Lauksaimniecības uzņēmums AS „Linas Agro”, kas ir daļa AS „Akola group” un darbojas arī Latvijā, aizvadītajā finanšu gadā Baltijas valstīs saglabājis līdzīgu apgrozījumu kā pērn un palielinājis peļņu.

To ietekmēja izrāviens Latvijā, kur uzņēmums no zaudējumiem pārgāja uz peļņu. Saskaņā ar provizoriskajiem datiem konsolidētais apgrozījums Baltijas valstīs aizvadītajā finanšu gadā bija 805 miljoni eiro. Salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, kad ieņēmumi sasniedza 826 miljonus eiro, tie samazinājušies par 3%. Tīrā peļņa Baltijas valstīs pieauga 2,7 reizes, sasniedzot 19,4 miljonus eiro, savukārt peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas (EBITDA) veidoja 31,7 miljonus eiro – par 58% vairāk, nekā 2023./2024. finanšu gadā. Uzņēmuma finanšu gads sākas jūlijā un beidzas nākamā gada jūnijā.

„Uzlabotos rezultātus lielā mērā nodrošināja darbība Latvijā un Igaunijā: apgrozījums Igaunijā pieauga par 17%, bet Latvijā – par 16%. Turklāt Latvijā no zaudējumiem pārgājām uz peļņu, savukārt Igaunijā vairāk nekā 3,6 miljonu eiro zaudējumi iepriekšējā finanšu gadā tika samazināti līdz minimumam. Aizvadītajā finanšu gadā iepirkām nedaudz vairāk graudu nekā iepriekš, bet rapsi – 20% mazāk. Tomēr to kvalitāte un eļļas saturs bija ļoti augsts. Lielākā daļa iepirkto un pārdoto kviešu bija otrās un trešās kvalitātes klases, savukārt augstākās kvalitātes kviešu piedāvājums bija ierobežots. Problēmas sagādāja arī kviešu tilpummasa, kas nozīmēja mazākus graudus,“ stāsta AS „Linas Agro” vadītājs Jonas Bakšis (Jonas Bakšys).

Lietuvas lauksaimniecības, pārtikas ražošanas un tirdzniecības koncerna "Akola Group" uzņēmums Latvijā SIA "Linas Agro" gatavojas iegādāties Latvijas graudu tirgotāju SIA "Elagro Trade".

"Linas Agro" ir vienojies iegādāties visas "Elagro Trade" kapitāldaļas no Latvijas "Agrolats Holding" un trim fiziskām personām par provizorisku summu 22 miljoni eiro, "Akola Group" piektdien informēja "Nasdaq" Viļņas biržu.

"Darījuma galīgā cena būs atkarīga no mērķuzņēmuma neto apgrozāmā kapitāla darījuma noslēgšanas dienā," norādīts paziņojumā biržai.

Plānots, ka darījums, kas ir jāapstiprina Latvijas Konkurences padomei, tiks pabeigts šā gada beigās vai 2025.gada sākumā, norādījis "Akola Group", piebilstot, ka tā plāno aizņemties līdzekļus iegādei.

"Mērķuzņēmums ir konkurents mūsu uzņēmumam Latvijā - SIA "Linas Agro", spēcīgam graudu tirgotājam un preču piegādātājam lauksaimniekiem," sacījis Akola Group finanšu direktors Mažvīds Šileika.

Dārzeņkopības uzņēmums SIA "Dimdiņi agro" pagājušajā gadā strādāja ar 1,214 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 37,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas zaudējumi samazinājās 2,1 reizi - līdz 81 531 eiro, liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

"Dimdiņi agro" gada pārskata vadības ziņojumā norādīts, ka pērn kompānija apstrādāja 356 hektārus zemes. Tostarp 97 hektāru platībā tika audzēti galviņkāposti un ziedkāposti, 141 hektārs bija apsēts ar ziemājiem, bet 108 hektāros bija iesēti vasarāji.

Uzņēmums šogad plāno turpināt investēt ilgtermiņa aktīvos, kā arī kāpostu audzēšanas, apstrādes un uzglabāšanas tehnoloģiju uzlabošanā.

Tāpat kompānija plāno uzlabot ražošanas procesus, celt darba ražīgumu, uzlabot esošo darbības virzienu efektivitāti, kā arī apmācīt iekārtu servisa speciālistus, lai optimizētu darbību.

2023.gadā "Dimdiņi agro" strādāja ar 881 888 eiro apgrozījumu, kas ir par 42,6% mazāk nekā gadu iepriekš, un kompānija cieta zaudējumus 170 473 eiro apmērā pretēji peļņai gadu iepriekš.

SIA "Ezerkauliņi Agro" un SIA "Ķeizarsils" likvidācijas jautājums tiks risināts tiesā, informē uzņēmumu līdzīpašnieks Helmuts Balderis-Sildedzis.

Dārzeņu audzēšanas un pārstrādes uzņēmumu SIA "Ezerkauliņi Agro" un SIA "Ķeizarsils" dalībnieki trešdien ārkārtas sapulcē noraidījuši Balderu-Sildedžu ģimenes lūgumu apturēt abu uzņēmumu darbību un sākt likvidēšanas procesu, aģentūru LETA informēja uzņēmumu līdzīpašniece un valdes locekle Kristīne Brunovska.

Tāpat viņa norādīja, ka Balderu-Sildedžu ģimenes mēģinājums prettiesiski liegt balsstiesības abu uzņēmumu līdzīpašniekam Kasparam Brunovskim nav bijis veiksmīgs.

Jau ziņots, ka "Ezerkauliņi Agro" un "Ķeizarsils" dalībnieki trešdien ārkārtas sapulcēs lēma par darbības izbeigšanu, likvidācijas procesa sākšanu un likvidatora iecelšanu.

Tiks lemts par Ezerkauliņi Agro un Ķeizarsils likvidāciju

Šodien, 2024. gada 27. novembrī, notiks SIA “Ezerkauliņi Agro” un SIA “Ķeizarsils” ārkārtas...

Uzņēmumu līdzīpašnieks Helmuts Balderis-Sildedzis paziņojumā medijiem norādīja, ka abu uzņēmumu īpašnieku ģimeņu starpā pastāv ilgstošas un šobrīd neatrisināmas domstarpības saistībā ar uzņēmumu valdē esošās personas ilgstoši nenodrošinātu pārējo dalībnieku interešu ievērošanu, tostarp neizsniedzot informāciju par uzņēmumiem, uz kuru visiem dalībniekiem ir neierobežotas tiesības.

“Pretēji tam, kā publiski paudusi “Ezerkauliņi Agro” un “Ķeizarsils” valdes locekle Kristīne Brunovska, Balderu ģimene nav pieļāvusi jebkādas prettiesiskas darbības, ne trešdien notikušajās uzņēmumu ārkārtas dalībnieku sapulcēs, ne arī vispārīgi attiecībā pret uzņēmumiem. Kristīnes Brunovskas komentāri ir cinisma kalngals, jo abas ārkārtas dalībnieku sapulces notika, neievērojot likumā noteiktos termiņus, sapulcēs netika izskatīti darba kārtībā iekļautie jautājumi un balsis tika saskaitītas nepareizi. Plānoju vērsties tiesā par šo ārkārtas dalībnieku sapulču lēmumu apstrīdēšanu. Parādu neatdošana, mantas slēpšana, kontu iztukšošana, dalībnieku tiesību ignorēšana, ko sistemātiski veic Brunovski, ir deviņdesmito gadu metodes, kam nav vietas mūsdienu biznesa vidē,” norāda Balderis.

Tāpat Balderis-Sildedzis atzīmēja, ka uzņēmumu dalībnieki nespēj vienoties par izmaiņām valdes sastāvā un uzņēmumu komercdarbības organizēšanu, lai nodrošinātu visiem dalībniekiem vienādas un līdzvērtīgas tiesības.

Apķīlā Ezerkauliņu vadītāja Brunovska aktīvus; viņš mantu un naudu nobēdzina

Kā iepriekš vēstīts, Zemgales rajona tiesa ar 2024. gada 8. oktobra spriedumu...

""Ezerkauliņi Agro" un "Ķeizarsils" valdes savtīgā un autoritārā rīcība ir novedusi pie tā, ka vienai dalībnieku pusei faktiski tiek liegts piedalīties uzņēmuma pārvaldīšanā, secīgi uzņēmumu tālāka darbība nākotnē ir faktiski kļuvusi neiespējama," atzīmēja Balderis-Sildedzis.

Vienlaikus Brunovska norādīja, ka dalībnieku sapulcēs iekļauto lēmumu pieņemšanai ir nepieciešamas divas trešdaļas no sapulcē pārstāvēto dalībnieku balsīm, kas, visticamāk, netiks sasniegts. "Vēlamies saglabāt uzņēmumu darbību, jo tie ir svarīgi lauksaimniecības dalībnieki, nodokļu maksātāji un darba vietu nodrošinātāji," uzsvēra Brunovska.

Tāpat viņa pauda uzskatu, ka Balderis-Sildedzis šo ārkārtas sapulci izmanto kā iebiedēšanas taktiku.

Tāpat jau vēstīts, ka pirmās instances tiesa šogad oktobrī nolēma no Brunovska piedzīt 4,2 miljonus eiro par labu Balderim-Sildedzim, un 2024.gada novembrī, pēc Baldera-Sildedža prasības, tiesa apķīlāja Brunovska aktīvus.

Balderis-Sildedzis vērsās tiesā ar pieteikumu par prasības nodrošināšanu, lūdzot apķīlāt Brunovska kontus un mantu - kapitāldaļas viņam piederošajos uzņēmumos un nekustamo īpašumu, jo pēc tiesas sprieduma par 4,2 miljonu eiro piedziņu, Brunovskis esot sācis atbrīvoties no mantas.

"Ķeizarsils" kapitālā 25,21% pieder Brunovskim, bet 24,93% - Brunovskai, vienlaikus Balderim-Sildedzim un Anitai Balderei-Sildedzei abiem pieder pa 24,93%, liecina "Firmas.lv" informācija.

Savukārt "Ezerkauliņi Agro" kapitālā Brunovskim un Brunovskai pieder pa 25%, kamēr Diānai Balderei-Sildedzei pieder 20%, bet Balderim-Sildedzim un Anitai Balderei-Sildedzei pieder pa 15%.

"Ķeizarsils" pērn strādāja ar 7,185 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 2,5% vairāk nekā gadu iepriekš, taču kompānija cieta zaudējumus 699 335 eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš. "Ķeizarsils" reģistrēts 2005.gadā, un tā pamatkapitāls ir 29 988 eiro.

Savukārt "Ezerkauliņi Agro" 2022.gadā strādāja ar 720 877 eiro apgrozījumu un 762 312 eiro peļņu. Finanšu dati par 2023.gadu nav publiskoti.

Igaunijas lielākās pārtikas rūpniecības grupas "Maag Eesti" lauksaimniecības uzņēmums "Rakvere Farmid" ir pārdēvēts par "Maag Agro" un gatavojas investēt piecus miljonus eiro broileru audzēšanā.

Izmaiņas juridiski stājās spēkā decembra beigās un zem nosaukuma "Maag Agro" ir apvienotas visas primārās ražošanas darbības, piemēram, cūku un broileru audzēšana, lopbarības ražošana un lopu iepirkšana.

Igaunijas lielākā cūku un broileru audzētāja nosaukuma maiņa labāk atspoguļo esošo uzņēmējdarbību, kā arī ļaus paplašināties citās ar lauksaimniecību saistītās jomās, norāda uzņēmums.

"Maag Agro" valdes loceklis un "Maag Eesti" primārās ražošanas un lopu iepirkuma direktors Prīts Dreimans uzsvēra, ka dažādas patērētāju grupas saista lielas cerības lauksaimniecības produkcijas ražotājiem.

Viņš stāstīja, ka drīzumā plānotas plašas investīcijas infrastruktūras modernizēšanā, lai nodrošinātu uzņēmuma ilgtspēju un konkurētspēju reģionā.

Latvijas dārzeņu pārstrādes uzņēmums “Dimdiņi” izveidojis jaunu zīmola vizuālo identitāti, kā arī veicis investīcijas ilgtspējīgā attīstībā, uzstādot saules elektrostacijas, modernizējot ražošanas un notekūdeņu attīrīšanas sistēmas.

Kopējā investīciju summa jau tagad veido vairāk kā 2 miljonus eiro, un darbi vēl turpinās, saka Oskars Brediks, uzņēmuma valdes locokelis.

Jaunajā vizuālajā identitātē galvenā krāsa ir violeta, kas atspoguļo inovāciju, radošumu un unikālu pieeju pārtikas ražošanā. “Mēs esam latvisks uzņēmums, tāpēc ražojot augstākās kvalitātes produkciju no vietējiem produktiem mums ir svarīgi rūpēties par Latvijas dabu. Šobrīd vienlaikus notiek vērienīga “zaļā” modernizācija un kopā ar to arī zīmola maiņa,” piebilst uzņēmuma vadītājs.

2023. gadā “Dimdiņi” uzstādīja saules paneļus, kā arī jaunas, Skandināvijā izstrādātas tehnoloģijas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, tādējādi samazinot ietekmi uz vidi un veicinot zaļās enerģijas izmantošanu. Modernizācija vēl turpinās un tajā plānots ieguldīt vēl vismaz 2 miljonus eiro nākamajos divos gados.

Ekonomisko lietu tiesa (ELT) šodien plkst.11 skatīs dārzeņu audzēšanas un pārstrādes uzņēmuma SIA "Ezerkauliņi Agro" akcionāru - Balderu-Sildedžu un Brunovsku ģimeņu - strīdu, liecina tiesu kalendārs.

"Ezerkauliņi Agro" līdzīpašnieces Anita Baldere-Sildedze vērsusies tiesā ar prasību par uzņēmuma dalībnieku sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem.

Jau ziņots, ka iepriekš "Ezerkauliņi Agro" un SIA "Ķeizarsils" dalībnieki ārkārtas sapulcē noraidīja Balderu-Sildedžu ģimenes lūgumu apturēt abu uzņēmumu darbību un sākt likvidēšanas procesu.

Uzņēmumu līdzīpašnieks Helmuts Balderis-Sildedzis paziņojumā medijiem norādījis, ka abu ģimeņu starpā pastāv ilgstošas un šobrīd neatrisināmas domstarpības, jo Brunovski nenodrošinot pārējo dalībnieku interešu ievērošanu, tostarp neizsniedzot informāciju par uzņēmumiem. Līdzīpašnieki nespējot vienoties par izmaiņām valdes sastāvā un komercdarbības organizēšanu.

Gatavojoties gaidāmajai lauksaimniecības darbu sezonai, Swedbank vienojusies ar uzņēmumu AB „Linas Agro“ par 65 miljonu eiro apgrozāmo līdzekļu finansējumu.

„Linas Agro“ ir daļa no vienas no lielākajām lauksaimniecības un pārtikas ražošanas uzņēmumu grupām Baltijā – AB „Akola Group“.

“Saņemtais aizdevums mums sniedz stabilu finanšu pamatu, lai nodrošinātu veiksmīgu šīs graudu sezonas darbu – iepirkt ražu un savlaicīgi norēķināties ar mūsu galvenajiem partneriem – zemniekiem. Tas arī ļauj mums turpināt mērķtiecīgas investīcijas, lai nodrošinātu zemniekus ar būtiskiem resursiem nākamā gada sējai, tādējādi veicinot viņu gatavību gaidāmajai ražai,“ saka „Linas Agro“ ģenerāldirektors Jons Bakšis.

“SIA “Elagro Trade” iegāde bija stratēģisks solis, kas stiprināja mūsu aktīvu bāzi un tirgus pozīcijas Latvijā, tuvinot mūs mērogam, kāds mums ir Lietuvā. Tagad, kad graudu uzglabāšanas kapacitāte pārsniedz 161 000 tonnu, mēs esam labāk pozicionēti tirgus apkalpošanai. 65 miljonu eiro kredītlīnija nodrošina stabilu finanšu pamatu vienmērīgai darbības nodrošināšanai un ilgtspējīgas atdeves turpināšanai,” norāda AB „Akola Group“ finanšu direktors Mažvīds Šileika.

No 1. augusta SIA “Linas Agro” valdes priekšsēdētaja pienākumus vairs neturpinās Martins Ingemans Jensens, kurš turpmāk ieņems jaunu, stratēģiski būtisku lomu uzņēmumā kā vecākais padomnieks.

Lai nodrošinātu uzņēmuma nepārtrauktu darbību un mērķu īstenošanu, valdes priekšsēdētāja pienākumus uz laiku uzņemsies Jonas Bakšis (Jonas Bakšys), kurš šobrīd ir “Linas Agro” vadītājs Lietuvā.

“Izsaku pateicību Martinam Ingmanam Jensenam par viņa ieguldījumu un līderību, īpaši apvienošanās procesā ar SIA “Elagro Trade”, kas noslēdzās maijā beigās un bija būtisks pavērsiens mūsu attīstībā Latvijā. Martins daudzus gadus ir bijis nozīmīgs līderis uzņēmuma izaugsmē, un viņa pieredze, īpaši produktu vadībā un pārdošanas jomā, arī turpmāk būs svarīgs resurss mūsu attīstībā Baltijā. Savā jaunajā amatā viņš cieši sadarbosies ar produktu un pārdošanas komandām, daloties ar padziļinātām zināšanām par tirgu un sniedzot atbalstu produktu vadībā, pārdošanā un tirdzniecības attīstībā kopumā. Tāpat viņš konsultēs un atbalstīs arī mani pagaidu amatā,” norāda J.Bakšis.

Lauksaimniecības uzņēmuma SIA “Linas Agro” valdes priekšsēdētāja amatu no 3. novembra ieņems ilggadējais uzņēmuma darbinieks Kārlis Zenfs, kurš no 2022. gada pildīja finanšu direktora pienākumus.

Līdzšinējais valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Jonas Bakšis (Jonas Bakšys), kurš ir arī “Linas Agro” izpilddirektors Lietuvā, turpinās darbu kā valdes loceklis, sniedzot atbalstu pārejas periodā.

“Man ir patiess gods uzņemties valdes priekšsēdētāja pienākumus. Desmit gadu laikā, ko esmu pavadījis šajā uzņēmumā, ir notikusi pastāvīga attīstība. Īpaši pēdējos divos gados, kad apvienojāmies ar SIA “Elagro Trade” un aizsākām vērienīgu iekšējo procesu digitalizāciju. Priecājos, ka esmu daļa no spēcīgas profesionāļu komandas un ticu, ka kopīgiem spēkiem turpināsim atklāt jaunas spēju robežas, sniedzot pievienoto vērtību mūsu klientiem, sadarbības partneriem un akcionāriem,” uzsver Kārlis Zenfs.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Kā iepriekš vēstīts, Zemgales rajona tiesa ar 2024. gada 8. oktobra spriedumu apmierinājusi pazīstamā Latvijas hokejista Helmuta Baldera Sildedža prasību pret SIA “Ezerkauliņi Agro” valdes priekšsēdētāju Kasparu Brunovski par izsniegtā aizdevuma atmaksu.

Tiesa nosprieda piedzīt no Brunovska visu neatmaksāto aizdevumu par kopējo summu 4 041 323.90 eiro un arī likumiskos nokavējuma procentus 176 979.98 eiro apmērā. Papildus tika piedzīti arī tiesas izdevumi.

Partnera negodprātība Balderim liek vērsties tiesā

Visu laiku pazīstamākais Latvijas hokejists, leģendārais Helmuts Balderis Sildedzis ir zināms un...

Kā noskaidrojies, uzreiz pēc sprieduma pieņemšanas Brunovskis uzsācis veikt aktīvas darbības, lai atbrīvotos no savas mantas. Tika konstatēts, ka Brunovskis ir noslēdzis dāvinājuma līgumu par vienīgā sev piederošā nekustamā īpašuma dāvināšanu, kas ir tipiska negodprātīgu parādnieku darbība, lai izvairītos no sprieduma izpildes.

No Brunovska piedzen 4,2 miljonu eiro parādu par labu Helmutam Balderim – Sildedzim

Zemgales rajona tiesa ar 2024. gada 8. oktobra spriedumu apmierinājusi pazīstamā Latvijas hokejista...

Par mantas nobēdzināšanu nolūkā izvairīties no saistību pildīšanas Krimināllikuma 220. pantā ir paredzēta kriminālatbildība. Brunovskis, kurš ir arī partijas “Vienotība” deputāts Salaspils domē, jau iepriekš notiesāts par negadījumu, kura rezultātā gāja bojā divi cilvēki. Uzzinot par Brunovska veikto mantas nobēdzināšanu, Balderis nekavējoties vērsās tiesā ar pieteikumu par prasības nodrošināšanu, lūdzot apķīlāt Brunovska kontus un mantu – kapitāla daļas viņam piederošajos uzņēmumos un nekustamo īpašumu.

Ar Zemgales rajona tiesas lēmumu pieteikums tika apmierināts. Tiesa lēma apķīlāt Brunovska kontus kredītiestādēs. Tomēr tika konstatēts, ka Brunovskis jau bija paspējis kontus iztukšot, un tajos kopā atrodas naudas līdzekļi vien 8 eiro apmērā. Tāpat tiesa lēma apķīlāt Brunovskim piederošās kapitāldaļas uzņēmumos SIA “Ezerkauliņi”, SIA “Lēdmanes lauki”, SIA “Ķeizarsils”, SIA “Mežodiņi”, SIA “Ezerkauliņi Agro”.

Kapitāldaļas Brunovskis vēl nebija paspējis nobēdzināt, un tās ir izdevies apķīlāt, norāda H.Balderis - Sildedzis.

Jāmin, ka Balderis vēl pirms vērsās ar prasības pieteikumu tiesā par aizdevuma atmaksu, lūdza tiesai piemērot prasības nodrošinājumu pret Brunovski pirms prasības celšanas, paredzot, ka Brunovskis veiks darbības, lai nobēdzinātu mantu. Tomēr šis pieteikums tika noraidīts, kas deva Brunovskim iespēju mantu nobēdzināt.

H.Balderis - Sildedzis aicina ziņot par Kaspara un Kristīnes Brunovsku aizdomīgām darbībām, kas varētu būt vērstas uz SIA “Ezerkauliņi Agro” vai SIA “Ķeizarsils” aktīvu slēpšanu vai atsavināšanu par pazeminātu cenu.

Šodien, 2024. gada 27. novembrī, notiks SIA “Ezerkauliņi Agro” un SIA “Ķeizarsils” ārkārtas dalībnieku sapulces, kurās lems par uzņēmumu darbības izbeigšanu, likvidācijas procesa uzsākšanu un likvidatora iecelšanu.

Minētās sapulces sasaukusi uzņēmumu valdes locekle Kristīne Brunovska.

SIA “Ezerkauliņi Agro” dalībnieki ir Kaspars Brunovskis un Kristīne Brunovska, kuriem kopā pieder 50 % no uzņēmuma pamatkapitāla. Savukārt pārējie 50 % no uzņēmuma pamatkapitāla ir sadalīti starp Helmutu Balderi – Sildedzi, Anitu Balderi – Sildedzi un Diānu Balderi – Sildedzi. SIA “Ķeizarsils” dalībnieki ir Kaspars Brunovskis un Kristīne Brunovska, kuriem kopā pieder 50.14 % no uzņēmuma pamatkapitāla. Savukārt pārējie 49.85994% kapitāla daļu pieder Helmutam Balderim – Sildedzim un Anitai Balderei – Sildedzei.

Abu uzņēmumu dalībnieku ģimeņu starpā pastāv ilgstošas un šobrīd neatrisināmas domstarpības sakarā ar to, ka uzņēmumu valdē esošās personas ilgstoši nenodrošina pārējo dalībnieku interešu ievērošanu, tajā skaitā neizsniedz informāciju par uzņēmumiem, uz kuru visiem dalībniekiem ir neierobežotas tiesības.

Paplašinot starptautisko darbību, viens no lielākajiem lauksaimniecības uzņēmumiem Baltijā “Linas Agro” mainījis savu vizuālo identitāti.

“Linas Agro” norāda, ka jaunā identitāte atspoguļo uzņēmuma izaugsmes ambīcijas un stratēģisko mērķi kļūt vēl spēcīgākam partnerim lauksaimniekiem – sākot no mazām ģimenes saimniecībām līdz lieliem lauksaimniecības uzņēmumiem.

“Jau vairāk nekā divdesmit gadu klienti, sadarbības partneri un lauksaimniecības kopiena mūs asociē ar zilo un dzelteno krāsu un graudu simbolu, taču šo gadu laikā esam būtiski auguši, no vietēja mēroga uzņēmuma kļūstot par starptautiski atpazīstamu lauksaimniecības nozares līderi. Vizuālās identitātes atjaunošana ir ne tikai cieņas apliecinājums uzņēmuma vēsturiskajām saknēm, bet arī skaidrs solis uz priekšu, iezīmējot turpmākās izaugsmes un attīstības plānus,” norāda Kristina Mažeikīte (Kristina Mažeikytė), “Linas Agro” mārketinga un komunikācijas vadītāja Baltijā.

Izmaksu un darbības procesu optimizēšanai plānots apvienot VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitassabiedrības SIA "LDz Cargo", SIA "LDz ritošā sastāva serviss" un SIA "LDz loģistika", liecina Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotais rīkojuma projekts.

SM skaidro, ka dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū ir vērojams būtisks kritums, kas ietekmē "LDz Cargo", "LDz ritošā sastāva servisu" un "LDz loģistiku". Dzelzceļa kravu apmēri Baltijā pēdējo piecu gadu laikā ir samazinājušies no 134 miljoniem tonnu gadā līdz 52 miljoniem tonnu gadā, kopš 2018.gada kravu apmēram gada laikā sarūkot vidēji par 14,9%. Latvijas uzņēmēji, kas izmanto LDz koncerna pakalpojumus, arī ir cietuši no apgrozījuma samazināšanās ģeopolitiskās situācijas dēļ.

Pētot Baltijas uz Polijas dzelzceļa kravu pārvadātāju uzņēmumus dzelzceļa pārvadājumu tirgū, secināts, ka Latvijas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs LDz ir vienīgais uzņēmums reģionā, kas koncerna ietvaros servisa un kravu pārvadāšanas pakalpojumus ir nodalījis atsevišķos uzņēmumos.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas “Coface” publicētajā Baltijas lielāko uzņēmumu Top50 reitingā šogad iekļauti 26 uzņēmumi no Lietuvas, 16 no Igaunijas un tikai astoņi no Latvijas.

Lai arī mūsu valsts uzņēmumu pārstāvniecība reitingā ir pieticīga, pelnošākā kompānija no visām reitingā iekļautajām ir tieši no Latvijas – “Latvenergo”. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, Latvijas uzņēmumu skaits reitingā pieaudzis no sešiem līdz astoņiem. Kopumā Latvijas uzņēmumi nodrošina 11,46% no reitingā iekļauto uzņēmumu kopējā apgrozījuma un 25,2% no peļņas.

Baltijas Top50 uzņēmumu kopējais apgrozījums 2023. gadā sasniedza teju 69,7 miljardus eiro, bet peļņa – 2,8 miljardus eiro. Pirmās piecas vietas šī gada reitingā ieņem Lietuvas uzņēmumi, pirmajā desmitniekā iekļuvuši arī divi Igaunijas un viens Latvijas uzņēmums.

Par Top50 reitinga līderi kļuva mazumtirdzniecības un aptieku tīklu pārvaldītājs “Vilniaus prekyba”, kura apgrozījums pieaudzis līdz teju 7,7 miljardiem eiro, bet peļņa – par 38%, sasniedzot teju 287 miljonus eiro. Otrajā vietā ierindojas enerģētikas uzņēmums “Orlen Lietuva”, kura peļņa pērn pieauga par iespaidīgiem 260%, sasniedzot 294 miljonus eiro. Trešajā vietā ir mazumtirdzniecības tīkla uzņēmumu grupa “Maxima grupė”, kuras apgrozījums pieaudzis līdz 5,8 miljardiem eiro, bet peļņa par 76,9%, sasniedzot 184 miljonus eiro. Ceturtie topā ir Lietuvas enerģētikas uzņēmumu grupas mātes uzņēmumam “Ignitis grupė", bet piektie - Lietuvas tirdzniecības uzņēmums “Maxima LT”.

Pieaugot iedzīvotāju pirktspējai, 2024.gada novembrī mazumtirdzniecības apgrozījums turpināja pieaugt. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās cenās pieauga par 1,8% (pēc neizlīdzinātiem datiem), informē Ekonomikas ministrija.

Uzlabojoties iedzīvotāju noskaņojumam veikt lielākus pirkumus, mazumtirdzniecības apjoma kāpums ir vērojams arī mēneša griezumā. Novembrī, salīdzinot ar oktobri, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 1,1% (sezonāli koriģēti dati), ko noteica pārtikas un nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums.

Gada laikā mazumtirdzniecības apgrozījums straujāk pieauga nepārtikas precēm, bet pārtikai un degvielai mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga mēreni.

Novembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada novembri, nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 2,7%. Tas pieauga visās galvenajās nepārtikas preču grupās, izņemot grāmatu, avīžu, kancelejas piederumu, audio un video ierakstu tirdzniecībā, kur apgrozījums samazinājās par 8,7%. Mazumtirdzniecības apgrozījums novembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, visstraujāk pieauga ziedu, augu, sēklu, mēslošanas līdzekļu, istabas dzīvnieku un to barības tirdzniecībā (par 12,2%) un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu tirdzniecībā (par 10,6%). Mērenāks kāpums bija sporta preču un spēļu mazumtirdzniecībā (par 8%), apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu tirdzniecībā (par 7,3%), kosmētikas un tualetes piederumu tirdzniecībā (par 6,4%), metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas mazumtirdzniecībā (par 5,1%), mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā specializētajos veikalos (par 3,9%) un tekstilizstrādājumu, paklāju, grīdsegu, tapešu, mēbeļu, apgaismes ierīču un cita veida mājsaimniecības piederumu tirdzniecībā (par 2,5%). Neliels kāpums bija pulksteņu, juvelierizstrādājumu un citur neklasificētu jaunu preču mazumtirdzniecībā (par 0,9%) un farmaceitisko medicīnisko piederumu tirdzniecībā (par 0,3%).

2025. gada septembrī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,2%, un kopš augusta tas ir samazinājies par 0,2 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķins. Salīdzinot ar 2024. gada septembri, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,4 procentpunktiem.

Sieviešu bezdarba līmenis septembrī samazinājies par 0,2 procentpunktiem līdz 5,8%, bet vīriešu - par 0,1 procentpunktu līdz 6,7%.

Septembrī Latvijā bija 59,3 tūkstoši bezdarbnieku, kas ir par 1,8 tūkstošiem mazāk nekā augustā un par 2,4 tūkstošiem mazāk nekā 2024. gada septembrī. Mēneša laikā vīriešu bezdarbnieku skaits samazinājās par 0,6 tūkstošiem līdz 31,6 tūkstošiem un bez darba esošo sieviešu skaits samazinājies par 1,2 tūkstošiem līdz 27,8 tūkstošiem.

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētā bezdarba līmenis bija 4,7%, un kopš augusta tas ir samazinājies par 0,2 procentpunktiem, bet, salīdzinot ar 2024. gada septembri, reģistrētā bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,4 procentpunktiem.

Lauksaimniecības vidi šobrīd ietekmē krietni citādāki apstākļi, nekā pirms desmit vai divdesmit gadiem. Laikapstākļi ir kļuvuši grūtāk prognozējami un vērojamas krasas svārstības, piemēram, pavasarī ir +27 grādu karstums, pēc tam - salnas. Nav vienmērīgas sezonas, un tas būtiski ietekmē kultūraugu ražu.

Runājot par klimatu, nedrīkst aizmirst arī par kaimiņos notiekošo karu - tā radītais piesārņojums varētu būt daudz būtiskāks, nekā mūsu pašu emisijas. Šajos apstākļos visu nosaka detaļas, un nozīmīgs elements ir arī sertificētas sēklas materiāls, kas sniedz pārliecību par kvalitāti un slimību neesamību.

Sertificēts sēklas materiāls nav tikai formāla prasība tiem lauksaimniekiem, kuri piesakās Eiropas Savienības vai valsts atbalsta pasākumiem, nodarbojas ar sēklu tirdzniecību u.c. – tā ir reāla nepieciešamība, ja vēlamies nodrošināt labu ražu un mazināt riskus. Protams, lai katru gadu iegādātos jaunu sertificētu materiālu, nepieciešami līdzekļi, bet, gudri plānojot, šādu sēklas materiālu var izmantot vairākas sezonas, joprojām saglabājot augstu kvalitāti. Nekvalitatīvs materiāls, savukārt, var radīt ļoti nopietnas sekas – no slimību izplatības līdz ražas kritumam, kas nozīmē finansiālus zaudējumus.

Šogad labības kvalitāte dažādām šķirnēm un saimniecībām ir ļoti atšķirīga, aģentūrai LETA pastāstīja AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Viņš norādīja, ka šīs vasaras karstie un sausie laika apstākļi ir negatīvi ietekmējuši graudu kvalitāti. Agrie ziemas kvieši ir nokaltuši par ātru un nav paspējuši nobriest, nesasniedzot potenciālo ražas apmēru un kvalitāti, graudos nepaspējot izveidoties lipeklim. Tāpat arī ziemas miežu ražas šogad agrīnas pārkalšanas dēļ nav tik labas kā gaidīts.

Patlaban sākta arī ziemas rudzu kulšana, kuru kvalitāte šogad ļoti atšķiras dažādās saimniecībās. Amsils minēja, ka krišanas skaitlis rudzos patlaban ir labs, bet ir saimniecības, kurām rudzu melno graudu ražā ir vairāk nekā pieļaujams.

Vienlaikus viņš sacīja, ka pirmie pieņemtie zirņi ir vizuāli skaisti, balti un nav izgrauzti vai slimību bojāti, kā arī ir vienmērīgi nogatavojušies.

Investējot 10 miljonus eiro, SIA “Dotnuva Seeds”, kas ir daļa no Baltijas lauksaimniecības koncerna SIA “Linas Agro”, Latvijā atklāj jaunu sēklu ražotni.

Rūpnīca atrodas Iecavā un plānots, ka gadā tā pārstrādās līdz 30 000 tonnām sēklu. Kompleksa kopējā platība ir 4550 kvadrātmetri, tostarp ražošanas cehs, noliktava un divstāvu administratīvā ēka ar laboratoriju, biroja un tehniskajām telpām. Lēmums par jaunas rūpnīcas izveidi pieņems, balstoties uz augošo pieprasījumu pēc sertificēta, augstas kvalitātes sēklas materiāla.

„Jaunā rūpnīca ļaus mums būt tuvāk klientiem, ātrāk un efektīvāk sasniegt Latvijas lauksaimniekus, kā arī samazināt piegādes laiku un izmaksas. Tas ir nozīmīgs brīdis uzņēmuma vēsturē, kas iezīmē izaugsmi un attīstību. Mūsu mērķis ir ne tikai stiprināt konkurētspēju Baltijas valstīs, bet arī veicināt lauksaimniecības sektora attīstību reģionā,” norāda SIA “Linas Agro” izpilddirektors un AS “Akola group” valdes loceklis Jonas Bakšis (Jonas Bakšys).

Lietuvas lauksaimniecības, pārtikas ražošanas un tirdzniecības koncerna “Akola group” uzņēmums Latvijā SIA “Linas Agro” iegādājies 100% SIA “Elagro Trade” akciju.

Izvērtējot iegādātā uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu apjomu, darījuma summa sasniegusi 25,5 miljonus eiro, daļa no šīs summas (14 miljoni eiro) nodrošināta ar SEB bankas aizdevumu.

Darījumu jau ir apstiprinājusi Latvijas Konkurences padome.

Apvienošanas procesu plānots pabeigt līdz 2025. gada beigām, izveidojot vienu no lielākajiem lauksaimniecības uzņēmumiem Latvijā.

“Vairāk nekā divas desmitgades esam stiprinājuši savas pozīcijas Lietuvā, jo vienlaikus nav iespējams būt spēcīgiem visās valstīs. Latvijā, kur darbojamies kopš 2003. gada, mūsu graudu pieņemšanas kapacitāte un noliktavu platība, kā arī tirgus daļa bija ievērojami mazāka. Šis darījums ļaus iegūt tādu pašu līderpozīciju Latvijas graudu eksportā, kāda ir Lietuvā. 2025. gadā koncentrēsimies uz komandu un biznesa apvienošanu, kā arī klientu pieredzes uzlabošanu, ceram saglabāt visus esošos klientus un piesaistīt jaunus,” stāsta “Akola group” finanšu direktors un valdes loceklis Mažvīds Šileika (Mažvydas Šileika).

Latvijas inovāciju jaunuzņēmums SIA P-Agro Minerals kā vienīgais no Latvijas iekļuva Eiropas Komisijas Women TechEU programmā, kurā 75 000 eiro finansējumu saņēma tikai 40 no 1107 pretendentiem – pārkāpjot 4% veiksmes slieksni.

Women TechEU ir divu gadu Eiropas Savienības finansēta iniciatīva, kas atbalsta sievietes - zinātņietilpīgu uzņēmumu dibinātājas un vadītājas visā Eiropā. Programmas mērķis ir veidot dzimumu ziņā līdzsvarotāku uzņēmējdarbības ekosistēmu, stiprinot daudzveidību kā inovāciju dzinējspēku.

“Kamēr Latvija ieņem vienu no pēdējām vietā ES inovāciju reitingā - šādi Latvijas inovāciju sasniegumi ir īpaši nozīmīgi. Tie apliecina, ka arī Latvijā attīstīti, zinātnē balstīti tehnoloģiju uzņēmumi spēj veiksmīgi konkurēt visas Eiropas mērogā,” uzsver uzņēmuma līdzdibinātāja un vadītāja Annija Emersone.

“Iekļūšana šajā programmā nodrošinās piekļuvi augstākā līmeņa mentoru atbalstam, kā arī nepieciešamo 75 000 eiro granta finansējumu, lai mūsu izstrādātā tehnoloģija pēc iespējas ātrāk nonāktu tirgū,“ papildina Emersone.

Publicēti Latvenergo koncerna nerevidētie starpperiodu saīsinātie konsolidētie finanšu pārskati par pirmajiem trim 2025. gada mēnešiem.

Latvenergo koncerna darbību 2025. gada pirmajos trīs mēnešos atšķirībā no iepriekšējiem diviem gadiem ietekmēja zemāka pietece Daugavā. Tādēļ gada pirmajos trīs mēnešos saražots par 29 % mazāk elektrības nekā attiecīgajā periodā pērn. 2023. gadā kopumā un 2024. gada trīs mēnešu periodā Daugavas hidroelektrostacijās (HES) tika pieredzēti rekordaugsti izstrādes apjomi, taču 2025. gada pirmajos trīs mēnešos tā ir atbilstoša vidējai ilggadējai izstrādei. Lai gan šajos mēnešos izstrāde samazinājusies, Latvenergo koncerns nodrošināja 30 % no kopējās Baltijā saražotās elektroenerģijas. Pirmos rezultātus uzrādīja arī jaunizbūvētās AER ražotnes. Īstenojot stratēģiju un izaugsmi reģionālajā atjaunīgo energoresursu jomā, 2,7 reizes ir augušas investīcijas, sasniedzot 137 milj. EUR. Pārskata perioda beigās Latvenergo koncernam Baltijā izbūvēti, kā arī projektēšanas vai celtniecības stadijā atrodas saules un vēja parki ar kopējo jaudu aptuveni 1 000 MW. Tās papildina jau esošās HES ar uzstādīto jaudu 1 560 MW un TEC – 1 039 MW.

Laba komanda ir katra vadītāja garantija mērķu sasniegšanā, turklāt tā nerodas uz līdzenas vietas - komanda ir jāizveido, uzskata Normunds Audzišs, SIA Dimdiņi un SIA Skrīveru saldumi dibinātājs.

Lielāko daļu laika uzņēmuma vadītājs velta nākotnes mērķu realizācijai, kā arī nākamās vīzijas un attīstības procesu organizēšanai, atzīst N.Audzišs. Tajā pašā laikā par to, kas notiek šodien, vistiešākajā veidā rūpējas komanda, kas ikdienā izpilda konkrētus darba uzdevumus, spriež uzņēmējs, piebilstot, ka labu komandu primāri veido spēcīgi profesionāļi. Vadītāja uzdevums šajā gadījumā ir šo profesionāļu motivēšana - līderim ir jāuzticas saviem darbiniekiem, kā arī jāsniedz viņiem zināma brīvība, lai kopā varētu sasniegt pat visaugstākos uzstādītos mērķus, domā N.Audzišs.

No agronoma līdz biznesmenim

Atceros, ka bērnībā, šķirstot grāmatas un skatoties ilustrācijas, mana iztēlotā sapņu profesija bija kosmonauts, stāsta N.Audzišs. “Kā jau daudzus zēnus, arī mani toreiz vilināja nezināmais un iespēja, ka ar raķeti var pacelties augstu debesīs un sasniegt pat tālākās zvaigznes. Ap 14 gadu vecumu, strādājot kolhozā vasaras darbus, man savukārt iepatikās agronoma profesija. Redzēju, ka agronoms organizēja visus darbus un bija pats gudrākais un zinošākais. Mērķēju uz kolhoza priekšsēdētāja amatu, tāpēc arī izlēmu par labu studijām Latvijas Lauksaimniecības universitātes Agronomijas fakultātē. Mana pirmā nopietnā darbavieta bija kolhozs SPARS, kur sāku strādāt par dārzniecības vadītāju. Zināšanas, kas bija iegūtas universitātē, ļoti noderēja, kā rezultātā es salīdzinoši agri sapratu - ja esi kompetents un zinošs savā jomā, tad darbinieki to novērtēs, respektēs, kā arī būs gatavi pielāgoties un atbalstīt. Tāpat, strādājot kolhozā, redzēju arī ikdienas nepilnības, piemēram, darba efektivitātes trūkumu. Šī pieredze man palīdzēja vēlāk, attīstot savus uzņēmumus, pārdomāti plānot un daudz efektīvāk vadīt darba procesus,” atzimē N.Audzišs, atklājot, ka pēc Padomju savienības sabrukuma viņš kopā ar sievu pievērsās lauksaimniecībai.