Investors

Dividenžu ienesīgums var krietni pārsniegt depozītu augļus

Mārtiņš Apinis, 20.04.2012

Jaunākais izdevums

Laikā, kad procentu likmes ir zemas ne tikai banku kredītiem, bet arī depozītiem, kuri aizvien ir noteicošais uzkrājumu veids Latvijā, vērts paraudzīties uz biržā kotētajiem dividendes izmaksājošajiem uzņēmumiem.

Lai arī Latvijā publiskajās akciju sabiedrībās lielo akcionāru vidē tā īsti nav pieņemts peļņā dalīties ar mazākuma akcionāriem, situāciju nevarētu uzskatīt par bezcerīgu. Tiesa gan, ja ir vēlme labi pelnīt no uzņēmumu dividendēm, nepieciešamo līdzekļu apjoms ir ievērojams, taču krietni vien mazāks, nekā tad, ja būtu vēlme izdarīt kādu lielu pirkumu uz banku depozītu nesto augļu rēķina. Par samērā augstu dividenžu ienesīgumu gan Latvijas, gan pasaules mērogā, rēķinot pret uzņēmuma akciju cenu, varam uzskatīt apmēram astoņus procentus. Tādējādi, lai uz dividenžu rēķina nopelnītu, piemēram, 1000 latu gadā, nepieciešamais ieguldījums dividendes nesošajās akcijās sasniedz 12,5 tūkstošus latu.

«Manuprāt, ieguldījumi dividendes maksājošās kompānijās ir viena no iespējām, kā veidot ilgtermiņā savus uzkrājumus, un kā pozitīvs faktors šādam uzkrājuma veidam būtu jāmin regulārā naudas plūsma, ko investors saņem no šīm kompānijām dividenžu veidā, kā arī šo kompāniju dividenžu ienesīgums nereti ir ievērojami lielāks nekā ienesīgums, ko ir iespējams gūt no fiksēta ienākuma vērtspapīriem vai termiņnoguldījumiem. Protams, investoram jārēķinās, ka ieguldījums akcijās nes sev līdzi arī augstāku risku un akcijas vērtība var kristies,» vērtē Swedbank brokeris Juris Jankovskis. Viņš piebilst, ka investoram, meklējot dividendes maksājošus uzņēmumus, nebūt nav jāskatās uz tālām zemēm, jo tepat Baltijā vairāki uzņēmumi piedāvā pievilcīgu dividenžu ienesīgumu, kas nereti ir pat lielāks par ASV vai Rietumeiropas attiecīgās nozares vidējiem rādītājiem.

Saņemot dividendes, investors var izlemt, ko darīt ar dividendēm - vai nu tās reinvestēt jaunos ieguldījumos, vai izmantot kādiem citiem nolūkiem, piemēram, patēriņam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pusei valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu ienesīgums negatīvs

LETA, 02.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pusei valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu ienesīgums septembra beigās gada laikā bija negatīvs, liecina manapensija.lv publiskotā informācija.

Tostarp aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, ienesīgums 2020.gada septembra beigās bija no -17,33% līdz 3,17%, bet aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 75%, ienesīgums bija no -1,56% līdz 5,63%. Vienlaikus sabalansēto ieguldījumu plānu ienesīgums gada laikā bija no -10,15% līdz 0,46%, bet konservatīvo ieguldījumu plānu ienesīgums bija no -4,88% līdz 1,54%.

No deviņiem aktīvajiem ieguldījumu plāniem, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, negatīvs ienesīgums bija sešiem plāniem, tostarp lielāko negatīvo ienesīgumu gada laikā uzrāda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "PNB Asset Management" pārvaldītais ieguldījumu plāns "Gauja", kura ienesīgums bija -17,33%. Seko "SEB Investment Management" pārvaldītie pensiju plāni "SEB Eiropas plāns" un "SEB aktīvais plāns", kuru ienesīgums bija attiecīgi -1,87% un -0,78%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināts - Latvijā mazākās depozītu likmes Eiropā

Jānis Šķupelis, 19.09.2014

Turpmāk galerijā: Vidējā banku piedāvātā depozītu likme Eiropā 1 gada noguldījumam, % (Avots: Eiropas Centrālā banka, dati par jūlija mēnesi)

Rumānija 3.08

Foto: AFP

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Eiropas zemo depozītu likmju fona ar vēl zemākām likmēm izceļas Latvijas bankas

(Raksts papildināts ar informāciju galerijā.)

Dažus pēdējos gadus Eiropā banku depozītu ziņā varētu raksturot kā absolūti liesus gadus. Termiņnoguldījumu likmes ir smieklīgi zemas, turklāt nav īsti pamata cerēt, ka tās vidējā termiņā varētu būtiski palielināties. Tiesa gan, rekordzemu depozītu likmju ziņā uz pārējo Eiropas valstu fona izceļas Latvija – mums tās ir pašas zemākās!

Eiropas Centrālās bankas (ECB) apkopotie dati liecina, ka jūlijā vidējā banku depozītu likme par 12 mēnešu noguldījumu Latvijā bijusi vien 0,29%. Piemēram, Vācijā vidēji no bankām par gada depozītu var dabūt 0,53%, Zviedrijā – 1%, bet Apvienotajā Karalistē – 1,25%. Vēl augstākas gada depozītu likmes ir Grieķijā – vidēji 2,27%, Polijā – 2,64% un Rumānijā – 3,08%. Nedaudz augstākas nekā Latvijā noguldījumu likmes ir arī Igaunijā un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Igaunijas investors Mertens Kress: DelfinGroup ir uzticams dividenžu akciju uzņēmums

Db.lv, 30.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investoriem, kuri novērtē regulāru un biežu naudas plūsmu, kā arī pārredzamu dividenžu politiku, AS DelfinGroup ir ļoti uzticams dividenžu akciju kandidāts, secina viens no Igaunijas atpazīstamākajiem investīciju blogeriem Mertens Kress (Märten Kress).

M. Kress savā blogā norāda1, ka Baltijas biržās ir salīdzinoši maz uzņēmumu, kas maksā dividendes biežāk nekā reizi gadā, un Latvijas uzņēmums DelfinGroup ir viens no tiem. Iepriekšējos gados uzņēmums dividenžu izmaksu ir organizējis tā, lai akcionāri varētu baudīt dividendes četras līdz sešas reizes gadā. Tas veidojas tāpēc, ka DelfinGroup vienā vai vairākās daļās izmaksā gada dividendes un reizi ceturksnī veic ārkārtas dividenžu izmaksu.

Pastiprinātu interesi par DelfinGroup izraisa tas, ka no 2023. gada 22. maija līdz 2. jūnijam notiek DelfinGroup akciju publiskais akcionāru piedāvājums un tā laikā uzņēmuma akcijas tiek piedāvātas ar 10 % atlaidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kādas darbības veicamas, lai izmaksātu ārkārtas dividendes?

Andra Rubene, partnere, zvērināta advokāte, komerctiesību advokātu birojs Tark Grunte Sutkiene; Madara Melkerte, juriste, komerctiesību advokātu birojs Tark Grunte Sutkiene., 16.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gada 1. jūlijā apritēs gads, kopš Komerclikums vairs nenosaka dividenžu aprēķināšanas biežumu, tāpēc kapitālsabiedrību dalībnieki un akcionāri (1) var noteikt un aprēķināt dividendes pēc saviem ieskatiem ne tikai ikgadējā kopsapulcē, kurā apstiprina gada pārskatu un lemj par peļņas sadali. Ja sabiedrībai ir iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa, sabiedrības dalībnieki var lūgt valdi sasaukt dalībnieku sapulci, lai pieņemtu lēmumu par peļņas izlietošanu. Jāatzīmē, ka līdz 2013. gada 1. jūlijam Komerclikuma noteikumi paredzēja, ka dividendes nosakāmas un aprēķināmas tikai reizi viena kalendārā gada ietvaros.

Līdz ar 2014. gada 16. janvāra grozījumiem Komerclikumā likumdevējs ir ieviesis arī jaunas tiesību institūcijas - ārkārtas dividenžu, izmaksas tiesisko regulējumu, lai vēl vairāk atvieglotu sabiedrību īpašnieku ikdienu. Tas dod iespēju sabiedrībai paredzēt, ka dividendes var noteikt un aprēķināt arī no peļņas, kas gūta periodā pēc iepriekšējā pārskata gada beigām, proti, reizi ceturksnī. Tādējādi ir ļauts sadalīt dividendēs arī sabiedrības tekošā gada peļņu.

Ņemot vērā, ka jaunie noteikumi par ārkārtas dividendēm stāsies spēkā jau pavisam drīz – 2014. gada 1. jūlijā, šajā rakstā skaidrosim, kādas darbības veicamas sabiedrībām, kas vēlēsies tās izmaksāt jau šā gada otrajā pusē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

DelfinGroup IPO investoriem sola gan regulāru peļņu no dividendēm, gan ienākumus no akciju vērtības pieauguma ilgtermiņā

DB, 18.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu koncerns un Banknote lombardu tīkla īpašnieks AS DelfinGroup rudenī plāno sākotnējo publisko akciju piedāvājumu (IPO) un iekļaut akcijas Nasdaq Riga biržas regulētajā sarakstā.

Par potenciālajiem investoru ieguvumiem un uzņēmuma tālākajām iecerēm intervijā stāsta DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš.

Lūdzu, pastāstiet potenciālajiem investoriem, kas ir DelfinGroup un kādu mērķu sasniegšanai ir nepieciešams papildu kapitāls?

DelfinGroup ir finanšu sektora uzņēmums, kas dibināts 2009. gadā. Kompānijas darbības pamatā ir divi pīlāri – patērētāju kreditēšana un mazumtirdzniecība. Patēriņa kreditēšanas virzienu veido patēriņa aizdevumi, lombarda aizdevumi un preču nomaksas produkts „pērc tūlīt, maksā vēlāk” (buy now, pay later – BNPL). Mazumtirdzniecības jomā koncentrējamies uz lietotu preču pirkšanu un pārdošanu. Visi biznesa tiek virzieni aktīvi attīstīti gan klātienē, gan tiešsaistē tādējādi nodrošinot klientiem maksimāli elastīgas daudzkanālu pakalpojumu saņemšanas iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Akcijas ar lielām dividendēm ir interesanta alternatīva zemajām procentu likmēm

Ingus Grasis, SEB bankas Private Banking pārvaldes investīciju stratēģis, 19.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemo procentu likmju laikmets turpinās. Eiropas Centrālā banka tikko 5. jūlijā piepildīja vairums tirgus analītiķu iepriekš izteiktās prognozes un samazināja bāzes procentu likmi līdz 0.75%. Eirozonas lielāko valstu, Vācijas un Francijas, valsts obligāciju ienesīgumi turpina samazināties.

Saskaņā ar Bloomberg publicētajiem datiem, uz 12. jūliju 2 un 10 gadu obligāciju ienesīgumi Vācijas valdības obligācijām ir attiecīgi -0.024% (jā, negatīvi) un 1.24%, bet Francijas obligācijām ir 0.17% un 2.25%. Investīciju līmenim atbilstošu Eiropas uzņēmumu obligāciju ienesīgums ir nedaudz lielāks. Piemēram, 2012. gada 9. jūlijā Barclays Capital Euro- Aggregate Corporate obligāciju indeksa ienesīgums (yield-to-worst) bija 3.15%. Lai tagad potenciāli sasniegtu vēl augstāku ienesīgumu fiksēta ienākuma aktīvu klasē, ir jāizvēlas augsta riska ieguldījumi spekulatīva līmeņa uzņēmumu obligācijās vai attīstības valstu parāda vērtspapīros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Gaida, ka uzņēmumi būs dāsnāki pret saviem akcionāriem

Jānis Šķupelis, 24.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules lielāko uzņēmumu peļņai augot, tiek domāts arī par dividenžu palielināšanu. Šāda situācija joprojām var saglabāt investoru interesi par akcijām laikos, kad finanšu tirgos svārstības kļuvušas lielākas, plaukuši politiskie riski un augstāk ceļo arī etalona obligāciju ienesīgums.

Piemēram, ASV 10 gadu termiņa obligācijām tas nupat grasās pārsoļot pāri 3% atzīmei. Dažkārt dzirdamas spekulācijas, ka, obligāciju likmēm augot, no akciju tirgus varētu noplūst nauda, jo pašu drošāko fiksētā ienesīguma instrumentu alternatīvas atkal sāks izskatīties pietiekami interesanti.

Lai nu kā - šogad par savu izmaksāto dividenžu palielināšanu lemšot 71% ASV lielo publiski kotēto kompāniju un 83% Eiropas šādu uzņēmumu, paredz, piemēram, investīciju banka JPMorgan. Tiek lēsts, ka izmaksāto dividenžu apmērs uz akciju ASV S&P 500 uzņēmumiem augs par 8%, bet Euro Stoxx 50 kompānijām – par 6%. Valdot šādam fonam, dividenžu ienesīgums S&P 500 kompānijām jau pašlaik ir palielinājies līdz 2,1% atzīmei. Vēl janvārī tas atradās pie 1,8% (notikušais akciju cenu kritums šo rādītāju padarīja pievilcīgāku). Savukārt Euro Stoxx 50 akciju indeksam dividenžu ienesīgums pašlaik atrodas pie 3,8% atzīmes, kas ir visvairāk kopš 2016. gada decembra. JPMorgan arī paredz, ka šogad kopumā ASV S&P 500 kompānijas savu akciju atpirkšanai varētu tērēt 800 miljardus ASV dolāru, kas kalendārā gadā būtu jauns rekords. Tiek norādīts – ja ņem vērā arī šo faktoru, tad ASV un Eiropas akciju turēšanas ienesīgums varētu būt ap 5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Dividendes kļuvušas brangākas; tām gan tāpat var izrādīties arvien grūtāk konkurēt ar augošajām fiksētā ienesīguma likmēm.

Dividendes kļuvušas brangākas; tām gan tāpat var izrādīties arvien grūtāk konkurēt ar augošajām fiksētā ienesīguma likmēm

Investoriem pēdējo gadu laikā atmaksājies likt likmes uz akciju cenu izaugsmi. Tiesa gan, šajā tirgū iespējams pelnīt ne tikai ar uzņēmumu akciju vērtību pieaugumu. Daudzas kompānijas savus akcionārus atalgo arī ar dividendēm.

Šajā ziņā 2017. bija rekordgads - Janus Henderson Global Dividend Index apkopotie dati liecina, ka globālā mērogā uzņēmumi pērn izmaksājuši dividendes 1,3 triljonu ASV dolāru apmērā, kas ir jauns vēsturiskais maksimums un par 7,7% vairāk nekā vēl iepriekšējā gadā. Rezultātā dividenžu apmērs audzis straujākajos tempos kopš 2014. gada, kam palīdzējusi straujāka pasaules ekonomikas izaugsme un uzņēmēju pārliecības par nākotni palielināšanās. Tiek norādīts, ka sevišķi strauji audzis biznesa optimisms Āzijā un ASV.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas (ECB) jūnija sanāksme vēsturē ieies kā pirmais precedents, kad kāda no pasaulē visvarenākajām bankām nosaka negatīvas procentu likmes. ECB lēmusi eiro bāzes likmi samazināt par 10 bāzes procentpunktiem līdz 0,15% atzīmei, bet eiro depozītu likme noteikta negatīva – pie -0,1% atzīmes.

Tas nozīmē, ka turpmāk finanšu iestādēm par saviem noguldījumiem ECB, kas ir virs obligāto rezervju normas prasības, būs jāpiemaksā. Ir skaidrs tas, ka ECB sper soli ļoti netradicionālas monetārās politikas virzienā un pamatā šādas taciņas virziens ir samērā neapgūts. Tādējādi eksperti arī norāda, ka par konkrētu ietekmi pagaidām runāt ir visai grūti un paies kāds laiks, līdz tirgus dalībnieki apzinās visas no šīm negatīvajām procentu likmēm izrietošās sekas. ECB rīkoties spiež bīstami zemā inflācija reģionā, kas maijā noslīdējusi līdz 0,5% atzīmei un draud pārvērsties deflācijā.

ECB arī paziņoja, ka īstenos jaunu ilgtermiņa lētu kredītu izsniegšanas programmu bankām 400 miljardu eiro apjomā. ECB arī deva mājienus, ka finanšu iestādēm būs jāpierāda, ka šī nauda aizplūdīs privātā sektora kreditēšanai. «Var teikt, ka ECB šāva gandrīz no visiem lielgabaliem, kuri ir tās rīcībā. Pazeminātas procentu likmes un paziņots par vairākiem papildu tirgus atbalsta pasākumiem un tālākiem plāniem. ECB saglabāja solījumu procentu likmes pašreizējā līmenī turēt ilgāku laiku, lai gan pazudusi sadaļa par «vēl zemāku līmeni». Tas liecina par to, ka, lai arī vārdos tiek solīta arī turpmāka rīcība nepieciešamības gadījumā, domās ir cerība, ka rīkoties vēl vairāk varbūt nevajadzēs. ECB joprojām ir nobažījusies par riskiem, kuri apdraud ekonomikas izaugsmi. Pirmā ceturkšņa izaugsme bija 0,2% apmērā (salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni), un pašreizējie dati rāda, ka otrā ceturkšņa izaugsme arī būšot mērena. ECB domā, ka šodienas lēmumu sekas naudas tirgū būs redzamas nekavējoties, bet reālā ekonomika sekas izjutīšot vēlāk – varot paiet trīs līdz četri ceturkšņi. ECB ar šiem pasākumiem nepieliek punktu un ir gatava rīkoties tālāk, ja tas būs nepieciešams,» sanāksmes iznākumu rezumē SEB bankas Finanšu tirgus pakalpojumu nodaļas vadītājs Andis Lāriņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Depozīti atgriezušies finanšu dienaskārtībā. Kā rīkoties?

Leonīds Bološko, AS “Rietumu Banka” biznesa attīstības nodaļas vadītājs, 20.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Depozīti un kredīti ir banku sektora fundamentālie pakalpojumi – tie faktiski ir banku sektora izveides pamatos, proti, vēsturiski cilvēki bankām uzticēja brīvos līdzekļus, un bankas tos aizdeva kredītos tirgotājiem vai ražotājiem.

Pārsteidzoši, ka pēdējo desmit gadu laikā depozīti faktiski vispār nav bijuši finanšu pārvaldības dienaskārtībā. Tas tādēļ, ka pēc pasaules 2008. gada finanšu krīzes pasaules vadošās centrālās bankas īstenoja monetāro politiku, veicinot līdzekļu pieejamību tirgū un bāzes procentu likmes ilgu laiku bija nulles līmenī vai pat zem tā. Piemēram, Eiropas centrālā bankas (ECB) bāzes depozītu likme bija 0.00% jau no 2012. gada un tad 2014. gadā tā palika negatīva. Īsumā, nauda bija brīvi pieejama un depozīti – bezjēdzīgi.

Šobrīd vairs tā nav un depozīti ir atgriezušies ar vērā ņemamām ienesīguma likmēm, turklāt, ir īpaši zema riska finanšu instruments. Un ienesīgi finanšu instrumenti ar īpaši zemu risku pasaules tirgū ierastos apstākļos parasti nepastāv – tātad šī ir patiesi unikāla situācija un iespēja. Taču tāpat kā jebkurš finanšu produkts, arī depozīti rada jautājumus par stratēģiju – ko man darīt? Vai ieguldīt tagad vai varbūt gaidīt, kad likmes pieaugs vēl? Vai es nokavēšu, ja gaidīšu?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Saprātīgas gaidas par akciju tirgus ienesīgumu

Ingus Grasis, SEB bankas Private Banking pārvaldes investīciju stratēģis, 01.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja šodien esmu pieņēmis stratēģisku lēmumu veikt ilgtermiņa ieguldījumus akciju tirgū, investējot daļu sava portfeļa, piemērām, augsti diversificētā akciju ieguldījumu fondā, kāds būtu vidējais sagaidāmais ienesīgums gadā, ar kuru varu saprātīgi rēķināties nākamo 10 gadu laikā? Šis nav triviāls jautājums, jo atšķirības pāris procentu punktu apmērā atstātu nozīmīgu ietekmi uz portfeļa gala vērtību termiņa beigās. Piemēram, izvēles cena starp sagaidāmo gada ienesīgumu 8% vai 10% ir papildus 43.5 eiro pēc desmit gadiem uz katriem sākotnēji ieguldītiem 100 eiro.

Lai iegūtu sākotnējo atskaites punktu ilgtermiņa sagaidāmā ienesīguma līmenim, varētu izmantot akciju tirgus vēsturiski sasniegtos ienesīguma rādītājus. Piemēram, ASV lielāko publisko uzņēmumu akciju tirgus indekss S&P 500 kopējais gada ienesīgums iepriekšējo 5 gadu laikā ir sasniedzis 18.4%, iepriekšējo 10 gadu laikā 7.8%, bet 25 gadu laikā 9.8% (skatīt 1. attēlu). Jāatzīst gan, ka šāda vienkārša vēsturisko datu analīze daudz nepalīdz, jo atšķirības dažādu laika periodu ienesīgumos ir ievērojamas.

1. attēls. ASV akciju tirgus indeksa S&P 500 vēsturiskie iepriekšējo periodu ienesīguma un riska rādītāji uz 31/05/2014

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas 2005. gadā izveidotā dzērienu iepakojumu depozītu sistēma pēc uzbūves ir tuva Latvijas Saeimā iesniegtajam likumprojektam par depozītu sistēmas izveidi un parāda, ka tā nomāc atkritumu šķirošanu

Šādu secinājumu var izdarīt pēc Igaunijas depozīta sistēmas operatora Eesti Pandipakend valdes locekļa, ģenerālmenedžera Kaupo

Karbas (Kaupo Karba) uzstāšanās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas Vides un klimata apakškomisijas kopsēdē. Igauņu speciālists Latvijas deputātiem apstiprināja, ka depozītu sistēma Igaunijā apgūst ne vairāk par 10% no visa iepakojuma valstī, kā

arī atzina, ka Igaunijas sabiedrībā šobrīd ir plašas diskusijas par atkritumu šķirošanas nepieciešamību, jo depozītu sistēma nenodrošina Eiropas Savienības normu izpildi.

Izglīto sabiedrību

Stāsts par depozītu sistēmu Igaunijā, kur kopš 2005. gada ir izvietoti simtiem taras pieņemšanas automātu, ir praktiski identisks

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Dažiem būs labums, ja bruņosies un pakaros

Jānis Šķupelis, 08.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palielinoties kara iespējamībai Tuvajos Austrumos, šobrīd daudz tiek spriests par to, kā negatīvāks notikumu attīstības scenārijs varētu iespaidot dažādu aktīvu cenu.

Ne visiem šādos laikos gan klāsies slikti. Ja spriedze pieaug, tad labāki laiki var gaidīt tos Rietumvalstu uzņēmumus, kuru bizness saistīts ar ieroču un cita veida militārā aprīkojuma ražošanu. Pasaules ģeopolitika tradicionāli nekad nav pilnībā mierīga, un šobrīd, šķiet, drīzāk turpina plaukt labs fons tam, lai valstis turpinātu piedalīties krietni aktīvākā bruņošanās sacensībā.

Augošas ģeopolitiskās neskaidrības apstākļos militārie tēriņi mēdz palielināties, un eksperti lēš, ka šajā ziņā šis gads varētu nebūt izņēmums. Proti, ja zobenu asina un savus militāros budžetus audzē kaimiņš, tad loģisks solis mēdz būt tas, ka tev arī - gribi to vai ne - tas ir jādara. Katrā ziņā pēdējā laikā daudzas pasaules valdības dod visai skaidrus mājienus par militāro tēriņu palielināšanu. Turklāt lielā daļā gadījumu šāds process no plāniem pārgājis uz reāliem darbiem.Eksperti piebilst, ka lielas investīcijas var plūst militārajām vajadzībām pielāgotā mākslīgā intelekta izstrādē un arvien gudrāku dronu armijas radīšanā. Ir spekulācijas, ka ASV mēģinās panākt savas valsts tradicionālo tehnoloģiju līderu iesaistīšanos aizsardzības stiprināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Patēriņa cenu kāpums un zemās likmes liek domāt par alternatīvām

Mārtiņš Apinis, 24.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzi no iedzīvotājiem saskaras ar jautājumu - kur investēt pašreizējos apstākļos, kad depozītu procentu likmes atkal ir rekordzemā līmenī un nepavisam nav pievilcīgas, norāda Mandatum Life Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Pauls Luka (Paul Lukka).

«Līdz ar pašreizējiem eirozonas izaicinājumiem visai ekonomikai un arī bankām ir nepieciešams atbalsts un ekonomiskās aktivitātes stimulēšana. Eiropas centrālā banka (ECB) ir veikusi vairākus pasākumus, lai nodrošinātu banku finansiālās vajadzības. ECB pagājušajā gadā ir arī divreiz pazeminājusi refinansēšanas likmes līdz 1%. Šogad mēs sagaidām, ka Eiropas centrālā banka turpinās pazemināt likmes, jo inflācija nav galvenais šī gada problēmjautājums, ja ekonomika turpinās stagnēt. Šādos apstākļos ir iespējams, ka arī depozītu likmes turpinās kristies,» komentē Mandatum Life eksperts. Viņš vērš uzmanību uz faktu, ka lielāko banku depozītu likmes šodien ir zem 2% un inflācija pagājušajā gadā bija 4%. Iespējams, ka inflācijas spiediens šogad kādā brīdī atslābs, bet tā katrā ziņā būs augstāka par depozītu procentu likmēm, līdz ar to reālā depozītu atdeve ir negatīva. Citiem vārdiem sakot, nauda zaudē tās vērtību, pirktspēja samazinās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Procentlikmes Eiropā sasniedz arvien jaunus rekordzemus līmeņus, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tirgus dalībniekiem turpinot likt likmes uz to, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) kādā brīdī sāks masveidā uzpirkt Eiropas valdību emitētās obligācijas, šo parāda vērtspapīru ienesīgumu turpina strauji dzīt arvien zemāk. Šonedēļ, piemēram, Spānijas 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums pirmo reizi vēsturē sarucis zem 2% atzīmes.

Tāpat līdz jaunam rekordista līmenim samazinājies Itālijas, Francijas, Īrijas, Austrijas un Beļģijas garāka termiņa parāda vērtspapīru ienesīgums. Tikmēr Vācijas 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums šo otrdien atradās pie 0,77% atzīmes, kas arī ir vien sprīža attālumā no jauna visu laiku zemākā punkta. Šāds obligāciju ienesīguma kritums liek domāt – ir iesakņojies pieņēmums, ka vēl agresīvāki eiro drukāšanas pasākumi no ECB puses ir neizbēgami.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pensiju fondi saglabājuši pozitīvu ienesīgumu

Žanete Hāka, 29.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pensiju fondi šā gada pirmajos trīs ceturkšņos ir saglabājuši pozitīvu ienesīgumu gan valsts fondēto pensiju, gan privāto pensiju fondiem, kaut arī pasaules finanšu tirgos bijušas ļoti būtiskas svārstības, ziņo Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Pensiju fondu apskats par 2015. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem.

Pirmā ceturkšņa straujajam cenu pieaugumam attīstīto valstu akciju tirgos ir sekojuši cenu kritumi nākamajos divos ceturkšņos. «Tomēr nevajadzētu pārspīlēt viena vai divu ceturkšņu ietekmi uz valsts fondēto pensiju shēmas darbību. Maratona skrējējus nevērtē pēc tā, kā viņi skrien 100 metru sprintu,» norāda LKA Pensiju fondu apskata autori.

Visu 2.līmeņa plānu vidējais ienesīgums kopš 2015. gada sākuma sasniedz 0,28%. Aktīvo un sabalansēto plānu vērtības, atbilstoši augstākam riska līmenim, ir bijušas pakļautas daudz straujākām svārstībām, tādēļ konservatīvo plānu vidējais ienesīgums kopš gada sākuma bijis 0,75%, aktīvo plānu – 0,13%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan Latvijas valsts fondēto pensiju shēmas plāni, gan privātie pensiju fondi saviem dalībniekiem spējuši nodrošināt būtisku ieguldījumu atdevi vidēji 3-4% apmērā.

Gada trešajā ceturksnī augstāku ienesīgumu ir nodrošinājuši sabalansētie un aktīvie pensiju plāni, kas vairāk līdzekļu iegulda akciju tirgos, liecina jaunākais Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Pensiju fondu apskats.

Valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātie līdzekļi palielinās, pieaug gan dalībnieku iemaksas, gan ieguldījumu peļņa, ko nodrošina pensiju pārvadītāji. 2016. gada 3. ceturksnī uzkrāto līdzekļu apjoms palielinājies par 136 miljoniem, no kā 101 miljons eiro ir iemaksas, bet 35 miljoni eiro – tīrais investīciju rezultāts (no kā atskaitīti visi ar līdzekļu pārvaldīšanu saistītie izdevumi). Kopumā 2.pensiju līmenī ir uzkrāti 2,647 miljardus eiro. No tiem 2,2 miljardus veido dalībnieku veiktās iemaksas, bet 432 miljonus – fondu pārvaldītāju nodrošinātā peļņa 2. līmeņa pensiju sistēmas dalībniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielāku uzmanību vērts pievērst dividenžu maksātājiem

Brīdis, kad akciju tirgus sasniedz aizvien jaunus rekordus, taču ekonomiskie faktori kļūst nepārliecinošāki, ir ļoti nozīmīgs, lai aizvien lielāku uzmanību pievērstu investīciju stratēģiju izvēlei. Attiecībā uz investīciju stratēģijas veidošanu šis brīdis ir svarīgs arī tāpēc, ka vispārējā investīciju mikroklimata veidošanā aizvien lielāka nozīme ir centrālo banku īstenotajiem tautsaimniecības stimulēšanas kvantitatīvajiem pasākumiem.

Tie pamatā ir saistīti ar bāzes procentu likmju izmaiņām, kuras iepriekšējos gados tika samazinātas līdz minimumam un ekonomikas pieauguma stimulēšanai ASV un Japānā plaši sāka īstenot parāda vērtspapīru uzpirkšanas kampaņas, lai vēl vairāk stimulētu ilgtermiņa aizdevuma likmju samazināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot līdzekļus akcijās ar lieliem dividenžu maksājumiem, investors gūs regulārus un pievilcīgus ienākumus tā vietā, lai censtos nopelnīt no akciju cenu svārstībām.

Ieguldot akcijās, investori var cerēt uz dividenžu izmaksu, ja kādas konkrētās kompānijas vadība tā lemj sadalīt peļņu. Pašalik ekonomika bremzējusies, bet akciju investoriem šis gads pēc vēlīnā rudens depresijas sācies ar pamatīgu orģiju. Daži nozares eksperti izsaka pieņēmumus, ka ceļš uz priekšu riska vērtspapīriem kādā brīdī kļūs bedraināks. Ja tā būs, tad atkal labāk var sākt izkatīties stabilo dividenžu maksātāji.

Pašlaik atkal sācis izskatīties, ka procentlikmju palielināšanās process varētu paņemt pauzi. Ja šāds rekordzemo un pat negatīvo procentlikmju laikmets ieilgst, ieguldījumi kompāniju, kas stabili maksājušas dividendes un kuru finansiālā situācija ir stabila, akcijās neizkatās diez ko slikti. Savukārt laikos, kad centrālo banku procentlimes pieaug, dividenžu maksātāju akcijām bieži iet sliktāk. Tad investoriem nav tik lielas vēlmes meklēt ienesīgumu šādās akcijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Dividenžu izmaksas ziņā Latvija nav konkurētspējīga ar lielāko daļu Eiropas

Jānis Rancāns, 25.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dividenžu sadales un izmaksāšanas kārtības aspektā Latvija nav konkurētspējīga ar daudzām Eiropas Savienības valstīm. Tāpēc, sakārtojot normatīvos aktus, kas regulē dividenžu izmaksu un to aplikšanu ar iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN), ir iespējams būtiski palielināt valsts budžeta ieņēmumus.

Tā uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).

LDDK norāda, ka dividenžu izmaksas un aplikšanas kārtības sakārtošana ir tikai viens no piemēriem, kur, ieviešot atbilstošu regulējumu, sistēma var dot pienesumu valsts budžetā. Šobrīd, lai sadalītu dividendes, uzņēmējam uzreiz jānomaksā 10% no lēmumā par peļņas sadali minētās summas, kaut gan dividendes parasti tiek maksātas pa daļām, skaidroja LTRK nodokļu un nodevu eksperte Lienīte Caune.

Ja raugās uz dividenžu sadales un izmaksāšanas kārtību, tad Latvijas uzņēmējdarbības vide nav konkurētspējīga ar 19 citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, tostarp Igauniju un Lietuvu, uzsver LTRK. Tā kā šajās valstīs uzņēmējdarbības vide nodokļu jomā ir pievilcīgāka, uzņēmēji izvēlas nodibināt uzņēmumu kādā citā valstī un izmaksāt dividendes caur šo kompāniju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Dividenžu apjoms pasaulē pērn sasniedzis rekordaugstu līmeni

LETA--BBC, 17.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akcionāriem izmaksāto dividenžu apjoms pasaulē pērn veidoja 1,17 triljonus ASV dolāru (1,03 triljonus eiro), kas ir par 11% vairāk nekā 2013.gadā, liecina starptautiskās investīciju kompānijas Henderson Global Investors apkopotā informācija.

Tādējādi dividenžu apjoms pasaulē pērn sasniedzis visu laiku augstāko līmeni.

Apkopotā informācija liecina, ka dividenžu apjoms pagājušajā gadā visstraujāk pieaudzis ASV akciju biržā kotētajos uzņēmumos, kur tas veidojis 52 miljardus dolāru.

Savukārt dividenžu apjoms attīstības tirgos pērn piedzīvojis kritumu par 12%, bet Eiropā tas palielinājies par 12%.

Henderson Global Investors norāda, ka kopš 2009.gada dividenžu apjoms pasaulē palielinājies par 60%, ievērojami pārsniedzot inflāciju un valstu ekonomisko izaugsmi.

Prognozes gan liecina, ka dividenžu apjoms pasaulē šogad pieaugs vien par 1%, ņemot vērā naftas cenu kritumu un pasaules ekonomikas izaugsmes tempa palēnināšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvijā bankām nav pamata klientiem piemērot negatīvas vai nulles depozītu procentu likmes

Artis Bērziņš, AS BIGBANK Latvijas filiāles vadītājs, 22.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas mediju dienaskārtībā nesen apspriesta iespējamība, ka bankas klientiem varētu piemērot negatīvas depozītu procentu likmes. Šajā kontekstā BIGBANK uzskata, ka Latvijā komercbankām nav pamata saviem klientiem piemērot īpaši zemas, nulles vai pat negatīvas depozītu procentu likmes. Latvijas komercbanku darbības rezultāti, kas uzrāda vairāk nekā 100 miljonu peļņu šī gada pirmajos trīs mēnešos, kā arī banku ieņēmumu struktūra nevar radīt pamatu, lai no klientiem sāktu prasīt samaksu par depozītu noguldījumiem.

Eiropas Centrālās bankas politika, nosakot vēsturiski sevišķi zemas finansēšanas procentu likmes, ir vērsta uz to, lai veicinātu kreditēšanu, nevis, lai bankas ieviestu negatīvas procentu likmes privātpersonu uzkrājumiem. BIGBANK uzskata, ka šāda pieeja, ja kāda banka to ievieš vai nopietni apsver, nav godīga un klientiem, tostarp Latvijā, būtu vairāk jāprasa no savām bankām. Pat ar zemu naudas līdzekļu cenu Eiropā Latvijā depozītu likmes var būt 0,5-1,5% apmērā, kas arī nav daudz, taču vismaz nedaudz atsver inflāciju.

Domāju, ka Latvijas konkurences uzraugiem būtu vērts pievērst uzmanību Latvijas vadošo komercbanku īstenotajai depozītu likmju politikai, lai novērstu iespēju, ka lielās komercbankas izmanto savu tirgus varu un klientiem kolektīvi uzspiež sevišķi zemas depozītu likmes. Brīvas konkurences apstākļos depozītu likmēm Latvijā nav pamata būt nulles līmenī vai tuvu nullei, nemaz nerunājot par negatīvām procentu likmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tie, kas interesējās par investīcijām, jaunu biznesa veidošanu vai uzņēmumu iegādi, visdrīzāk sociālajos tīklos būs noskatījušies vismaz kādu no biznesa konsultantes un influenceres Kodijas Sančesas (Codie Sanchez) atraktīvajiem video.

Piemēram, Youtube platformā viņai jau ir vairāk nekā 656 tūkstoši abonentu. Viens no viņas ieteikumiem ir – investējiet garlaicīgos, bet stabilos uzņēmumos, kas spēj ģenerēt pastāvīgu naudas plūsmu. Īpaši, ja ir iespējams šādu biznesu iegādāties ar atlaidi. Tie ir uzņēmumi, kas “dēj zelta olas”.

Šķiet, ka šo stāstu šobrīd varam attiecināt arī uz AS “DelfinGroup” akcionāru – SIA “L24 Finance” un SIA “EC finance” – publiski izteikto akciju piedāvājumu. Kopumā tiek piedāvāti 4,66 miljoni “DelfinGroup” akciju ar 10 % atlaidi.

Stabils un sakārtots bizness

“DelfinGroup” biznesu veido trīs galvenie balsti, kas ļoti veiksmīgi cits citu papildina – lombardi, patēriņa kreditēšana un lietotu preču tirdzniecība. Lombardu biznesā “DelfinGroup” ir līderis ar vairāk nekā 90 filiālēm visā Latvijā. Vispelnošākais biznesa virziens ir patēriņa kreditēšana, kas, pēc normatīvās vides sakārtošanas pirms dažiem gadiem, gadu no gada piedzīvo stabilu augšupeju. Savukārt lietotu un mazlietotu preču tirdzniecība ir viens no svarīgiem zaļās jeb aprites ekonomikas elementiem, un arī šim biznesa segmentam ilgtermiņā var prognozēt tālāku izaugsmi. Visai iespaidīgs Latvijas mērogiem ir arī “DelfinGroup” kopējais reģistrēto klientu skaits, kas pārsniedz 400 000.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pievilcīgi uzņēmumi, kuros izdevīgi ieguldīt augsto dividenžu dēļ

Žanete Hāka, 04.10.2013

1. FirstEnergy

Dividendes ienesīgums: 6%

Dividendes lielums: 2,2 ASV dolāri

Akcijas cena: 36,93 ASV dolāri

P/E rādītājs: 12,1

Uzņēmuma tirgus vērtība ir 15,4 miljardi ASV dolāru un plānots, ka uzņēmums saviem akcionāriem dividendēs izmaksās 73% no ienākumiem. Analītiķi paredz, ka akcijas cena varētu atkal pieaugt līdz 40,03 dolāriem.

Foto: AFP/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju indeksā Standard&Poor’s 500 iekļauto uzņēmumu skaits, kas maksā dividendes, patlaban sasniedzis 15 gadu augstāko līmeni. Pēc FactSet apkopotajiem datiem, tikai nedaudz virs 80 kompānijām indeksā nemaksā dividendes.

Tādējādi pēdējā laikā dividenžu maksāšana kļuvusi par pievilcīgu dažāda lieluma uzņēmumiem. Tiesa gan, ne visas dividendes ir apjomīgas. No indeksā iekļautajiem 500 uzņēmumiem 99 maksā dividendes ar vismaz 3% ienesīgumu salīdzinājumā ar ASV valdības desmitgadu parādzīmju ienesīgumu 2,66% apmērā. Turklāt parādzīmju ienesīgums šajā gadījumā ir garantēts, savukārt šo uzņēmumu akcijas cenu prognozes liecina par pieaugumu, tādējādi akcionāriem nodrošinot vēl papildus peļņu, ko vēl palielina dividenžu maksājumi.

Daži uzņēmumi, piemēram, ConocoPhilips, var atļauties maksāt investoriem dividendes ar 3,9% ienesīgumu, un tā dividendes apjoms ir starp augstākajiem S&P 500 indeksā, turklāt uzņēmums var atļauties maksāt vēl lielākas dividendēs, jo ir starp pelnošākajiem uzņēmumiem valstī. Pārsteidzošā kārtā dažas kompānijas maksā dividendes arī zaudējot naudu. Piemēram, Windstream, kuru dividenžu ienesīgums ir 12%, izmaksāto dividenžu apjoms vairāk nekā divreiz pārsniedz tās ienesīgumu. Tiesa gan, šāda kombinācija ilgtermiņā nav uzturama, īpaši, ja ekonomika atkal piedzīvo kritumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu koncerna AS DelfinGroup 3. septembra akcionāru sapulcē apstiprināti pirmā pusgada rezultāti un par 2021. gada otro ceturksni dividendēs nolemts izmaksāt 431 tūkstoti eiro jeb 0,011 eiro par katru akciju.

Līdz ar šo izmaksu šogad līdz septembra beigām dividendēs kopumā būs izmaksāti vairāk nekā 3,2 miljoni eiro jeb 0,08 eiro par katru akciju. Par otrā ceturkšņa rezultātiem dividenžu izmaksu paredzēts veikt līdz 30. septembrim.

“DelfinGroup turpināja uzrādīt stabilu izaugsmi visos pamatdarbības segmentos arī 2021. gada otrajā ceturksnī – gan patēriņa kreditēšanā un lombarda aizdevumu segmentā, gan lietoto preču tirdzniecības jomā. Priecē tas, ka uzņēmuma izaugsme notiek atbilstoši prognozēm un 2022. un 2024. gada noteiktajiem koncerna finanšu un ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Jau ilgstoši esam viens no uzņēmumiem, kas maksā regulāras dividendes. Pēc plānotā IPO Nasdaq Rīga biržā būsim arī viens no retajiem Baltijas biržas uzņēmumiem, kas katru ceturksni plāno izmaksāt vērā ņemamas dividendes saviem akcionāriem. Regulāra dividenžu izmaksa ir stratēģisks DelfinGroup lēmums, rēķinoties ar to, ka šāda uzņēmuma ilgtermiņa politika būs pievilcīga arī jaunajiem akcionāriem pēc akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) veikšanas Nasdaq Riga biržā,” komentē AS DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru