Jaunākais izdevums

Steigā īstenotajā projektā iesaistītajām pusēm problēmu netrūkst; nav izslēgta tiesvedība par 2,2 milj. eiro soda naudu, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Viens no lielākajiem šī projekta izaicinājumiem ir īsais laiks, ‒ tā 2014. gada februārī jau pēc 22 milj. eiro vērtā līguma noslēgšanas ar VAS Pasažieru vilciens (PV) par 19 dīzeļvilcienu vagonu modernizāciju norādīja izpildītāja, pilnsabiedrības DMU vilcieni (DMU) pārstāvji. AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca (RVR), AS Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) un AS VRC Zasulauks kopdarbība gan neveicās tik raiti, kā plānots, un pēdējais vilciens ekspluatācijā tika nodots nevis 2015. gada beigās, bet deviņus mēnešus vēlāk.

Par termiņu kavējumiem PV piemēroja DMU līgumsodu 2,2 milj. eiro apmērā. Tie ir 10% no pasūtījuma summas un aptuvenais skaitlis, par kādu līguma cena pieauga salīdzinājumā ar PV sākotnēji iecerēto. DB jau vēstījis, ka par darījumu informētie neoficiāli norādījuši, ka iesaistītās puses apzinājušās ‒ nav reāli darbus paveikt divos gados. Tā kā pasūtītājs uzstājis uz soda naudu iekļaušanu līgumā, darījuma vērtība pieaugusi no 20 milj. eiro līdz 22 milj. eiro. Tagad no pasākumā iesaistīto teiktā izriet, ka izpildītājs nejūtas vainīgs par kavēšanos un apcer tiesvedību ar pasūtītāju. Iepriekš satiksmes ministrs Uldis Augulis projektu nodēvējis par neizdevušos eksperimentu, bet valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš pieļāva, ka, visticamāk, jau projektu uzsākot, laika tā izpildei bijis par maz.

Visu rakstu Dīzeļvilcienu modernizācijas miljonu rūgtā pēcgarša lasiet 25. novembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Pasažieru vilciens" izbeidzis pagājušā gada maijā izsludināto iepirkumu par astoņu jaunu dīzeļvilcienu iegādi, pavēstīja kompānijas pārstāvji.

Projekts pārtraukts, ņemot vērā, ka Eiropas Komisijas (EK) institūcijas neatbalstīja finansējuma pārdali projektam "Pasažieru dīzeļvilcienu ritošā sastāva modernizācija", kā arī jaunu dīzeļvilcienu iegādei netika piešķirts finansējums no valsts budžeta.

Iepirkums par astoņu jaunu dīzeļvilcienu piegādi tika sākts, lai aizstātu "Pasažieru vilciena" rīcībā esošos "DR1A" modeļa vilcienus ar "Zvezda" dzinējiem.

Iepriekš "Pasažieru vilciena" izstrādātais neelektrificēto līniju biznesa modelis paredzēja pakāpenisku visu dīzeļvilcienu parka nomaiņu laika posmā no 2022. līdz 2034.gadam, sākotnēji iegādājoties astoņus jaunus dīzeļvilcienus, lai pēc iespējas ātrāk varētu aizstāt "DR1A" modeļa vilcienus, kam sekotu jaunu akumulatora vilcienu un bimodālu vilcienu iegāde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Sāk kriminālprocesu saistībā ar 22 miljonu eiro vērto dīzeļvilcienu modernizācijas projektu

LETA, 31.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde sākusi kriminālprocesu saistībā AS Pasažieru vilciens (PV) 22 miljonu eiro vērto sešu dīzeļvilcienu sastāvu modernizācijas projektu, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums Panorāma.

Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde augustā sāka resorisko pārbaudi par PV projektu, taču oktobrī ierosināts kriminālprocess par noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā un noziedzīgu nodarījumu pret īpašumu, raidījumam Panorāma apstiprināja Valsts policijas pārstāvji.

Šāds solis sperts, ņemot vērā, ka resoriskajā pārbaudē nav iespējas iegūt visu nepieciešamo informāciju, piemēram, bankas dokumentus.

PV gan vēl nebija informēts par sākto kriminālprocesu, norādot, ka sadarbība ar Valsts policijas pārstāvjiem notikusi, taču tas bijis resoriskās pārbaudes gaitā.

Kriminālprocesā aizdomās turēto neesot, taču, pēc Panorāmas vēstītā, noprotams, ka vērtēta tiks gan pašreizējās, gan iepriekšējās uzņēmuma valdes, kā arī Satiksmes ministrijas amatpersonu atbildība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pasažieru vilcienam jāizstrādā jauna koncepcija dīzeļvilcienu aizstāšanai

LETA, 12.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) uzdevis AS "Pasažieru vilciens" izstrādāt jaunu koncepciju, kas ietver arī iespējamos variantus un finansējuma veidus, lai aizstātu uzņēmuma rīcībā esošos dīzeļvilcienus ar citiem, videi draudzīgākiem vilcienu veidiem, pavēstīja ministrs.

Viņš pauda, ka pašlaik svarīgākais ir nodrošināt kvalitatīvu sabiedriskā transporta piedāvājumu Latvijas iedzīvotājiem ne tikai elektrificētajā dzelzceļa zonā, kurā 2022.gadā gaidāmi jauni vilcieni, bet arī neelektrificēto līniju zonā.

Pasažieru vilciens izbeidzis iepirkumu par astoņu jaunu dīzeļvilcienu iegādi 

AS "Pasažieru vilciens" izbeidzis pagājušā gada maijā izsludināto iepirkumu par astoņu jaunu...

Linkaits norādīja, ka saistībā ar dīzeļvilcieniem tiek izskatītas vairākas iespējas. "Vispiemērotākie Latvijas reģionālo vilcienu satiksmei būtu bimodālie vilcieni, kas var braukt gan ar elektrodzinēju vilci elektrificētās līnijās, gan ar alternatīvu degvielas veidu. Maršrutos ar mazāku pasažieru skaitu un mazāku braukšanas attālumu būtu izmantojami arī akumulatora bateriju vilcieni, piemēram, Pierīgas satiksmē. Jaunu reģionālo vilcienu iepirkuma gadījumā jaunu vilcienu piegāde iespējama ne ātrāk kā 2026.gadā," pauda satiksmes ministrs.

Linkaits skaidroja, ka patlaban notiek diskusijas par iespējamām Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma investīcijām infrastruktūras projektu īstenošanai līdz 2026.gadam, kas varētu paredzēt vilciena satiksmes attīstību Rīgā un Pierīgā.

Jau ziņots, ka "Pasažieru vilciens" izbeidza pagājušā gada maijā izsludināto iepirkumu par astoņu jaunu dīzeļvilcienu iegādi.

Projekts pārtraukts, ņemot vērā, ka Eiropas Komisijas (EK) institūcijas neatbalstīja finansējuma pārdali projektam "Pasažieru dīzeļvilcienu ritošā sastāva modernizācija", kā arī jaunu dīzeļvilcienu iegādei netika piešķirts finansējums no valsts budžeta.

Iepirkums par astoņu jaunu dīzeļvilcienu piegādi tika sākts, lai aizstātu "Pasažieru vilciena" rīcībā esošos "DR1A" modeļa vilcienus ar "Zvezda" dzinējiem.

Iepriekš "Pasažieru vilciena" izstrādātais neelektrificēto līniju biznesa modelis paredzēja pakāpenisku visu dīzeļvilcienu parka nomaiņu laika posmā no 2022. līdz 2034.gadam, sākotnēji iegādājoties astoņus jaunus dīzeļvilcienus, lai pēc iespējas ātrāk varētu aizstāt "DR1A" modeļa vilcienus, kam sekotu jaunu akumulatora vilcienu un bimodālu vilcienu iegāde.

"Pasažieru vilciena" apgrozījums 2020.gada deviņos mēnešos bija 32,142 miljoni eiro, bet kompānijas peļņa bija 795 930 eiro. Kompānija "Pasažieru vilciens" dibināta 2001.gadā. Uzņēmums ir vienīgais iekšzemes sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējs, kas pārvadā pasažierus pa dzelzceļu Latvijas teritorijā. "Pasažieru vilciens" pieder valstij.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ivars Saide 20 savas dzīves gadus ir strādājis šovbiznesa industrijā - bijis gan gaismotājs, gan dīdžejs, bet ar laiku sapratis, ka vēlas būt uzņēmējs un šobrīd veiksmīgi Balvos vada SIA Čivix, kas izstrādā, realizē un gaismo dažādus projektus.

Strādāt viņš sācis jau 14 gadu vecumā kā dīdžejs, paralēli mācoties un apgūstot skatuves tehniku. «Tas ir vairāku dzīves sakritību un mērķu kopums. Mana ikdiena jau no mazotnes ir bijusi ļoti dinamiska, jo pa dienu biju skolā, bet vakarā - darbā. Tas bija traks laiks,» atceras I. Saide.

Biznesa portāls db.lv pie uzņēmēja viesojās Latgales brauciena laikā, jo viņu kā vienu no aktīvākajiem vietējiem uzņēmējiem ieteica Balvu novada pašvaldībā.

Lai pasākuma pēcgarša būtu feina, viss ir jāizdara nevainojami un jaudīgi

Pats savu uzņēmumu - SIA Čivix - I. Saide dibinājis pirms pieciem gadiem. «Izlēmu dibināt uzņēmumu, kur es varu attīstīt savas idejas un gūt vēl nebijušu pieredzi,» stāsta I. Saide. Viņš lepojas, ka Balvu uzņēmums darbojas plašā mērogā. Tā, piemēram, tas gaismojis tādus pasākumus kā TV3 Jubilejas koncerts Dzintaru koncertzālē, Guntara Rača un grupas Saldās Sejas koncerts Jaunpiebalgā, Latvijas dziedošo aktieru salidojums Ikšķilē un citus. Uzņēmumam aktīvākais laiks ir vasaras sezona, kad komandai vajadzīgi papildspēki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Pasažieru vilciens" dīzeļvilcienu iegādei Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums nebūs pieejams, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja "Pasažieru vilciena" valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.

"Dīzeļvilcienu iepirkums tika sākts ar domu, ka tas tiks finansēts no ES struktūrfondiem. Diemžēl Eiropas Komisija neatbalstīja finansējumu un līdz ar to papildus līdzekļi, droši vien, būs jāatrod valsts budžetā," teica Grigulis.

Viņš atzīmēja, ka, pēc provizoriskām aplēsēm, dīzeļvilcienu iegādei nepieciešami apmēram 75 miljoni eiro, un, ja tiktu piesaistīti ES līdzekļi, tie veidotu 75% no summas, kamēr 25% līdzekļu būtu nepieciešams ieguldīt no uzņēmuma vai valsts puses.

Tāpat Grigulis norādīja, ka būtiskām investīcijām "Pasažieru vilcienam" ir jāsaņem Ministru kabineta akcepts. "Saņemot šo akceptu, mēs varēsim izsludināt iepirkuma otro kārtu un saņemt piedāvājumos no pretendentiem. Pagaidām šāds akcepts no Ministru kabineta nav," minēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Pasažieru vilciens pieņēmis ekspluatācijā pēdējo no sešiem modernizētajiem dīzeļvilcieniem, līdz ar to ir noslēdzies ES Kohēzijas fonda līdzfinansētais 19 dīzeļvilcienu vagonu modernizācijas projekts.

Dīzeļvilcienu modernizācijas projekta kopējās izmaksas sasniedza nepilnus 22 miljonus eiro, no kuriem gandrīz 9 miljoni ir Eiropas Kohēzijas fonda programmas Infrastruktūra un pakalpojumi, aktivitātes Ilgtspējīga sabiedriskā transporta sistēmas attīstība līdzfinansējums un 1,5 miljoni eiro valsts līdzfinansējums. AS Pasažieru vilciens ieguldījums modernizācijas projektā pārsniedz 11,6 miljonus eiro. Modernizāciju veikušajiem ražotājiem par termiņu kavējumiem piemēroti līgumsodi 2,2 miljonu eiro apmērā, attiecīgi samazinot AS Pasažieru vilciens ieguldījumus.

No šodienas AS Pasažieru vilciens saviem pasažieriem varēs piedāvāt sešus ES vides aizsardzības prasībām atbilstošus dīzeļvilcienus. Tie ir aprīkoti ar klimata kontroles iekārtām, iekāpšanas sistēmām, kas nodrošina ērtu iekāpšanu cilvēkiem ar kustības traucējumiem. Sanitārās telpas ir piemērotas arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem un aprīkotas ar zīdaiņu pārtinamajiem galdiņiem. Tāpat vilcienos ir ērtākas un plašākas sēdvietas, paaugstināta komforta klases vagons ar papildu ērtībām, mūsdienīga informācijas sistēma, kā arī visos vagonos pieejams bezvadu internets.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērnā gada februārī atklātā saldumu fabrika Pobeda Ventspilī 2016. gadā saražoja 175 tonnas šokolādes un apgrozīja gandrīz miljonu eiro.

2016. gadā kompānijas apgrozījums bija 894,2 tūkstoši eiro. Tam klāt vēl nāk ieņēmumi par šokolādes masu, kas nosūtīta uz Krieviju un kas veido 104,6 tūkstošus eiro. Kopējais apgrozījums bija 998,9 tūkstoši eiro. Pērn Ventspils fabrika saražoja 175 tonnas šokolādes, kam pievienojas 27 tonnas šokolādes masas, kas nosūtīta uz Krieviju. Kopējais apjoms bija 202 tonnas. «Pagaidām mēs tikai ieejam tirgū. Mūsu mērķis ir iekļūt tirdzniecības tīklos. Tiklīdz būsim pilnībā pārstāvēti Rimi un Maxima, apgrozījums pieaugs divas līdz trīs reizes,» saka Andrejs Muravjovs, konditorejas fabrikas Pobeda līdzīpašnieks un Ventspils filiāles ģenerāldirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa vagonu ritošā sastāva remonta un tehniskās apkalpošanas uzņēmums AS "VRC Zasulauks" plāno apturēt saimniecisko darbību, teikts pirmdien oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētajā paziņojumā.

Lēmumu par kompānijas saimnieciskās darbības apturēšanu "VRC Zasulauks" īpašnieki pieņēmuši šogad 20.novembrī. Kompānijas lielākā akcionāra AS "Pasažieru vilciens" pārstāve Agnese Līcīte norādīja, ka lēmums par "VRC Zasulauks" darbības apturēšanu pieņemts, ņemot vērā, ka uzņēmuma galvenais darbības virziens ir tehnisko sastāvu uzturēšana un remonts, taču pēdējā laikā tas vairs nesaņem pietiekami daudz jaunu pasūtījumu, lai saimnieciskā darbība būtu rentabla.

Šāda lēmuma pieņemšana novērsīs papildu zaudējumu rašanos. Uzņēmuma kreditori aicināti iesniegt pieprasījumus mēneša laikā no paziņojuma publicēšanas. Kompānijas akcionāri ir "Pasažieru vilciens" (51%) un AS "Rīgas vagonbūves rūpnīca" (49%), kuru Rīgas apgabaltiesa 2017.gada 14.novembrī atzina par maksātnespējīgu. "VRC Zasulauks" tika izveidots 2003.gada martā uz lokomotīvju depo "Zasulauks" bāzes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Gāzes pārsūknēšanas agregāta modernizāciju Inčukalna krātuvē veiks GasOil Technology a.s.

Db.lv, 28.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" (Conexus) uzdevumā tiesības veikt projektēšanas darbus jauna gāzes pārsūknēšanas agregāta uzstādīšanai Inčukalna pazemes gāzes krātuvē (PGK) par 975 000 eiro ieguvis uzņēmums "GasOil Technology a.s.".

Slovākijas uzņēmuma "GasOil Technology a.s." piedāvājums četru pretendentu konkurencē atklāta konkursa rezultātā atzīts par atbilstošāko jauna gāzes pārsūknēšanas agregāta uzstādīšanas būvprojekta izstrādei un autoruzraudzībai. Paredzēts, ka 795 000 eiro tiks novirzīti būvprojekta izstrādei, savukārt 180 000 eiro - autoruzraudzības darbiem.

Projekta mērķis ir līdz 2024. gada decembrim uzstādīt jaunu gāzes pārsūknēšanas agregātu Inčukalna pazemes gāzes krātuves kompresoru cehā Nr.1, lai nodrošinātu kompresijas gāzes ieguvi ar jaudu 12-15 milj.m3/24h un iesūknēšanu ar jaudu 4-6 milj. m3/24h, kā arī lai mazinātu gāzes krātuves izņemšanas jaudas atkarību no gāzes daudzuma krātuvē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Uzsākta Latvijas – Krievijas robežpunkta Terehova pārbūve

Lelde Petrāne, 29.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzsākta Latvijas - Krievijas robežšķērsošanas vietas «Terehova» modernizācija, informē VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) valdes locekle Kitija Gruškevica.

«Uzsākām pirmo posmu noslogotākā Latvijas – Krievijas robežpunkta modernizācijā, kurā pilnveidosim kontroles infrastruktūru. Veiktie uzlabojumi dienestiem ļaus pārbaudes veikt ātri un efektīvi, samazinot laiku, kas jāpavada, šķērsojot robežu, un paaugstinās Eiropas Savienības ārējās robežas drošību, samazinot kontrabandas un drošības riskus,» skaidro K. Gruškevica.

Modernizācijas pirmajā posmā tiek attīstīta robežkontroles un muitas kontroles pamata infrastruktūra. Taps jauna ēka padziļinātajai kontrolei ar mūsdienīgām kontroles tehnoloģijām un tiks veikta ārējo inženiertehnisko tīklu (lietus ūdens kanalizācija, siltumapgāde, sakaru sistēmas un vājstrāvas) pārbūve. Kontroles zonā importa un eksporta plūsmā tiks pārbūvēti visi kontroles paviljoni, izvietotas elektroniskās informācijas zīmes, atjaunots ceļa segums, paplašināta kontroles zona negabarīta transportlīdzekļiem, lai palielinātu transportlīdzekļu caurplūdi un uzlabotu kontroles kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijas Pasts uzsācis vērienīgu tehnoloģiskās modernizācijas projektu

Monta Glumane, 31.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot vairāk nekā divus miljonus eiro, Latvijas Pasts uzsācis pasta tīkla vērienīgāko tehnoloģiskās modernizācijas projektu pēdējos gados

Projekts paredz visās pasta nodaļās ieviest mūsdienīgu kases sistēmu, jaunus maksājumu karšu termināļus un ierīces, kas nodrošinās klientu elektronisku parakstīšanos par reģistrēto sūtījumu saņemšanu. Uzņēmums paredz, ka jauno sistēmu ieviešanas rezultātā kopējais pakalpojumu sniegšanas un datu apstrādes ātrums pasta nodaļās paātrināsies vairākkārt, vienlaikus nodrošinot to augstāko aizsardzību pret ārējiem riskiem. Kases sistēmu maiņas process uzsākts šā gada oktobrī un attieksies uz visām vairāk nekā 400 pasta nodaļām, kopumā ar jauno sistēmu plānojot aprīkot 600 darbavietu. Paredzams, ka šis modernizācijas projekts tiks pabeigts 2019. gada pirmajos mēnešos, paralēli instalējot arī jaunākās paaudzes maksājumu karšu termināļus un paraksta ierīces. Pie jauno tehnoloģiju projekta uzņēmuma vadība sāka strādāt jau 2016. gada otrajā pusē, taču sekoja izmaiņas normatīvajā regulējumā un tehniskās specifikācijas nācās pārstrādāt, kā rezultātā ieilga arī iepirkuma process. «Kases sistēmu modernizācijas process normatīvā regulējuma izmaiņu rezultātā nevirzījās tik ātri, kā tas bija ieplānots no mūsu puses, sākot realizācijas pirmo kārtu. Taču šobrīd izveidojies komplekss projekts, kas pilnībā atbilst valsts noteiktajām prasībām un vienlaikus papildināts gan ar jaunākās paaudzes banku karšu termināļiem, gan digitālā paraksta ierīcēm reģistrēto sūtījumu saņemšanai,» stāsta Latvijas Pasta valdes loceklis Kristaps Krūmiņš. Jaunās kases sistēmas atbilst aktuālākajam normatīvo aktu regulējumam, to veiktspēja ir aptuveni četras reizes ātrāka nekā līdz šim Latvijas Pasta nodaļās lietotajām sistēmām, kā arī kases sistēmās izmantotas jaunākās operētājsistēmas un antivīrusu versijas. Līdzšinējās kases sistēmas uzņēmumā ekspluatētas kopš 2005. gada un uzskatāmas par novecojušām visās to izpausmēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Ieraudzīt savu filmu pēc 13 scenāriju versijām

Daiga Laukšteina, 04.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vieglas dienas un laicīgus labumus negaidi, tā, sākot kopīgas darba gaitas, režisorei–producentei Antrai Cilinskai savulaik postulēja Juris Podnieks

Antra Cilinska ir viena no Jura Podnieka studijas dibinātājām un tās direktore kopš 1994. gada, bet kino industrijā «peld» jau kopš astoņdesmitajiem gadiem. Viņa tagad zina, ka ievadā pieminētais, reiz kolēģa sacītais, bijuši viedi vārdi, jo apsēstajiem ar kino darbs paņem teju visu cilvēka dzīvi. Viņa sevi mazāk asociē ar biznesa lēdiju, vairāk ar radošu cilvēku, kurš obligātās izvēles kārtā nodarbojas arī ar studijas un filmēšanas procesu vadību. Taču vajadzīgais «krampis» ir, kaut vai lai cīnītos par kino nozares valsts atbalsta budžeta pieaugumu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 4. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Jāņa Joņeva kulta romāna Jelgava 94 ekranizācija pirmizrādi piedzīvoja 18. septembrī, bet no 20. septembra tā skatāma kinoteātros. Kādas jums kā vienai no spēlfilmas veidotājiem ir atsauksmes?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc 5% atlaides ieviešanas elektroniskajām vilciena biļetēm, septembrī pārdoto e-biļešu skaits sasniedzis 22.8% no kopējā vienreizējo biļešu apjoma, informē AS «Pasažieru vilciens». Kopumā 2019. gada deviņos mēnešos AS «Pasažieru vilciens» pakalpojumus izmantojuši 14.07 miljoni pasažieru, kas ir par 2.2% vairāk nekā līdzvērtīgā laika posmā 2018. gadā.

Lielākais pasažieru apjoms arī šajā periodā saglabājies Tukuma līnijā, šajā virzienā līdz septembra beigām ir veikti 5.15 miljoni braucienu. Aizkraukles līnijā 2019. gada pirmajos deviņos mēnešos ir braukuši 3.41 miljoni pasažieru (pieaugums par 2.6%), Jelgavas līnijā – 2.29 miljoni pasažieru (pieaugums 6.1%).

No dīzeļvilcienu maršrutiem visbiežāk izmantotā ir Valgas līnija, tajā šogad ir veikti 756.6 tūkstoši braucienu vilcienā, kas ir par 11% vairāk nekā 2018. gada pirmajos deviņos mēnešos.

Pasažieru visiecienītākais vilcienu biļešu veids joprojām ir vienreizējās biļetes, 2019. gada deviņos mēnešos šo biļešu veidu braucienam vilcienā ir izvēlējušies 67.4% pasažieru, bet pārējie 32.6% braucienam ir izmantojuši kādu no piedāvātajiem abonementa biļešu veidiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Kas traucē kvalitatīviem pasažieru pārvadājumiem

Egons Mudulis - DB žurnālists, 09.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Varētu šķist, ka galvenais cēlonis dažādu valsts sniegtu vai apmaksātu pakalpojumu reti kuru apmierinošai kvalitātei ir naudas trūkums. Taču diezin vai tas tā ir. Arī transporta jomā liesais budžets nebūs vainojams visās problēmās.

Ņemsim par piemēru vilcienus, ko nozares plānošanas dokumentos dēvē par pasažieru pārvadājumu mugurkaulu, kurš šobrīd gan tāds pašvaks, sastiķēts no gabaliņiem, kas viens par otru vecāki. Ja Pasažieru vilciena jauna ritošā sastāva iepirkums turpinātos pēc līdz šim ierastā scenārija, tad pēc pāris gadiem mugurkauls diemžēl lūztu.

Kādēļ neesam tālu no brīža, kad vienu pēc otra ritošos sastāvus var nākties likt pie sētas? Vai tāpēc, ka naudas nebija? Protams, nē. Atcerēsities, ka pirms pieciem gadiem valdība bija spiesta lielā steigā pārdalīt vilcienu iepirkumam paredzētu Eiropas līdzfinansējumu 142 milj. eiro apmērā dažādiem ar dzelzceļa jomu saistītiem projektiem. Politiķu un citu savtīgu interešu pārņemtu šajā naudā ieinteresēto ļaužu nesamierināmās intereses uz zināmu laiku pielika punktu vilcienu iepirkumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

"Pelēkā saraksta" draudi negatīvi iespaido investīciju piesaisti no valstīm ārpus ES

LETA, 10.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Draudi, ka Latviju varētu iekļaut pasaules centrālās naudas atmazgāšanas apkarošanas organizācijas FATF "pelēkajā sarakstā" jau ir atstājuši negatīvu iespaidu uz investīciju piesaisti no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES), sacīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

"Pēdējā Ārvalstu investoru padomes Latvijā pētījumā mēs esam saņēmuši vidēju vērtējumu. Ja skatāmies uz reālajiem investīciju skaitļiem, tad esam trešajā vietā Baltijā. Tas nozīmē, ka mums ir kaut kas jādara," atzina Rožkalns.

Viņš minēja, ka galvenie izaicinājumi ir kvalificēta darbaspēka trūkums un, iespējams, pārāk liela ēnu ekonomikas daļa. Tāpat var runāt par izglītības kvalitāti, jo Latvija nevar nosegt visas specialitātes, kuras interesē investorus.

"Savukārt, ja runājam par iespējām uzrunāt investorus, tad tas ir jāsaista kopā ar tehnoloģijām. Mums ir jāskatās uz tiem sektoriem, kur ir liela pievienotā vērtība, bet nav nepieciešams daudz darbinieku. Mums gluži vienkārši nav tik daudz potenciālo strādājošo, lai mēs varētu uzrunāt kādu par ieceri atvērt te lielu rūpnīcu," sacīja jaunais LIAA vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Valmiermuižas gaišais degalus

Db.lv, 22.06.2018

Degalus ir saīsinājums no vārdiem «dedzināts alus». Šis dzēriens garšā ir salds un maigs, ar vieglu apiņu rūgtumu pēcgaršā. Aromātā sajūtams miežu iesala graudu sauldums, alkohola stiprums – 42%.

Foto: Klāvs Vasiļevskis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā, Līgo svētku noskaņās biznesa portāls Db.lv viesojas Valmiermuižas alus darītavā, lai vērotu, kā top Valmiermuižas gaišais degalus.

Degalus ir saīsinājums no vārdiem «dedzināts alus». Gan nosaukuma, gan idejas autors ir Valmiermuižas saimnieks Aigars Ruņģis, kas reiz pie sevis nosprieda: «Ja reiz franči var gatavot pasaulslavenu kalvadosu no Normandijas sidra, tad arī Valmiermuižā var darīt tikpat smalku degalu no Valmiermuižas alus».

Gaišo degalu iegūst, dedzinot Valmiermuižas gaišo alu. Degalus darīšana prasa daudz laika un pacietības. Dedzinātavā alu sakarsē virs 75 °C. Process ir lēns – trīs stundās no 150 litriem alus iegūst vien septiņus litrus degalus aptuveni 80 % stiprumā.

Brūvējuma smaržā jūtams miežu iesala saldums, bet garšā – maigas maizes notis ar vieglu apiņu rūgtumu pēcgaršā. «Degalus garšā vēlamies atklāt alus dvēseli - to iesalaino saldumiņu no maizītes, iesala graudu īpašo garšu un aromātu,» saka A. Ruņģis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijā investēs 88 miljonus eiro

Žanete Hāka, 31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parakstot līgumu ar Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūru, vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS «Conexus Baltic Grid» sācis darbu pie Inčukalna pazemes gāzes krātuves (Inčukalna PGK) vērienīgākā modernizācijas projekta kopš dabasgāzes tirgus atvēršanas.

88 miljonu investīciju projekts būtiski uzlabos krātuves tehnisko infrastruktūru un aprīkojuma darbības drošumu.

Inčukalna PGK modernizācijas un attīstības projektam no Eiropas Savienības (ES) Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta programmas (CEF) saņemts līdzfinansējums 50% apmērā, un tas ir viens no lielākajiem Eiropas kopīgu interešu projektiem, kas tiks īstenots Latvijā. Projekts tiks īstenots līdz 2025. gadam, līdzekļus novirzot krātuves modernizācijas trīs virzieniem – virszemes infrastruktūras, gāzes urbumu un esošās gāzes infrastruktūras modernizācijai.

Šobrīd jau ir uzsākts darbs pie urbumu uzlabošanas, savukārt gāzes pārsūknēšanas agregātu un virszemes aprīkojuma uzlabošanas veikšanai tiek gatavota tehniskā specifikācija projektēšanas darbu uzsākšanai un iepirkumu organizēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izstrādā dīzeļlokomotīvju modernizācijas projektus; meklē jaunus noieta tirgus; vēlas ciešāku sadarbību ar Latvijas dzelzceļu.

Nevis nopelnīt šodien, bet attīstīties ilgtermiņā, ‒ tā Baltic Loco Group (BLG) pieeju biznesam sarunā ar Dienas Biznesu raksturo uzņēmuma tehniskais direktors Aleksandrs Vasiļjevs. Transporta mašīnbūves jomā Baltijas valstīs, kā arī Azerbaidžānā, Gruzijā un Ukrainā strādājošajā grupā ietilpst arī Latvijas uzņēmums BL Engineering un Lietuvas kompānija LL Engineering, kuras nodarbojas ar lokomotīvju modernizācijas projektu, lokomotīvju elekroiekārtu un jaunu tehnisko risinājumu izstrādi un ieviešanu. Projektu izpildē uzņēmums sadarbojas gan ar vietējiem ražotājiem un Baltijas Testēšanas centru, gan lietuviešu kompānijām, tostarp Lietuvas dzelzceļā ietilpstošo Viļņas Lokomotīvju remonta depo (VLRD). Grupas vai tajā strādājošo speciālistu īstenoto projektu sarakstā ir četru elektrovilcienu (20 vagoni) ER2T modernizācija un 15 dīzeļlokomotīvju TEM2 remonts Azerbaidžānas dzelzceļam. Tāpat iztrādāti projekti manevru lokomotīves ČME3/TEM2 modernizācijai, TGM4 un TGM6 padziļinātai modernizācijai, kā arī jaunām manevra dīzeļlokomotīvēm – četrasu SGE 500 un sešasu SGE 1000. Patlaban BLG īsteno projektu Lietuvā, mainot lokomotīvēm BLG inženiera konstruktora Aleksandra Aleksejeva izstrādātos vilces reduktorus. Latvijā un Lietuvā grupas uzņēmumos kopumā strādā 20 cilvēki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmantojot bankas Citadele kredītu vairāk nekā 150 000 eiro apmērā, Pāvilostas ostas pārvaldē veikti būtiski modernizācijas un paplašināšanas darbi, informē bankas pārstāvji.

Tie jau šoruden ostai ļāva pārziemošanai uzņemt vairāk viesjahtu no ārzemēm – aizpildītas ir visas 12 jahtu ieziemošanas vietas.

«Ir uzlabota infrastruktūra, faktiski ir dubultots piestātņu vietu skaits - projekts ļāvis izbūvēt vēl sešas jaunas. Tādējādi šobrīd varam apkalpot 20 viesjahtas, un ostā ērti var justies gan zvejnieku kuģi, gan arī tūristi, kas ceļo pa Baltijas jūru un Latvijas piekrasti. Visas jahtas ieziemošanas vietas ir aizņemtas. Šovasar īstenojām galvenos būvniecības un paplašināšanas darbus, bet modernizāciju pilnībā plānojam pabeigt nākamā gada pavasarī,» stāsta Pāvilostas ostas pārvaldes pārvaldnieks Ronalds Griškēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot iesākto Latvijas – Krievijas noslogotākās robežšķērsošanas vietas “Terehova” infrastruktūras uzlabošanu VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludinājusi “Projektē un būvē” iepirkumu modernizācijas 2. posmam.

Tajā paredzēts īstenot galvenās administratīvās ēkas pārbūves darbus un veikt autobusa pasažieru rokas bagāžas pārbaudes termināla izbūvi, kas būtiski uzlabos klientu un darbinieku ērtības, nodrošinot mūsdienīgus apstākļus, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

RŠV “Terehova” modernizācijas 2. posma īstenošanu plānots uzsākt šā gada rudenī, paredzot desmit mēnešus projektēšanas darbu veikšanai un būvdarbus pabeigt līdz 2023. gada rudenim. Darbu gaitā tiks atjaunota un pārbūvēta 1997. gadā celtā administratīvā ēka (1201,1m2), pielāgojot to mūsdienu prasībām, kā arī papildus piebūve autobusa pasažieru rokas bagāžas pārbaudei 569 m2 apjomā. Būvuzņēmēji aicināti iepazīties ar plašāku informāciju un pieteikties iepirkumam līdz š.g. 2. septembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") apgrozījums 2020.gadā sarucis par 9,2% un bija 53,9 miljonu eiro apmērā iepretim 59,5 miljoniem eiro gadu iepriekš. Savukārt kompānijas peļņa bija 13,112 miljoni eiro, kas ir par 26,9% mazāk nekā 2019.gadā, kad peļņa bija 17,9 miljoni eiro.

Savukārt EBITDA sasniedza 30 miljonus eiro. Kā norāda Conexus valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss, lai gan pērn uzņēmuma apgrozījums ir nedaudz samazinājies, ko ietekmējuši vairāki faktori, tostarp ziemai neraksturīgi siltie laikapstākļi, svarīgākais uzņēmuma stabilitātes rādītājs ir tieši pārvadītās un uzglabātās dabasgāzes apjoms.

Conexus kopējais pārvadītās dabasgāzes apjoms pērn sasniedzis 37.4 TWh, kas salīdzinājumā ar 2019. gadu ir pieaudzis par 10%, norāda uzņēmumā. Vienlaikus pērn Conexus ieguldījis vienas no lielākajām investīcijām dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas modernizācijā pēdējo gadu laikā, tām sasniedzot 21,9 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada sākumā lielākais nodokļu parādnieks ar 39,256 miljonu eiro parādu bija kuģu bunkurēšanas pakalpojumu sniedzējs SIA "Vexoil Bunkering", liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā publicētā informācija.

"Vexoil Bunkering" pagājušā gada 25.februārī ir izslēgts no pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

Otrajā vietā ir kokmateriālu un būvmateriālu vairumtirdzniecības starpnieks SIA "Ormus" ar 21,027 miljonu eiro nodokļu parādu, bet trešajā vietā ar 14,015 miljonu eiro parādu ir bronzas stieņu un cauruļu ražotāja SIA "Bebriko Ltd", kurai 2015.gada decembrī pasludināta maksātnespēja.

Ceturtajā vietā ar 12,966 miljonu eiro parādu ir atkritumu pārstrādātājs SIA "Riepu bloki", kuram 2018.gada janvārī pasludināta maksātnespēja. Piektajā vietā ar 12,322 miljonu eiro parādu ir AS "Krāsainie lējumi", kurai 2014.gada februārī pasludināta maksātnespēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Konsolidētā kopbudžeta pārpalikums samazinājies

Žanete Hāka, 28.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016.gada vienpadsmit mēnešos konsolidētajā kopbudžetā ir izveidojies pārpalikums 140,3 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija.

Novembra mēneša laikā pārpalikuma apjoms ir samazinājies par 95,8 miljoniem eiro, ko sekmēja ieņēmumu apjoma samazināšanās un izdevumu apjoma palielināšanās salīdzinājumā ar šī gada oktobra mēnesi. Konsolidētajā kopbudžetā pārpalikums izveidojies jau kopš gada sākuma, tomēr saskaņā ar plānu prognozējams, ka decembrī izdevumi pieaugs vēl straujāk kā valsts budžetā, tā arī pašvaldību budžetos, tādējādi divpadsmit mēnešos veidojot kopbudžetā finansiālo deficītu.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada vienpadsmit mēnešos bija 8 226,4 miljoni eiro, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu pieauga par 133,5 miljoniem eiro jeb 1,6%. Pieaugumu nodrošināja nodokļu ieņēmumu kāpums par 351,9 miljoniem eiro jeb 5,5% un ne-nodokļu ieņēmumu kāpums par 80,3 miljoniem eiro jeb 18,2%. Savukārt dēļ lēnākas Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanas būtiski mazāki bijuši ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi, kas veidoja 647,3 miljonus eiro – salīdzinājumā ar iepriekšējā gada vienpadsmit mēnešiem tie samazinājās par 317,1 miljonu eiro jeb 32,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Daugavpils Lokomotīvju Remonta rūpnīcas valde lūdz valdību piešķirt garantijas bankas kredīta nodrošināšanai

Žanete Hāka, 25.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca nav panākusi vienošanos ar AS Swedbank attiecībā uz kredītlīgumiem, kuru darbības termiņš beidzas šogad, un iespējamo saistību nepildīšanu (defoltu), liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Atteikums saistīts ar rūpnīcas finanšu situāciju un bankas pārliecības par pasūtījumu apjoma palielināšanos trūkumu.

Lai glābtu uzņēmumu, kopš 2015.gada janvāra no darba jau tikuši atlaisti 432 darbinieki jeb 45% no kopējā darbinieku skaita.

Sarežģītā politiskā situācija attiecībās starp Krieviju un ES noveda pie Krievijas tirgus pasūtījumu apjoma krasas samazināšanās.

Pēdējā plaša mēroga AS Daugavpils Lokomotīvju Remonta rūpnīca ražošanas modernizācija, kuras mērķis bija pārorientācija uz Eiropas tirgu, laika ziņā sakrita ar starptautisko attiecību krīzi, kas saistīta ar Krievijas un ES saspringtajām attiecībām. Politiskā krīze skāra rūpnīcu sarežģītā brīdī, kad prāvi līdzekļi tika investēti iekārtās, taču tās vēl nesasniedza pilnu jaudu, skaidro uzņēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektrovilcienu ražotājs "Škoda Vagonka" sācis Latvijai piegādājamo elektrovilcienu ražošanu, gada noslēguma preses konferencē žurnālistiem sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Viņš pauda, ka nemainīgs arvien palicis vilcienu piegādes termiņš, un pirmie jaunie vilcieni Latvijā varētu sākt kursēt 2022.gada maijā, tādēļ nākamajā gadā Satiksmes ministrija (SM) iesaistīsies aktīvā ražošanas procesa uzraudzībā, bet AS "Pasažieru vilciens" gatavojas sertificēšanas darbiem.

Ministrs norādīja, ka dzelzceļa jomā šogad veikts arī aktīvs darbs jaunu biļešu validatoru un kases aparātu iegūšanā, kā arī sākts 48 staciju un pieturas vietu pasažieru platformu modernizācijas projekts, ko plānots pabeigt līdz 2023.gada beigām.

"Latvijas dzelzceļš" šogad apstiprinājis biznesa modeli un vidējā termiņa darbības stratēģiju, kuras ieviešana pakāpeniski sāksies 2021.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru