Volstrītā otrdien akciju cenu kāpumu nomainīja neliels kritums, tirgiem reaģējot uz jaunākajiem datiem par koronavīrusa pandēmiju, savukārt pasaules naftas cenas saruka nestabilā tirdzniecības sesijā pirms gaidāmajām naftas ieguvējvalstu sarunām.

Eiropas un Āzijas biržās akciju cenas pieauga, sekojot sākotnējam kāpumam Volstrītā.

Volstrītā cenu kāpums izplēnēja, tirgiem atzīstot, ka ekonomika varēs atgrezties normālās sliedēs tikai pēc Covid-19 pandēmijas pakļaušanas kontrolei.

Investorus sākumā iedrošināja dati par to, ka Ņujorkā Covid-19 pacientu hospitalizācijas temps esot palēninājies, kā arī dažas uzlabošanās tendences datos no Itālijas un citiem karstajiem punktiem.

"Par spīti pēdējā brīža kritumam [Volstrītā], galvenie indeksi saglabāja lielāko daļu no vakardienas kāpuma," sacīja "Gorilla Trades" stratēģis Kens Bermans.

"Vakardienas kāpums apsīka šodienas pēcpusdienā, bet Volstrītā nebija nekādu panikas pazīmju, lai gan drūmā ekonomikas perspektīva nomāca noskaņojumu dienas otrajā pusē."

Akciju cenas Volstrītā pirmdien pieauga, investoriem gaidot jaunu procentlikmju paaugstināšanu, ko šonedēļ veiks ASV Federālā rezervju sistēma (FRS). Eiropas biržās akciju cenas mainījās bez vienotas tendences.

Volstrītas indeksi dienas gaitā svārstījās starp nelieliem kāpumiem un kritumiem, līdz tirdzniecības sesijas pēdējā stundā aktīva akciju pirkšana nodrošināja indeksu pieaugumu.

Kāpumu Volstrītā palīdzēja nodrošināt tehnoloģiju uzņēmumu, mazumtirgotāju, banku un rūpniecības kompāniju akcijas. "Apple" akcijas cena pieauga par 2,5%, "Home Depot" akcijas cena - par 1,6%, "Bank of America" akcijas cena - par 1,7%, bet "United Airlines" akcijas cena kāpa par 3,3%.

Veselības aprūpes un nekustamo īpašumu kompāniju akciju cenas kritās, padarot kāpumu Volstrītā mērenāku. "Pfizer" akcijas cena saruka par 1,3%, bet "Welltower" akcijas cena - par 2,2%.

Tirdzniecības apjoms Volstrītā bija mazāks nekā parasti, jo vairums tirdzniecības dalībnieku neriskēja veikt lielas pārmaiņas pirms trešdienas pēcpusdienā gaidāmā FRS paziņojuma par procentlikmju politiku. "Neviens tiešām negrib pozicionēties pirms tā," sacīja "Horizon Investments" galvenais investīciju pārzinis Skots Ladners.

Akciju cenas Volstrītā trešdien mainījās dažādos virzienos, bet Eiropas biržās kritās.

Londonas biržas indekss, kas šonedēļ bija sasniedzis jaunus rekordus, trešdien noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu par 0,1%. Kritās arī Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi.

Volstrītā akciju cenas mainījās bez vienotas tendences, investoriem izvērtējot uzņēmumu peļņas rādītājus un apsveicot saspīlējuma mazināšanos Tuvajos Austrumos, kā arī sekojot neskaidrai procentlikmju perspektīvai.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" nedaudz kritās, indeksam "Standard & Poor's 500" bija niecīgs kāpums, bet indekss "Nasdaq Composite" mazliet pieauga.

"Tesla" akcijas cena Volstrītā pieauga par 12,1% par spīti vājiem uzņēmuma peļņas rezultātiem.

Pasaules akciju tirgus trešdien satricināja obligāciju ienesīguma samazināšanās, jo triju centrālo banku lēmumi pazemināt procentlikmes un Vācijas rūpniecības straujais kritums jūnijā pastiprināja investoru bažas par globālās ekonomikas perspektīvu, ieilgstot ASV-Ķīnas tirdzniecības karam.

Volstrītā tirdzniecības sesijas sākumā akciju cenas kritās, bet dienas gaitā sāka pieaugt, Finanšu ministrijas obligāciju ienesīgumam paceļoties no sasniegtā minimuma. Divi no trim galvenajiem Volstrītas indeksiem noslēdza tirdzniecības sesiju ar kāpumu.

Vēl dažu centrālo banku lēmumi pazemināt procentlikmes un vājie Vācijas rūpniecības dati «atgādināja investoriem, ka ekonomikas izaugsme vairākos citos pasaules reģionos vēl arvien ir apdraudēta, kamēr ilgst ASV un Ķīnas tirdzniecības strīds», savā piezīmē sacīja CFRA analītiķe Lindsija Bela.

Lielākā daļa banku akciju bija pakļautas spiedienam. Itālijas «UniCredit» un Vācijas «Commerzbank» akciju cenas krasi saruka pēc brīdinājumiem par zemāku procentlikmju ietekmi. Lielo ASV banku «JPMorgan Chase» un «Wells Fargo» akciju cenas samazinājās par vairāk nekā 2%.

Akciju cenas Volstrītā otrdien pieauga, bet Eiropas un Āzijas biržās kritās, savukārt jenas vērtība pret ASV dolāru sasniedza 20 gadu zemāko līmeni pirms gaidāmas ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) pārejas uz vēl stingrāku monetāro politiku.

Volstrītā tirdzniecības sesijas sākumā akciju cenas saruka pēc pesimistiskas Pasaules Bankas prognozes un mazumtirdzniecības milža "Target" brīdinājuma par peļņas problēmām.

Pasaules Banka samazinājusi pasaules ekonomikas šā gada pieauguma prognozi līdz 2,9%, liecina otrdien publiskotās Pasaules Bankas jaunākās prognozes.

Salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm janvārī, šā gada pieauguma prognoze samazināta par 1,3 procentpunktiem. Pagājušajā gadā pasaules ekonomikas pieaugums bija 5,7%.

"Karš Ukrainā, lokdauni Ķīnā, piegāžu ķēžu pārrāvumi, kā arī stagflācijas risks dod triecienu izaugsmei. Daudzām valstīm būs grūti izvairīties no recesijas," sacīts Pasaules Bankas ziņojumā.

ASV un Eiropas biržu indeksi trešdien pieauga, investoriem reaģējot uz ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) signāliem.

FRS sanāksmes protokols radīja labāku priekšstatu par ASV centrālās bankas 30.janvāra lēmumu nemainīt bāzes procentlikmi, kā arī apstiprināja piesardzīgu pieeju turpmākām darbībām, ko bija paudis FRS vadītājs Džeroms Pauels.

Protokolā bija atzīmēts, ka, palielinoties globāliem riskiem un pastāvot bažām par tirdzniecības saspīlējumu, ASV ekonomikas pieaugumam vajadzētu «atkāpties» no pērnā gada straujā tempa.

«Jebkurš, kas domāja, ka varbūt FRS nebija nodoma sūtīt vēsti, ar kuru Pauels nāca klajā preses konferencē, var beigt brīnīties,» sacīja «FTN Financial» ekonomists Kriss Lovs. «FRS tiešām ir noskaņota uz procentlikmju nemainīšanu ilgtermiņā, un nākamais tās politikas solis patiesībā varētu būt procentlikmju samazināšana.»

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pieauga, bet ASV dolāra vērtība samazinājās pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) ievērojami paaugstināja bāzes procentlikmi, cīnoties pret inflācijas kāpumu.

ASV centrālās bankas Atvērtā tirgus komiteja trešdien jau otro sanāksmi pēc kārtas nolēma paaugstināt bāzes procentlikmi par trim ceturtdaļām procentpunkta. Pēc komitejas kārtējās divu dienu sēdes tika paziņots, ka bāzes procentlikmes mērķrādītājs tiek palielināts par 0,75 procentpunktiem - līdz 2,25-2,5%.

Analītiķi atzina, ka FRS soļi atbilda tirgus gaidām, un ņēma vērā FRS vadītāja Džeroma Pauela prognozes, ka bāzes procentlikmi būs nepieciešams palielināt arī turpmāk, bet mazākos apmēros jau šogad.

Volstrīta "paredz mazāk agresīvu monetāro politiku vismaz FRS procentlikmju ziņā, mums pārejot no trešā ceturkšņa uz ceturto ceturksni," sacīja "B Riley Wealth Management" galvenais tirgus stratēģis Ārts Hogans.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien mainījās dažādos virzienos, sākoties noslogotai nedēļai, kurā Eiropas Centrālā banka (ECB) pieņems lēmumu par procentlikmēm, tiks iesākta uzņēmumu peļņas publicēšanas sezona un tiks publiskoti ASV inflācijas dati.

Vairumā Āzijas biržu akciju cenas pieauga, solīds kāpums bija arī galvenajās Eiropas biržās, bet Volstrītā akciju cenas maz mainījās.

"Es tiešām domāju, ka pēcpusdienā daudz cilvēku fokusējās uz Sauli un Mēnesi tikpat daudz kā uz tirgiem, jo tirdzniecības apjomi [Volstrītā] šodien bija diezgan mazi," sacīja "Interactive Brokers" analītiķis Stīvs Sosniks, atzīstot, ka ASV daudz cilvēku vēroja Saules aptumsumu.

Domājams, ka ECB ceturtdien atstās procentlikmes nemainīgas, bet tā signalizējusi, ka drīz tās var tikt samazinātas, uzlabojoties inflācijas datiem.

Inflācija eirozonā, kas 2022.gada beigās pārsniedza 10%, pēdējos mēnešos ir stabili samazinājusies un ECB progrnozē, ka 2025.gadā tā atgriezīsies noteiktajā mērķa līmenī.

Akciju cenas Volstrītā pirmdien pieauga, bet Eiropas biržās kritās, vājiem Ķīnas ekonomikas datiem ietekmējot akciju tirgus Eiropā un Āzijā.

Ķīnas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar aprīli-jūniju pērn palielinājies par 6,3%, tādējādi reģistrēta lēnāka izaugsme nekā bija prognozējuši ekonomisti, pirmdien ziņoja valsts statistikas birojs.

Ķīnas mazumtirdzniecības apgrozījums jūnijā arī bija mazāks par prognozēto, savukārt jauniešu bezdarbs jūnijā sasniedza 21,3%, kas ir jauns rekords.

"Ķīnas ekonomikas atkopšanās [pēc Covid-19 pandēmijas] norit arvien sliktāk," sacīja "Moody's Analytics" analītiķis Hatijs Mērfijs Krūzs.

Ķīnas ekonomikas dati veicināja arī naftas cenu krišanos.

Akciju cenas Volstrītā pieauga, investoriem gaidot jaunus uzņēmumu ziņojumus par to peļņu. Starp uzņēmumiem, kas šonedēļ ziņos par savu peļņu, ir "Bank of America", "Tesla", "Netflix" un "EasyJet".

Naftas cenas pasaulē otrdien kritās par vairāk nekā 5% pēc Starptautiskā valūtas fonda (SVF) samazinātas pasaules ekonomikas izaugsmes prognozes, kas radīja bažas par naftas pieprasījuma samazināšanos.

Akciju cenas Volstrītā pieauga, bet Eiropas biržās kritās.

Katalizators jēlnaftas cenu kritumam Ņujorkas un Londonas biržās bija tas, ka SVF pasaules ekonomikai gan šogad, gan nākamgad prognozē izaugsmi 3,6% apmērā. Salīdzinājumā ar janvāri fonds pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam samazinājis par 0,8 procentpunktiem, bet nākamajam gadam – par 0,2 procentpunktiem.

Ekonomikas izaugsmes prognožu koriģēšanu SVF galvenokārt skaidro ar sekām, ko rada Krievijas sāktais karš Ukrainā.

"Kara ekonomiskā ietekme izplatās tālu - kā seismiskie viļņi, kas izplatās no zemestrīces epicentra," ziņojumā atzina SVF galvenais ekonomists Pjērs Olivjē Gurinšā.

Pasaules naftas cenas un vairums Eiropas biržu indeksu trešdien pieauga , ko sekmēja optimisms par ekonomikas atkopšanos pēc Covid-19 pandēmijas, bet Volstrītā lielākoties bija kritums, investoriem bažījoties par pārāk augstu akciju vērtējumu.

Naftas cenas pieauga par vairāk nekā 4%, reaģējot uz ziņām par ASV jēlnaftas rezervju samazināšanos un Starptautiskās enerģijas aģentūras (IEA) prognozēm par lielāku jēlnaftas pieprasījumu, uzlabojoties globālās ekonomikas izaugsmes prognozēm.

""Pieaugot arī citu riska aktīvu cenām, nav šaubu, ka optimisms par globālās ekonomikas atkalatvēršanu ir arī palīdzējis uzkurināt [naftas cenu] kāpumu pēc pēdējo nedēļu ilgstošās konsolidācijas," sacīja "ThinkMarkets" analītiķis Favads Razakzada.

Volstrītā divi no trim galvenajiem indeksiem kritās, tirgus dalībniekiem bažījoties, ka pēdējā laikā novērotajiem akciju cenu kāpumiem ir pienākušas beigas.

Londonas un Parīzes biržu indeksi pieauga, bet Frankfurtes biržas indekss kritās.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien pieauga, bet britu mārciņas vērtība svārstījās, Brexit vienošanās projektam starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību (ES) uzkurinot gan cerību, gan skepsi valūtu tirgū.

Mārciņas vērtība pret ASV dolāru pieauga gandrīz līdz 1,30 dolāriem par mārciņu pēc ziņām par Brexit vienošanās noslēgšanu, bet sāka kristies, kad investori saprata, ka tai nav garantēts Lielbritānijas parlamenta atbalsts.

«Pēc sākotnējā atvieglojuma, ka Lielbritānijas valdība un ES ir panākušas vienošanos, tirgi ir satraukti, ka tai vēl nav pietiekama atbalsta apstiprināšanai [Lielbritānijas] parlamentā sestdien,» sacīja neatkarīgais ekonomists Džūljens Džesops.

Akciju cenas Volstrītā pieauga, un analītiķi to izskaidroja ar Brexit vienošanos, lai gan opozīcija pret šo vienošanos britu parlamentā apdraud tās apstiprināšanas izredzes.

Akciju cenas Eiropas biržās ceturtdien kritās pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) piekto sanāksmi pēc kārtas nolēma procentlikmes saglabāt nemainīgas.

Volstrītā akciju cenas pārsvarā pieauga, un indekss "Nasdaq Composite" palielinājās visvairāk - par 1,7%.

ASV ražotāju cenas martā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, pieauga par 2,1%, tādējādi reģistrēts straujāks kāpums nekā februārī, kad tās gada salīdzinājumā palielinājās par 1,6%.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ražotāju cenas ASV martā pieauga par 0,2%, kas seko 0,6% kāpumam februārī.

Galvenie ASV biržu indeksi rīta lielāko daļu samazinājās, bet vēlāk tirdzniecības sesijas gaitā pieauga, izņemot indeksu "Dow Jones Industrial Average", kuram bija niecīgs kritums.

ASV akciju cenu kāpums atspoguļoja investoru "atvieglojumu" par to, ka jaunie inflācijas dati "nebija sliktāki par gaidītajiem", sacīja "'Ventura Wealth Management" analītiķis Toms Keihils.

Kriptovalūtas platforma "Coinbase" trešdien veiksmīgi debitējusi Volstrītā, pateicoties investoru aizvien lielākai interesei par "Bitcoin" un citām kriptovalūtām.

"Coinbase" ir pirmais Volstrītā debitējušais uzņēmums, kas savu darbību pilnībā saista ar kriptovalūtām.

Uzņēmums tirdzniecību "Nasdaq" biržā sāka ar akcijas cenu 381 dolāra apmērā, bet vienu brīdi tā sasniedza pat 429,54 dolārus. Tirdzniecības sesija trešdien tika noslēgta ar 328,28 dolāriem par vienu kompānijas akciju.

"Coinbase" dienu noslēdza ar tirgus vērtību aptuveni 86 miljardu dolāru apmērā.

Kompānija izvēlējās tiešu akciju kotēšanu, kas neļauj tai piesaistīt jaunus finanšu līdzekļus, taču piedāvā pašreizējiem akcionāriem iespēju fondu biržā pārdot savas akcijas.

"Coinbase" darbību pozitīvi ietekmējis "Bitcoin" vērtības būtiskais kāpums pēdējā gada laikā, kriptovalūtas vērtībai pieaugot no 6500 dolāriem pērn aprīlī līdz pat 64 000 dolāru trešdien, kas bija visu laiku augstākais līmenis.

ASV un Eiropas biržu indeksi ceturtdien pieauga un Volstrītā sasniedza jaunus rekordus, investoriem ņemot vērā, ka ASV-Irānas konflikts neeskalējas un drīz ir gaidāma ASV-Ķīnas tirdzniecības vienošanās parakstīšana.

Ņujorkas akciju biržā kāpums bija otro tirdzniecības sesiju pēc kārtas, augot pārliecībai par ASV-Irānas konflikta nesaasināšanos pēc ASV prezidenta Donalda Trampa un Irānas amatpersonu trešdien paustiem paziņojumiem.

"Pieņemot, ka Irānas-ASV saspīlējums turpina gruzdēt, nevis vārīties, tirgi, domājams, pārfokusēsies uz globālās tirdzniecības perspektīvu un tirdzniecību, un 15.janvārī ir gaidāma ASV-Ķīnas pagaidu tirdzniecības vienošanās parakstīšana," sacīja "National Australia Bank" analītiķis Tapass Striklends.

Investoru noskaņojumu tālāk uzlaboja Ķīnas paziņojums, ka vicepremjers Liu He nākamnedēļ dosies uz Vašingtonu, lai parakstītu "pirmā posma" tirdzniecības vienošanos, kas ir samazinājusi saspīlējumu tirdzniecības jomā starp pasaules divām lielākajām ekonomikām.

ASV un Eiropas akciju cenas trešdien pieauga, optimismam par ekonomikas atveseļošanos pārspējot bažas par strupceļu ASV likumdevēju sarunās par jaunu ASV ekonomikas stimulu paketi.

Eiropas biržās akciju cenas palielinājās, un Londonas biržas indeksa pieaugums bija sevišķi straujš britu mārciņas vērtības samazināšanās dēļ. Otrdien kāpumu Eiropas biržās bija sekmējuši spēcīgi Vācijas ekonomikas dati.

Volstrītā visvairāk pieauga indekss "Nasdaq Composite", pateicoties "Apple", "Amazon" un citu tehnoloģiju milžu akciju cenu kāpumam.

Analītiķi kāpumu Volstrītā vismaz daļēji izskaidroja ar investoru atvieglojumu par to, ka demokrātu prezidenta kandidāts Džo Baidens izraudzījies viceprezidenta amatam afroamerikānieti Kamalu Harisu.

Investori arī gaida šonedēļ paredzētu ASV un Ķīnas amatpersonu tikšanos tirdzniecības līguma pārskatīšanai.

Pasaules akciju tirgos pirmdien bija dažādas tendences, investoriem pievēršot uzmanību trešdien plānotajai ASV-Ķīnas tirdzniecības vienošanās parakstīšanai. Volstrītas indeksi pieauga līdz jauniem rekordiem, bet Eiropas biržu indeksi lielākoties kritās.

Londonas biržas indekss palielinājās, pateicoties mārciņas vērtības kritumam, kas veicina cenu pieaugumu multinacionālo uzņēmumu akcijām, kuri gūst peļņu ASV dolāros.

Britu mārciņas vērtība kritās pēc tam, kad Anglijas Bankas politikas veidotājs Gertjans Vlīge deva mājienu par iespējamu balsojumu, kurā varētu tikt nolemts janvārī pazemināt šīs centrālās bankas galveno procentlikmi.

Lielbritānijas ekonomika novembrī saruka par 0,3%, jo gaidāmais Brexit un politiska neskaidrība veicināja rūpnieciskās ražošanas izlaides samazināšanos.

Volstrītas biržu indeksiem pieaugot, indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" sasniedza jaunus rekordus, divas dienas pirms tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps parakstīs "pirmā posma" tirdzniecības vienošanos ar Ķīnu.

ASV naftas cenas pirmdien pirmoreiz noslīdēja zem nulles apstākļos, kad jēlnaftas pārprodukcijas dēļ tirgotāji ir spiesti maksāt pircējiem par preces pieņemšanu.

Sarūkot naftas glabāšanas vietu ietilpībai, WTI markas jēlnaftas cena maija piegādēm tirdzniecības sesijas beigās noslīdēja līdz -37,63 ASV dolāriem par barelu.

Nākotnes kontrakts jēlnaftas maija piegādēm noslēdzas otrdien, un tirgotājiem, kas pērk un pārdod šo preci, ir jāatrod kāds, kas fiziski pieņemtu šo naftu. Tā kā tirgū ir pārprodukcija un glabātuves ir pilnas, pircēju ir maz.

"Tas ir kontrakts kaut kam, ko neviens negrib pirkt," sacīja "ClipperData" analītiķis Mets Smits.

Naftas cenu bezprecedenta kritums pamudināja investorus vairāk pārdot akcijas Volstrītā, kas lēni atgūstas pēc tam, kad koronavīrusa pandēmijas dēļ galvenie indeksi ir sarukuši.

Akciju cenas Volstrītā otrdien pieauga otro tirdzniecības sesiju pēc kārtas, uzlabojoties investoru noskaņojumam pēc pārsvarā labiem uzņēmumu peļņas rādītājiem, un kāpums bija arī Eiropas biržās.

Noskaņojumu uzlaboja arī bažu mazināšanās par Tuvo Austrumu krīzi, kamēr tirgus dalībnieki gaida ASV inflācijas datu un uzņēmumu peļņas rādītāju publiskošanu šonedēļ.

Starp kompānijām, kuru akciju cenas Volstrītā pieauga pēc ceturkšņa peļņas rādītāju publiskošanas, bija "General Electric", "Spotify Technology" un "Kimberly-Clark".

Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi pieauga pēc ziņām par eirozonas biznesa aktivitātes uzlabošanos šomēnes. Pieauga arī Londonas biržas indekss, ko pēdējās nedēļās ir veicinājusi britu mārciņas vērtības samazināšanās, sevišķi pret ASV dolāru.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien pieauga par 0,7% līdz 38 503,69 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 1,2% līdz 5070,55 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 1,6% līdz 15 696,64 punktiem.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien kritās pēc ziņām, ka ASV administrācija apsver nodokļu paaugstināšanu turīgajiem akciju investoriem, savukārt Eiropas akciju cenas pieauga pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmuma nemainīt bāzes procentlikmi un obligāciju uzpirkšanas programmas apjomu.

Volstrītas indeksi trešdien bija pieauguši, bet lielāko nedēļas daļu bija pakļauti spiedienam, pastāvot bažām par pārāk augstiem akciju novērtējumiem un augošu Covid-19 gadījumu skaitu Indijā un citās valstīs.

Ceturtdienas kritumu Volstrītā sekmēja ziņas, ka ASV prezidents Džo Baidens izstrādā plānu pacelt nodokļa likmi akciju darījumos gūtai peļņai no 20% līdz 39,6% cilvēkiem, kas nopelna vairāk nekā miljonu ASV dolāru.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi kritās par 0,9%.

Baidens jau pirms tam bija ierosinājis pacelt uzņēmumu ienākuma nodokļus, lai finansētu viņa ierosinātu infrastruktūras attīstības plānu 2,3 triljonu dolāru apmērā.

Frankfurtes biržas indekss pieauga par 0,8% un Parīzes biržas indekss - par 0,9%, reaģējot uz ECB paziņoto lēmumu.

Akciju cenas Volstrītā trešdien kritās otro dienu pēc kārtas, reaģējot uz Covid-19 omikrona paveida pirmā gadījuma konstatēšanu ASV, bet citos tirgos akciju cenas pieauga.

Volstrītā tirdzniecības sesijas lielāko daļu akciju cenas bija kāpušas, bet kāpumu nomainīja kritums pēc ASV valdības paziņojuma par pirmo omikrona paveida gadījumu ASV.

"Mēs šo ainu esam redzējuši iepriekš, un domājams, ka Volstrītas virzienu turpinās noteikt ziņas par šo paveidu, līdz būs iespējams skaidri izvērtēt šo vilni," atzīmēja OANDA vecākais tirgus analītiķis Edvards Moja.

Kritās arī naftas cenas, bet ASV dolāra vērtība pret citām svarīgajām valūtām mainījās dažādos virzienos.

Āzijas un Eiropas biržās akciju cenas pieauga, tirgu dalībniekiem pagaidām nepievēršot lielu uzmanību ziņām par rekordaugstu eirozonas inflāciju.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien kritās par 1,3% līdz 34 022,04 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 1,2% līdz 4513,04 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 1,8% līdz 15 254,05 punktiem.

Britu mārciņas vērtība otrdien pieauga pret eiro un ASV dolāru pēc tam, kad Lielbritānijas parlaments atbalstīja pirmstermiņa vēlēšanu rīkošanu 12.decembrī, šādi cenšoties rast izeju no politiskā strupceļa, kas izveidojies saistībā ar valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).

Akciju cenas Volstrītā otrdien kritās, tirgiem gaidot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmumu, kas varētu nozīmēt jaunu procentlikmju pazemināšanu trešdien. Arī galvenie Eiropas biržu indeksi lielākoties saruka.

Kritums Volstrītā notika dienā, kad tirgus dalībnieki arī uzzināja jaunākos uzņēmumu peļņas rezultātus, vienlaikus gaidot FRS lēmumu.

«FTN Financial» analītiķis Kriss Lovs sacīja, ka «miegaina diena» tirgos nav neparasta dienu pirms FRS paziņojuma, bet tirgi meklē norādes par to, kas varētu būt gaidāms nākamajā FRS sanāksmē decembrī.

Londonas biržas indekss kritās, pieaugot britu mārciņas vērtībai, Franfurtes biržas indekss nedaudz saruka, bet Parīzes biržas indekss pieauga.

Naftas cenas pasaulē pirmdien pieauga pēc prognozēm par OPEC naftas ieguves apjoma samazināšanu, savukārt akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās palielinājās, jo vāji ASV ekonomikas dati vairoja cerības, ka centrālās bankas varēs piebremzēt ar procentlikmju paaugstināšanu.

Investorus ir padarījušas nervozus bažas par to, ka augošas procentlikmes, kuru mērķis ir iegrožot inflācijas kāpumu, var izraisīt ekonomikas recesiju. ANO ir aicinājusi centrālās bankas palēnināt procentlikmju paaugstināšanu, citādi tās riskēs ar pasaules iegrūšanu ilgstošā stagnācijā.

ASV ražošanas dati, kas liecina par cenu spiediena samazināšanos un pieprasījuma kāpuma palēnināšanos, palīdzēja uzlabot tirgus noskaņojumu cerībā, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) drīz varētu atteikties no agresīvas procentlikmju celšanas.

Akciju cenas Eiropas biržās pieauga, sekojot šādai tendencei Volstrītā. Volstrītas indeksi gan pieauga par vairāk nekā 2%, bet Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi palielinājās robežās no 0,2% līdz 0,8%.

Akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga, bet ASV dolāra vērtība kritās pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) pazemināja procentlikmes un deva signālu, ka paredz pagaidām atturēties no turpmākām procentlikmju izmaiņām.

ASV centrālā banka samazināja procentlikmes trešo reizi pēc kārtas. FRS vadītājs Džeroms Pauels sacīja, ka tirdzniecības kari un breksita neskaidrība ir smagi ietekmējuši biznesa investīcijas, tomēr ASV ekonomika palikusi «elastīga».

«Mēs spērām šo soli, lai palīdzētu saglabāt ASV ekonomiku stipru globālo notikumu priekšā un sniegtu kādu apdrošināšanu pret notiekošiem riskiem,» teica Pauels.

FRS Atvērtā tirgus komiteja pēc kārtējās divu dienu sanāksmes trešdien paziņoja, ka pazemina bāzes procentlikmes mērķrādītāju par 0,25 procentpunktiem līdz 1,5% - 1,75%.

Akciju cenas Volstrītā pirms šī paziņojuma maz mainījās, bet pēc tā pieauga. Indekss «Standard & Poor»s 500» pieauga par 0,3% līdz 3046,77 punktiem, sasniedzot otro rekordu trīs dienu laikā.

Eiropas un Āzijas akciju biržās ceturtdien bija kritums, bet Volstrītā akciju cenas pieauga pēc tam, kad ANO Pasaules Veselības organizācija (WHO) izsludināja starptautisko ārkārtas situāciju saistībā ar jaunā koronavīrusa infekcijas uzliesmojumu Ķīnā, bet neieteica ierobežot cilvēku pārvietošanos.

Biržu indeksi Tokijā, Parīzē, Londonā un Frankfurtē saruka par vairāk nekā 1%, turpinot pieaugt koronavīrusa infekcijas gadījumu skaitam un aizvien vairāk uzņēmumiem paziņojot par savas darbības ierobežošanu Ķīnā.

Kritās arī naftas cenas, jo tirgus dalībnieki paredz naftas pieprasījuma samazināšanos Ķīnā un pastāv risks, ka šis vīruss ietekmēs arī citas ekonomikas.

Akciju cenas Volstrītā lielu tirdzniecības sesijas daļu bija kritušās, bet noslēdza to ar pieaugumu pēc WHO paziņojuma, kurš tika uztverts kā pazīme, ka "ļaunākā gadījuma scenārijs nav aktuāls", sacīja Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs.

Bez ieteikuma ierobežot cilvēku un preču kustību WHO paziņojums "šķietami palīdzēja mazināt bažas, ka citas valstis, sevišķi lielās attīstītās ekonomikas, varētu sekot Ķīnas piemēram, arī ierobežojot cilvēku un preču kustību", teica O'Hērs.