Foto

Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecību pabeigs līdz 31.oktobrim

Lelde Petrāne, 12.06.2013

Jaunākais izdevums

Rīgas domes vadība kopā ar Satiksmes departamenta amatpersonām iepazinusies ar Dienvidu tilta trešās kārtas celtniecības gaitu. Būvnieku pārstāvji apliecinājuši, ka objektu ekspluatācijā nodos kā plānots - līdz šā gada 31.oktobrim.

Būvdarbu kopējās izmaksas ir 17 miljoni latu.

Dienvidu tilta trešā kārta no Bauskas ielas līdz Ziepniekkalna ielai ietver jaunas automaģistrāles - Jāņa Čakstes gatves un nobrauktuvju izbūvi no Dienvidu tilta līdz Ziepniekkalna ielai. Satiksmes mezglā paredzēti divi divlīmeņu šķērsojumi: Jāņa Čakstes gatves un Bauskas ielas šķērsojums, kā arī Jāņa Čakstes gatves un Ziepniekkalna ielas šķērsojums.

Dienvidu tilta 3. kārta nodrošinās satiksmi starp Pārdaugavas dienvidrietumu daļu un Rīgas labā krasta rajoniem - Latgales un Vidzemes priekšpilsētu, Ziemeļu rajonu - nešķērsojot pilsētas centru un tādējādi optimizējot autotransporta plūsmas Rīgā un pilsētas komerczonās. Dienvidu tilta 3. kārta kopā ar Slāvu maģistrālo transporta mezglu un ar Dienvidu tiltu ļaus apiet pilsētas centru tranzīta satiksmei virzienā uz Jelgavu, Bausku, Ogri, Siguldu, Saulkrastiem, Vecmīlgrāvi un Carnikavu. Tas dos iespēju samazināt transporta plūsmu Krasta ielā un 11.novembra krastmalā, kā arī atslogot Salu tiltu.

Šobrīd aktīvākie būvdarbi norisinās Ziepniekkalna un Jāņa Čakstes gatves krustojumā, kur notiek satiksmes pārvada laidumu konstrukciju un atbalstsienu izbūve, uzbrauktuvju un nobrauktuvju estakāžu konstrukciju būvniecība, kā arī pakāpeniski tiek uzstādītas prettrokšņu sienas Jāņa Čakstes gatvē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

FOTO: Vai atceries, kā tapa teju 446 miljonus eiro vērtais Dienvidu tilts?

Zane Atlāce - Bistere, 20.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc tam, kad 1981.gadā tika uzbūvēts Vanšu tilts, jauna tilta būvniecība Rīgas pašvaldībā vairākkārt tika apspriesta jau 90.gados. Pagāja vēl vairāki gadi, līdz 2004.gada 15.novembrī svinīgi tika sākta Dienvidu tilta būvniecība.

Līdz šim dārgākais tilts tika uzbūvēts četru gadu laikā – tā atklāšana notika 2008.gada 17.novembrī. Septiņu gadu laikā, kopš tilts atvērts autobraucējiem, tā arī nav izveidots neviens sabiedriskā transporta maršruts, kas kursētu pār Dienvidu tiltu.

Atgādinām, ka Rīgas domes un AS Dienvidu tilts noslēgtā līguma summa par tilta būvniecību bija 313,4 miljoni latu (445.9 miljoni eiro), ko veidoja 170,3 miljoni latu (242.3 miljoni eiro) - projektēšanas un būvniecības izmaksas, kā arī 143,2 miljoni latu (203.76 miljoni eiro) - maksājumi par finansējuma piesaisti.

2009.gada pavasarī Valsts kontrole publiskoja Dienvidu tilta revīzijas rezultātus, secinot, ka Rīgas dome Dienvidu tilta būvniecībā izšķērdējusi 27 miljonus latu (38,4 miljonus eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Pabeigta Dienvidu tilta 3.kārtas būvniecība; atklāj satiksmei tilta pievadceļus Zemgales virzienā

Lelde Petrāne, 29.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pabeigti Dienvidu tilta 3. kārtas būvniecības darbi. Otrdien, 29.oktobrī, tika atklāta satiksme pa jaunizbūvēto Jāņa Čakstes gatvi, kas savieno Dienvidu tiltu ar Ziepniekkalna ielu.

