Jaunākais izdevums

Pašreiz valdošā neskaidrība par tālāko ekonomikas atveseļošanos pasaulē turpinās būtiski bremzēt izaugsmi Dienvidaustrumāzijas reģionā, uzskata "Nomura" galvenais Āzijas ekonomists Eubens Paracuells.

Dažas ekonomikas no Covid-19 pandēmijas ir bijušas ieguvējas, tomēr kopējā globālā neskaidrība turpinās ierobežot ekonomikas atveseļošanos reģionā, uzskata eksperts.

Viņš uzsvēris, ka, piemēram, Taizemes ekonomiku būtiski ietekmē tūrisma apjomu samazinājums, un šāda situācija turpināsies līdz brīdim, kad atkal robežas tiks atvērtas plašāk vai arī kļūs pieejama vakcīna, ļaujot cilvēkiem aktīvāk ceļot, viņš piebildis.

Apvienoto Nāciju Tirdzniecības un attīstības konferencē pagājušajā mēnesī publicētajā ziņojumā teikts, ka Taizeme ir viena no valstīm, kuru vissmagāk skars tūrisma apjoma samazināšanās, un optimistiskākā scenārija gadījumā Taizeme zaudēs 9% jeb 47,7 miljardus no sava IKP.

Savukārt Indonēzijas un Filipīnu ekonomikas cietušas no tā, ka pagaidām nav pilnībā izdevies kontrolēt pandēmijas izplatību. Pēc eksperta domām, Filipīnu valdība nav piešķīrusi tik lielu atbalstu valsts ekonomikas atbalstam kā citas reģiona valstis, un tai nekavējoties jārīkojas, lai nebremzētu tālāku atveseļošanos.

Singapūra ir daļēji atvieglojusi ierobežojumus jau vairāk nekā mēnesi, tomēr otrais pandēmijas vilnis pasaulē var apdraudēt ārvalstu pieprasījumu pēc valsts precēm un pakalpojumiem, uzskata ekonomists.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā finanšu pakalpojumu uzņēmuma "Gerlionti grupas" IT risinājumi top Latvijā. Neskatoties uz valstī izsludināto ārkārtas situāciju, sociālajos tīklos un portālā www.cv.lv tiek aicināti darbinieki!

Grupai jau ir uzņēmumi Polijā un Singapūrā. Uzņēmumu grupa pieder Latvijas uzņēmējiem, kas jau sešus gadus veiksmīgi darbojas starptautiskajā finanšu pakalpojumu sfērā. Par grupas darbību "Dienas Bizness" iztaujāja Ēriku Matrosovu, atbildīgo par komunikāciju ar medijiem Baltijā.

Kas ir "Gerlionti grupa"?

"Gerlionti grupa" pieder diviem latviešu uzņēmējiem, bet savu aktīvo darbību ir sākusi Polijā un Singapūrā. Polijas uzņēmums, kas ir viens no grupas sastāvdaļām, pastāv kopš 2014. gada un ir saņēmis maksājumu iestādes licenci Polijas un Singapūras tirgos. Polijā uzņēmums pamatā sniedz finanšu konsjerža pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 krīzē ne vien Āzijas valstīs, bet arī ASV un Eiropā arvien vairāk pieļauj tehnoloģiju izmantošanu cilvēku kontrolē un dienas gaitu izsekošanā, tāpēc arī Latvijā jau notiek darbs pie šādu rīku izstrādes, svētdien vēstīja LTV raidījums "de facto".

Latvija pirmos redzamos soļus mobilo tehnoloģiju izmantošanai Covid-19 kontrolē spēra mēnesi pēc pirmā apstiprināta saslimšanas gadījuma. 29.martā valdība deva atļauju izmantot mobilo sakaru torņus cilvēka atrašanās vietas noteikšanai. Taču būtiskas lomas epidemioloģiskajā izmeklēšanā tam līdz šim nav bijis.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologs Jurijs Perevoščikovs atklāj, ka šo iespēju izmantojuši ļoti reti. SPKC izceļ vienu šādu gadījumu - kad vajadzēja pārbaudīt, vai cilvēks teicis patiesību, ka nav bijis ārzemēs. Būtībā tas arī ir gandrīz viss, ko ar pašreizējām iespējam var izdarīt - noteikt atrašanās valsti vai pilsētu. Tādēļ kontaktpersonu meklēšanai vai karantīnas kontrolei šis risinājums nemaz īsti neder.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Singapūra izsniedz iedzīvotājiem Covid kontaktu izsekošanas ierīces

Lelde Petrāne, 14.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Singapūra ir sākusi pieciem miljoniem tās iedzīvotāju izplatīt Bluetooth kontaktu izsekošanas ierīces, lai palīdzētu ierobežot Covid-19 izplatību, ziņo "BBC".

Ierīces ir jau esošās kontaktu izsekošanas lietotnes, kas tika izlaista martā, aparatūras versija.

Tāpat kā lietotne, ierīces izmanto Bluetooth, lai meklētu citu lietotāju ierīces un pēc tam reģistrētu visus kontaktus ar šīm ierīcēm. Ierīces varētu iecienīt gados vecāki cilvēki, kuri nelieto viedtālruņus, jo tās var nēsāt līdzi iekārtas aukliņā vai ieliktas somā.

Valdība cer, ka ierīces palīdzēs vēl vairāk atvērt valsts ekonomiku, ļaujot atsākt konferences un nodrošinot labāku izsekošanu paaugstināta riska apstākļos, piemēram, viesnīcās, kinoteātros un sporta zālēs.

Sākotnējā ieviešana notiek vietās, kur ir lielāka vecāka gadagājuma cilvēku koncentrācija, bet ierīces būs pieejamas visiem iedzīvotājiem, arī ārvalstniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Singapūras iedzīvotājiem draudēs cietumsods līdz sešiem mēnešiem, ja viņi tīšām stāvēs tuvu līdzās citam cilvēkam, paredz piektdien izsludinātie jaunie pasākumi cīņai ar koronavīrusa izplatību.

Singapūra ieviesusi jaunus pasākumus cīņai ar vīrusu, tostarp slēdzot bārus un kinoteātrus, kā arī aizliedzot lielus pasākumus.

Viens no soļiem ir paredzēts sociālās distancēšanās nodrošināšanai un aizliedz noteiktos apstākļos cilvēkiem stāvēt līdzās tuvāk par metru.

Cilvēkiem aizliegts tīši stāvēt tuvu rindās, vai arī sēdēt tuvāk nekā metru no citas personas sabiedriskās vietās.

Vainīgajiem par noteikumu pārkāpšanu draudēs cietumsods līdz sešiem mēnešiem un naudas sods līdz 10 000 Singapūras dolāru (6340 eiro).

Singapūrā līdz šim reģistrēti 683 inficēšanās gadījumi ar jauno koronavīrusu un divi nāves gadījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lieli izaicinājumi ekonomikai nozīmē, ka vērojama augoša vēlme pasargāt savu jau esošo bagātību.

Jau ziņots – ja sākotnēji pandēmijas bažas daudziem finanšu tirgus dalībniekiem lika strauji "rakt aizsarggrāvjus" (mazināt riskus), tad jau kādu laiciņu to oma izskatās visai optimistiska. Valdot šādam fonam, "Bloomberg" apkopojis dažu tirgus analītiķu spriedumus par to, kur šajā brīdī būtu jēdzīgi ieguldīt naudu 10 tūkstošu ASV dolāru apmērā.

Šajā ziņā var krietni pacelt latiņu un uzzināt ekspertu domas arī par to, kur šobrīd labāk nobāzēt līdzekļus miljona ASV dolāru apmērā. Interesanti ir tas, ka finanšu eksperti uz pārējo fona izceļ ieguldījumus zeltā, zemē, antīkajās monētās un pat vīnā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir atzīta par 38.konkurētspējīgāko valsti pasaulē salīdzinājumā ar 41.pozīciju pērn, tomēr tas joprojām ir sliktākais rādītājs Baltijas valstu vidū, liecina ietekmīgā Šveicē bāzētā Starptautiskā menedžmenta attīstības institūta (IMD) Pasaules konkurētspējas centra gadskārtējais pētījums, kurš aptver 64 pasaules valstis.

Lietuva šogad IMD konkurētspējas indeksā ierindojusies 30.vietā, valstij pakāpjoties par vienu pozīciju salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Savukārt Igaunija ir pakāpusies par divām pozīcijām un atzīta par 26.konkurētspējīgāko valsti pasaulē.

IMD vērtējumā viskonkurētspējīgākā valsts pasaulē šogad ir Šveice, kas pērn ieņēma 3.vietu. Zviedrija ir pakāpusies par četrām pozīcijām un ierindojusies 2.vietā, bet Dānija ir zaudējusi vienu pozīciju un ieņem 3.vietu. Nīderlande saglabājusies 4.vietā, bet pagājušā gada līdere Singapūra zaudējusi četras pozīcijas un ieņem 5.vietu. Tālāk pirmajā konkurētspējīgāko valstu desmitniekā ir Norvēģija, Honkonga, Taivāna, Apvienotie Arābu Emirāti un ASV.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

Reālas iespējas eksportētājiem

Jānis Goldbergs, 01.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Četros bezmaksas tiešsaistes semināros uzņēmējiem būs iespēja uzzināt par patiesajām tirgus izmaiņām dažādos pasaules reģionos un reālām eksporta iespējām jau šobrīd.

Tirgus salīdzinājumi dod iespēju prognozēt situāciju pēc mēneša, pastāstīja Latvijas investīciju un attīstības aģentūras direktors Kaspars Rožkalns.

Tiešsaistes semināru cikla Covid-19: Eksports ’20 programma:

6. maijs no plkst. 11:00 – 12:00 – Rietumeiropa (Lielbritānija, Francija, Itālija, Nīderlande, Vācija).

7. maijs pulksten 10:00-11:00 – Ziemeļvalstis (Zviedrija, Somija, Dānija, Norvēģija).

12. maijs pulksten 10:00-11:00 – Krievija, Baltkrievija, Kazahstāna, Ukraina.14. maijs pulksten 10:00-11:00 – ASV, Japāna, Ķīna, Apvienotie Arābu Emirāti, Singapūra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īrijā iecerēts izveidot video lietotnes "TikTok" Eiropas datu centru, ceturtdien paziņoja "TikTok" globālās informācijas drošības vadītājs Rolands Kloutjers.

Savā blogā viņš raksta, ka 420 miljonu eiro vērtais datu centrs sāks darboties 2022.gada sākumā.

Šim centram būs "svarīga loma, lai turpmāk nostiprinātu "TikTok" lietotāju datu aizsardzību", uzsvēris Kluotjers.

Viņš piebildis, ka datu centrs nodrošinās lietotājiem ātrāku augšupielādi un lejupielādi, nekā līdz šim.

Pašlaik "TikTok" lietotāju dati tiek glabāti ASV un Singapūrā. "TikTok" ir apmēram miljards lietotāju.

Jau ziņots, ka ASV prezidents Donalds Tramps pieprasījis, lai "TikTok" īpašniece Ķīnas kompānija "ByteDance" līdz 15.septembrim pārdotu "TikTok" ASV segmentu kādai amerikāņu kompānijai, pretējā gadījumā draudot "TikTok" darbību ASV aizliegt. ASV amatpersonas paziņojušas, ka "TikTok" apdraud Savienoto Valstu nacionālo drošību, jo pastāvot risks, ka Ķīna ar šīs lietotnes palīdzību varētu izspiegot amerikāņus. "ByteDance" noliedz, ka kompāniju varētu ietekmēt Ķīnas valdība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Eastnine iznomā biroju Valdemāra centrā Norvēģijas IT kompānijai

Db.lv, 08.10.2021

Objektu, kas piederēja igauņu nekustamā īpašuma investīciju pārvaldīšanas sabiedrībai Capital Mill, ar nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmuma Newsec starpniecību par 25 miljoniem eiro 2019.gadā iegādājās Zviedrijas investīciju sabiedrība Eastnine.

Foto avots: Newsec

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu kompānija Eastnine parakstījusi ilgtermiņa nomas līgumu ar Norvēģijas IT uzņēmumu Pearl Group par 1300 kv.m. biroja platību nomu Valdemāra centrā, Rīgā.

Īrnieks 2022. gada aprīlī pārcelsies uz biroju ēkas sesto stāvu. Līgums noslēgts uz sešiem gadiem.

"Pearl Group" darbojas galvenokārt Ziemeļeiropā, piegādājot ERP ("Enterprise Resource Planning"), CRM ("Customer Relationship Management"), e-komercijas un mārketinga risinājumus. Galvenais birojs atrodas Norvēģijā, un uzņēmumā ir vairāk nekā 250 darbinieku Norvēģijā, Zviedrijā, Latvijā, Ukrainā un Singapūrā. Uzņēmuma klienti ir Ziemeļvalstīs, Baltijā, Vācijā un Beļģijā.

Par 25 miljoniem eiro pārdots Valdemāra centrs 

Nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmums Newsec bijis starpnieks Rīgā esošā objekta Valdemāra...

Jau vēstīts, ka Valdemāra centru, kas iepriekš piederēja igauņu nekustamā īpašuma investīciju pārvaldīšanas sabiedrībai Capital Mill, 2019.gadā par 25 miljoniem eiro iegādājās Zviedrijas investīciju sabiedrība Eastnine.

“Mēs esam ļoti gandarīti, ka Pearl Group ir izvēlējusies Valdemāra centru par savu atrašanās vietu Rīgā un Eastnine kā modernu biroja telpu nodrošinātāju, "saka Eastnine izpilddirektors Ķestutis Sasnauskas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Viņķele brīdina par individuālo aizsarglīdzekļu akūtu trūkumu mediķiem

LETA, 11.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja saglabāsies kritiskā situācija ar individuālo aizsardzības līdzekļu pieejamību mediķiem, pāris nedēļu laikā būs jālemj par veselības aprūpes pakalpojumu samazināšanu, šodien pēc koalīcijas sanāksmes žurnālistiem pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Ministre norādīja, ka pašreizējie respiratoru krājumi varētu drīzumā beigties, tāpat līdzīga situācija ir ar atsevišķiem citiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem mediķiem.

Viņa arī norādīja, ka tiek strādāts pie risinājuma rašanas šajā situācijā.

"Mēs šobrīd atrodamies ļoti nopietnā situācijā ar individuālo aizsarglīdzekļu pieejamību veselības aprūpes iestādēm. Krājumi ir kritiski zemi," sacīja ministre.

Īpaši tas attiecoties uz respiratoriem. Pēc pieejamiem datiem ārstniecības iestādēm respiratori ir nodrošināti ar pusotras dienas rezervi.

Tikpat sarežģīta ir situācija ar vienreizlietojamiem halātiem un aizsargkombinzoniem, kuri nelielā krājumā ir slimnīcu rezervēs, bet faktiski tas nozīmē, ka kuru katru brīdi var tikt pārtraukts Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbs, sacīja Viņķele.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada trešajā ceturksnī Singapūras ekonomika visdrīzāk sarukusi par 7,6%, tādējādi jau trešo ceturksni pēc kārtas piedzīvojot kritumu, liecina Singapūras centrālās bankas veiktā aptauja.

Ekonomiku visvairāk ietekmē ar pandēmijas izplatību saistītās situācijas pasliktināšanās, norāda aptaujātie ekonomisti un analītiķi.

Kopumā šogad Singapūras IKP varētu samazināties par 6%, lēš aptaujātie, un šī prognoze saskan ar valdības lēsto 5-7% kritumu.

Tiesa gan, trešā ceturkšņa kritums būs mazāks nekā otrajā ceturksnī, kad ekonomika saruka par 13,2%.

Singapūra bija starp valstīm ārpus Ķīnas, kurā Covid-19 izplatījās vienā no pirmajām. Līdz svētdienai valstī apstiprināti vairāk nekā 57 tūkstoši saslimšanas gadījumu.

Valdība kopumā ekonomikas balstīšanai programmās novirzījusi jau 100 miljardus Singapūras dolāru (73,26 miljardi dolāru), piešķirot tos gan uzņēmējiem, gan mājsaimniecībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izraēlas pilsēta Telaviva ir pirmoreiz atzīta par dzīvošanai dārgāko lielpilsētu pasaulē, augošai inflācijai kāpinot dzīvošanas izmaksas visā pasaulē, liecina trešdien publicēts pārskats.

Telaviva ir pakāpusies par piecām pozīcijām Pasaules dzīvošanas izmaksu indeksā (Worldwide Cost of Living Index), kuru sastādījis britu pētniecības un analīzes uzņēmums "Economist Intelligence Unit" (EIU), salīdzinot preču un pakalpojumu cenas ASV dolāros 173 lielpilsētās.

Dārdzības pieaugumu Telavivā nodrošinājusi Izraēlas nacionālās valūtas šekeļa augstā vērtība pret ASV dolāru, kā arī transporta un pārtikas cenu kāpums.

Otro un trešo vietu indeksā dalīja Parīze un Singapūra, bet nākamās vietas ieņēma Cīrihe un Honkonga. Ņujorka bija sestajā vietā, Ženēva - septītajā, Kopenhāgena - astotajā, Losandželosa - devītajā, bet Osaka - desmitajā vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pārskatīts LIAA ekonomisko pārstāvniecību tīkls

Lelde Petrāne, 03.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Mainoties starptautiskajai ekonomiskajai situācijai, mainās arī uzņēmēju interese par dažādām valstīm, tādēļ, konsultējoties ar uzņēmēju organizācijām un eksportētāju asociācijas pārstāvjiem, esam pieņēmuši lēmumu, pārskatīt Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīklu, lai, nepalielinot kopējos budžeta izdevumus, sasniegtu labāku rezultātu," informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

LIAA veic regulāras uzņēmēju aptaujas, tostarp par eksporta mērķa valstīm. Pēdējās eksportējošo uzņēmumu aptaujas liecināja, ka būtiski mazinājusies interese par tādām tuvajām valstīm kā Lietuva un Polija, kur ilgāku laiku nebija nozīmēti mūsu pārstāvji, kā arī par Singapūru un Kazahstānu, tādēļ šajās valstīs pārstāvniecības tiks likvidētas.

Paralēli tiek meklētas iespējas, kā pārstāvēt uzņēmēju intereses Ziemeļitālijā, Milānā, kur atrodas Itālijas faktiskais ekonomiskās dzīves centrs, jo šobrīd Itālijā LIAA pārstāvis strādāja gan no Romas, gan Milānas. Savukārt lielu interesi pēdējās aptaujās uzņēmēji ir izrādījuši par Dienvidkoreju, Kanādu, Austriju un Beļģiju, kur Brisele kā ES galvaspilsēta arī ekonomiski kļūst arvien nozīmīgāka. Tādēļ sadarbībā ar Ekonomikas un Ārlietu ministrijām ir pieņemts lēmums atvērt ekonomiskās pārstāvniecības šajās valstīs. Kopumā līdz ar pārmaiņām Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīklā tiek likvidētas sešas ierēdņu amata vietas, bet no jauna izveidotas piecas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 4. septembra amatā stājies Latvijas ārējās ekonomiskās pārstāvniecības Korejas Republikā vadītājs Mārtiņš Baumanis, kurš turpmāk Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) būs atbildīgs par eksporta veicināšanas un investīciju piesaistes jautājumiem Dienvidkorejā.

M. Baumanis līdz šim strādājis uzņēmumā "Carrot Global" Korejas Republikā, kur organizējis un vadījis biznesa etiķetes, ārzemju kultūru un valodu apmācības, bijis "Camarata Music" mākslinieciskā vadītāja asistents Seulā, kā arī kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" izpilddirektors.

"Sadarbībai ar Dienvidkoreju ir milzīgs potenciāls, jo tā pēdējās desmitgadēs ir viena no straujāk augošajām ekonomikām pasaulē. Ar Dienvidkoreju varam sadarboties ne tikai piedāvājot dažādus Latvijā ražotos nišas produktus, bet arī augsto tehnoloģiju jomā, kurā Dienvidkoreja ir vadošajās pozīcijās pasaulē. Dienvidkorejā ir ļoti liela interese par dažādiem eko produktiem un dizaina precēm. Pēdējo piecu gadu laikā aktivizējusies arī sadarbība tūrisma jomā," uzsver M. Baumanis, kurš aicina uzņēmējus par sev interesējošiem jautājumiem saistībā ar Dienvidkoreju sazināties pa e-pastu [email protected]

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jau šodien varam braukt zaļāk, negaidot rītdienu

Māris Ķirsons, 20.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības Zaļā kursa nospraustos mērķus par atjaunojamās enerģijas izmantošanu autotransportā iespējams īstenot, pat nemainot autoparku no iekšdedzes dzinējiem uz elektroauto, bet gan izmantojot degvielu, kas ražota no atkritumiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Neste Latvija valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis. Viņaprāt, tas būtu labākais un uzreiz pieejamākais transporta degvielas risinājums, kas ļautu pagarināt iekšdedzes dzinēju auto ekspluatācijas termiņu, mazinātu spiedienu uz elektroauto pieprasījumu un tādējādi tos padarītu pieejamākus.

Kāda ir pašreizējā situācija tā dēvētās zaļās degvielas segmentā?

Autotransports ne tikai Latvijā, bet teju vai visā Eiropas Savienībā ir galvenais transporta veids, kuru izmanto ne tikai kravu, bet arī pasažieru pārvadājumu veikšanai. Savukārt ES izvirzīts ambiciozs mērķis samazināt siltumnīcu gāzu emisijas par 55% jau līdz 2030. gadam, un, tā kā automašīnas rada apmēram 25% visu CO2 izmešu, tad transportam un tajā izmantojamajai degvielai būs jāmainās. Latvijā ir vairāk nekā 800 000 automašīnu, kuras darbina iekšdedzes dzinēji, un to aizstāšana, piemēram, ar elektroauto nav iespējama pat ne 10 gadu laikā, jo īpaši, ja vairumam auto īpašnieku nav finanšu līdzekļu sava vecā spēkrata nomaiņai pret elektroauto, bet valsts iespējamais atbalsta apmērs dažu tūkstošu eiro apmērā pagaidām nebūs pietiekams jauna auto iegādes cenas samazināšanai un līdz ar to – būtiski nestimulējošs instruments.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmums "Revolut" ir piesaistījis finansējumu 500 miljonu ASV dolāru apmērā un tā novērtējums pieaudzis līdz 5,5 miljardiem ASV dolāru, vēsta "CNBC".

Investīciju piesaisti vadījusi Silīcija ielejā bāzētā riska kapitāla firma "TCV", kas ieguldījusi tādos uzņēmumos kā "Facebook" un "Netflix". Saņemts atbalsts arī no esošajiem investoriem "Ribbit Capital", "DST Global", "Lakestar" un "GP Bullhound".

Tas nozīmē, ka "Revolut" novērtējums ir trīskāršojies, salīdzinot ar brīdi, kad investori to pēdējoreiz - 2018. gada aprīlī - novērtēja 1,7 miljardu ASV dolāru apmērā. Līdz ar papildu piesaistītajiem 500 miljoniem ASV dolāru "Revolut" kopējā piesaistītā finansējuma summa pieaugusi līdz 836 miljoniem ASV dolāru.

Gadiem ilgi "Revolut" ir plānojis izvērsties ASV, un jaunākā "naudas injekcija" varētu to tuvināt šim mērķim. Lai gan uzņēmumam ir izdevies izvērsties ārpus Eiropas tādās valstīs kā Austrālija un Singapūra, Amerika izrādījusies "ciets rieksts". Atbilstoši pašreizējiem plāniem tā ieiešana ASV tirgū varētu notikt 2020. gada pirmajā pusē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Austrālijas iedzīvotāji iedzīti tādās bailēs no jaunā koronavīrusa "Covid-19", ka masveidā izpērk tualetes papīru. Mediji ziņo pat par nažu cīņām, lai iegūtu šo dārgumu.

Tā jau nodēvēta par, iespējams, dumjāko krīzi Austrālijas vēsturē.

Tas notiek, neraugoties uz varas iestāžu centieniem uzsvērt, ka valstī nav vērojams tualetes papīra trūkums, ņemot vērā, ka lielākā daļa no tā tiek ražota uz vietas, vēsta BBC.

Tomēr Sidnejā, valsts lielākajā pilsētā, lielveikalu plaukti tiek iztīrīti dažu minūšu laikā, liekot pat ieviest pirkšanas limitus.

Turklāt trešdien strīdā bijusi spiesta iesaistīties pat policija, jo cīņā par tualetes papīru pielietots nazis.

Vēl viens īpatnējs gadījums - valstī radiostacijās šobrīd iespējams laimēt tualetes papīru un šādiem konkursiem atsaucības netrūkst.

Situācija pēdējās stundās tik ļoti saasinājusies, ka tiek ziņots arī par tualetes papīra zagļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

TOP 10: Ārzemniekiem visdārgākās pilsētas

Db.lv; LETA--DPA, 09.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visdārgākā pilsēta, kurā dzīvot ārzemniekiem ir Honkonga, liecina starptautiskās konsultāciju kompānijas "Mercer" jaunākais pētījums par dzīves dārdzību dažādās pasaules pilsētās.

Honkonga par dārgāko pilsētu, galvenokārt mājokļu cenu dēļ, atzīta otro gadu pēc kārtas.

TOP 10 dārgāko pilsētu topu iepazīsti galerijā!

"Mercer" pētījumā ņemtas vērā 200 preču un pakalpojumu cenas 209 pilsētās, tostarp mājokļu cenas, transporta izmaksas, pārtikas un apģērba cenas un izklaides pasākumu izmaksas.

Otro vietu dārdzības ziņā ieņem Turkmenistānas galvaspilsēta Ašgabata, kas piedzīvojusi hiperinflāciju un strauji pieaugušas importēto preču un izejmateriālu cenas.

Trešo vietu ieņem Tokija, kurai seko Cīrihe, Singapūra, Ņujorka, Šanhaja, Berne, Ženēva un Pekina.

Pētījums liecina, ka dzīves dārdzība ārzemniekiem Āzijas un Āfrikas pilsētās kļūst arvien lielāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka būvkonstrukciju ražotājs SIA "IKTK" īstenojis projektu Norvēģijā - uzstādīts videi draudzīgs koka konstrukciju tilts pār kalnu upi uz Eiropas nozīmes šosejas E16 starp Oslo un Bergenu, informē uzņēmumā.

Latvijā ražotās būvkonstrukcijas aizvien vairāk pieprasītas ārpus Latvijas un tiek piegādātas aizvien tālāk, pēdējo pāris gadu tendencēs novērojis SIA "IKTK" izpilddirektors Gatis Eglītis.

Šovasar "IKTK" ražotās līmētā koka konstrukcijas tika izmantotas arī autotransporta tilta konstrukcijās Norvēģijā, kura gala pasūtītājs bija Norvēģijas valsts ceļu administrācija. Tas ir pārvads pār kalnu upi Eiropas nozīmes šosejai E16, kura Norvēģijā savieno Oslo ar Bergenu, bet kopumā ar jūras pārrāvumu šķērso Ziemeļīriju, Skotiju Lielbritānijā, Norvēģiju un Zviedriju.

Šim autotransportam paredzētajam Tveitas tiltam (Tveit bru) pār Sturones (Storåne) upi lielizmēra tilta detaļas tika izgatavotas un daļēji samontētas jau ražotnē Ozolnieku novadā, no kurienes tās nogādāja objektā deviņās kravās - ar pēdējo kravu šā gada 20.martā, bet 10.jūnijā notika tilta atklāšana. Tas nozīmē, ka no Latvijā ražotajām konstrukcijām 40 metru garo un 9,5 metrus plato tiltu pilnībā samontēja un pārklāja ar asfaltu aptuveni 80 kalendārās dienās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) dispečeri aizdomu gadījumos par saslimšanu ar COVID-19 pacientus ar viegliem simptomiem analīžu parauga noņemšanai varēs novirzīt uz jaunizveidotu mobilo analīžu punktu Biķernieku trases teritorijas auto stāvlaukumā, Sergeja Eizenšteina ielā 16.

Līdz šim šāds mobilais punkts darbojās jau pie Latvijas Infektoloģijas centra, kur bija viena medicīniskā telts. Ņemot vērā 12.martā paplašināto COVID-19 uzliesmojuma skarto valstu sarakstu un līdz ar to būtiski pieaugušo pacientu skaitu, kam nepieciešams veikt analīzes, kopš 16.marta šajā punktā atvērta arī otra medicīniskā telts.

Atgādinām, ka analīzes šajos mobilajos punktos var nodot tikai tad, ja pacients iepriekš ir piezvanījis uz ārkārtas tālruni 113, kur dispečeri izvērtē pacienta stāvokli un pieņem lēmumu par iespēju veikt analīzes mobilajā punktā. Lai mazinātu slimības izplatības risku, bez iepriekšējas pieteikšanās un bez saslimšanas simptomiem uz analīžu nodošanas punktiem doties nedrīkst! Lai vienuviet neveidotos pacientu drūzma, laboratorisko izmeklējumu veikšana notiek rindas kartībā katram pacientam noteiktā laikā, par ko viņš tiek informēts telefoniski. Pēc reģistrēšanas brīža gaidīšanas laiks analīžu nodošanai ir orientējoši diennakts, tomēr var būt atsevišķi gadījumi, kad gaidīšanas laiks ir ilgāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir atzīta par 41.konkurētspējīgāko valsti pasaulē salīdzinājumā ar 40.pozīciju pērn, un tas joprojām ir sliktākais rādītājs Baltijas valstu vidū, liecina ietekmīgā Šveicē bāzētā Starptautiskā menedžmenta attīstības institūta (IMD) Pasaules konkurētspējas centra gadskārtējais pētījums, kas aptver 63 pasaules valstis.

Lietuva šogad IMD konkurētspējas indeksā ierindojusies 31.vietā, valstij zaudējot divas pozīcijas salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Savukārt Igaunija ir pakāpusies par septiņām pozīcijām un atzīta par 28.konkurētspējīgāko valsti pasaulē. IMD vērtējumā viskonkurētspējīgākās valsts pasaulē titulu saglabājusi Singapūra.

No astotās uz otro vietu šogad pakāpusies Dānija, bet Šveice ierindojas trešajā pozīcijā, salīdzinot ar ceturto vietu pērn. Tālāk pirmajā konkurētspējīgāko valstu desmitniekā ir Nīderlande, Honkonga, Zviedrija, Norvēģija, Kanāda, Apvienotie Arābu Emirāti un ASV. Eiropas lielākā ekonomika Vācija arī šogad ieņem 17.pozīciju, bet Ķīna noslīdējusi sešas vietas un ierindojas 20.pozīcijā. Austrija salīdzinājumā ar pagājušo gadu ieguvusi trīs pozīcijas un ieņem 16.vietu, bet Japāna ir noslīdējusi par četrām vietām un ieņem 34.pozīciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācija vērš spiedienu uz Eiropas Savienības (ES) institūcijām centienos panākt straujāku Covid-19 vakcīnas apstiprināšanas gaitu, otrdien vēsta laikraksti, vienlaikus Lielbritānijā un ASV masveida vakcinācija jau sākusies.

Vācijas kancleres Angelas Merkeles birojs un Vācijas Veselības ministrija vēlas, lai Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) pārceļ farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" izstrādātās vakcīnas apstiprināšanas datumu uz agrāku laiku - no 29.decembra uz 23.decembri, vēsta laikraksts "Bild", atsaucoties uz saviem avotiem.

Kavēšanās ar lēmuma pieņemšanu raisa šaubas par "ES spējām rīkoties", laikrakstam sacījis avots.

Berlīnes neapmierinātību īpaši pastiprina tas, ka "BioNTech" ir vācu uzņēmums, un tā vakcīnas jau tiek izmantotas Lielbritānijā un ASV, kamēr pašā Vācijā trešdien vēl vairāk tiks pastiprināts karantīnas režīms, slēgti mazāk svarīgie veikali un skolas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

900 aldari brūvē kopīgu alu, lai glābtu nozari

Ilze Žaime, 22.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amatalus darītava "Ārpus Brewing Co" Latvijas vārdu nes pasaulē un tagad, krīzes laikā, radījusi alu, lai atbalstītu visus nozares dalībniekus.

Alus darītavu SIA "Ārpus" Ādažu novadā 2017.gadā izveidoja četri alus mīļotāji. Katrs no viņiem pirms tam darbojās dažādās nozarēs - no IT jomas, līdz pat saistībai ar alus darīšanu. Par brūvētavas galveno aldari kļuva Vladimirs Berezins. Uzņēmuma nosaukumā ietverta doma par to, ka šis alus ir citādāks un ārpus ierastajām garšām.

No čigāniem līdz savai darītavai

Pašos pirmsākumos "Ārpus Brewing Co" darbojās kā "čigānu" alus darītava - pēc sevis izstrādātas receptūras alus tika brūvēts dažādās alus darītavās visā Latvijā. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ģirts Tihomirovs norāda, ka tā bijusi lieliska iespēja labāk sagatavoties un uzkrāt pieredzi savas darītavas atvēršanai: "Pilnīgi noteikti jebkura čigānu alus darītava sapņo par savu brūzi, un mēs nebijām izņēmums."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā un Latvijā tuvākajos 10 gados koka izmantošana būvniecībā, it īpaši publiskajās koka ēkās infrastruktūras objektos, pieaugs, un pašmāju ražotājiem pavērsies lielākas iespējas.

Dienas Biznesam stāsta lielizmēra līmēto koka konstrukciju ražošanas SIA IKTK valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns. Viņš norāda, ka cenas ziņā koka ēku piedāvājums kļūs arvien pievilcīgāks, jo konkurentmateriāliem – betonam, blokiem, metālam – būs jārēķinās ar to ražošanā patērēto CO2 daudzumu, par kuru būs jāmaksā nodeva.

Fragments no intervijas

Vai koronavīrusa pandēmija ir ietekmējusi koka objektu ražošanu un būvniecību?

Pavisam drīz – martā – būs gads, kopš Covid-19 izplatības noteiktie ierobežojumi mainīja daudzas sfēras ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un visā pasaulē. Lai arī pirmajās nedēļās bija liela neskaidrība par to, kas un kā būs, pakāpeniski visi gan Latvijā, gan ārzemēs atskārta, ko un kā darīt šajos apstākļos. Ja raugāmies uz Eiropu, tad pieprasījums pēc dažādām koka būvēm – dzīvojamām ģimeņu mājām, daudzstāvu dzīvojamām ēkām, biroju ēkām, arī bibliotēkām, skolām, bērnudārziem, koncertzālēm, sporta būvēm, tiltiem, degvielas uzpildes stacijām un pat elektroauto uzlādes punktiem – nav sarucis, bet tas pat ir pieaudzis. Ļoti lielas iespējas kokam būvniecībā paver arī ES Zaļais kurss. Būvniecībā līmētais koks turpina vēl plašāku uzvaras gājienu Kanādā, Austrijā, Vācijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā, Lielbritānijā, kā arī tik tālās zemēs kā, piemēram, Singapūra, Filipīnas, Malaizija. Pēdējā laikā ļoti strauji pieprasījums pēc koka būvniecībā aug ASV. Savukārt Latvijā koka ēku būvniecībā 2020. gadā turpinājās lēna evolūcija. Proti, publisko koka ēku projektēšanā un būvniecībā Latvijā pēdējos gados ir novērota pozitīva tendence, un tādējādi Salaspilī top jauna pirmsskolas bērnu iestāde, bet Salaspilī – publiskā bibliotēka. Būtībā tās ir pirmās Latvijā un sava veida izņēmums, kaut ārzemēs šāda tipa koka konstrukciju publisko ēku projektu īstenošana ir ikdienišķs pasākums. Lai arī par savdabīgu lūzuma punktu tiek minēts 2017. gada 1. maijs, kad spēkā stājās normatīvo aktu izmaiņas, kas Latvijā ļauj būvēt koka konstrukciju ēkas līdz pat sešu stāvu jeb 18 metru augstumam, tomēr pagaidām šādu ēku būvniecība vēl nav uzsākta. Pozitīvs signāls ir ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga ierosinājums noteikt koka īpatsvaru 20% apmērā publisko ēku projektos. Ceru, ka tam sekos konkrēti darbi – lēmumi. 20% Latvijas apstākļos ir daudz, bet, piemēram, Francijā no 2022. gada paredzēts ieviest prasību, ka publisko ēku būvniecībā koka īpatsvars nedrīkst būt mazāks par 50%. Bez tam bērnudārza un bibliotēkas, kas iecerētas no koka, būvnieku izvēle notika nevis tik daudz pēc to rīcībā piesaistīto speciālistu, bet gan pēc zemākās cenas kritērija. Tomēr IKTK koka konstrukciju ražošanas un montāžas pieredze liecina, ka zemākā cena var atspēlēties uz kvalitāti. Tāpat Viršu degvielas uzpildes staciju tīkls ir papildinājies ar vairākām jaunām stacijām, kuras radītas no koka konstrukcijām. Arī SIA IKTK jaunais birojs būvēts tikai un vienīgi no koka konstrukcijām. Nenoliedzami, ka Latvijā pandēmijas dēļ privātpersonu interese un arīdzan aktivitāte saistībā ar koka ēku būvniecību ir samazinājusies, taču juridisko personu interese par tām nebūt nav sarukusi. Proti, Eiropas Savienība ir pasludinājusi Zaļo kursu, kas nozīmē klimata neitralitātes sasniegšanu un CO2 izmešu samazināšanu, un kokam kā materiālam tā ir lieliska iespēja pret tādiem konkurentiem kā metāls, betons, kuru ieguves procesā nav iespējams iztikt bez CO2 emisijām, kamēr augošs koks ir tas, kurš piesaista CO2 un izdala skābekli.

Komentāri

Pievienot komentāru