Igaunijā a/s Digital Mind sasniedza plānotos rezultātus, tāpēc uzsākts uzņēmuma izveides process Viļņā un 2018. gada mērķis ir Polijas tirgus

«2016.gads bija veiksmīgs un produktīvs. Igaunijā sasniedzām rezultātus, kas bija saskaņā ar plānoto, esam pieņēmuši komandā jaunus cilvēkus un realizējam interesantus projektus gan valsts, gan privātajā sektorā. Jau šobrīd strādājam ar vairākiem klientiem, kuri pārstāvēti visās Baltijas valstīs, sniedzot pakalpojumu no Rīgas un Tallinas birojiem, taču sadzirdam nepieciešamību būt tuvāk klientam arī Lietuvā. Tādēļ esam uzsākuši uzņēmuma izveides procesu Viļņā, ar mērķi pirmā ceturkšņa laikā nokomplektēt komandu un uzsākt darbu. Tālākais solis 2018. gadam ir Polijas tirgus, kuru šobrīd analizējam un strādājam pie kontaktu tīkla izveides,» stāsta Rinalds Sluckis, a/s Digital Mind valdes priekšsēdētājs.

Baltijas privātā kapitāla ieguldījumu fonds “Livonia Partners” veiks ieguldījumu Latvijas tehnoloģiju uzņēmumā “Digital Mind”, lai atbalstītu stratēģisku Polijas tehnoloģiju uzņēmuma “EIP Dynamics” iegādi.

Darījuma mērķis ir palielināt uzņēmuma pakalpojumu piegādes kapacitāti klientu apkalpošanai Baltijas un Centrāleiropas reģionā, un izveidot platformu tālāko iegādes un apvienošanas darījumu veikšanai.

““EIP Dynamics” iegāde un “Livonia Partners” stratēģiskais ieguldījums iezīmē vēsturisku pagriezienu mūsu uzņēmuma attīstībā. Arī turpmāk, sadarbībā ar “Livonia Partners”, plānojam citu reģiona uzņēmumu iegādi, lai kļūtu par vadošu “Microsoft” Dynamics un Azure risinājumu nodrošinātāju Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionā. Šis nozīmīgais darījums apliecina mūsu apņemšanos turpināt augt un attīstīties, lai celtu kapacitāti un nodrošinātu klientu mainīgās vajadzības. Polijas uzņēmuma darbinieku kompetence un uzņēmējdarbības gars sakrita ar mūsu vīziju par ilgtspējīgu izaugsmi un inovācijām, tāpēc esmu pārliecināts, ka šis stratēģiskais solis atstās pozitīvu ietekmi gan uz uzņēmumu komandām, gan klientiem,” saka “Digital Mind” izpilddirektors Rinalds Sluckis.

Skanstes rajonā esošais biroju nomas komplekss “Elemental Business Centre” parakstījis biroja nomas līgumu ar Latvijas tehnoloģiju uzņēmumu "Digital Mind".

Sadarbība paredz, ka uzņēmums nomās 335 m2 lielas telpas “Elemental Blue” ēkas 7. stāvā. Jauno “Digital Mind” biroju “Elemental Business Centre” plāno atvērt šī gada rudenī. Uzņēmums norāda, ka darījums noticis sadarbībā ar nekustamo īpašumu konsultāciju aģentūru “Colliers”.

“Digital Mind” ir 2005. gadā dibināts Latvijas tehnoloģiju uzņēmums, kas ikdienā savus klientus nodrošina ar biznesa procesu digitalizācijas tehnoloģiju risinājumiem. Gadu garumā “Digital Mind” no neliela jaunuzņēmuma ir izaudzis par starptautisku kompāniju ar birojiem visās Baltijas valstīs un Polijā.

““Digital Mind” ir uz attīstību vērsts uzņēmums, kuram ir svarīgi iet līdzi laikam, nodrošinot saviem klientiem visaugstākās klases un kvalitātes pakalpojumus. Līdz ar to nav pārsteigums, ka par sava jaunā biroja vietu uzņēmums izvēlējies tieši “Elemental Business Centre”. Redzam, ka mūsu vērtības un mērķis nodrošināt ilgtspēju un kvalitāti iet roku rokā ar modernu uzņēmumu vīziju par to, kādam ir jābūt mūsdienīgam birojam. Tāpēc esam jo īpaši gandarīti savās telpās uzņemt “Digital Mind”, un esam pārliecināti, ka arī citiem nomniekiem viņu atrašanās šeit būs noderīga,” stāsta “Elemental Business Centre” pārdošanas vadītājs Imants Krēsliņš.

Latvijas biznesa tehnoloģiju uzņēmums AS «Digital Mind» pēdējā gada laikā spējis audzēt apgrozījumu par gandrīz 20% un strādāt ar peļņu

«Digital Mind» grupas uzņēmumu konsolidētais biznesa apjoms 2017. gadā pieaudzis par aptuveni 30%, sasniedzot 2,5 miljonus eiro, un nopelnīti 57 tūkstoši eiro. «Ņemot vērā ievērojamos ieguldījumus Lietuvas tirgus apguvē, tas kopumā vērtējams kā labs rādītājs,» vērtē Ingemārs Liakovičus, AS «Digital Mind» valdes loceklis. Runājot par šo gadu, viņš teic, ka iepriekšējos ieguldītais darbs un reģiona ekonomiskais klimats ļauj skatīties uz 2018. gadu caur pragmatiska optimisma brillēm.

Pirms diviem gadiem uzņēmums AS «Digital Mind», kurš klientiem piedāvā elektronisko dokumentu pārvaldības risinājumus un biznesa procesu automatizācijas rīkus, no Igaunijas lielākā IT uzņēmuma «Nortal» iegādājās biznesa vienību, kura darbojās līdzīgā biznesā. «Darījuma rezultātā ieguvām pievilcīgu klientu portfeli jaunā tirgū, profesionālu komandu un platformu tālākai attīstībai. Šajos divos gados esam paveikuši lielu darbu, piegādājot papildu biznesa risinājumus esošajiem klientiem. Tāpat esam pievienojuši savam klientu pulkam vairākus jaunus, Igaunijā labi zināmus uzņēmumus un organizācijas. Pēdējo divu gadu laikā Igaunijas uzņēmuma «Digital Mind» apgrozījums ir teju dubultojies, sasniedzot atzīstamu rentabilitāti,» saka I. Liakovičus.

Latvijas biznesa tehnoloģiju uzņēmums Digital Mind no 1. augusta paplašinājis savu darbību, papildus birojiem Rīgā un Tallinā, atverot arī pārstāvniecību Viļņā, teikts paziņojumā medijiem.

«Ieiešana Lietuvas tirgū bija likumsakarīgs solis uzņēmuma attīstībai, jo daļa no mūsu esošajiem klientiem ir pārstāvēti visās trijās Baltijas valstīs un vēlas strādāt ar vienu biznesa tehnoloģiju partneri,» stāsta AS Digital Mind valdes priekšsēdētājs Rinalds Sluckis. «Lai arī jau iepriekš, strādājot no Latvijas, esam īstenojuši virkni projektu Lietuvā, Igaunijā un arī citur Eiropā, sapratām, ka ir daļa uzņēmumu, kuriem ir ļoti būtiski, lai partneris vienmēr ir blakus, viegli sasniedzams, un lai ar viņu var sarunāties vietējā valodā. Tādēļ no 1. augusta Viļņas birojā darbu uzsāk mūsu pirmie lietuviešu kolēģi.»

Pirmo soli starptautiska uzņēmuma veidošanā Digital Mind spēra jau 2016. gada sākumā, iegādājoties daļu no Igaunijas lielākās IT kompānijas Nortal biznesa, integrējot to Digital Mind struktūrā un atverot savu pārstāvniecību šajā valstī. Šis solis ir pilnībā attaisnojies, jaunajam uzņēmumam jau pirmajā darbības gadā sasniedzot 0,5 miljonu eiro apgrozījumu un strādājot ar peļņu. Latvijā AS Digital Mind 2016 gadā apgrozīja 1,56 miljonus eiro.

Latvijas tehnoloģiju uzņēmums AS “Digital Mind”, kas specializējas lielu un vidēju organizāciju biznesa procesu digitalizācijā Baltijas valstīs, ir iegādājies Lietuvas tehnoloģiju profesionāļus “Alna Business group”.

Grupas sastāvā ietilpst trīs uzņēmumi - UAB “Alna Business”, UAB “Alna Business Solutions” un meitas uzņēmums Polijā “Alna Business Solutions”.

Grupas uzņēmumi ir vadošie uzņēmumu resursu plānošanas nodrošinātāji Lietuvā un Polijā, un specializējas “Microsoft Dynamics” un “SAP” programmatūras risinājumos un pakalpojumos.

Darījums ļaus “Digital Mind” ievērojami paplašināt savu procesu automatizācijas produktu un pakalpojumu klāstu, esošo piedāvājumu papildinot ar risinājumiem uzņēmumu resursu plānošanai un finanšu pārvaldībai. Tādējādi “Digital Mind” kļūs par vienas pieturas pakalpojumu sniedzēju Baltijas reģiona privātā un publiskā sektora klientiem, spējot nodrošināt visas svarīgākās biznesa lietojumprogrammas būtisko biznesa procesu digitalizācijai.

Ko Jūs šodien darītu savādāk, ja būtu iespējams tūlītēji un precīzi novērtēt kārtējā biznesa vides pavērsiena ietekmi uz Jūsu uzņēmuma finanšu rādītājiem? Vai Jūs vēlētos uzzināt, kurā tirdzniecības zāles vietā novietot attiecīgo produktu, lai dubultotu pārdošanas rentabilitāti? Kā būtu ar jauna projekta plānošanu, saskaņojot dažādu departamentu finanšu prognozes vienotā modelī? Varbūt Jūsu pakalpojumi ir guvuši klientu atzinību un bizness iet no rokas, bet noderētu dublējošo funkciju un izdevumu mazināšana?

Saskatīt biznesa iespējas un rast atbildes uzņēmumu vadītājiem un finanšu speciālistiem visefektīvāk ir, balstoties precīzos un aktuālos datos, kas ideālā gadījumā tiktu atjaunināti reālā laikā, turklāt parāda ietekmi uz visām saistītajām uzņēmuma funkcijām. Tomēr realitātē uzņēmumiem šeit vēl ir lielas iespējas pilnveidoties un attiecīgi uzlabot savus rādītājus.

Vienotais modelis

“Jebkurai organizācijai šobrīd dati jau ir viņu rīcībā, bet maz uzņēmumu tos izmanto ikdienas lēmumu pieņemšanai. Gatavojot budžetu, ražošana ir iesniegusi savus plānus, pārdošana un serviss - savus, administrācija - savus. Visdrīzāk, finanšu departaments to visu ir sakonsolidējis un sapratis, kur ir īstā patiesība. Organizācija sāk dzīvot pēc jaunā budžeta, notiek plānotā un reālā salīdzināšana. Vēlams, lai rezultātus varētu redzēt uz ikdienas bāzes. Taču realitātē tos ierauga tad, kad pirmais ceturksnis ir beidzies. Un saprot – esam tālu prom no plāna. Pamatojoties uz kādu informāciju tiek pieņemti lēmumi? Vai uzņēmums saprot, kāpēc ir novirze no plāna? Kāpēc organizācija strādā labāk vai sliktāk?

Lai plašākam uzņēmumu pulkam padarītu e-parakstīšanu pieejamāku, IT kompānija «Digital Mind» izstrādā risinājumu «SigningServices»

Uzņēmums produktā ir investējis aptuveni 120 tūkstošus eiro. Komanda pie risinājuma strādājusi divus gadus.

«Digital Mind» valdes loceklis Edgars Stafeckis stāsta, ka izstrādātais risinājums vienkāršo e-parakstīšanas ieviešanu un lietošanu. ««SigningServices» misija ir veicināt reģiona organizāciju un iedzīvotāju konkurētspēju un efektivitāti ar e-parakstīšanas piedāvātajām iespējām, ieviešot e- parakstīšanu par vispārpieņemtu praksi un strādājot pie tā, lai to padarītu vienkāršu, ērtu un pieejamu ikvienam,» viņš saka.

«Mūsu pēdējo mēnešu pieredze uzrāda uzņēmumu strauji pieaugošu interesi par elektroniskās parakstīšanas ieviešanu uzņēmuma kanālos. Elektroniskā paraksta lietotāju skaits pēdējā gada laikā ir ļoti būtiski pieaudzis un turpina augt,» apgalvo E. Stafeckis. Šobrīd risinājumu lieto 12 Baltijas valstu uzņēmumi. Pirmie produkta mārketinga centieni ir vainagojušies panākumiem un, pēc viņa teiktā, šobrīd ir vērojama liela ienākošās komunikācijas intensitāte un par risinājumu interesējas daudzi reģionā zināmi uzņēmumi. «Ambīcija ir pārdot šo produktu visā Eiropas Savienībā. Ir skaidrība par pirmajiem eksporta tirgiem, ir izvirzīti izmērāmi plāni un esam sākuši tos īstenot. Trīs gadu laikā ir plāns apgūt to tirgus daļu Eiropas Savienībā, kurā sabiedrības digitālais briedums ir atbilstošs mūsu mērķu sasniegšanas līmenim. Mēs šobrīd runājam par astoņām līdz desmit valstīm. Vērosim tirgu un pieņemsim nākamos lēmumus,» saka E. Stafeckis.

Jaunā regula liks uzņēmumiem ne tikai pārskatīt datu krātuves, bet pēc klienta pieprasījuma tos nodot arī citiem pakalpojumu sniedzējiem

No nākamā gada maija tiks piemērota jaunā Eiropas Savienības (ES) Vispārīgā datu aizsardzības regula (turpmāk – Datu Regula), par kuru debates un cīņas ilga vairākus gadus. Regulas mērķis ir paaugstināt personas datu aizsardzības līmeni, kas nozīmē jaunus izaicinājumus uzņēmumiem un organizācijām – nopietnāk izturēties pret klientu, sadarbības partneru, darbinieku datiem, – to ieguvi, apstrādi un uzglabāšanu. Šobrīd datu aizsardzības prasības ievēro ne visi uzņēmumi un organizācijas, piemēram, pērkot aviobiļetes vai pakalpojumus internetā, cilvēks pārsvarā nav lietas kursā, kā viņa dati tiks izmantoti un cik ilgi tie tiks uzglabāti, novērojumos dalās Digital Mind valdes priekšsēdētājs Rinalds Sluckis. Tāpat ikviens mobilā telefona lietotājs vismaz reizi ir saņēmis zvanu no telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem. Vai vienmēr tik veiksmīgi var uzģenerēt telefona numuru vai tomēr numuri tiek ņemti no datu bāzēm, aizdomāties par datu aizsardzības jautājumiem aicina R. Sluckis. Datu Regula paredz lielāku soda naudu, ja prasības netiks ievērotas – naudas soda apmērs var sasniegt līdz 20 milj. eiro vai 4% no kopējā apgrozījuma. Uzņēmumiem un organizācijām būs jāpārskata, kādus datus tie uzglabā, kādiem mērķiem – turklāt ne tikai elektroniski, bet arī papīra veidā. Plašāk par datu aizsardzības jautājumiem tiks diskutēts 29. marta Dienas Bizness, Digital Mind, IBM un ALSO Latvija rīkotajā konferencē Organizācijas un dati. Šobrīd jautājumi par Regulas interpretāciju ir vienlīdz aktuāli visās Eiropas Savienības valstīs. R.Sluckis norāda, ka darbs šajā jomā būs gan valsts sektoram, gan uzņēmumiem, lielas pārmaiņas paredzamas medicīnas nozarē, kur vēl aizvien daudz informācijas ir papīra kartiņās.

Nebanku kreditētājs "Capitalia" pagājušajā gadā uzņēmumu attīstībai Baltijas valstīs izsniedzis gandrīz 23 miljonus eiro, kas ir par 19% vairāk nekā 2022.gadā, informē "Capitalia" pārstāvji.

Savukārt vidējā darījumu summa pērn samazinājusies līdz 87 000 eiro.

"Capitalia" vadītājs Juris Grišins skaidro, ka augstā inflācija un tai sekojošais Euribor likmju kāpums, kā arī ģeopolitiskā situācija pērn ietekmēja uzņēmumu noskaņojumu attiecībā uz aizdevumu piesaisti. Lai arī augstās kredītu likmes, kas sadārdzināja aizņemšanos bankās, radīja lielāku uzņēmumu interesi meklēt aizdevuma iespējas ārpus bankām, iedzīvotāju pirktspējas mazināšanās un nenoteiktība ekonomika arī uzņēmējus darīja piesardzīgākus.

Viņš arī atzīmē, ka aktīvākais kredītu pieprasījums pagājušajā gadā novērots no ražošanas, celtniecības un tirdzniecības uzņēmumiem.

Grišins arī prognozē, ka pieprasījums pēc alternatīvā finansējuma uzņēmumu izaugsmei pieaugs.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 82 komercķīlas, bet 71 tika dzēsta, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 236,38 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 167,68 miljardi eiro.

Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 68,7 miljardi eiro.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu devusi SIA Alis Co – 2,25 miljonu eiro apmērā. Ķīlu ņēmusi AS SEB banka.

Otru lielāko komercķīlu devusi SIA Force Fix – 567 tūkstošu eiro apmērā, un to ņēmusi AS Swedbank.

Savukārt trešo lielāko komercķīlu devusi AS Digital Mind – 78,4 tūkstošu eiro vērtībā, un to arī ņēmusi AS Swedbank.

Latvijas Biznesa eņģeļu tīkla (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) pasākumā "Gada investors 2023" par 2023.gada nozīmīgāko gada investīciju atzina Baltijas privātā kapitāla ieguldījumu fonda "Livonia Partners" veikto ieguldījumu Latvijas tehnoloģiju uzņēmumā "Digital Mind", lai atbalstītu stratēģisku Polijas tehnoloģiju kompānijas "EIP Dynamics" iegādi.

Polijas uzņēmums ir viens no lielākajiem "Microsoft" "Dynamics ERP" risinājumu nodrošinātājiem, kas apkalpo lielus uzņēmumus Polijā, Vācijā, Čehijā un Lielbritānijā. Investīciju darījuma mērķis ir palielināt uzņēmuma pakalpojumu piegādes kapacitāti klientu apkalpošanai Baltijas un Centrāleiropas reģionā un izveidot platformu tālāko iegādes un apvienošanas darījumu veikšanai.

"Gada finanšu konsultants" balvas ieguvējs ir "Superia" par dažāda veida finanšu konsultācijām vairākos investīciju darījumos, bet "Gada juridiskais konsultants" ieguvējs ir "Cobalt" par konsultācijām piecos nozares pārdošanas darījumos .

Institucionālo investoru sektorā apbalvojuma "Gada ilgtspējas balva" ieguvējs ir "Merito & Saules Energy" par ieguldījumiem atjaunojamās enerģijas projektos, savukārt, privāto investoru kategorijā apbalvojumu "Gada labākā sindicētā investīcija" ieguva “ASP Asset Management AIFP” par ieguldījumu jaunuzņēmumā “Monetizr”.

Atšķirībā no 2015.gada, kad Latvijas apvienošanās un pārņemšanas (M&A) darījumu tirgū vērā ņemama aktivitāte sākās tikai pavasarī, pērn tā visa gada garumā bija salīdzinoši vienmērīga, jaunākajā Murinus Advisers apskatā norāda uzņēmuma eksperti.

Kopumā publiski izziņoti tika aptuveni 50 darījumi - aptuveni tikpat, cik gadu iepriekš. Augstākā darījumu aktivitāte gada garumā acīmredzami koncentrējās trīs nozarēs. Veselības aprūpes sektorā biržā kotētais farmācijas uzņēmums Olainfarm AS kļuva par gada darbīgāko pircēju, iegādājoties četrus uzņēmumus, tostarp organiskās kosmētikas un medicīnas piederumu ražotājus, kā arī privātu medicīnas klīniku.

Pēdējais no tiem - Klīnika DiaMed SIA - vienlaikus bija arī viena no gada ievērojamākajām privātā kapitāla ieguldījumu realizācijām; 74,98% uzņēmuma kapitāla daļu Olainfarm AS iegādājās no Eko Investors pārvaldītā Otrā Eko Fonda.

Papildus šiem darījumiem, vairāki briļļu, lēcu un optometrijas instrumentu tirgotāja Optometrijas Centrs SIA vadības komandas dalībnieki iegādājās uzņēmuma kontrolpaketi darījumā, ko finansēt palīdzēja mezanīna kapitāla fonds BPM Capital, kas iegulda Baltijas valstīs un Polijā.

Lietuvas dokumentu elektroniskās parakstīšanās rīks "Dokobit" sāk darbu Latvijā.

Risinājuma mērķis ir vienkāršot uzņēmējiem dokumentu parakstīšanu, piemēram, darba līgumu vai līgumu ar biznesa partneri, stāsta "Dokobit" līdzdibinātājs Gints Balčūns (Gintas Balčiūnas).

Jau iepriekš "Dokobit" risinājumam bija lietotāji Latvijā, taču tie pārsvarā bija lieli uzņēmumi, kas darbojas visā Baltijā. "Iepriekš vienīgais e-parakstīšanās risinājums Latvijā bija "eParaksts", kas nav īpaši populārs. Viss mainījās līdz ar "Smart-ID" ienākšanu tirgū. Tagad daudzas kompānijas to izmanto un veido jaunus digitālos pakalpojumus. "Smart ID" Latvijā ir izdarījis ļoti labu darbu. Tas ir ļoti populārs un ir vienīgais tik plaši izmantotais e-identitātes rīks," apgalvo G. Balčūns. Līdz ar to aug uzņēmuma klientu un lietotāju skaits, turklāt tie parakstās arī starpvalstu līmenī. Tāpēc uzņēmums nolēma izveidot atsevišķu biroju Latvijā. "Dokobit" ir lokalizējis visu risinājuma saturu un atradis pārstāvniecības vadītāju. "Tagad esam visā Baltijā," tā G. Balčūns.

Biedējoša ir tehnoloģiju neredzamā puse - algoritmi, kas ietekmē mūsu izvēles, sabiedriskos procesus - tāpēc demokrātisko valstu politiķiem ir jāuzņemas līderība skaidra regulējuma izstrādē, kur centrā būtu cilvēks, viņa pamatbrīvības un pamattiesības, jo tehnoloģiju plašais pielietojums arvien vairāk skar plašas sabiedrības intereses.

Tā biznesa tehnoloģiju uzņēmuma "Digital Mind" tiešsaistes diskusijā par robotu ētiku norādīja Latvijas Valsts prezidenta padomniece informatīvās telpas un digitālās politikas jautājumos Ieva Ilvesa.

Viņa uzsvēra, ka nereti Holivudas filmu ietekmē baidāmies no robotiem, kas nākotnē varētu aizstāt cilvēku un iznīcināt pasauli, taču nepievēršam uzmanību tehnoloģijām, kas jau šobrīd eksistē un ietekmē mūsu izvēles: "Vairs nespējam noteikt, cik vēlēšanu rezultātu ietekmējusi patiesa cilvēku neapmierinātība un cik - tehnoloģiju radīts mīts par patieso situāciju; vai savu izvēli esam izdarījuši apzināti, vai algoritmu iespaidā."

Romas katoļu baznīcas Rīgas arhidiecēzes arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs norādīja, ka viedierīču lietošana ir jauns atkarības veids, kas negatīvi ietekmē savstarpējās attiecības, un to salīdzināja ar bērnu slimību, kas ir jāizslimo: "Mums jātiek tai pāri un jākļūst pieaugušiem, saglabājot savu iekšējo brīvību un neatkarību. Tehnoloģiju lietošanā ir daudz zemūdens akmeņu, kuru iedarbība vēl ir neskaidra, tāpēc to pielietošana jāieliek skaidros rāmjos, tāpat kā, radot automašīnas, tika radīti satiksmes noteikumi. Robotu galvenais uzdevums ir atbrīvot cilvēku no smaga darba un palīdzēt “cilvēkam būt vairāk cilvēkam”, veltot laiku garīgai attīstībai un izaugsmei."

Kiwa grupas uzņēmums AS Inspecta Latvia kļuvis par zināšanu un kompetenču eksportētāju. Kiwa sagraujošās testēšanas laboratorija apkalpo klientus Ziemeļeiropā un Centrāleiropā. Plāni ir ambiciozi – būtiski attīstīt arī nesagraujošās testēšanas laboratoriju un eksportēt mūsu zināšanas, tikai viena problēma – izglītības sistēma piedāvā aizvien mazāk tehniski zinošu cilvēku.

Vairāk par visu Dienas Bizness intervijā stāsta AS Inspecta Latvia valdes priekšsēdētājs Oļegs Poluhins.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 7.jūnija žurnālā lasi:

• Statistika

Par 13 500 nodarbināto, kas nemaksā sociālo nodokli Latvijā, vairāk Kas tie ir?

• Tēma

Uzņēmumos nodarbināto skaits nokritis par vairāk nekā 64 000

IT talantus nomedīt kļūst arvien grūtāk

• Aktuāli

Covid-19 un sankcijas sit kontrabandu

• Tendences

Latvijas ģeopolitiskais uzcenojums un kara atlaide

• Spēles noteikumi

Kā zils un dzeltens pārtop melnā uz balta

Trešdien, 29.martā, notiek Dienas Bizness rīkotā konference Organizācijas un dati: Viss, kas vadītājiem jāzina par jauno ES Vispārīgo datu aizsardzības regulu.

2018. gada maijā spēkā stāsies jaunā ES Vispārīgā datu aizsardzības regula (GDPR), kura definē personas datu apstrādes mērķus, procesus un tehnoloģiju pielietojumu, un būs saistoša visām organizācijām, kuras apstrādā ES pilsoņu datus. Praksē tā nosaka striktākus pienākumus visām klientu un darbinieku datu ieguvē, apstrādē un glabāšanā iesaistītajām pusēm, un paredz būtiski augstākus sodus par šo pienākumu nepildīšanu.

Digital Mind valdes priekšsēdētājs Rinalds Sluckis uzsvēra, ka patlaban no uzņēmumiem dzirdami divi pretēji viedokļi – ka vai nu nekas jauns tas nav vai arī ka regulas ieviešana prasīs investīcijas un resursus, kas var radikāli mainīt veidu, kā uzņēmumi strādā ar klientiem. Abiem šiem viedokļiem ir pamats būt, ņemot vērā uzņēmumu pašreizējo sagatavotību.