Jaunākais izdevums

Pašreiz Latvijā SIA "Cemety" strādā ar aptuveni 50 pašvaldībām un ir digitalizējis 330 kapsētas.

"Ceram, ka piecu līdz desmit gadu laikā visas Latvijas kapsētas tiks digitalizētas," saka Miks Blate, SIA "Cemety" vadītājs. Pagaidām no visām pašvaldību kapsētām uzņēmums ir digitalizējis aptuveni 20%, bet no visām Latvijas kapsētām – 11 līdz 12%. Kopumā digitalizēta informācija par vairāk nekā 900 tūkstošiem apbedītajiem.

"Grūtākais bija pārliecināt pašvaldības, ka šis pakalpojums ir nepieciešams. Daudzas pašvaldības bieži vien īsti nesaprot un negrib runāt par to, kāda jēga ir digitalizēt kapsētas. Tagad jau ir vieglāk, jo pilnīgi visas pašvaldības, ar kurām sākām sadarbību, šo sadarbību turpina un nav pārtraukušas. Kad kapsētas digitalizētas un pašvaldība redz, kā tas palīdz ikdienas darbā, jau ir vienkāršāk. Parasti pašvaldība uztaisa vienu kapsētu un saprot, ka tas tiešām ir forši, uzskaite ir vieglāka, iedzīvotājiem dati pieejami, un pēc tam digitalizē nākamās," saka M. Blate.

Viņš norāda, ka viens no lielākajiem sistēmas plusiem ir tas, ka dati tiek publicēti iedzīvotājiem un viņi var iesūtīt papildu informāciju, korekcijas un papildinājumus. Tādā veidā tiek nodrošināts, ka saistībā ar to, ka kapa vietas nekopj, pieminekļi sabrūk un informācija pazūd, informācija par apbedītajiem kļūst nevis mazāk, jo bet gan vairāk.

Uzņēmums lepojas ar to, ka viss ir finansēts no saviem līdzekļiem. "Izveidojot pirmo biznesa plānu, bija skaidrs, ka četrus piecus gadus mēs strādāsim ar zaudējumiem, bet no tā nenobijāmies. Tagad esam tādā līmenī, ka strādājam ar peļņu, bet to neizņemam dividendēs, bet gan investējam tālākā attīstībā: uzlabojot sistēmu, papildinot un investējot ārzemju tirgu iekarošanā," norāda M. Blate.

Vaicāts, kā radās ideja par šādu projektu, M. Blate stāsta, ka idejas autors ir kungs gados, kam mantojumā bija atstāta apbedījuma vieta. Viņš pavadīja divas stundas no savas dzīves, sēžot un skatoties, kā kundze šķirta grāmatu un meklē informāciju par konkrēto vietu. Viņš satika M. Blati un teica, ka nav normāli, ka mūsdienās jātērē tik daudz laika, lai nokārtotu lietas kapsētā. Viņam bija skaidrs, ka to varētu darīt elektroniski.

"Es pusgadu domāju par šo ideju, jo sistēmas izstrāde ir diezgan lielas izmaksas un neviena pašvaldība neparakstīsies uz tādām. Izdomāju, ka varētu uztaisīt sistēmu un iznomāt to pašvaldībām par salīdzinoši nelielu maksu. Aprunājos ar kādām trim pašvaldībām, kurās man teica: ja būs tāda sistēma, kā stāsti, un par tādu cenu, mēs to izmantosim. Tad nu ķērāmies klāt – 2012. gada beigās izveidojām uzņēmumu un 2013. gada vasarā bija gatava pirmā sistēmas versija, noslēdzām līgumus un sākām strādāt," atminas M. Blate.

Paralēli uzņēmums attīsta arī citas idejas, piemēram, kolumbāriju izbūvi kapsētās. M. Blate teic, ka ir senas kapsētas, kur apbedījumi nav atļauti. Ja tur uzbūvē kolumbāriju, tad atkal sākas apbedījumi un "kapsēta atdzīvojas" un netiek aizmirsta. "Ja viss labi ies, tad šogad uzbūvēsim pirmos kolumbārijus," viņš teic.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Jūrmalas dome no restaurētas ēkas dzen ārā muzeju, kuram pateicoties nams atjaunots

LETA, 27.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas dome no restaurētas ēkas Dubultos, Pils ielā 1, liek izvākties nesen izveidotajam «Zaļās atmodas» muzejam, lai gan ēkas restaurēšanai pašvaldība saņēma valsts budžeta naudu pret solījumu tajā veidot kultūrvides centru, vēstīja raidījums «TV3 Ziņas».

Zaļās atmodas muzeja un vides izglītības centra ēkā patlaban ierīkotas ekspozīcijas, kas atgādina, ka Atmoda sākās vēl pirms Tautas frontes veidošanās - organizējot talkas izdemolētās baznīcās, parkos un kapsētās un sākot runāt par dabas aizsardzību.

Kā norāda muzeja vadītāja, rakstniece Lelde Stumbre, bez pastāvīgās ekspozīcijas telpās notiek izglītojušas stundas skolēniem, darbnīcas, semināri, izstādes. Muzejs durvis vēra tikai pirms nepilna gada, tādēļ šoks esot bijis milzīgs, jūlija beigās saņemot vēstuli no Jūrmalas domes, ar paziņojumu, ka līgums par ēkas apsaimniekošanu nu tiek lauzts. Neizpratni vairojis fakts, ka tieši no Jūrmalas domes savulaik nāca iniciatīva šādu muzeju vecajā ēkā ierīkot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Sarunu procedūrā starp trim atkritumu apsaimniekotājiem Rīgas dome «sadalījusi» arī atlikušos 4% Rīgas teritorijas

LETA, 12.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sarunu procedūrā starp trim atkritumu apsaimniekotājiem Rīgas dome «sadalījusi» arī atlikušos 4% Rīgas teritorijas, ceturtdien žurnālistiem pavēstīja Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR).

Sarunu procedūrā pieteikušies bija trīs no līdzšinējiem četriem atkritumu apsaimniekotājiem - SIA «Clean R», «Eco Baltia vide» un «Lautus». Pirmie divi uzņēmumi līdz šim apsaimniekoja jau aptuveni 88% Rīgas teritorijas, savukārt «Lautus» - aptuveni 8%. Tas nozīmē, ka sarunu procedūrā «jāsadala» bija aptuveni 4%, kurus līdz šim apsaimniekoja SIA «Pilsētvides serviss». Pārsvarā «Pilsētvides serviss» apsaimniekojis kapsētas un privātmājas.

Pēc mēra teiktā, 96% iedzīvotāju, kuriem nemainās līdzšinējie atkritumu apsaimniekotāji, nekas nav jādara un jauni līgumi nav jāpārslēdz. Visiem šiem iedzīvotājiem paliek līdzšinējie tarifi un nekādas citas izmaiņas nav gaidāmas.

Komentāri

Pievienot komentāru