Divu platumu sliežu ceļu vienlaicīga koordinēšana nav neiespējamā misija 

Īstenojot «Rail Baltica» projektu, Baltijā, tostarp arī Latvijā tiks savienoti divu platumu sliežu ceļi – Baltijā esošais 1520 mm sliežu ceļš ar pārējās Eiropas 1435 mm sliežu ceļu.

Lelde Petrāne, 2019. gada 12. septembris plkst. 15:51

Attēls: Publicitātes

Baltijas valstis nav pirmais gadījums, kad tiek savienoti divu platumu sliežu ceļi. Spānijā šāds risinājums darbojas jau vairākus desmitus gadu, un tas ir bijis veiksmīgs, VAS «Latvijas dzelzceļš» konferencē «Globālās transporta kustības izaicinājumi» sacīja Spānijas uzņēmuma ADIF starptautisko attiecību direktora vietnieks Hoakins Himenezs Otero. Pat ja šāda divu platumu savienošana šķiet ļoti sarežģīta, to ir iespējams izdarīt, un tas dod ieguvumus gan iedzīvotājiem, gan ekonomikai.

Kā piemēru viņš minēja pasažieru skaita palielināšanos, kas sākuši izmantot dzelzceļu kā galveno pārvietošanās veidu, nemaz nenojaušot, kurā brīdī brauciena laikā ir notikusi pārslēgšanās no viena platuma sliežu ceļa uz otru.

«Mēs varam no Parīzes un Luksemburgas aizbraukt uz Spāniju, kur ir cits sliežu platums. Var strādāt kopā, lai situāciju, kur ir dažādi sliežu ceļu platumi, risinātu,» uzsvēra Otero.

Tam, kā ātrvilcienu ieviešana ir krasi mainījusi mobilitātes iespējas, labs piemērs esot Ķīna. Uzlabojoties valsts ekonomikai, iedzīvotāji arvien vairāk no laukiem pārcēlās uz pilsētām, un kā galvenais transporta veids tika izvēlēts dzelzceļš, kas ir gan lētāks, gan arī ātrāks. Jau sākotnēji bija jāsaskaras ar ievērojamu pasažieru plūsmas pieaugumu, stāstīja Šanhajas Starptautisko pētījumu institūta Eiropas pētījumu centra direktora vietniece Dzjina Luna.

Ieviešot ātrvilcienu līnijas, tika uzlabotas ne vien mobilitātes iespējas, bet arī tika noregulēta pasažieru plūsma.

Lai realizētu globālo stratēģiju transporta un infrastruktūras jomā, nozīmīga ir valsts pārvaldes iesaiste, uzsvēra eksperte. Kā piemēru viņa minēja vairākus Ķīnas īstenotos sadarbības projektus Eiropā - Serbijā, Melnkalnē, Ungārijā un Horvātijā.

Tāpat Ķīna saskata potenciālu jauniem kravu maršrutiem uz Eiropu, kas tiek dēvēti par Ķīnas-Eiropas ekspresi. Patlaban darbojas vairāk nekā 65 līnijas, kas no 59 Ķīnas pilsētām kravas ved uz Eiropu, sasniedzot gandrīz 50 pilsētas 15 Eiropas valstīs. Kravu pārvadājumu organizēšanā ir savi izaicinājumi – gan nelīdzsvarotā Ķīnas reģionu attīstība, dažādās likumdošanas normas Ķīnā un Eiropā, dabas resursu un cilvēkresursu nelietderīga izmantošana, līnijām savstarpēji pārklājoties, minēja Dz. Luna.

Viens no sadarbības partneriem pēdējos gados dzelzceļa kravu pārvadājumos ir Latvija, uzsvēra eksperte. «Latvija ir ļoti svarīgs transporta mezgls Ķīnas sadarbībai ar Eiropu. Mēs ceram, ka būs papildu iespēja sadarboties ar Latviju,» piebilda Dz. Luna.

Konference «Globālās transporta kustības izaicinājumi» Rīgā tiek organizēta sesto gadu pēc kārtas.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2019. gada 07. augusts plkst. 11:40

SIA «Eiropas dzelzceļa līnijas» izsludinājusi iepirkumu par Rail Baltica kravu pārkraušanas termināļa...

2019. gada 31. jūlijs plkst. 11:25

Satiksmes ministrija (SM) kā SIA «Eiropas dzelzceļa līnijas» (EDzL) akcionārs EDzL valdes priekšsēdētāja...

2019. gada 08. jūlijs plkst. 13:08

Rail Baltica kopuzņēmums RB Rail AS izsludina būvprojektēšanas un autoruzraudzības pakalpojumu...

2019. gada 05. jūlijs plkst. 16:02

Francijas, Vācijas, Spānijas un Latvijas uzņēmumi parakstījuši divus līgumus par 123 kilometrus...

2019. gada 01. jūlijs plkst. 15:51

Anniņmuižas biedrība Riga Annenhof publiskojusi dzelzceļa projekta Rail Baltica plānojumu, akcentējot...

Nepalaid garām

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

Izdevniecība Dienas bizness ar 12.novembri izdod iknedēļas biznesa žurnālu, kas aizstās laikrakstu...

«Man šķiet, ka šobrīd Baltija ir pats caurspīdīgākais finanšu tirgus dalībnieks visā...

Savu eko māju no salmu paneļiem Raiskuma pagastā būvē arī latviešu modele...

100 straujāk augošie uzņēmumi Latvijā pagājušajā gadā apgrozījuši 335,92 milj. eiro, un...

Viena kleita Andele Mandele kustības piekritēju rokās mēdz nomainīt pat piecas saimnieces...

No šīs sadaļas
2019. gada 12. septembris plkst. 9:46

Atļauju atsākt izmantot aviolainerus «Boeing 737 MAX» regulatori varētu piešķirt pakāpeniski,...

2019. gada 11. septembris plkst. 17:53

Lidostā «Rīga» trešdien piezemējās NATO agrīnās brīdināšanas un kontroles sistēmas jeb AWACS...

2019. gada 11. septembris plkst. 17:02

AS «Pasažieru vilciens» un Čehijas uzņēmuma «Škoda Vagonka» ("Škoda") pārstāvji, šodien...

2019. gada 11. septembris plkst. 13:42

Latvijas lidsabiedrība airBaltic veiksmīgi aizvadījusi Latvijas Civilās aviācijas aģentūras...

2019. gada 11. septembris plkst. 9:28

Pieaugot elektrisko skrejriteņu popularitātei un ar tiem saistītajiem negadījumiem, Satiksmes ministrija...

2019. gada 10. septembris plkst. 16:30

Otrdien Administratīvā rajona tiesa noraidīja Rīgas pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību...

2019. gada 10. septembris plkst. 12:38

Lielbritānijas nacionālā aviokompānija «British Airways» arī otrdien atcēlusi gandrīz visus...

2019. gada 10. septembris plkst. 6:59

Līdz šā gada 10. oktobrim ir pagarināta pieteikšanās sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas...

2019. gada 10. septembris plkst. 6:21

Latvijas nacionālā aviokompānija «airBaltic, kas pēc tās kreditētāju «Latvijas krājbankas»...

2019. gada 09. septembris plkst. 13:35

Aptuveni 13 000 finanšu grūtībās nonākušās Francijas otras lielākās aviokompānijas «Aigle...