Ražošana

Dižozols Plus reģistrē jaunu komercķīlu

Žanete Hāka, 17.06.2013

Jaunākais izdevums

Jaunu komercķīlu pagājušajā nedēļā reģistrējis mēbeļu ražotājs SIA Dižozols Plus, liecina Lursoft dati.

Darījuma nodrošinātā prasījuma maksimālo summu veido 13,2 tūkstoši latu, ķīlas ņēmējs ir AS SEB banka.

Uzņēmums par labu komerciestādei ieķīlājis savus krājumus, ķermeniskos pamatlīdzekļus un prasījuma tiesības.

Kopumā kopš reģistrācijas brīža AS Dižozols Plus fiksētas piecas komercķīlas, no kurām vecākā, 2004.gadā reģistrētā, jau dzēsta.

2012.gadā Ikšķiles novada uzņēmuma apgrozījums palielinājies līdz 1,659 miljoniem latu, savukārt peļņa bijusi 24,58 tūkstoši latu. Pērn SIA Dižozols Plus nodarbinājis 66 strādājošos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: SIA Dižozols plus jaunajās telpās iedarbina jauno ražošanas iekārtu

Žanete Hāka, 19.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēbeļu ražotājs SIA Dižozols plus ieguldījis 1,6 miljonus eiro ražotnes paplašināšanā, no kuriem 70% veido bankas Citadele kredīts, informē bankas pārstāvji.

Ceturtdien SIA Dižozols plus līdzīpašnieki Ģirts Plakans un Gatis Rudzītis kopā ar bankas Citadele Mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītāju Ievu Vērzemnieci jaunajās telpās svinīgi iedarbināja jaunu ražošanas iekārtu.

Kopš 2009. gada liekti līmēto mēbeļu ražotājs SIA Dižozols Plus stabili kāpinājis ražošanas jaudas un apgrozījumu.

«Jau pirms gada bija skaidrs, ka līdzšinējo 4000 kvadrātmetru plašo telpu kapacitāti esam izsmēluši un jāpaplašinās. Atteicāmies no idejas būvēt jaunu ražotni, par lietderīgāku izvēloties mūsu ražotnei līdzās esošā angāra iegādi un pielāgošanu ražošanas vajadzībām. Banka Citadele mūsu ieceri atbalstīja, un rezultātā savas ražošanas un noliktavu telpas esam palielinājuši par 120%, kas mūsu vajadzības kādu laiku pilnā mērā apmierinās,» stāsta SIA Dižozols Plus līdzīpašnieks un vadītājs Ģirts Plakans.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salaspils mēbeļu uzņēmums SIA "Dižozols plus" - pēc dezinfekcijas vienā no ražošanas blokiem strādājošajiem konstatētās saslimšanas ar Covid-19 dēļ - turpina darbu, sacīja uzņēmuma līdzīpašnieks, valdes loceklis Ģirts Plakans.

Pēc viņa teiktā, galdniecības bloks, kurā strādājošiem konstatēts Covid-19, ir "pamatīgi dezinficēts". Visi "Dižozols plus" darbinieki, kuriem konstatēta saslimšana ar Covid-19, atrodas karantīnā savās mājās. Apzinātas arī šo darbinieku kontaktpersonas, kurām arī ir nozīmēta karantīna mājās.

Savukārt pārējie uzņēmuma darbinieki, kuriem saslimšana ar Covid-19 nav konstatēta un kuri nav bijuši kontaktā ar vīrusa skartajiem cilvēkiem, turpina darbu iztīrītajās telpās. Papildus jau līdzšinējiem uzņēmumā ieviestajiem drošības pasākumiem darbinieki aprīkoti ar speciālām stikla maskām un aizsarglīdzekļiem. Tāpat pirms darba vietas apmeklējuma kompānijas apsardze ikvienam izmēra temperatūru un pārliecinās par šo cilvēku veselības stāvokli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ideju mežs: Skandināvu dzinējspēks straujai izaugsmei

Māris Ķirsons
, 15.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Dižozols plus liekti līmētās mēbeles ražo ne tikai no bērza, bet arī no dižskabārža, uzņēmums jaunus ārvalstu klientus nemeklē, tie paši atrod Latvijas ražotāju, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējos sešus gadus uzņēmums teju vai ik gadu neto apgrozījumu spējis kāpināt vidēji par 20%. Pēdējos astoņos gados tas pieaudzis desmit reižu, tādējādi no maza Latvijas tirgum strādājoša mēbeļu ražotāja SIA Dižozols plus izaudzis līdz vidēja uzņēmuma līmenim. Lai arī tā īpašnieki Ģirts Plakans un Gatis Rudzītis vairs neprognozē tik strauju neto apgrozījuma pieaugumu, tomēr to, ka ienākumi arī šogad būs lielāki nekā pērn, nenoliedz. «Gada sākumā šķita, ka šis būs stabilizācijas gads, tomēr pirmie mēneši parādīja citu ainu – neto apgrozījuma pieaugumu 25–28% apmērā,» situāciju vērtē Ģ. Plakans. Viņš gan steidz piebilst, ka visa gada garumā tik augstu tempu noturēt nevarēs, tāpēc ticamākais apgrozījuma pieaugums šogad būs 10–15% līmenī. «Apgrozījums veidojas no pasūtījumiem un ražošanas spējām, bet esošās ražošanas telpas pašlaik ir pilnībā piepildītas un noslogotas par vairāk nekā 100%, tāpēc vēl vairāk saražot vienkārši nav iespējams,» pašreizējos ražošanas griestus rāda G. Rudzītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ideju mežs: Dubulto ražošanas telpas efektivizācijai

Māris Ķirsons, 13.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 1,5 milj. eiro, liekti līmēto mēbeļu ražotājs SIA Dižozols plus par 120% palielinājis ražošanas un noliktavu telpas, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Jaunas ražotnes izveide mēbeļu ražošanā Latvijā pēdējos gados nav ikdiena, bet drīzāk patīkams izņēmums.

«Esam izauguši un līdzšinējās telpas 4000 kvadrātmetru platībā ir kļuvušas par šaurām. Tālākas izaugsmes iespējas tagadējā formā ir izsmeltas. Tāpēc nolēmām iegādāties līdzās esošu ražošanai piemērotu tukšu angāru 5000 kvadrātmetru platībā. Tam bija nepieciešams remonts un pielāgošana mēbeļu ražošanas un noliktavas vajadzībām,» skaidro SIA Dižozols plus līdzīpašnieks Gatis Rudzītis. No jauna nācies veidot elektroapgādes, ugunsdzēsības signalizācijas, kā arī ventilācijas un apkures sistēmas. Pārtaisīt nācās arī grīdas, remonts bija nepieciešams jumtam, paveikto uzskaita SIA Dižozols plus līdzīpašnieks Ģirts Plakans.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēbeļu eksporta ienākumu pieaugums atsver mazākus realizācijas ienākumus pašu mājās, labu izaugsmi demonstrē liekti līmēto mēbeļu ražotāji

To liecina asociācijas Latvijas Mēbeles apkopotie dati. Kopējais asociācijā ietilpstošo uzņēmumu neto apgrozījuma pieaugums pērn sasniedzis 82,44 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2015. gadu ir pieaudzis par 10,2% jeb 7,65 milj. eiro.

«Kopumā pagājušais gads ir uzskatāms par mērenas izaugsmes gadu, ko lielākoties nodrošināja eksporta ienākumu pieaugums,» 2016. gadā sasniegto rezultātu vērtē asociācijas Latvijas Mēbeles izpilddirektors Andris Plezers. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka ienākumu pieaugums no eksporta pārsniedzis kopējo apgrozījuma pieaugumu. «Protams, ir uzņēmumi, kuri turpina salīdzinoši strauju neto apgrozījuma audzēšanu – vairums no tiem ir saistīti ar liekti līmēto mēbeļu un to detaļu ražošanu,» skaidro A. Plezers, norādot uz SIA Kvist Industries un SIA Dižozols Plus neto apgrozījuma kāpumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Atšķirīga recepte ļauj mēbeļniekiem saņemt vairāk

Māris Ķirsons, 27.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēbeļu ražotāju ienākumu kāpumu šogad vairāk sekmējis pārdošanas apjomu pieaugums pašmāju tirgū, nevis ārzemēs, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

To apliecina asociācijas Latvijas mēbeles apkopotie dati par uzņēmumu neto apgrozījuma izmaiņām šā gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar analogu laiku pērn. Asociācijā Latvijas mēbeles ietilpstošo uzņēmumu kopējais neto apgrozījums sasniedzis 43,51 milj. eiro, kas, salīdzinot ar pērno gadu, ir par 11,1% jeb 4,38 milj. eiro vairāk. Interesanti, ka kopumā eksporta pieaugums ir 1,17 milj. eiro, kas nozīmē, ka ienākumu palielinājuma lauvas tiesu nodrošinājis realizācijas apjomu kāpums vietējā tirgū.

Bibliotēkas devums

Pēc asociācijas izpilddirektora Andra Plezera sacītā, neto apgrozījuma pieaugums divciparu skaitļa apmērā ir bijis iespējams divu vilcējspēku dēļ – vairāku mēbeļu ražotāju apvienības iegūtajam pasūtījumam mēbeļu piegādei jaunajai Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkai, kā arī labam pārdošanas apjomu palielinājumam ārzemēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārdošanas ienākumu pieaugums ārvalstu tirgos ļāvis mēbeļu ražotājiem sasniegt pirmskrīzes ienākumus, tomēr daļai uzņēmumu apgrozījums ir audzis, citiem – sarucis .

Par to liecina asociācijas «Latvijas Mēbeles» apkopotie dati. «Kopumā ir pārsniegts pirmskrīzes ienākumu līmenis, kaut arī katram atsevišķam mēbeļu ražotājam 2007. gada līmenis ir pārsniegts, bet citam vēl nav,» situāciju raksturo asociācijas «Latvijas Mēbeles» izpilddirektors Andris Plezers.

Viņš arī atzīst, ka asociācijas uzņēmumu kopējie realizācijas apjomi ir sarukuši vietējā tirgū, ko izdevies kompensēt ar pieaugumu ārvalstu tirgos. «Visiem situācija nebūt nav vienāda, un to pierāda arī uzņēmumu darbības rādītāji, jo vietējā tirgū pārdošanas ienākumus spējuši palielināt SIA Bolderāja serviss, SIA Dižozols Plus, SIA Marks M, SIA Pinus GB, SIA Wood ART.LV,» skaidro A. Plezers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārdošanas ienākumu pieaugums ārvalstu tirgos ļāvis mēbeļu ražotājiem pārsniegt pirmskrīzes ienākumus, tomēr daļai uzņēmumu apgrozījums ir audzis, citiem – sarucis

To liecina asociācijas Latvijas mēbeles apkopotie dati, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Kopumā ir pieaugums, tomēr katram atsevišķam mēbeļu ražotājam situācija ir atšķirīga,» ainu raksturo asociācijas Latvijas mēbeles izpilddirektors Andris Plezers. Viņš savu sacīto pamato tādējādi, ka uzņēmumiem ir ne tikai atšķirīgs produktu portfelis un noieta tirgi, bet arī atšķirīga darbības stratēģija.

Neto apgrozījuma pieaugumu rāda tikai daļa. Vislielākais ir SIA Dižozols Plus – par 47,6%, SIA Bolderāja serviss – 7,9%, SIA Eibe L – par 7,2%.

Visu rakstu Mēbeļniekus balsta eksports lasiet 26. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ienākumu kāpumu ģenerē eksports

Māris Ķirsons, 04.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēbeļu ražotāju ienākumu kāpumu šogad vairāk sekmējis pārdošanas apjomu pieaugums ārzemēs, kas spējis kompensēt vietējās pārdošanas kritumu

To apliecina asociācijas Latvijas mēbeles apkopotie dati par uzņēmumu neto apgrozījuma izmaiņām šā gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar analogu laiku pērn.

Asociācijā Latvijas mēbeles ietilpstošo uzņēmumu kopējais neto apgrozījums sasniedzis 44,49 milj. eiro, kas, salīdzinot ar pērno gadu, ir par 0,8% jeb 0,36 milj. eiro vairāk. Interesanti, ka kopumā eksporta pieaugums ir 1,33 milj. eiro, kas nozīmē, ka ienākumu palielinājuma lauvas tiesu nodrošinājis realizācijas apjomu kāpums tieši eksporta tirgū.

Asociācijas Latvijas mēbeles izpilddirektors Andris Plezers atzīst, ka 0,8% apgrozījuma pieaugums ir savdabīga «vidējā temperatūra slimnīcā». «Neto apgrozījumu būtiski teju par nepilnu miljonu eiro kāpinājis SIA Dižozols Plus, par nepilniem 0,5 miljoniem eiro – SIA Bolderāja serviss, kas vidējiem ražotājiem ir ļoti liels kāpums. Turklāt SIA Daiļrade koks neto apgrozījumu palielinājusi par 0,246 milj. eiro. Lai arī skaitliskā izteiksmē pieaugums par nepilniem 0,2 milj. eiro nav liels, tomēr šādu pieaugumu sasniegušajai SIA Sencis tas ir 18% apmērā,» skaidro A. Plezers. Viņš norāda, ka kopumā labus izaugsmes tempus uzrāda liekti līmēto mēbeļu un mēbeļu detaļu ražotāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top?: Slēpjritenis WiU

Rūta Lapiņa, 16.03.2018

Tālāk raksta galerijā skatāms, kā top koka braucamrīks WiU, kas tiek ražots SIA «Immerman Woodworks» Tukuma novada Irlavas pagastā. Attēlā - WiU idejas autors un realizētājs – Artūrs Immermanis.

Foto: RItvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas Irlavā, kur uzņēmumā SIA «Immerman Woodworks» top ziemas braucamrīks WiU.

Db.lv vēroja koka braucamrīka tapšanas procesu.

WiU ir bērnu skrejriteņu ziemas versija – tam riteņu vietā ir slēpes. «Immerman Woodworks» ražo braucamrīkus, kas paredzēti vecuma grupām 2-4 un 4-6 gadiem. Tapšanas stadijā ir arī risinājums vecākiem bērniem, kurš izturēs pat pieauguša cilvēka svaru. Tāpat Artūrs Immermanis strādā pie «divi vienā» versijas – braucamrīka, kuram slēpes varēs nomainīt pret riteņiem. Vizuāli gan tas vēl ir noslēpums.

Sākotnēji, lai noskaidrotu cilvēku viedokli par produktu un saprastu, kas cilvēkiem patīk labāk – tīrs bērzs vai ozols, Artūrs devās uz Kalnciema ielas tirdziņu. Taču ar savu produktu tirdziņos vairs nepiedalās un Latvijā vienīgā WiU iegādes vieta, izņemot internetu, ir pati ražotne. Jautāts par dalību amatnieku tirdziņos, Artūrs saka: «Nejūtu īsti piederību amatniekiem, pats es arī nejūtos īsti ērti šajos tirdziņos. Pie tam Latvija ir tikai testa tirgus. Tagad, kad produkts ir pieslīpēts līdz ideālam un izmēģināts vietējā tirgū, esam gatavi būtiski palielināt ražošanas apjomus un sākt aktīvi strādāt uz eksportu,» viņš stāsta. Tādēļ šogad iecerēta globāla tirdzniecības aģentu tīkla un pārdošanas kanālu veidošana, kur arī plānots realizēt 90% saražotā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pašmāju mēbeļu ražotājus IKEA ienākšana nav nobiedējusi - apgrozījums aug

Māris Ķirsons, 03.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēbeļu ražotājiem 2018. gads iezīmējies ar lielākiem ienākumiem; tas pagājis bez būtiskiem satricinājumiem.

To liecina SIA Lursoft datubāzē iesniegto mēbeļu un mēbeļu detaļu ražošanas uzņēmumu gada pārskatu dati. Vērtējot pēc neto apgrozījuma, 2018. saimnieciskajā gadā nozares līderi SIA Avoti SWF un SIA Kvist ir noturējuši savas pozīcijas un vienlaikus būtiski palielinājuši savus rādītājus – par vairāk nekā 8,5 milj. eiro. Tiesa, ir uzņēmumi, kam neto apgrozījums pērn bija mazāks nekā 2017. gadā. Vienlaikus vairums mēbeļu ražotāju 2018. gadā palielinājuši gan ražošanas apjomus, gan realizācijas ieņēmumus Latvijā un ārzemēs.

+22,8 miljoni eiro

TOP 30 uzņēmumu kopējais neto apgrozījums pērn salīdzinājumā ar 2017. gadu pieauga par 22,81milj. eiro jeb 12,5%, bet vidēji katram uzņēmumam – par 0,76 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēbeļu ražotājs Dižozols plus pagājušajā gadā strādāja ar 6,683 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 15,5% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga vairākas reizes - līdz 246 231 eiro. Uzņēmuma pamatdarbība ir mēbeļu un liekti līmēto izstrādājumu ražošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Lapkoku finiera lokšņu eksportā Latvija - devītā pasaulē

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 18.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2010. līdz 2019. gadam Latvijas ienākumi no lapu koku finiera eksporta bija visai nenozīmīgi, bet pašlaik tā ir ļoti strauji augoša eksporta nozare.

To tāda Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati par finiera eksporta ienākumiem uz vienu valsts iedzīvotāju. Lai arī Latvijā finieri ražo lielos apjomos, tomēr vairums tā tiek salīmēts saplāksnī, un tikai pavisam neliels tā apjoms tiek eksportēts kā finieris. Eksporta ienākumu uzrāviens ir saistāms ar triju finiera ražotāju izveidi un ražošanas apjomu pieaugumu — SIA AmberBirch Jekabpilī, SIA Kornbest Olainē, SIA Baltic Birch Wave Aizkrauklē, kā arī Rīgā ilgstoši strādājošo SIA Riga Venner.

Bērza pievilcība

Latvija, kas ir tikai 0,02% no pasaules iedzīvotajiem, piegādā 2,1% no visā pasaulē nepieciešamajiem meža nozares produktiem. 2022. gadā Latvija pēc kopējā meža nozares produkcijas eksporta bija 14. vietā pasaulē, un tas sagādāja Latvijai 3,7 miljardu eiro ienākumus. Latvijas galvenā specializācija pasaulē meža nozarē ir gan ražot preces, kuras jau ir gatavas patēriņam (koka paletes, vīnogulāju balsti utt.), gan arī ražot un eksportēt produkciju, kas tiek izmantota citu preču ražošanai, un pakalpojumus ražošanā, būvniecībā, remontos u.c. Ikvienā pasaules mēbeļu veikalā vai celtnē, kurā tiek izmantots saplāksnis vai finiera loksnes, visai ticami, ka būs atrodama Latvijas eksportētā produkcija. Latvijas meža nozarē ir preču grupas, kuru kopējie gada ienākumi no eksporta pārsniedz pusmiljardu eiro, taču ir preces, kuru pienesums Latvijas eksportā ir mērāms tikai desmitos miljonu eiro, bet kurās tik un tā Latvija ir starp pasaules līderiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Pieprasījums pēc bērza lobskaidas ļauj plānot izaugsmi

Māris Ķirsons, 18.10.2023

SIA AmberBirch valdes priekšsēdētājs Raimonds Spūls-Vilcāns: „Esošā lobskaidas ražošanas iekārta var izmantot finierklučus, kuru diametrs nepārsniedz 30 centimetrus, kas nozīmē, ka resnākus klučus par šo diametru esam spiesti pārdot, jo paši nespējam pārstrādāt, tāpēc strādājam pie projekta, kurš ļautu uzstādīt vēl vienu lobmašīnu, kura spētu pārstrādāt resnākus apaļkokus par 30 centimetriem.”

Foto: Dāvis Vītoliņš

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bērza specifisko īpašību dēļ šīs koksnes finieris un no tā ražotie izstrādājumi bija un būs pieprasīti ne tikai Eiropas, bet visas pasaules tirgos, kas Latvijā strādājošajiem finierskaidas ražotājiem rada labas attīstības perspektīvas.

„Pieprasījums pēc bērza finierskaidas Eiropā tikai pieaug,” skaidro finierskaidas ražošanas SIA AmberBirch valdes priekšsēdētājs Raimonds Spūls-Vilcāns.

Viņš norāda, ka bērza finierskaidas patērētāji ir no divām būtiskām sfērām — saplākšņa un mēbeļu, jo īpaši liekti līmēto detaļu ražotāji. „Transportā – kravas auto puspiekabēs, kuģos – bez bērza saplākšņa, ko ražo, līmējot finierskaidu, iztikt nav iespējams,” stāsta R. Spūls-Vilcāns.

Lapkoku finiera lokšņu eksportā Latvija - devītā pasaulē 

No 2010. līdz 2019. gadam Latvijas ienākumi no lapu koku finiera eksporta...

Finierskaidas pieprasījums Eiropā ir pieaudzis, jo juridiski Eiropas Savienībā Krievijas izcelsmes finierskaidu un saplāksni kopš pērnā jūlija nevar ieviest un pārdot. „Pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā Krievija bija milzīgs finierskaidas un saplākšņa piegādātājs Eiropas Savienībai, taču tagad tā vairs nav, kaut arī pēkšņi uz Eiropu ir sākušas vai būtiski palielinājušas šo produktu piegādes tās valstis, kurās ražošana agrāk bijusi neliela un arī minimāli piegāžu apjomi uz ES,” norāda R. Spūls-Vilcāns. Viņš skaidro, ka pašlaik 99% SIA AmberBirch saražotās bērza finierskaidas tiek eksportēti. „Lielākie noieta tirgi — Polija, Lietuva, krietni mazākos apjomos Jēkabpilī ražotā finierskaida realizēta Igaunijā, Itālijā un Rumānijā. „No Latvijā strādājošajiem ražotājiem vislielāko apjomu pērk liekti līmēto mēbeļu ražotājs SIA Dižozols Plus, taču no saražotā lobskaidas apjoma tas ir tikai aptuveni 1%,” uz jautājumu par Latvijas pircējiem atbild R. Spūls-Vilcāns. Iepriekšējos gados finierskaidas piegādes bijušas arī uz Spāniju, Portugāli un Ameriku. „Pēdējo divu triju gadu laikā AmberBirch noieta tirgos ir notikušas būtiskas pārmaiņas,” tā R. Spūls-Vilcāns. Viņš tās skaidro ar Covid-19 pandēmijas pārrautajām piegāžu ķēdēm, kam papildu ietekmi ir radījis karš Ukrainā, kā ietekmē izmainījušies Krievijā ražoto produktu piegādes tirgi.

„Savulaik AmberBirch vairāk bērza finierskaidas piegādāja Āzijas valstu patērētājiem, kuru vidū bija Indija, Indonēzija, Ķīna, Vjetnama, taču pašlaik šī reģiona patērētāji var iegādāties to pašu produktu no Krievijas par būtiski zemāku cenu, nekā spēj piegādā Latvijā vai citās ES dalībvalstīs strādājošie ražotāji,” uz jautājumu par pārmaiņām Āzijas tirgos atbild R. Spūls-Vilcāns. Viņš arī atzīst, ka pirmo būtisko triecienu finierskaidas piegādēm uz Āziju ir radījusi Covid-19 pandēmija. „Pasūtījumi bija, bet, kā tos nogādāt patērētājiem — pircējiem Āzijā, nebija skaidrs, jo nebija konteineru, kuros varētu šo produktu sūtīt uz šo reģionu, vēl jo vairāk, ja kādu brīdi bloķēts bija Suecas kanāls,” atceras R. Spūls-Vilcāns. Viņš norāda, ka, piemēram, pircēji no Vjetnamas Jēkabpilī ražoto finierskaidu līmēja un izmantoja kā pamatni cēlkoka parketa ražošanai, savukārt pircēji no Ķīnas to izmantoja liekti līmēto gultas līstu ražošanai, kas bija, ir un arī būs svarīgs mēbeļu ražošanai nepieciešams komplektējošais materiāls.

„No bērza finierskaidas ražotās gultas līstes izmērs ir tikai 9 milimetri, savukārt, lai nodrošinātu tādu pašu izturību ar citu koku finierskaidu, šādas līstes izmēram jābūt par trešdaļu biezākam — 12 milimetri, kas savukārt nozīmē lielāku kopējo produktu, kam vajadzīgs lielāks pārvadājumu apjoms, kas rezultējas ar augstākām cenām patērētājiem, bet to neviens ražotājs nevēlas,” uz jautājumu par bērza finierskaidas priekšrocībām atbild R. Spūls-Vilcāns. Viņš norāda, ka tādējādi var prognozēt stabilu pieprasījumu pēc bērza izstrādājumiem, vienlaikus bērzam neesot ekonomiski pamatoti tikt izmantotam kā izejmateriālam koka iepakojuma ražošanā, kas bijusi salīdzinoši izplatīta parādība, jo bija iespēja tos lēti iegādāties no ražotājiem Krievijā, bet pašlaik tādas iespējas vairs nav.

Izstrādā paplašināšanās projektu

Pašlaik AmberBirch ik gadu pārstrādā 90 000 m3 bērza finierkluču un saražo apmēram 45 000 m3 finierskaidas, taču izstrādē atrodas būtisks ražošanas paplašināšanas projekts. „Esošā lobskaidas ražošanas iekārta var izmantot finierklučus, kuru diametrs nepārsniedz 30 centimetrus, kas nozīmē, ka resnākus klučus par šo diametru esam spiesti pārdot, jo paši tos nespējam pārstrādāt, tāpēc strādājam pie projekta, kurš ļautu uzstādīt vēl vienu lobmašīnu, kas spētu pārstrādāt resnākus apaļkokus par 30 centimetriem,” uz jautājumu par iespējamo paplašināšanās projektu atbild R. Spūls -Vilcāns. Viņš norāda, ka šim mērķim – projekta izstrādei, iekārtu iegādei, ražošanas infrastruktūras paplašināšanai, kā arī iekārtu testēšanai – būs nepieciešams laiks vismaz divi līdz trīs gadi. „Iecere dubultot ražošanu līdz 90 000 m3 gatavās produkcijas ir uzņēmuma nākotnes perspektīva, kura balstās uz faktu, ka pieprasījums pēc bērza lobskaidas nesamazināsies, tas tikai pieaugs,” uz jautājumu par nākotnes izaugsmes pamatojumu atbild R. Spūls-Vilcāns.

Viņš norāda, ka šādu paplašināšanās projekta īstenošanu ļauj arī esošā teritorija, kur bijis Krustpils lidlauks. „Bērza resursu Latvijā pietiek, vēl jo vairāk, ja finierklučus neeksportēsim, bet pārstrādāsim tepat Latvijā, tādējādi radot jaunas darbavietas un papildu nodokļu ieņēmumus. 2022.gadā AmberBirch nodokļos samaksāja 1,5 milj. eiro, kas ir aptuveni 15 eiro par kubikmetru finierkluču, dubultojot apjomu, nomaksāto nodokļu apmērs arī palielināsies divas reizes,” uz jautājumu par finierkluču resursu pieejamību atbild R. Spūls-Vilcāns. Viņš steidz piemetināt, ka pašlaik patērētie apmēram 90 000 m3 bērza finierkluču tiek iepirkti no apkaimes mežiem. „Pašlaik par kopējiem investīciju apjomiem ir pāragri runāt, jo inflācija ir izmainījusi visas cenas, tostarp arī iekārtu cenas un piegāžu termiņus,” uz jautājumu par iespējamo investīciju apmēru atbild R. Spūls-Vilcāns. Viņš atzīst, ka, lai arī daudzi uzņēmumi sūdzas par darbinieku deficītu, taču AmberBirch nav problēmu ar darbaspēku, vēl jo vairāk - kadru mainība ir gandrīz nulles līmenī, jo no 85 strādājošajiem gada laikā nomainījušies tikai divi.

Sava elektrība

Pēdējo trīs gadu laikā ir notikušas daudzas dažādas pārmaiņas: pandēmijas izaicinājumi, kara Ukrainā blakusefekts inflācijas lēciens, jo īpaši energoresursu – elektroenerģijas – cenās. „2022. gada vasarā pieredzējām kaut ko no fantastikas, jo elektroenerģijas cena lobskaidas ražošanai sasniedza 4000 eiro par MWh, kas nozīmētu, ka visi ienākumi no viena kubikmetra saražotās finierskaidas ir jānovirza tikai samaksai par elektrību, kas patērēta tās saražošanai, un ekonomiski izdevīgāk bija neko neražot un darbiniekiem samaksāt dīkstāves pabalstu. Lai līdzīga situācija neatkārtotos, tika nolemts izveidot pašiem savu saules paneļu elektrostaciju ar 1 MW jaudu,” skaidro R. Spūls -Vilcāns. Viņš norāda, ka plāns bijis saulainā laikā dienā 50% no iegūtās elektroenerģijas patērēt pašiem ražotnē un pārējos 50% nodot tīklā, savukārt nakts maiņā tos pašus pa dienu tīklā atdotos 50% saražotās elektroenerģijas paņemt atpakaļ. „Ir neliela aizķeršanas ar dokumentāciju,” lakoniski pašreizējo situāciju komentē R. Spūls-Vilcāns.

Viedoklis

Izaicinājums ir cilvēkresursu un izejmateriāla pieejamība

Artūrs Bukonts, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors

Finiera ražošanas nozīmība ir nozares diversifikācijā un šī starpprodukta tālākapstrādes potenciālā. Liekti līmētas detaļas ir turpat katras mūsdienīgas mēbeles vai cita interjera objekta sastāvdaļa, un tieši finieris ir visbiežāk izmantotais materiāls šādu dizaina risinājumu praktiskajā īstenošanā. Līdzīgi kā jebkuram citam nozares uzņēmumam, arī finiera ražotājiem lielākais izaicinājums ir cilvēkresursu un izejmateriāla pieejamība.

Saka jau, ka slikts tas kareivis, kas negrib kļūt par ģenerāli - var pastāvēt scenāriji, kuros šie rūpniecības uzņēmumi paši attīsta savas tālakapstrādes jaudas saplākšņa vai pat mēbeļu ražošanā, bet tikpat pamatots būtu uzņēmēja lēmums palikt šajā ķēdes posmā un attīstīt tikai un vienīgi finiera lobīšanas "know-how".

Komentāri

Pievienot komentāru