Dienvidu tilta 3. kārtas laikā izbūvēta jauna automaģistrāle - Jāņa Čakstes gatve - un nobrauktuves no Dienvidu tilta līdz Ziepniekkalna ielai. Satiksmes mezglā ir izbūvēti divi divlīmeņu šķērsojumi: Jāņa Čakstes gatves un Bauskas ielas šķērsojums, kā arī Jāņa Čakstes gatves un Ziepniekkalna ielas šķērsojums.

Trešās kārtas būvniecības kopējās izmaksas ir 17,2 miljoni latu, ziņo LETA. Būvdarbus 2009.gadā sāka AS Transport Systems (bijusī AS Dienvidu tilts), kas plānoja tos pabeigt 2011.gadā. Taču 2010.gada vidū darbi tika pārtraukti finansējuma trūkuma dēļ un līgums ar uzņēmējiem tika lauzts.

Pērn izsludinātajā iepirkuma konkursā par Dienvidu tilta trešās kārtas būvdarbu pabeigšanu uzvarēja pilnsabiedrība ACB, Tilts un Viadukts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Drīzumā visiem Rīgas satiksmes pārvadiem būs oficiāli nosaukumi

LETA, 03.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja šodien akceptēja oficiālu nosaukumu piešķiršanu vairākiem pilsētas satiksmes pārvadiem.

Vairāki satiksmes pārvadi pilsētas iedzīvotāju vidū jau ilgstoši tiek dēvēti par tiltiem, tāpēc oficiālajā nosaukumā nolemts ietvert vārdu «tilts».

Satiksmes pārvadam pār dzelzceļu Brīvības ielā piešķirs nosaukumu «Gaisa tilts». Šis ir pirmais gaisa pārvads Rīgā, atklāts 1906.gadā.

Satiksmes pārvadam pār dzelzceļu pie Brasas stacijas piešķirs nosaukumu «Brasas tilts». Nosaukums tiek piešķirts saistībā ar Brasas staciju, pie kuras satiksmes pārvads šķērso dzelzceļu.

Satiksmes pārvadam pār dzelzceļu pie Zemitānu stacijas piešķirs nosaukumu «Jorģa Zemitāna tilts». Nosaukums tiek piešķirts saistībā ar Zemitānu staciju, pie kuras satiksmes pārvads šķērso dzelzceļu. Piešķirot oficiālo nosaukumu, tiek iemūžināts Latvijas armijas pulkveža, Ziemeļlatvijas brigādes komandiera, Lāčplēša kara ordeņa kavaliera Jorģa Zemitāna (1873-1928) vārds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicot Liepājas Oskara Kalpaka tilta tehnisko apsekošanu, konstatēts, ka nolietojies un savas funkcijas pilnvērtīgi neveic tilta labās puses gultnis, kas bojā pārējo tilta izgriešanas mehānismu un rada zināmus riskus, informē Liepājas SEZ pārvalde.

Liepājas SEZ pārvalde, sadarbībā ar pašvaldību un būvniekiem plāno tilta remontdarbus, kurus veiks SIA «Starts-Rīga Pluss» par kopējo summu 92 583 eiro. O. Kalpaka tilta gultņa nomaiņu un izgriešanas mehānisma renovāciju plānots veikt 8 nedēļu laikā un tiltu slēgt šā gada 25. jūnijā. Šobrīd tiek meklēti labākie risinājumi, kā organizēt sabiedriskā transporta plūsmu, lai iedzīvotāji varētu viegli un ātri nokļūt Karostā un no Karostas uz pilsētu.

Pēc LSEZ pārvaldes rīcībā esošās informācijas, tilta labā daļa ir remontēta pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, bet nav zināms, kas tieši tika darīts, jo padomju militāristi nav atstājuši ne informāciju, ne dokumentus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

SIA Tilts atgriezies peļņā

Žanete Hāka, 22.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiltu un tuneļu būvniecības kompānija SIA Tilts pērn strādājusi ar 20,79 miljonu latu apgrozījumu, kas ir par 10,75% vairāk nekā iepriekšējā gadā, liecina Lursoft dati.

Kā norādīts iesniegtajā pārskatā, no kopējā apgrozījuma 2,387 miljonus latu veidojuši ieņēmumi no Igaunijas filiāles darbības, bet 1,03 miljonus latu – ieņēmumi no Lietuvas filiāles. Pārskata gadu uzņēmums noslēdzis ar 148,35 tūkstošu latu peļņu pēc nodokļu nomaksas, kas pēc iepriekšējā gadā gūtajiem 1,02 miljonu latu zaudējumiem ir būtisks uzlabojums.

Pērn lielākie SIA Tilts objekti Latvijā bijuši Dienvidu tilta 3.kārtas būvniecības pabeigšana, Jāņa Čakstes bulvāra Jelgavā 1.kārtas rekonstrukcija, Kr. Valdemāra un Daugavgrīvas ielu satiksmes mezgla rekonstrukcija un Pļaviņu HES AB pastatņu celtņa sliežu ceļa siju un balstu dzelzsbetona konstrukciju atjaunošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2020. gadam, piesaistot ES līdzekļus, Rīgā iecerēti nopietni satiksmes infrastruktūras uzlabošanas darbi, tostarp paredzēti jauni tuneļi.

No 2014. gada līdz 2020. gadam Rīgai no Kohēzijas fonda būs pieejami 268 milj. eiro ar 70–85% līdzfinansējuma intensitāti, DB informē Rīgas domes Satiksmes departamentā. Trīs galvenie iezīmētie projekti ir Salu tilts, kura rekonstrukciju iecerēts sākt šogad, Austrumu maģistrāle un Kreisā krasta pievedceļi ostai jeb Raņķa dambja projekts. To saraksts iesniegts izvērtēšanai Satiksmes ministrijā, no kuras vasaras vidū tiek gaidīta atbilde.

Satiksmes ministrijā DB norāda, ka valdības apstiprinātajā programmā Izaugsme un nodarbinātība 2014.–2020. gada plānošanas periodam, kas nosaka ES fondu investīciju veikšanas principus un atbalstāmās darbības, kā viens no specifiskajiem atbalsta mērķiem ir «nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru uz Rīgas maģistrālajiem pārvadiem un novērst maģistrālo ielu fragmentāro raksturu», lai samazinātu sastrēgumus un novērstu infrastruktūras pārrāvumus pilsētas maģistrālo ielu tīklā. Cits specifiskais atbalsta mērķis – Pilsētu infrastruktūras sasaiste ar TEN-T tīklu – vērsts uz to, lai veicinātu lielo pilsētu transporta infrastruktūras integrētu sasaisti TEN-T tīklā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rīgas transporta simulācijas modelis nav pietiekami aktuāls

Elīna Pankovska, 26.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no galvenajām Rīgas pilsētas galvassāpēm, kas būtu jāsāk risināt, ir samilzusī transporta problēma; nepieciešami svaigāki dati, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tā DB stāsta Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Teritorijas plānojuma nodaļas vadītāja Inese Sirmā. Viņa norāda, ka svarīgi būtu iegūt aktuālus datus, uz kuriem tad varētu arī veidot secību, kādā attīstīt tālāk ar transportu saistītos projektus. Tādējādi, iespējams, pamainītos arī prioritātes. Jāmin, ka šobrīd ir noslēgusies Rīgas teritorijas plānojuma līdz 2030. gadam (RTP2030) publiskā apspriešana un marta beigās notiks sanāksme, kurā tiks runāts par saņemtajiem priekšlikumiem un institūciju sniegtajiem atzinumiem.

RTP2030 redakcijā minēts, ka risinājumos, ievērojot plānošanas pēctecību, tiek saglabāts līdzšinējais transporta infrastruktūras pamats, proti, ielu struktūra ar pilsētas lokiem (centra loku veido Hanzas šķērsojums, Zirņu iela, Pērnavas iela, Salu tilts un Daugavgrīvas iela; pilsētas loku veido Ziemeļu transporta koridors, Dienvidu tilts, Austrumu un Rietumu maģistrāle) un radiāliem savienojumiem, kā arī tiek saglabāta ielu kategoriju hierarhija. Tostarp saglabāts arī ilgtermiņa transporta infrastruktūras objekts Piejūras maģistrāle. I. Sirmā gan min, ka šis projekts šobrīd nav pilsētas prioritāte. Kopumā līdz ar jauno RTP2030 transporta shēma lielos vilcienos pilsētā nemainīsies, jo tā ir noteikta Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija ar bedrēm Rīgas ielās patlaban ir «štruntīga, pat ļoti štruntīga,» taču tas lielā mērā izskaidrojams ar ierobežotajiem finanšu līdzekļiem un to, ka galvaspilsētas dome vairākus gadus apzināti izvēlējās prioritāri tērēt naudu skolu, bērnudārzu un atpūtas objektu savešanai kārtībā, sociālajā tīklā «Facebook» paudis Rīgas mērs Nils Ušakovs (S).

Galvaspilsētas domes priekšsēdētājs vairākkārt uzsver, ka viņam nav tiesību taisnoties par bedrainajām ielām, tomēr viņš norāda, ka pašreizējā situācija ir izskaidrojama ar kopējo pašvaldībai pieejamo līdzekļu apjomu un ar to, ka pa Rīgas ielām pārvietojas mašīnas no visas valsts, ne tikai no galvaspilsētas. «Līdz pat 40% [automašīnu galvaspilsētas ielās] nav no Rīgas. Un te ir būtisks moments autovadītājiem, kas maksā «ceļa nodokli». No 36 miljoniem [eiro], ko samaksā rīdzinieki, Rīgas budžets saņem aptuveni 10 miljonus. No «ceļa nodokļa», ko maksā visas pārējās valsts iedzīvotāji, Rīgas budžets nesaņem neko. Šo pieminu, ja mēs runājam par finanšu taisnīgumu,» norāda Ušakovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Rīgas domes izdevumi ekonomiskajai darbībai ik gadu aug, 40 – 45% no tiem veido dotācijas Rīgas satiksmei.

Pamatā šī nauda tiek izmantota, lai kompensētu zaudējumus, ko rada pašvaldības ar dāsnu roku piešķirtās atlaides plašām braucēju grupām. Par to liecina DB veiktais pētījums, analizējot Rīgas domes budžetu no 2009. līdz 2014. gadam, kad galvaspilsētā pie varas ir Saskaņas centrs.

Visstraujāk – satiksmei

Lai gan pašvaldība par savām prioritātēm definējusi izglītību un sociālo aizsardzību, kam budžetā arvien pieaug finansējums, visstraujākais pieaugums pēdējo sešu gadu laikā bijis ekonomiskajai darbībai jeb, kā skaidro pašvaldībā, novirzīts, lai nodrošinātu rīdziniekiem un Rīgas viesiem efektīvus un mūsdienu prasībām atbilstošus sabiedriskā transporta pakalpojumus un citus pilsētvidei nozīmīgus pasākumus, piemēram, ceļu infrastruktūru. Proti, 2009. gadā, kad pašvaldību vēlēšanās galvaspilsētā triumfēja Saskaņas centrs, ekonomiskajai darbībai no pamatbudžeta tika izlietoti 129 milj. eiro, pērn – ar pēdējiem gada nogalē veiktajiem grozījumiem pamatbudžeta daļa šim mērķim bija pieaugusi jau līdz 238 milj. eiro. Šā gada budžetā pagaidām paredzēti vairāk nekā 208 milj. eiro, taču sagaidāms, ka līdz ar grozījumiem šī summa mainīsies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Sāks Salu tilta renovāciju; jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem

Lelde Petrāne, 30.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Satiksmes departaments informē, ka no ceturtdienas, 3.jūlija, uzsāks Salu tilta renovāciju; autovadītājiem jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem.

Būvdarbu veicējiem, uzsākot darbus, izvirzīts priekšnoteikums, ka satiksme jānodrošina abos virzienos. Līdz ar to būvdarbi tiks uzsākti no brauktuves vidus, atstājot autovadītājiem divas braukšanas joslas katrā virzienā. Autovadītājiem jārēķinās, ka satiksme uz tilta būs ierobežota un atļautais braukšanas ātrums samazināts līdz pat 30 km/h.

Lai izvairītos no satiksmes sablīvējumiem, Satiksmes departaments aicina autovadītājus, kuri brauc no Bauskas puses, izmantot Dienvidu tiltu, savukārt autovadītājus, kuri iebrauks Rīgā no Jūrmalas puses - Vanšu tiltu.

Renovācijas laikā demontēs segumu, izbūvēs nolietotās hidroizolācijas, atjaunos laiduma konstrukciju betona virsmas, tilta galos pastiprinās laiduma konstrukcijas, kā arī izbūvēs jaunas deformācijas šuves.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ierobežotu budžeta iespēju dēļ dažādu ieceru īstenošanai Rīgas dome aizņemsies miljonus, tostarp projektiem, kurus iepriekš realizējusi par pašu līdzekļiem, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Par aizņēmumu līdzekļiem turpinās arī Salu tilta rekonstrukcijas pirmā kārta, kam jau apsolīti Eiropas Savienības miljoni.

Pašvaldība pieņēmusi lēmumu aizņemties līdzekļus arī Ziemeļu koridora pirmā, trešā un ceturtā posma tehniskā projekta izstrādei vairāk nekā 5,8 milj. eiro un četru skolu vienkāršotai renovācijai 3,75 milj. eiro apmērā. Lai gan lēmums paredz, ka pašvaldība naudu aizņemsies Valsts kasē vai no cita aizdevēja, kas spēs piedāvāt izdevīgākus nosacījumus, Rīgas domes Finanšu departamenta direktore Ilga Tiknuse saka – nauda tiks meklēta Valsts kasē, jo tās piedāvātās likmes šobrīd ir ļoti izdevīgas, komercbankās tām nespēj turēt līdzi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Tendences nekustamā īpašuma tirgū: «Krasta rajona» jeb Maskavas forštates sērijveida ēkas

Sagatavojusi Lelde Petrāne, 20.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īres maksa sērijveida dzīvokļiem Maskavas forštatē pēdējo četru gadu laikā ir palielinājusies par 15%, bet iegādes cena par kvadrātmetru – par 31%, liecina nekustamo īpašumu aģentu platformas "Big Bang Realty" un programmatūras un datu analīzes uzņēmuma "D.Vision" pētījums.

Maskavas forštate ir apkaime, ko norobežo Daugava, Aizkraukles virziena dzelzceļš un Dienvidu/Slāvu tilts. Tātad, piemēram, 467. sērijas ēku komplekss, kas atrodas uz rietumiem no Slāvu tilta (tā saucamais “Krasta masīvs”), ir pieskaitāms Maskavas forštatei, taču t/c “Akropole” ir pieskaitāma Ķengaragam. Maskavas forštates apkaime ir diezgan liela (759,4 ha) un nav viendabīgi apbūvēta. Sērijveida daudzdzīvokļu ēkas lielākoties koncentrējas tuvāk tās dienvidaustrumu robežai. Iespējams, tieši tāpēc populārajos sludinājumu portālos teritorijai mēdz piešķirt atsevišķu nosaukumu – “Krasta rajons”, tomēr - tāpat kā “Krasta masīvs” - šie nav oficiālie nosaukumi un Rīgas kartē īstenībā neeksistē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai varētu palielināt dotāciju Rīgas sabiedriskā transporta uzņēmumam Rīgas satiksme, plānots pārdot Dienvidu tiltu.

Vēl nav zināms, vai tilts tiks nodots privāto uzņēmēju rokās, kuri ieguldīto naudu varēs atpelnīt uzliekot «pārbraukšanas maksu», vai arī to varētu iegādāties kāda cita pašvaldība, vai pat valsts.

Šādu lēmumu nācies pieņemt, jo Rīgas satiksme saņēmusi asu kritiku par braukšanas biļešu cenu palielināšanu. Tā kā uzņēmums izdevumus nespēj samazināt, pašvaldībai kārtējo reizi jāpalielina tam atvēlētā dotācija, bet arī domes makam jau spīd dibens.

Plānots, ka par Dienvidu tiltu varētu iegūt aptuveni 800 miljonus eiro. Lai arī summa ir diezgan iespaidīga, Rīgas satiksme biļešu cenas varēs samazināt vien par aptuveni 2 centiem, jo pašvaldības uzņēmums iecerējis būvēt savu sporta kompleksu, lai turpmāk nesaņemtu pārmetumus, ka tas izšķiež dotācijās piešķirto naudu par sporta zāles īri. Uzņēmumam plānoti arī citi izdevumi administrācijas vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Saņemtas trīs būvatļaujas Rail Baltica Rīgas stacijas, tilta un uzbēruma projekta īstenošanai

Zane Atlāce - Bistere, 25.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts Dzelzceļa tehniskā inspekcija Eiropas platuma sliežu dzelzceļa projekta Rail Baltica ieviesējam Latvijā - uzņēmumam Eiropas Dzelzceļa līnijas izsniegusi trīs būvatļaujas Rail Baltica Rīgas stacijas, tilta un uzbēruma projekta īstenošanai, informē Attīstības un sadarbības departamenta sabiedrisko attiecību vadītāja Rita Voronkova.

Saņemtas būvatļaujas Rīgas Centrālās Pasažieru stacijas ēkas un pasažieru platformu pārbūvei, ēkai piegulošās teritorijas pārbūvei un labiekārtošanai; jauna dzelzceļa tilta izbūvei Rail Baltica 1435mm platuma sliežu ceļiem (posmā no Maskavas ielas līdz Jelgavas ielai); kā arī esošās VAS Latvijas dzelzceļš dzelzceļa infrastruktūras pārbūvei 1520 mm platuma sliežu ceļiem un Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras izbūvei 1435 mm platuma sliežu ceļiem posmā no Jelgavas ielas līdz Lāčplēša ielai.

Būvatļauju saņemšana nozīmē, ka var uzsākt projektēšanu un būvniecību, bet līdz tam ir izdarāmi vēl vairāki mājasdarbi.

Projektēšanas uzdevuma izstrāde ir nākamais solis, lai 2018.gada sākumā varētu izsludināt starptautiskā publiskā iepirkuma 2.kārtu, dodot kandidātiem ar atbilstošajām kompetencēm uzdevumu: iesniegt piedāvājumus projektēšanas un būvdarbu veikšanai, komentē Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes loceklis Agnis Driksna. Kā jau ziņots, 2020.gadā plānots uzsākt būvdarbus, līdz tam - veikt projektēšanas darbus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

TOP vietas Latvijā, kur fotoradari fiksējuši visvairāk pārkāpumu

Dienas Bizness, 17.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fotoradaru tēma jau gadiem ilgi bijusi diskutabla, un nereti izskanējuši pārmetumi, ka tie tiek izvietoti nevis vietās, kuras ir bīstamas, bet vietās, kur iespējams iekasēt vairāk naudas, tomēr atbildīgo institūciju pārstāvji uzsver – bojāgājušo skaita samazināšanās liecina, ka fotoradaru izvietošana ir palīdzējusi uzlabot satiksmes drošību, taču nevar apstāties tikai pie esošajām funkcijām, nemitīgi jādomā par jauniem risinājumiem, raksta laikraksta Dienas Bizness izdotais Auto žurnāls.

Šobrīd uz Latvijas ceļiem darbojas 60 stacionāro fotoradaru, bet policistu rīcībā ir 12 pārvietojamie radari, un plānots, ka fotoradaru skaits šajā gadā sasniegs 100.

