanas nodeva būtiskus ieņēmumus radījusi tikai 2022. gadā - 250 000 eiro.

Būvfirmai AS "BMGS" sākts maksātnespējas process, liecina Maksātnespējas reģistra informācija.

Rīgas pilsētas tiesa kompānijas maksātnespējas procesu sākusi trešdien, 25. februārī. Par maksātnespējas administratoru iecelta Marita Kataja-Paegle.

Jau ziņots, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) 2. februārī piemērojis divus nodrošinājumus būvfirmai "BMGS" - piemērots aizliegums pamatkapitāla samazināšanai, kā arī piemērots aizliegums komercķīlas reģistrācijai, pārjaunošanai, grozīšanai Uzņēmumu reģistra komercķīlu reģistrā.

VID administrēto nodokļu un nodevu parāds kompānijai šogad 10. februārī bija 1 509 037 eiro.

Tāpat ziņots, ka 2025. gada 13. februārī Rīgas pilsētas tiesa ierosināja krietni ieilgušajā dzelzceļa peronu modernizācijas projektā iesaistītās būvfirmas "BMGS" tiesiskās aizsardzības procesa lietu. Par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu iecelts Sergejs Maleckis.

Satiksmes ministrija (SM), tiekoties ar nozares pārstāvjiem un skaidrojot nepieciešamību sakārtot taksometru pakalpojumu sniegšanu Latvijā, konsekventi uzsvērusi mērķi izveidot vienotu, efektīvu un caurskatāmu sistēmu, lai novērstu līdzšinējo sadrumstalotību, dublējošus procesus un lieku birokrātiju, informē SM.

Atbildīgā institūcija VSIA "Autotransporta direkcija" (ATD) sadarbībā ar SM izstrādājusi priekšlikumus un sagatavojusi izmaiņas taksometru un vieglo automobiļu pasažieru pārvadājumu jomā, paredzot vienotu licencēšanas sistēmu, vienā valsts iestādē. Tādējādi tiktu ieviesta viena licence darbībai visā Latvijā ar vienotiem, skaidriem noteikumiem, radot stabilu pamatu godīgai konkurencei un nozares ilgtspējīgai attīstībai. Pāreja uz jauno licencēšanas modeli paredzēta pakāpeniski, paplašinot ATD izsniegto licenču darbības teritoriju, vienlaikus pilnveidojot vienotu informācijas sistēmu un pielāgojot normatīvo regulējumu mūsdienīgiem digitālajiem mobilitātes risinājumiem.

Turpmāk pārdošanas jeb atsavināšanas lieguma periods ārvalstīs iegādātām automašīnām būs spēkā arī transportlīdzekļiem līdz desmit gadu vecumam. To paredz Saeimā galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Ceļu satiksmes likumā.

Līdz šim, pirmreizēji reģistrējot automašīnu Latvijā, atsavināšanas liegums bija noteikts uz 15 dienām juridiskām personām un uz 30 dienām fiziskām personām, un tas attiecās tikai uz transportlīdzekļiem, kas nav vecāki par pieciem gadiem. Šis laiks nepieciešams, lai Valsts ieņēmumu dienests varētu pārbaudīt, piemēram, transportlīdzekļa vai tam izmantoto līdzekļu izcelsmi, iepriekš norādīja grozījumu autori, atbildot uz deputātu jautājumiem.

Grozījumi paredz ieviest arī reakcijas testus koplietošanas transportlīdzekļu lietotājiem alkohola vai citu apreibinošo vielu ietekmes kontrolei. "Tāpat likumā tiek ieviestas arī jaunas - elektrovelosipēda un pašgājēja velosipēda - definīcijas, nodalot šos transportlīdzekļus no līdzšinējās velosipēda definīcijas un tādējādi rodot iespēju pašvaldībām noteikt atbilstošus lietošanas noteikumus, kā arī ātruma ierobežojumu un novietošanas aizlieguma zonas," norāda par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens.