11 Latvijas slimnīcu ņemto valsts galvoto kredītu apmaksai līdz apmēram 2040.gadam ik gadu no valsts budžeta būtu nepieciešami 7-8 miljoni eiro, šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā norādīja Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre Solvita Zvidriņa.

Viņa stāstīja, ka VM gribētu rosināt, lai slimnīcu kredītus nodala atsevišķā budžeta programmā, kā tas esot arī citās ministrijās. Šādi tiktu panākta līdzvērtīga attieksme starp nozarēm. Viņa stāstīja, ka, lai segtu 11 slimnīcu kopumā 200 miljonus eiro lielos kredītus, katru gadu valstij vajadzētu šim mērķim paredzēt 7-8 miljonus eiro.

Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (V) deputātiem gan norādīja, ka valdības rīcības plānā nav iestrādāta iecere, ka šos slimnīcu valsts galvotos aizdevumus varētu strukturizēt citādi nekā līdz šim. Viņš neredz citu iespēju, kā vien kredītus apmaksāt no VM budžeta.

Pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas sektora darbību 2014.gadā liecina, ka nebanku kreditēšanas tirgū bija vērojama tendence no jauna izsniegto kredītu samazinājumam, ko visbūtiskāk ietekmēja no jauna izsniegto distances kredītu samazinājums, tomēr distances kredītportfeļa apjoms pakāpeniski palielinājās līdz ar aktīvāku kredītu izsniegšanu gada nogalē, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) apkopotā informācija.

Palielinājās arī kavēto kredītu īpatsvars ar kavējumu līdz 90 dienām, kas varētu liecināt par to, ka līdz ar aktīvāku kreditēšanu 2014.gada 2.pusgadā ir pasliktinājusies no jauna izsniegto kredītu atmaksas kvalitāte.

Plaši izplatīts pakalpojums ir kredītu pagarināšana – 48,1% no kredītportfelī esošajiem līgumiem 2014.gadā tika pagarināti, bet 29,7% pagarināti 3 un vairāk reizes.

PTAC sagatavotā informācija par Latvijas nebanku patērētāju kreditēšanas sektora darbību liecina, ka 2014.gada decembrī Latvijas Republikā darbojās 56 licencēti nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri nodarbojās ar dažāda veida kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu.

Latvijā šis ir kārtējais gads, kad, slimnīcām slēdzot līgumus par neatliekamās palīdzības sniegšanu mūsu valsts iedzīvotājiem, netiek paredzēts finansējums visu pacientu ārstēšanai, atklātā vēstulē valsts augstākajām atbildīgajām amatpersonām norāda Latvijas ārpus Rīgas neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcu vadītāji.

Ik gadu atkārtojas situācija, kad ierobežota finansējuma dēļ veselības aprūpes sektoram netiek nodrošināts atbilstoši valdības deklarācijā iekļautais solījums par finansējumu - 4,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), teikts vēstulē.

«Ņemot vērā finanšu krīzi 2009. gadā un notikušās reformas veselības aprūpes jomā, ir notikusi slimnīcu tīkla optimizācija, un šobrīd neatliekamā medicīniskā palīdzība tiek sniegta tikai 16 pilsētās. Tai pašā laikā tiek ieviesti ar vien jauni kvalitātes kritēriji slimnīcām, kuri ir pretrunā iedzīvotāju veselības uzlabošanai un uzturēšanai,» teikts ārstu parakstītajā vēstulē. Kā piemēru šai pretrunai ārsti min situāciju, kad tiek minimizēts ārstēšanās laiks slimnīcā, kas noved pie neizārstētu pacientu izrakstīšanas no slimnīcām tālākai ārstēšanai ģimenes ārsta uzraudzībā, nestacionēto pacientu īpatsvara kvalitātes rādītāju u.c. problēmas.

Valsts kase pārskaitījusi 67,465 miljonus eiro (47,4 miljonus latu) bankai UniCredit S.p.A., kas ir valsts galvotā kredīta a/s Liepājas metalurgs pamatsummas atlikums.

Līdz ar to valsts kļūst par par nodrošināto kreditoru prasījuma pilnā apmērā. Vēstule ar atmaksas pieprasījumu no UniCredit S.p.A. Valsts kasē tika saņemta šodien, 25.jūlijā, un samaksa tika veikta nekavējoties. Iepriekš šādu vēstuli ar lūgumu atmaksāt izsniegto kredītu saņēma a/s Liepājas metalurgs, kas atbildēja kreditoriem, ka nav spējīga šo maksājumu veikt.

Dienā, kad aizņēmējs, par kura aizņēmumu sniegts valsts galvojums aizdevējam, nespēj izpildīt savas saistības pret aizdevēju attiecīgajā līgumā noteiktajā kārtībā, valstij Finanšu ministrijas personā iestājas saistības pret aizdevēju un prasības pret aizņēmēju nenokārtota maksājuma apmērā, norāda Valsts kase.

Attīstībai ņemto kredītu atmaksas pārvelšana uz valsts pleciem ļaus slimnīcām ik gadu vairākus miljonus eiro novirzīt citiem mērķiem, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ja ministriem izdosies vienoties, ka 6,7 milj. eiro no līdzekļiem, ko neizlietoja, organizējot Latvijas prezidentūru ES Padomē, tiks novirzīti veselības aprūpes sistēmai valsts galvoto aizņēmumu segšanai, slimnīcu budžetiem jau šogad tiks noņemts slogs, kas atkarībā no kredīta summas un atmaksas grafika svārstās no vairākiem desmitiem tūkstošu līdz teju 2,5 milj. eiro. Tā kā šo summu slimnīcas ir rezervējušas, tām atbrīvosies līdzekļi papildu pakalpojumu sniegšanai, kam savukārt vismaz nedaudz vajadzētu mazināt rindas, lēš Veselības ministrijā. Lielākie kredītmaksājumi ir universitātes slimnīcām – Paula Stradiņa Klīniskajai universitātes slimnīcai un Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai, kuras aizdevuma atmaksu sākušas jau iepriekšējos gados, un Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai, kurai atmaksas termiņš iestājas šogad. Šogad Austrumu slimnīcai jāatmaksā teju 1,9 milj. eiro, liecina Veselības ministrijas pavasarī apkopotie dati. Nākamgad šī summa ir gandrīz divi milj. eiro.

Veselības aprūpePubliskajam un privātajam sektoram jāapvieno spēkiAdekvāta finansējuma piešķiršana veselības aprūpei ir politiskās gribas jautājums, vienlaikus veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību var veicināt publiskā un privātā sektora sadarbība, kā arī efektīva datu apmaiņa starp visiem pakalpojuma sniedzējiem.

Tāds ir galvenais secinājums pēc tiešraides diskusijas Kur ņemt naudu veselības aprūpei?, kurā nozares pārstāvji un eksperti sprieda par finansējuma iespējām un tā pieejamību dažādu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai.

VIDEO: Kur ņemt naudu veselības aprūpei? 

15. maijā portālā Db.lv bija vērojama tiešraides diskusija "Kur ņemt naudu veselības...

Latvija — Baltijā pēdējā

Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece uzsvēra, ka finansējuma apmērs veselības aprūpei ir politiskās gribas jautājums. To, cik daudz naudas valsts tērē veselības aprūpei, pasaulē vērtē pēc trijiem parametriem — procentos no IKP, procentos no kopējiem valsts budžeta izdevumiem un cik vidēji vienam iedzīvotājam. „Veselības aprūpei piešķiramais minimālais procentuālais apjoms no IKP, ko iesaka eksperti, ir 5%, valstis ar attīstību veselības aprūpei tērē apmēram 8% no IKP, pēc valsts budžeta izdevumiem minimālais apjoms ES ir 12%, vidēji Eiropā tie ir 15%, bet Latvijā nesasniedz pat 11%,” skaidroja I. Aizsilniece. Viņa atgādināja, ka pēc OECD datiem 2023. gadā veselības aprūpei Igaunijā tērēs 2600 eiro (pērn ap 2400 eiro), Lietuvā — 2100 eiro (pērn ap 1400 eiro), bet Latvijā teju uz pusi mazāk. Arī IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā — 40 500 eiro - ir mazāks nekā kaimiņvalstīs — Lietuvā – 49 000 eiro un Igaunijā — teju 48 000 eiro. „Valsts izaugsme nav iespējama bez veseliem cilvēkiem, un tieši tāpēc veselības aprūpes sistēma pasaulē tiek uztverta kā izaugsmes un darbaspēka nodrošināšanas un atjaunošanas instruments, lai neļautu cilvēkiem saslimt, ilgstoši slimot, iegūt hroniskas kaites un nebūt darbspējīgiem, jo darbspējīgs cilvēks ir pienesums ekonomikai,” uzsvēra I. Aizsilniece.

Viņa norāda, ka nepietiekamais veselības aprūpes finansējums rada ietekmi uz savlaicīgu šīs sfēras pakalpojumu pieejamību. Latvijā apmēram 11% iedzīvotāju ir ar invaliditāti. „Latvija slimnīcu tēriņos pietuvojas Igaunijai un Lietuvai, kaut gan pakalpojumu tarifs, ko maksā slimnīcām Latvijā, ir zemāks nekā par to pašu pakalpojumu slimnīcām kaimiņvalstīs,” uzsver I. Aizsilniece. Viņa šo situāciju skaidro ar to, ka cilvēki Latvijā nevar savlaicīgi saņemt nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu, bet to saņem, jau esot kritiskā stāvoklī, bet smagi slimu pacientu ir daudz grūtāk un dārgāk ārstēt. „Neieguldot veselības aprūpē tik, cik būtu nepieciešams sākotnēji, vēlāk jau nākas tērēt ļoti lielas summas ārstēšanai un invaliditātes apmaksai,” tā I. Aizsilniece. Viņa atgādina, ka Latvijas veselības aprūpes finansēšanas sistēma ir reformēta četras reizes atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, kur tas izdarīts tikai vienu reizi.

Pieaug pašatnācēju skaits

Valsts SIA Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš atzina: slimnīca izjūt to, ka veselības aprūpe nav pieejama ārpus slimnīcas, ar lielo un pieaugušo tā dēvēto pašatnācēju — smagi slimo pacientu skaitu. Latvijā cilvēki jau tieši samaksā apmēram 40% no visiem veselības aprūpes tēriņiem, kas tāpat ir ļoti daudz salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm. „Veselības aprūpes sistēmai ir jābūt gatavības režīmā, to nevar uzturēt tikai tad, kad tā būs nepieciešama, tā jāuztur ik dienu, lai tā gaidītu ikvienu pacientu un būtu pieejama tad, kad ir nepieciešama,” norādīja R. Muciņš. Viņš norāda, ka šādas sistēmas uzturēšana bez valsts finansējuma nav iespējama.

„Slimnīcai trūkst speciālistu. Latvijā ir ļoti labi attīstīts arī privātais veselības sektors, kur ir liela tiešmaksājumu ietekme, bet esam vienotā tirgū, un daudzi pakalpojumi publiskā finansējuma trūkuma dēļ tiek sniegti privātajā sektorā. Ja būtu vairāk publisko līdzekļu, tad arī publiskais un privātais sektors varētu sniegt vairāk pakalpojumu. Vislielākā problēma ir publiskajā sektorā, kur iemesls ir naudas trūkums, kas tālākā ķēdē izraisa visas pārējās problēmas,” skaidroja R.Muciņš.

I.Aizsilniece kā piemēru rāda situāciju, kad valsts kādai no lielajām slimnīcām piešķir naudu 100 magnētiskās rezonanses izmeklējumu veikšanai mēnesī, bet reāli nepieciešami ir 150 izmeklējumi, un, kaut arī pat šim nolūkam ir atbilstoši speciālisti, kuri to varētu paveikt, taču naudas tam nav. „Veselības aprūpes pakalpojumu rindās ilgais gaidīšanas laiks pacientiem rodas tāpēc, ka nav atbilstoša finansējuma,” tā I. Aizsilniece.Ģimenes ārste, Saeimas deputāte Līga Kozlovska, piekrītot I. Aizsilnieces un R. Muciņa sacītajam par katastrofālo situāciju veselības aprūpes finansēšanā, norādīja uz teju 50 milj. eiro lielu iztrūkumu kompensējamo medikamentu iegādei. „Ja pacienti, kuri nespēs par tiem maksāt, nevarēs saņemt valsts pilnībā vai daļēji apmaksātos medikamentus, tad tas būs ceļš uz bezdibeni,” prognozēja L. Kozlovska. Viņa atgādina, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē tika skatīts jautājums par valsts laboratorijas pakalpojumu pieejamību, kur gada beigās paredzams deficīts 30 miljonu eiro apmērā, jo šā gada pirmajos trijos mēnešos tas jau bija apmēram 7 miljoni.

L. Kozlovska atgādina, ka Latvijā jau esam pārdzīvojuši vairākus veselības aprūpes finansēšanas modeļus — gan punktu, gan algu, gan kapitācijas (ar variācijām). Primārajā veselības aprūpē Pasaules Veselības organizācija un Pasaules Banka par valstīm un pacientiem visizdevīgāko, vispieejamāko atzīst tā dēvēto jauktās kapitācijas modeli, kas ietver sevī valsts medicīnas sistēmu. „Nekas labāks nav izdomāts kā noteiktais procents veselības aprūpei no kopējā valsts budžeta, un tie ir vismaz 12%, lai varētu dzīvot gan pacienti, gan arī ārstniecības iestādes iepriekšējā gada līmenī,” uzsvēra L. Kozlovska. Viņa savu sacīto pamato ar RSU doktorantes pētījumu par Latvijas veselības aprūpes finansēšanas modeļa maiņas lietderību, tā novērtējumu.

K. Ketners atgādina, ka 2002.- 2003. gadā diskutēja par apdrošināšanas sistēmu, pēc tam veidoja Nacionālo veselības dienestu, tam sekoja kārtējie apdrošināšanas sistēmas ieviešanas mēģinājumi, balstoties uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa, vēlāk arī uz valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksu daļu. Būtiskākais jautājums - vai šīs pārmaiņas ģenerē papildu naudu. Ja ne, tad jāraugās uz nodokļu pārskatīšanu, piemēram, K. Ketners 2016. gadā piedāvāja šim mērķim novirzīt divus procentpunktus no PVN, savukārt toreizējais veselības ministrs Guntis Belēvičs - sākotnēji vienu, vēlāk trīs un vairāk procentpunktu no valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksām.

Pacientam vajag pakalpojumu

I.Aizsilniece norāda, ka pacientam nav svarīgas konkrētā veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja īpašumtiesības — vai tas pieder valstij, pašvaldībai, privātuzņēmējiem vai baznīcai, bet būtiski ir maksimāli ātri saņemt kvalitatīvu pakalpojumu. „Valsts par veselības pakalpojuma sniegšanu var maksāt gan valsts, gan pašvaldību, gan baznīcas, gan privātuzņēmēju medicīnas iestādēm, piemēram, Vācijā ir daudzas veselības aprūpes iestādes, kuru īpašniece ir baznīca,” tā I. Aizsilniece.

Viņa pirms daudziem gadiem iestājusies pret ideju par lielo valsts slimnīcu privatizāciju, jo tās ir ne tikai sabiedrībai svarīgas, bet arī valstij stratēģiski nozīmīgas. SIA Veselības centrs 4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds uzsver, ka nevajadzētu šķirot pēc tādas pazīmes kā uzņēmējdarbības forma vai īpašumtiesības. Tā to dara gudras valstis tepat Eiropas Savienībā. Tās slēdz līgumus ar tiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, ar kuriem ir izdevīgi to darīt un kuri var sniegt kvalitatīvu veselības aprūpi, ļoti vēlams, lai viņi iztiktu bez papildu subsīdijām — ar to apmaksas sistēmu, kas eksistē. Latvijā diemžēl ir gan ļoti labi, gan arī slikti apmaksāti (tarifi) veselības aprūpes pakalpojumiem.

„Tās privātās veselības aprūpes iestādes, kuras Latvijā sniedz pakalpojumus, iztiek no tā, ko valsts samaksā, kaut arī nereti privāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus kritizē, ka tie izlasot rozīnes — savācot tos labākos, kaut arī darbojas tur, kur valsts viņiem ir ļāvusi darboties, izmantojot iepirkumu politiku,” uzsvēra M. Rēvalds. Viņš skaidro, ka privātie nesaņem ne valsts, ne kādas pašvaldību subsīdijas un arī netiek pie ES struktūrfondu līdzfinansējuma (izņemot ģimenes ārstus). „Ir jāmeklē risinājumi sistēmas iekšienē un jādara tā, lai valsts apmaksātā veselības aprūpes sistēma balstītos uz to, kas skaitās tās pamats — tā ir primārā veselības aprūpe, lai tā maksimāli daudz un maksimāli kvalitatīvi sāktu pildīt tieši šo funkciju. Tas varētu samazināt spiedienu uz pārējām sistēmas sastāvdaļām, kuras ir dārgas.

Tādējādi pārskatāmā termiņā tās pārstātu spiest uz visdārgāko sadaļu, kas ir slimnīcu darbība, kur nonāk ielaistie pacienti pārāk lielā skaitā un pārslogo šo sadaļu,” piedāvāja M. Rēvalds. Viņš atgādina, ka nav iespējams mainīt iedzīvotāju vecuma struktūru, jo vairāk nekā 30% Latvijas iedzīvotāju ir pensijas vecumā. Lai cilvēki mazāk slimotu, lielāks finansējums jānovirza ģimenes ārstiem komplektā ar viņu kvalitatīvākiem pakalpojumiem un lielāku veselīgi nodzīvoto gadu skaitu, jo īpaši, ja Latvijā veselīgais dzīves ilgums ir par 20 gadiem īsāks nekā Zviedrijā. „Tā kā privātās veselības aprūpes izdevumi Latvijā tuvojas 40% un darba devēji darbinieku veselības apdrošināšanas prēmijās ik gadu samaksā vairāk nekā 100 milj. eiro, pie tam šī summa ik gadu turpina pieaugt, tad Latvijas valdība varētu atvieglot dzīvi darba devējiem, mainot novecojušos kritērijus, kas limitē naudas daudzumu, cik drīkst iztērēt uz vienu strādājošo gadā, lai to neapliktu ar nodokļiem un samazinātu spiedienu uz valsts apmaksātu veselības aprūpes sistēmu,” ierosināja M. Rēvalds. Viņš atgādina, ka valsts attiecīgās veselības apdrošināšanas summas griestus, kurus neapliek ar nodokli, noteica pirms daudziem gadiem, kad bija citas pakalpojumu cenas (izmaksas). „Par šo ar Latvijas valdību ir runāts vairākkārtīgi, un arī šāda soļa fiskālais efekts budžetam nav milzīgs, jo īpaši, ja pretī tiek likti ieguvumi — cilvēku veselība, mazāki ārstniecības izdevumi, ātrāka sasirgušā cilvēka atgriešanās darbā, bet attiecīgu lēmumu joprojām nav,” tā M. Rēvalds.

Vajag ekonomisko izaugsmi

„Iespējams, ka atbilde par veselības aprūpes finansējuma apmēru, rēķinot attiecībā pret IKP vai budžeta izdevumiem, vai vienu iedzīvotāju, ir datos, ka 2021. gadā Latvijā nodokļu apmērs uz vienu iedzīvotāju bija 5442 eiro, Igaunijā — 7927 eiro, Lietuvā - 6449 eiro, bet ES vidēji 13 674 eiro,” tā uz jautājumu par veselības aprūpes finansējumu atbild Finanšu ministrijas Budžeta politikas plānošanas departamenta direktors, bijušais Veselības ministrijas valsts sekretārs Kārlis Ketners. Viņš uzsver, ka ir arī šīs medaļas otra puse — kā ar šiem līdzekļiem rīkojamies, kas ir Latvijas prioritātes un kam šo iekasēto nodokļu naudu tērējam.

„Tad, kad nonāk līdz politiskajai diskusijai par izdevumiem, tad ir citas prioritātes un var atrast, kurām sfērām atvēlētais finansējums ir virs ES vidējā līmeņa un kurām tas ir ievērojami zemāks,” tā K. Ketners. Viņš atzīst, ka arī citām nozarēm ir pietiekami būtiski politiķu solījumi, tāpēc budžeta izdevumu pārkārtošana, šķiet, varētu būt ļoti sarežģīta. „Neviens nestrīdēsies, ka vidēji viena cilvēka veselības aprūpei gadā būtu nepieciešami ir 1800 — 2000 eiro, taču Latvijā cilvēks pats samaksā apmēram 40% tad, kad viņam veselības aprūpe ir nepieciešama, un pat, ja šāda nauda valstij tiktu atrasta, būtu jautājums, kur šo naudu ieguldīt — primārajā un sekundārajā ambulatorajā aprūpē vai citā vietā,” analizē K. Ketners.

Viņš norāda, ka, ieguldot primārajā aprūpē, tik daudz nebūs jāiegulda stacionāros, vienlaikus ir jautājums, vai lielās universitātes slimnīcas koordinē savu darbību ar reģionālajām slimnīcām — vai ir izveidots attiecīgs tīkls. „Beļģijā ir tīkls (hospital network), kur galvgalī ir universitātes slimnīcas, iespējams, ka uz nepilniem diviem miljoniem iedzīvotāju tomēr ir pārāk daudz dažādu īpašnieku struktūru, vienlaikus Rīgai nav reģionālās slimnīcas, tāpēc viss spiediens tiek vērsts pret universitātes slimnīcām,” skaidro K. Ketners. „Ja nekas nemainīsies ārējā vidē, tad iedzīvotāju skaits vecumā grupā 60+ līdz 2060. gadam pieaugs par piektdaļu, un, ja mēs neuzlabosim primāro aprūpi un cilvēki nekļūs veselīgāki, tad uz slimnīcām būs vēl lielāks spiediens pacientu skaitā pie vēl mazākas darbaspēka pieejamības, tāpēc ir būtiski rīkoties šobrīd, lai šos riskus mazinātu, pretējā gadījumā problēmas kļūs tikai vēl asākas,” uzsver R. Muciņš. Viņš atzīst, ka Rīgā universitātes slimnīcas pilda reģionālās slimnīcas funkcijas, kam atbilst 60%, bet terciāram līmenim - 30%. „Bez tam ap 5% pacientu patērē 30% no PSKUS naudas, tas ir tas superterciārais līmenis, kurā ieguldām milzu līdzekļus, jo vienas operācijas izmaksas var būt 100 000 eiro un arī vēl dārgāk, lai glābtu cilvēku, un tā notiek, iespējams, tāpēc, ka iepriekš kaut kas nav darīts pareizi,” tā R. Muciņš. Viņš norāda, ka sabiedrība noveco, bet darbaspēka pieejamība samazinās, un slimnīcas vienā brīdī var neizturēt šo spiedienu.

Papildu naudu vajag nekavējoties

Ja īstenotu Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.- 2027. gadam, tad 2027. gadā nonāktu līdz 2000 eiro gadā vidēji uz vienu iedzīvotāju Latvijā, kas ir absolūtais minimums, norāda I. Aizsilniece. Vienlaikus viņa atgādina, ka pēc Covid-19 pieaugusi mentālā saslimšana par 23%, kā arī saslimšana ar onkoloģiju. „Diemžēl, bet pieaugusī saslimstība neļauj tikt līdzi pat tam līmenim, kāds bija iecerēts Sabiedrības veselības pamatnostādnēs,” secina I. Aizsilniece.

L. Kozlovska uzskata, ka valsts līmenī ir jābūt pēctecībai attiecībā uz iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, vēl jo vairāk, ja Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.- 2027. gadam pieņemtas tieši tā paša premjera vadībā, kurš ir arī pašlaik, mainījušies vien komandas spēlētāji (ministri). „Šī valdība veselības aprūpi kā prioritāti neizvirza, jo šogad vajadzīgi papildu 140 milj. eiro, kas spētu nodrošināt sfēras pamatvajadzības atbilstoši Sabiedrības veselības pamatnostādnēm, un nākamajā budžetā tas jau jāiekļauj kā papildu finansējums 310 milj. eiro apmērā, kam līdz 2027. gadam jāpārsniedz 900 milj. eiro,” skaidroja L. Kozlovska. Viņa atgādina, ka primārajai veselības aprūpei finansējums solīto un apstiprināto 26 milj. vietā tika piešķirts 2,5 milj., tādēļ pacienti tagad stāv rindā uz skrīningiem. „Un brīnāmies par ielaistajiem dzemdes kakla vēžiem, par zarnu vēža skrīningiem, kur mēs nevaram pacientu nosūtīt uz kolonoskopiju. Zarnu vēža slimnieki, kuru diagnozes ir apstiprinātas, 30-40% ir 3.-4.tadijā. Tas ir tas, kas valstij izmaksās daudz dārgāk,” norāda L. Kozlovska. M. Rēvalds iespējamu problēmas sakni redz faktā, ka veselības aprūpes nozari uztver kā tērējošu nozari, jo veselības aprūpe norij milzīgu naudu.

„Mums ir jāmācās redzēt savādāk, jo veselības aprūpe savā ziņā ir ražojoša nozare, tā ražo darbspējīgu cilvēku, kurš piedalās Latvijas tautsaimniecībā un ar savu produktīvo darbu ģenerē nodokļus,” uzsver M. Rēvalds. Viņš norāda, ka Latvijā cieš no tā, ka ir pārāk maz veselīgi nodzīvotu gadu salīdzinājumā ar citām valstīm un pārāk daudz darba nespējas, kā arī pārāk augsta invaliditāte, kas liek ciest tautsaimniecībai. „Produktīvs darbaspēks nevar būt cilvēks situācijā, kad viņš ir slims, sēž darbā un domā par muguras sāpēm, domā par citām sāpēm vai kopj savu radinieku, kurš ir slims, līdz ar to pusi no sava darbalaika ražīgi nestrādā. Jautājums ir - vai mums nākotnē vajag 390 000 produktīvu darbinieku vecuma grupā no 50-70 gadiem?” spriež R. Muciņš. I. Aizsilniece steidz papildināt, ka darba nespēja ir liela problēma, jo tā rada milzīgus izdevumus no valsts budžeta, turklāt šajā laikā darbnespējīgs cilvēks nestrādā, tātad nerada arī darbaspēka nodokļus.

Sadarbības iespējas

„Latvijas veselības aprūpes sistēmā ir piemēri, kuri būtībā atbilst privātās publiskās partnerības ( PPP) pazīmēm,” norāda M. Rēvalds. Viņaprāt, situācijā, kad valstij trūkst finansējuma veselības aprūpei, ir tikai loģiski izmantot to pienesumu, ko var dot privātās veselības aprūpes iestādes. „Par PPP Latvijā tiek runāts jau daudzus gadus, bet realitātē ir tikai viens liels Ķekavas apvedceļa projekts, lai gan arī veselības aprūpē PPP varētu būtu, ja tas būtu jēgpilni un abpusēji izdevīgi, tā nav parazītiska,” uzsver M. Rēvalds. Viņaprāt, PPP ir potenciāls, ko varētu gudri izmantot. „Slimnīcai ir maksimāli daudz funkciju, un visu, ko vien iespējams, cenšamies iegādāties ārpakalpojumā, tostarp arī ar medicīnu saistītos pakalpojumus, taču PPP projektu klupšanas akmens medicīnā ir ilgtermiņa plānošana, jo nav iespējams paredzēt, kāda tā būs pēc 10-20-30 gadiem, bez tam vēl ir nepieciešamas zināšanas,” tā R. Muciņš.

Viņaprāt, to, ko kāds jau ir izveidojis un attīstījis, otru reizi nav jēgpilni darīt, piemēram, slimnīcai vajag sadarboties ar tikko atklāto Nukelārās medicīnas centru, nevis pašiem veidot ko līdzīgu. „PPP sevi ir pierādījusi, un ir nepieciešama savstarpējā uzticēšanās, jo PPP netiek pieļauta tikai tāpēc, ka ir satraukums par to, cik pēc tam valstij nāksies maksāt, ko apstiprina arī viens gadījums (ātrās palīdzības auto noma). Arī K. Ketnera ieskatā galvenā problēma ir ilgtermiņa plānošana, jo neskatāmies tālāk par budžetu nākamajiem trijiem gadiem. „Bremzējošais faktors ir fiskālā disciplīna un negatīvā pieredze ar dažiem projektiem,” tā K. Ketners. M. Rēvalda ieskatā pirmie soļi šajā virzienā ir ārpakalpojumi.

Datu apmaiņas rēbuss

„Problēma, ka nav vienotas informācijas platformas valsts mērogā ar medicīniskās informācijas apmaiņu starp publisko un privāto veselības aprūpes sniedzēju,” tā L. Kozlovska. Viņa atzīst, ka digitalizācija norit jau daudzus gadus, bet valsts līmenī nav šādas vienotas datu apmaiņas vietnes. „E-veselībā strādā četras pozīcijas — e-recepte, vakcinācija, nosūtījums un darba nespējas lapa, turklāt iepriekšējā valdība lēma, ka ir nepieciešami vismaz 30 milj. eiro, lai reformētu e-veselības sistēmu,” norāda L. Kozlovska. M. Rēvalds uzsver, ka sistēmai ir vajadzīga efektīva iespēja, kur apmainīties ar pacienta datiem starp visiem pakalpojuma sniedzējiem visos līmeņos, sākot ar ģimenes ārsta praksi vienā galā un universitātes slimnīcu otrā galā. „Šo procesu ir traucējuši gan subjektīvi, gan objektīvi apstākļi — kāds nepiedalās datu apmaiņā vai ir pārspīlēta vēlme attīstīt savas sistēmas un pārspīlēta datu drošība, kas to padara sarežģītu,” tā M. Rēvalds. Viņš kā vēl vienu problēmu min veselības aprūpes darbiniekus, kuri nespēj ievadīt datus attiecīgajās sistēmās. L. Kozlovska atgādina, ka nepārtraukti ir jāstrādā ar vismaz 3-4 programmām uz vienu pacientu, tas ir pilnīgi nevajadzīgi, un e-veselība būtu īstā vieta, kur savienot visas šīs programmas.

Minimālās algas paaugstināšana, indeksējot algas valsts institūciju pakļautībā strādājošajiem mediķiem, var radīt nevienlīdzību atalgojuma sistēmā.

Paužot atbalstu valdības lēmumam no nākamā gada indeksēt algas tiem veselības aprūpes nozares darbiniekiem, kuri strādā tiešā valsts institūciju pakļautībā, Latvijas slimnīcu vadība gaida no atbildīgajām amatpersonām atbildi, vai papildu līdzekļi tiks piešķirti arī to mediķu algu indeksācijai, kuri strādā slimnīcās.

Db.lv rakstīja, ka 2014. gada janvārī paredzēta minimālās algas paaugstināšana no 200 līdz 225 latiem. Latvijas Slimnīcu biedrība norāda, ka valdība pieņēmusi lēmumu līdztekus indeksēt algas arī tiem mediķiem, kas strādā tiešā valsts institūciju pakļautībā. Taču slimnīcām reģionos līdzekļi algu paaugstināšanai netiek paredzēti. Turklāt slimnīcām reģionos, kurām jau šobrīd trūkst finansējuma veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, nākamajā gadā no saviem iekšējiem resursiem būs jāmeklē finansējums arī jaunākā medicīnas personāla minimālās algas nodrošināšanai 225 Ls apjomā.

Lai nodrošinātu speciālistu piesaisti Latvijas tautsaimniecības attīstībā nozīmīgās un attiecīgajai jomai nepieciešamajās profesijās, kā arī novērstu speciālistu noplūdi no mazāk apmaksātajiem amatiem, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir sagatavojusi valsts un pašvaldību institūcijās nodarbināto speciālistu sarakstu un skaitu, kuriem šogad uzsāks dzēst valsts galvoto studiju un studējošo kredītu.

Kopumā tiks dzēsti 406 studiju un 200 studējošo kredīti, paredz IZM izstrādātie un valdības apstiprinātie rīkojumi.

Šogad valsts galvoto studiju kredītu dzēšanu plānots sākt 98 izglītības jomā nodarbinātiem speciālistiem, 23 augstākajās izglītības iestādēs un zinātniskajos institūtos strādājošajiem speciālistiem, 50 sociālā darba veicējiem, 31 kultūras jomā nodarbinātam speciālistam, 24 veselības aprūpes speciālistiem un 165 valsts pārvaldē nodarbinātajam speciālistam. Kredīta dzēšanas uzsākšana plānota arī 15 speciālistiem, kuri izglītību ieguvuši ārvalstīs.

Savukārt valsts galvotā studējošā kredīta dzēšanu paredzēta 36 izglītības jomas speciālistiem, 34 augstāko izglītības iestāžu un zinātnisko institūtu speciālistiem, 5 sociālajā jomā strādājošajiem darbiniekiem, 20 kultūras jomā nodarbinātajiem speciālistiem, 18 veselības aprūpes speciālistiem un 81 valsts pārvaldē nodarbinātajam speciālistam, kā arī 6 ārvalstīs izglītību ieguvušajiem speciālistiem.

Mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību eiro no jauna izsniegto kredītu procentu likmes pērn turpināja sarukt, sasniedzot zemāko Latvijā kopš neatkarības atgūšanas novēroto līmeni, liecina Latvijas Bankas pārskatā publicētā informāciju.

No jauna izsniegto kredītu zemās procentu likmes arvien vairāk ietekmēja esošo kredītu procentu likmes, ļaujot nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām ietaupīt uz kredītu maksājumu rēķina, atviegloja kredītu atmaksāšanu, uzlaboja kredītu kvalitāti un veicināja patēriņu.

Zemo kredītu procentu likmju pozitīvo ietekmi uz nefinanšu sabiedrību un mājsaimniecību pieprasījumu pēc jauniem kredītiem mazināja trūkumi uzņēmējdarbības vides stabilitātē un paredzamībā, kā arī kredītņēmēju neatbilstība kredītiestāžu izvirzītajiem kredītu standartiem. Mājsaimniecību kredītu atlikuma procentu likmes 2017. gadā turpināja samazināties, taču daudz lēnāk.

Esošo mājokļa iegādei eiro izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme 2017. gadā svārstījās 2.2–2.3% līmenī, savukārt attiecīgā patēriņa kredītu un pārējo mājsaimniecībām izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme svārstījās 11,5–11,8% līmenī.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Vienkāršotas procedūras studiju un studējošā kredīta noformēšanai un saņemšanai, kā arī iespēja saņemt kredītu bez otrā galvotāja – jaunie nosacījumi studiju un studējošā kredīta saņemšanai varētu stāties spēkā jau no 2020. gada 1. aprīļa, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Valdība šodien, 2019. gada 16. jūlijā, izskatīja Izglītības un zinātnes ministrijas kopā ar sadarbības partneriem izstrādāto informatīvo ziņojumu par plānotajām izmaiņām studiju un studējošo kreditēšanā, konceptuāli atbalstot jaunas sistēmas ieviešanu.

Pašreizējā sistēma nosaka, ka kredītus studijām izsniedz bankas par saviem līdzekļiem, savukārt valsts 90% apmērā nodrošina galvojumu. Lai saņemtu kredītu, studējošajam nepieciešams vēl viens galvotājs. Samazinoties kopējam studējošo skaitam, samazinās arī studijām ņemto kredītu apjoms, un kreditēšanas apjoms samazinās arī procentuāli.

Piemēram, 2014. gadā kredītu bija ņēmuši 14% maksas studējošo, bet 2018. gadā - tikai 10% no studējošiem par maksu. Pēc Latvijas Studentu apvienības apkopotās informācijas studējošiem ir problēmas atrast otro galvotāju, kas atbilstu prasībām par ienākumiem un citām saistībām. Tāpēc jaunieši finansējuma piesaistei cenšas izmantot citus risinājumus, piemēram, savienojot studijas ar darbu vai izmanto citus aizņēmumus. Studiju maksa augstākās izglītības iestādēs svārstās robežās no 1000 līdz 6000 eiro gadā, atkarībā no studiju programmas un studiju līmeņa.

Nākamajā valdības sēdē jābūt lems par valsts galvoto kredītu izmantošanu lielo slimnīcu attīstības projektiem, LTV1 raidījumā Labrīt, Latvija! atklāja veselības aizsardzības ministre Baiba Rozentāle.

Koalīcijas padomē esot panākta vienošanās, tāpēc valdībā jābūt pozitīvam balsojumam, norādīja B. Rozentāle. Tūlīt pēc valdības balsojuma varētu izsludināt konkursu Bērnu klīniskās slimnīcas jaunā korpusa būvniecībai. Nav pareizi, ka nauda, kas domāta attīstībai, guļ bez izmantošanas, uzskata ministre. Jau iepriekš vēstīts, ka Finanšu ministrija (FM) vasaras vidū apturēja vairākus Rīgas Austrumu slimnīcas un Paula Stradiņa slimnīcas iepirkumus par vairākiem miljoniem latu. Ņemot vērā, ka finansējums šiem projektiem bija paredzēts no valsts galvotajiem kredītiem, FM lūdza Veselības ministriju (VM) pārskatīt slimnīcas biznesa plānus.

Veselības ministrija (VM) plāno lūgt valdību atbalstīt iniciatīvu, kas paredz, ka valsts atmaksās tās galvotos kredītus 11 Latvijas slimnīcām, pastāstīja VM valsts sekretāre Solvita Zvidriņa.

Ja valsts galvotie kredīti tiek apmaksāti no valsts budžeta par sporta būvēm, tad to varētu darīt arī par tādām iestādēm kā slimnīcas, kas sniedz valsts nozīmes pakalpojumus, norāda Zvidriņa. Viņa pauda viedokli, ka iepriekšējie VM valsts sekretāri varēja šo situāciju sākt risināt ātrāk, tomēr acīmredzot viņi to nav izvirzījuši par prioritāti. Zvidriņa norādīja, ka psihoneiroloģiskajām slimnīcām īpaši grūti ir atmaksāt valsts galvotos aizdevumus, jo tās tikpat kā nepelna pašas, bet saņem valsts finansējumu pakalpojumu veikšanai.

Jau ziņots, ka valsts kopš 2002.gada 11 Latvijas slimnīcām galvojusi aizdevumus par vairāk nekā 200 miljoniem eiro, no kuriem slimnīcām saviem aizdevējiem vai bankām vēl jāatdod vairāk nekā 182 miljoni eiro, liecina VM apkopotā informācija. Vairāk nekā pusi no valsts galvotajiem aizdevumiem saņēmušas trīs Latvijas universitāšu slimnīcas. Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca 2007.gadā saņēmusi 66 021 000 eiro lielu aizdevumu. Līdz gadumijai Stradiņa slimnīca aizdevējam bija atmaksājusi 6 389 129 eiro. Slimnīcai kopējā summa aizdevējam FMS Wertmanagement AOR jāatmaksā līdz 2042.gadam.

Pagājušajā gadā par 15,77% pieaudzis nebanku sektora kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju no jauna izsniegto kredītu apjoms patērētājiem, sasniedzot 406,83 miljonus eiro, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) sagatavotā operatīvā informācija.

Būtiski - par 46,12% pieauga no jauna izsniegto līzinga un transportlīdzekļa nodrošinājumu saistīto kredītu izsniegšanas apjoms sasniedzot 95,88 miljonus eiro. No jauna izsniegto patēriņa kredītu skaits palielinājās par 17,61%, sasniedzot 78,76 miljonus eiro, bet distances no jauna izsniegto kredītu skaits palielinājās par 10,23% līdz 179,86 miljoniem eiro.

Kopējais kredītportfeļa apjoms pērn samazinājās par 2,54 miljoniem eiro jeb 0,73%.

2013.gada decembrī Latvijā darbojās 53 licencēti nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri nodarbojās ar dažāda veida kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu. Pērn otrajā pusgadā līzinga un ar transportlīdzekli vai cita veida objektu nodrošināto kredītu pakalpojumu sniedzēju skaits samazinājās par vienu tirgus dalībnieku.

Banku kredīti ir viens no investīciju avotiem, kas nodrošina tautsaimniecības attīstību. Tomēr, par spīti ilgstošai kreditēšanas stagnācijai un pat kritumam, jau vairāku gadu garumā Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme bijusi viena no straujākajām eiro zonā. Tātad līdzekļus attīstībai uzņēmumi aizvien vairāk guvuši no citiem avotiem.

Par to liecina arī komersantu finanšu rādītāju salīdzinājums pēdējos desmit gados – gandrīz visās nozarēs kredītu īpatsvars uzņēmumu aizņemtajos līdzekļos krasi samazinājies. Tomēr tautsaimniecības noturīgas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešama plašāka kredītu pieejamība investīcijām.

Protams, pat gados, kad kredītportfelis kopumā būtiski saruka, tika izsniegti arī jauni kredīti, savukārt atsevišķās nozarēs, neraugoties uz banku kredītu lomas mazināšanos kreditoru sastāvā, kredītportfeļa dinamika bijusi krietni labvēlīgāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Šajā rakstā aplūkosim, kāda bijusi uzņēmumu kreditēšanas dinamika atsevišķu nozaru skatījumā un kādas ekonomikas nozares bankas vairāk kreditē eiro zonā kopumā, kā arī Igaunijā un Lietuvā.

Valsts galvoto aizdevumu atlikums pagājušā gada nogalē bija 477,6 milj. eiro, kas ir vairāk nekā divas reizes mazāks salīdzinājumā ar 2009. gadu, kad tas bija 1,015 miljardu eiro apmērā.

Šādu ainu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdēs rādīja Valsts kases pārstāvji. Valsts galvoto aizdevumu atlikums pēdējos gados – kopš 2015. gada – nepārsniedz 1,7- 1,6% no IKP, savukārt 2009. gadā tas bija 5,4% apmērā. Valsts kases pārstāvji šo situāciju skaidroja ar Parex bankai sniegtajiem galvojumiem sindicēto kredītu atmaksai, kas līdz 2015. gadam tika atmaksāti, restrukturizēti, tādējādi attiecīgais galvojums ticis izpildīts.

Cits lauciņš

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Kaspars Ģirģens norādīja, ka pērn pēc situācijas 31. decembrī Parex bankas aktīvu daļas pārņēmējas Revertas parāds bija 654 milj. eiro. Valsts kases pārstāvji atzina, ka tās prasījums pret Revertu ir vien 25 milj. eiro apmērā, bet par kopējām saistībām jautājumi jāadresē Privatizācijas aģentūrai, kuras pārziņā arī ir Reverta. Parlamentāriešiem interesēja arī Liepājas metalurga valsts galvojums, taču Valsts kases pārstāvji norādīja, ka vēsturiski 2013. gadā tika izpildītas galvojuma saistības un pēc tam noslēgts līgums ar Ukrainas KVV grupu, kas paredzēja pirkuma nomaksu (atbilstoši aktīvu vērtībai un tai summai) 10 gadu laikā. Investori samaksājuši diezgan lielu summu, taču nespēja izdzīvot tieši OIK dēļ, kas sadārdzināja elektrības cenu, taču pašlaik arī šis aktīvs atrodas Privatizācijas aģentūras pārziņā un ar Metalurga aktīviem darbojas tiesas ieceltais administrators.

Kāds ārsts, strādājot gan publiskajā, gan privātajā sektorā, mēnesī pelna aptuveni 39 000 eiro, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Minētais ārsts strādā vienā no klīniskajām universitātes slimnīcām, mēnesī vidēji tajā strādājot pilnas slodzes darbu jeb 160 stundas. Par šādu darbu ārsts vienā no lielajām slimnīcām nopelna vairāk nekā 6000 eiro mēnesī.

Taču, kā rāda aģentūras LETA rīcībā esošie apkopotie dati, papildu pilnas slodzes darbam lielajā slimnīcā, ārsts strādā arī komercsektorā, mēnesī par šo darbu nopelnot vēl aptuveni 33 000 eiro. Minētā summa patlaban ir lielākā, ko kāds ārsts mēnesī nopelnījis papildu darba pienākumiem publiskajā sektorā.

Lielākais klīniskajā universitātes slimnīcā kādam citam ārstam izmaksātais atalgojums mēnesī ir aptuveni 11 000 eiro, vēl vairāki ārsti šī līmeņa slimnīcās atalgojumā mēnesī saņemt aptuveni 9000 eiro. Citās klīniskajās universitātes slimnīcās lielākās ārstu algas mēnesī svārstās 3000 - 4000 eiro robežās.

Veselības ministrija (VM) iesniegusi valdībā pieprasījumu novirzīt 5,7 miljonus eiro no Latvijas prezidentūras pāri palikušajiem līdzekļiem 11 ārstniecības iestāžu valsts galvoto aizdevumu saistību maksājumiem par 2015.gadu.

Lielākā summa nepieciešama Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcai - 2 199 430 eiro, kā arī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcai - 1 664 432 eiro.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcai paredzēts novirzīt 889 158 eiro, slimnīcai "Ģintermuiža" - 435 913 eiro, Ludzas medicīnas centram - 204 262 eiro, bet Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centram - 167 040 eiro.

Mazākas summas paredzēts piešķirt vēl piecām ārstniecības iestādēm. Aknīstes psihoneiroloģiskajai slimnīcai lūgti 96 129 eiro, Kuldīgas slimnīcai - 41 198 eiro, Bērnu psihoneiroloģiskajai slimnīcai Ainaži - 30 510 eiro, Strenču psihoneiroloģiskajai slimnīcai - 13 852 eiro un Daugavpils psihoneiroloģiskajai slimnīcai - 4965 eiro.

Eiropas Centrālā banka (ECB) iesaka Saeimas nu jau pieņemtos, bet Valsts prezidenta vēl neizsludinātos Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumus papildināt ar rūpīgu analīzi attiecībā uz iespējamām negatīvām sekām banku nozarē, liecina ECB atzinums par hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības pagaidu nodevu kredītiestādēm.

ECB atzinumu publicējusi 11.decembrī, norādot, ka jau 6.decembrī grozījumi pieņemti Saeimā, tādēļ netika dots apspriedēm ar ECB vajadzīgais laiks. Iesniegumu no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas ECB saņēma 30.novembrī.

Atzinumā kritizēts, ka, lai gan likumprojekta īstenošana Latvijas banku sektoram radīs finanšu izmaksas, komisija nav iesniegusi ietekmes uz banku nozares rentabilitāti, kapitalizāciju un turpmāko kreditēšanas spēju novērtējumu.

Tostarp ECB skaidro - lai gan tiek lēsts, ka aptuveni 13% kredītņēmēju Latvijā varētu saskarties ar finanšu grūtībām cenu un procentu likmju pieauguma dēļ, procentu likmju pieauguma ietekme uz mājsaimniecību vispārējo maksātspēju būs mērena. Lielāku ietekmi radīšot patēriņa cenu kāpums.

Ceturtā daļa jeb 25% no ātro kredītu ņēmējiem pēdējā gada laikā ir kredītu ir ņēmuši no sešām līdz 13 reizēm un pat vairāk, savukārt galvenais aizņemšanās iemesls ir ātrā saņemšana un nevēlēšanās aizņemties no draugiem un radiem, izpētījis finanšu pakalpojumu salīdzināšanas portāls Comparo.lv.

Vidēji ātro kredītu ņēmējs pēdējo 12 mēnešu laikā ir aizņēmies divas līdz trīs reizes, un viņa kopējā aizņēmumu summa ātro kredītu izsniegšanas uzņēmumos pašlaik ir 201 – 500 Ls.

Aptaujas rezultāti liecina, ka Latvijas ātro kredītu ņēmējs izvēlas aizņemties tieši ātro kredītu, jo to var ātri saņemt un nevēlas aizņemties no draugiem vai radiem.

28% respondentu ienākumi ir 200 Ls apmērā, taču arī citās atbildēs par ienākumiem procentuālie rezultāti ir diezgan tuvi. 23% respondentu ienākumi ir 251 - 350 Ls, 21% 351 - 500 Ls, bet 20% no 201 - 250 Ls, tad atlikušo 8% respondentu ienākumi ir virs 500 Ls mēnesī. Rezultātos redzams, ka gandrīz pusei ātro kredītu ņēmēju ir nelieli ikmēneša ienākumi, līdz 200 Ls vai 250 Ls. Iespējams, ka dažādu ienākumu grupu respondentu aizņēmumu mērķi atšķiras, taču šis jautājums precīzāk netika pētīts.

Latvijā lielākā daļa hipotekāro kredītu ņēmēju ar interesi gaida aprīli, kad tiks izmaksāta pirmā kompensācija par pirmajā ceturksnī samaksātajiem hipotekārā kredīta procentiem.

Uzmanību! Ņemot vērā, ka krāpnieki aktīvi seko aktuālajiem notikumiem tirgū, svarīgi atcerēties, ka atbalsta atmaksa lielākoties notiks automātiski – ne bankas, ne VID noteikti nesūtīs vēstules un īsziņas ar saitēm, prasot pieslēgties internetbankai un kaut ko apstiprināt ar Smart-ID vai citiem autorizācijas līdzekļiem!

Visai pārējai pasaulei un tiem Latvijā, kuri vēl tikai plāno ņemt kredītu, gada sākums paies gaidot pirmo ECB procentu likmju pazeminājumu. Daļa tirgus dalībnieku pirmo ECB procentu likmju pazeminājumu prognozē ieraudzīt 7. marta sapulcē. Bet vai tā būs?

Pamatojoties uz pašreizējo vērtējumu, ECB padome uzskata, ka galvenās ECB procentu likmes atrodas tādā līmenī, kas, uzturēts pietiekami ilgi, būtiski veicinās savlaicīgu inflācijas atgriešanos 2% vidējā termiņa mērķa līmenī. Padomes lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no inflācijas perspektīvas novērtējuma, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.

Lai nodrošinātu speciālistu piesaisti Latvijas tautsaimniecības attīstībā nozīmīgās profesijās un novērstu speciālistu aizplūšanu no mazāk apmaksātajiem amatiem, Ministru kabinets otrdien, 2018. gada 18. septembrī apstiprināja profesiju sarakstu un speciālistu skaitu, kuriem šogad sāks dzēst valsts galvoto studiju un studējošo kredītu, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Uz kredīta dzēšanu var pretendēt speciālisti valsts un pašvaldību institūcijās, kultūras jomas institūcijās, kas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem un strādājošie ārstniecības iestādēs, kas sniedz no valsts budžeta apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus. Tāpat darbinieki no nevalstiskā sektora institūcijām, kas pilda valsts vai pašvaldību pasūtījumu sociālo pakalpojumu nodrošināšanā.

Kopumā tiks dzēsti 406 studiju un 200 studējošo kredīti. 2018. gadā kopumā paredzētais valsts budžeta finansējums šo kredītu dzēšanai valsts un pašvaldību institūcijās strādājošajiem ir 2 398 212eiro.

Šogad valsts galvoto studiju kredītu dzēšanu plānots sākt 98 izglītības jomā nodarbinātajiem, 23 augstākās izglītības iestādēs un zinātniskajos institūtos nodarbinātajiem, 50 sociālajā jomā strādājošajiem, 20 kultūras jomā nodarbinātajiem, 38 ārstniecības personām, 165 valsts pārvaldes iestāžu, prokuratūras un tiesu darbiniekiem, kā arī 12 ārvalstīs izglītību ieguvušiem speciālistiem.

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis uz 31.12.2017. salīdzinājumā ar 31.12.2016. ir pieaudzis par 16,01%, sasniedzot 612,21 milj. eiro, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) sagatavotais pārskats.

Portfeļa pieaugums vērojams praktiski visās kreditēšanas jomās, savukārt jauno kredītu izsniegšanā jāuzsver būtiski augušais bez maksas izsniegto distances kredītu skaits un apjoms, likumsakarīgi, arī pagarināto kredītu skaits.

Apkopotā informācija liecina, ka 2017. gada 31. decembrī Latvijā darbojās 59 licencēti nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri nodarbojās ar dažāda veida kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu.

Distances kreditēšanas pakalpojumus sniedza 22 sabiedrības, patēriņa kredītus sniedza 21 sabiedrība, kredītus pret kustamas lietas ķīlu (lombarda kredītus) sniedza 19 sabiedrības, Hipotekāros kredītus sniedza 13 sabiedrības, līzinga un citus ar transportlīdzekļa vai cita veida objekta (izņemot nekustamo īpašumu) nodrošinājumu saistītus kredītus sniedza 14 sabiedrības.

Šā gada pirmajā pusgadā nebanku sektora kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji patērētājiem izsnieguši kredītus 147,136 miljonu latu apmērā un no kopējā apjoma lielāko daļu veido ātrie kredīti, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) dati.

Kopējā ātro kredītu summa ir 68,04 miljoni latu jeb 46% no kopējā nebanku kreditētāju apjoma. Ievērojamu tirgus daļu veido arī līzings un ar transportlīdzekli nodrošinātie kredīti, to apjoms sasniedzis 34,24 miljonus latu jeb 23% no kopējā apjoma. 18% no kopējās izsniegto kredītu summas veido patēriņa kredīti, 10% kredīti pret kustamas lietas ķīlu un vismazāko daļu veido hipotekārie kredīti –3%.

PTAC dati rāda, ka pirmā pusgada laikā pakāpeniski samazinājies mēnesī izsniegto ātro kredītu apjoms.

Šā gada janvārī tika izsniegti ātrie kredīti par kopējo summu 12,86 miljoni latu, savukārt jūnijā izsniegto ātro kredītu summa bija 9,82 milj. latu – mēneša apjoms samazinājies par 24%. PTAC šādu tendenci ātro kredītu jomā skaidro ar nozares problēmu aktualizēšanu publiskajā telpā un pakalpojumu sniedzēju mārketinga aktivitāšu samazināšanu. Tomēr, ja salīdzina 1.pusgadā izsniegto ātro kredītu apjomu ar visa 2012.gada rādītājiem, ātro kredītu apjoms šā gada pirmajā pusē ir palielinājies, veidojot 59,38% no visa 2012.gadā izsniegto kredītu apjoma.

Kredītu reģistrā šogad septembra beigās bija ziņas par 1,052 miljoniem personu, kas ir par 2,1% vairāk nekā 2013.gada beigās, un 3,497 miljoniem saistību, aģentūra BNS uzzināja Latvijas Bankā, kas reģistru izveidojusi.

Pēc centrālās bankas datiem, 2014.gada 30.septembrī Kredītu reģistrā bija ziņas kopumā par 1 051 879 personām, tajā skaitā par 971 215 fiziskajām personām rezidentiem (92,3% no visu personu skaita), 12 204 fiziskajām personām nerezidentiem (1,2%), 57 237 juridiskajām personām rezidentiem (5,4%) un 11 223 juridiskajām personām nerezidentiem (1,1%).

Vienlaikus spēkā esošas saistības, kas uzskaitītas Kredītu reģistra dalībnieku bilancēs, šogad septembra beigās bija 650 112 personām, tajā skaitā 613 918 fiziskajām personām rezidentiem (94,4% no kopējā šo personu skaita), 5243 fiziskajām personām nerezidentiem (0,8%), 27 531 juridiskai personai rezidentam (4,2%) un 3420 juridiskajām personām nerezidentiem (0,5%).