(Žurnāls Auto nopērkams: https://www.dbhub.lv/auto-2018 )

Pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) datiem, ceļu satiksmes negadījumu kopskaits pagājušajā gadā samazinājies par 47%, smago ceļu satiksmes negadījumu skaits samazinājies par 45%, kā arī vispār nav bojā gājušo dēļ ātruma pārsniegšanas, informē CSDD Sabiedrisko attiecību daļas speciāliste Ieva Bērziņa.

Komentējot statistiku, arī Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis uzskata, ka nešaubīgi var teikt, ka situācija uz ceļiem uzlabojas, taču ir skaidrs, ka vēl daudz darāms, lai sasniegtu noteikto mērķi – līdz 2020. gadam uz pusi samazināt bojāgājušo skaitu, salīdzinot ar 2010. gadu, un turpināt proporcionālu bojāgājušo skaita samazinājumu, lai 2050. gadā ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo nebūtu vispār.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

TomTom beidzot Latvijas teritoriju «izpētījis» pilnībā

Dienas Bizness, 18.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais TomTom karšu atjauninājums v9.05 sola, ka tagad Latvijas karte iekļauta pilnībā nosegto valstu sarakstā.

Jau iepriekš (vienu laidienu vecākās kartes - v9.00) bijusi «diezgan pilnīga», kaut gan ražotājs solījis tikai 68% pārklājumu, raksta portāls Boot.lv. Bet vēl senāk 63% Latvijas teritorijas segums netika «gandrīz nekā» papildināts gadiem. Bija problēmas plānot maršrutus Rīgā, jo kartēs nebija iekļauts Dienvidu tilts.

Kartes atjauninājums v9.05 maksā 59,95 britu mārciņas (48.86 latus).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Skonto Būves apgrozījums sarucis par 15%

Žanete Hāka, 20.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības uzņēmuma SIA Skonto Būve apgrozījums pagājušajā gadā sasniedzis 67,15 miljonus latu, kas, salīdzinot ar 2011.gadu, ir par 15,36% mazāk, liecina Lursoft dati.

Līdz ar apgrozījuma kritumu samazinājusies arī uzņēmuma peļņa un pērn tā bijusi 2,66 miljoni latu.

Lielākie aizvadītā gada būvniecības objekti, kurā piedalījusies Skonto Būve, bijusi Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecība un Dienvidu tilts ar pieejām pār Daugavu – otrās kārtas tehniskā izstrādāšana un būvniecība.

Kopš reģistrācijas brīža uzņēmums reģistrējis 43 komercķīlas, no kurām lielākā daļa dzēstas vai pārjaunotas, bet pēdējā reģistrēta 22.februārī par 48,3 miljoniem latu.

1995.gadā dibinātais būvniecības uzņēmums SIA Skonto Būve iekļauts Lursoft un laikraksta Dienas bizness kopīgi veidotajā lielāko uzņēmumu TOP 500 sarakstā. SIA Skonto būve, vērtējot pēc apgrozījuma, ir viens no lielākajiem Latvijas uzņēmumiem un sarakstā TOP 500 ierindojas 36. vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rail Baltica trases apkaimju attīstībā jāiegulda vairāk nekā 300 miljoni eiro

Zane Atlāce - Bistere, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai īstenotu infrastruktūras attīstības projektus "Rail Baltic" piegulošajās Rīgas apkaimēs, 10 gadu periodā būs nepieciešamas līdz pat 350 miljoniem eiro lielas investīcijas.

"Rail Baltica" piegulošo Rīgas teritoriju lokālplānojuma apspriedes dalībniekus par to piektdien informēja Rīgas mērs Oļegs Burovs.

"Rail Baltica projektam ir milzīgs potenciāls. Tuvākajos 50 un pat 100 gados mēs diez vai piedzīvosim kādu citu infrastruktūras risinājumu, kas tik ļoti mainīs rīdzinieku dzīvi. Taču, lai šis potenciāls tiktu realizēts, visām iesaistītajām pusēm - gan valdības pārstāvjiem, gan pilsētai, gan iedzīvotājiem - jāsēžas kopā pie viena galda un jāmeklē labākie risinājumi. Gan tam, kā izskatīsies konkrētas vietas pilsētā, gan tam, kā rast trūkstošo finansējumu iespējamo labāko pilsētplānošanas risinājumu izbūvei," norādīja O. Burovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

A.C.B. Uzņēmumu grupa apgrozījums pieaudzis par 25%

Lelde Petrāne, 09.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu un tiltu būvnieks A.C.B. Uzņēmumu grupa pagājušajā gadā turpinājis izaugsmi – grupas uzņēmumu apgrozījums pieaudzis par 25% līdz 110,5 miljoniem eiro.

Peļņa pieaugusi par 43% - no 3,7 miljoniem eiro 2012. gadā līdz 5,3 miljoniem eiro 2013. gadā, informē uzņēmums.

Gada laikā par 7 % pieaudzis arī A.C.B. Uzņēmumu grupas darbinieku skaits – 2013. gadā grupas uzņēmumos tika nodarbināti 770 cilvēki.

«A.C.B. Uzņēmumu grupas izaugsmi ir nodrošinājusi iekšējo procesu pilnveidošana – 2011. un 2012. gadā veiktā uzņēmumu grupas restrukturizācija un centralizācija būtiskos biznesa procesos, savstarpējās sadarbības veicināšana, resursu optimizēšana un informācijas sistēmu uzlabošana, kā arī ir palielinātas investīcijas tehnoloģijās. Tas ļāvis palielināt darba efektivitāti un kvalitāti, samazinot izmaksas,» skaidro finanšu direktors Armands Sviķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Talsu novada pašvaldības prioritāte ir ceļu uzturēšana un atjaunošana, kas cieši saistīta arī ar uzņēmējdarbības attīstības perspektīvām

Viens no tuvāko gadu projektiem ir valsts nozīmes ceļa posma Stende – Mērsrags atjaunošana. Šis ceļš būšot īpaši svarīgs, attīstot Stendē industriālā centra izveidi. Talsu novada pašvaldība Stendē ir rezervējusi teritoriju apmēram 7,5 ha platībā.

Vieta ražotājiem

«Valsts uzstādījums – šeit būtu jāattīsta darbība ražotnēm ar augstu pievienoto vērtību. Tas gan ir grūti izpildāms noteikums, jo jāraugās, kādi uzņēmumi vispār būtu gatavi Stendē uzsākt darbību vai paplašināt jau esošu biznesu. Noteikums, ka priekšroka jādod ražotnēm ar augstu pievienoto vērtību, ir diezgan hipotētisks, un ne visi Talsu novada uzņēmēji to spēs izpildīt. Runa ir arī par profesionāla darbaspēka trūkumu – Talsu novadā, visticamāk, trūkst tādu darbinieku, kas spētu dot pienesumu augsto tehnoloģiju ražotnēs,» pārliecināts Talsu novada pašvaldības priekšsēdētājs Aivars Lācarus. Industriālā parka izveidē iecerēts piesaistīt Eiropas struktūrfondu līdzekļus. Lielākā priekšrocība potenciālām ražotnēm būs tranzīta ceļu daudzveidība – dzelzceļš, kas ved gar Stendi, kā arī Mērsragā esošā osta, kas specializējas rūpniecisko kravu apkalpošanā. Ceļa posma Stende – Mērsrags labiekārtošana ir būtisks aspekts, kas piesaistīs uzņēmējus. Patlaban transporta kustība notiek pa apvedceļu, kas palielina izmaksas. «Kokapstrādes uzņēmums Wika Wood jau izteicis skaidrus aprēķinus, cik tas spētu ietaupīt transporta izdevumos, ja kravu pārvadājumiem nebūtu jāizmanto apvedceļš. Valsts nozīmes ceļa posma Stende – Mērsrags atjaunošanai nepieciešami lieli ieguldījumi. Iespējams, meklēsim iespēju piesaistīt Eiropas struktūrfonda līdzekļus,» atklāj A. Lācarus.

Komentāri

Pievienot komentāru