Finanšu konsultāciju uzņēmums SIA Fintexo trīs pastāvēšanas gadu vēsturē piesaistījis 47 miljonus eiro vērtu finansējumu aptuveni 120 klientiem. “Šodienas ķirsītis uz tortes mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir Altum piedāvājums,” intervijā Dienas Biznesam atklāja SIA Fintexo īpašnieks Lauris Kindzulis.

Īsumā pastāstiet par sevi un to, kā radās ideja par finanšu konsultāciju uzņēmuma radīšanu?

Uz Rīgu atnācu no laukiem un mērķtiecīgi iestājos Banku augstskolā. Tobrīd tā bija TOP skola. Praksē paostīju banku gaisu. Šķita, ka patīk kreditēšana, interesē šī joma, spēja palīdzēt klientam, jo sevišķi interesēja līzings. Izdevās prakses laikā pastrādāt blakus līzinga nodaļai, un redzēju visu tās ikdienu. Otrajā kursā visi sāka strādāt, un arī es nebiju izņēmums - vispirms tēva degvielas stacijā, pēc tam SEB bankā. Pamainījās vairākas darba vietas, līdz nonācu līdz Hipotēku un zemes bankai, kas ir pašreizējā Altum priekštece. Tur bija atzars, kas no 2008. gada jau strādāja ar valsts atbalsta programmām. Valsts finanšu instrumentu Altum izveidoja četrus gadus vēlāk. Tobrīd jau biju prom. Šajā starplaikā līdz Altum izveidošanai palīdzēju daudziem uzņēmējiem ar sākuma kapitāla veidošanu. Tad nonācu atpakaļ komercbanku sektorā pie skandināviem DNB Bank, kur karjerā sasniedzu korporatīvo klientu apkalpošanu.

Xiaomi Arēnā 10. janvārī gaidāms viens no Latvijas vēsturē lielākajiem cīņas šoviem, kurā attiecības ringā gan Latvijas labākie cīkstoņi noskaidros savā starpā, gan tiksies ar prestižajā UFC organizācijā pabijušiem sportistiem. Par Bazara 0 Fight Club III cīņas šovu stāsta tā rīkotājs Danils Vesņenoks, kurš pats savulaik bija MMA cīkstonis.

Viņš uzsver, ka organizatori vēlas radīt apstākļus, lai katrs šī cīņas šova apmeklētājs no Xiaomi Arēnas iziet, ieguvis pozitīvu adrenalīnu un dopamīnu.

Šis būs lielākais pasākums Latvijā, kurā apvienoti dažādi cīņas sporta veidi, vismaz 15 gadu laikā. Kā nonācāt līdz vēlmei un gatavībai organizēt šādu šovu?

Savulaik es pats biju profesionāls cīkstonis un gribēju startēt lielās arēnās. Dažādu iemeslu dēļ mana profesionālā karjera pārtrūka, bet priecājos, ka mums ir radusies iespēja izveidot ko tik grandiozu. Pirmo Bazara 0 šovu 2023. gadā tikai uz entuziasma pamata sarīkojām saviem draugiem – tas bija slēgts pasākums, un nepazīstamos iekšā nelaidām, tomēr interneta tiešraidei bija liels skatījumu skaits. Turpinājumā mums pievienojās partneri, kuriem ir lielāka pieredze un saprašana. Ne tieši cīņas industrijā, bet biznesā un pasākumu organizēšanā. Mums nepatīk stāvēt uz vietas, gribam attīstīties. Otrais šovs jau bija augstākā līmenī par pirmo, bet tagad lecam vēl trīs galvas augstāk, un trešais jau notiks Xiaomi Arēnā. Tieši tāpēc pirms katra pasākuma ir milzīgs stress. Katrs nākamais šovs ir tik ļoti lielāks, jāiepazīst tik daudz jaunu detaļu, ka katra reize liekas gandrīz kā pirmā.

Kad pārdzīvoti pirmie drebelīgie darbības gadi un sasniegta zināma stabilitāte, katrs uzņēmums agrāk vai vēlāk saskaras vēl ar kādu kritisku brīdi. Tā ir vadītāja maiņa. Vidē, kurā temps tikai palielinās un prasības pret vadītājiem ir arvien augošas, pat izcilākie talanti nespēj kalpot un augt vienas organizācijas ietvaros mūžīgi. Tāpēc uzņēmuma vadītāja maiņa nav jautājums, kura varbūtību vispār apšaubīt. Jautājums tikai – kad tas notiek un kā pēc iespējas labāk sagatavot uzņēmumu šim brīdim.

Plāns ir tāds, ka plāna nav

Kā rāda Harward Business Review dati, 63% privāto uzņēmumu pēctecības plāna nav. Tai pat laikā vidējais S&P 500 uzņēmumu vadītāju vidējais vecums ir 58 gadi. Tiktāl daudzsološi. Vidējais laika posms, ko viena uzņēmuma vadībā pavada augstākā līmeņa profesionāļi šodien ir 3-5 gadi. Kas interesanti, sievietes savu karjeras izaugsmi visbiežāk īsteno viena uzņēmuma ietvaros. Piemēram, sākot darbu kā zemāka līmeņa speciāliste pēc studiju beigšanas, kam seko lēna un pacietīga kāpšana augšup pa karjeras kāpnēm līdz vidējā un visbeidzot augstākā līmeņa vadības amatiem. Savukārt vīrieši karjeras izaugsmi biežāk īsteno, mainot uzņēmumus. Tāda ir mazo valstu un tirgu realitāte. Lielajos tirgos uzņēmumi piedāvā daudzveidīgākas izaugsmes iespējas.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludinātajā atklātajā konkursā par Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā A2 korpusa pabeigšanu, pieteikušies 3 būvuzņēmēji. Piedāvājumu cenas ir sākot no 101,55 miljoniem eiro, līdz 133,65 miljoniem eiro (bez PVN). Iepirkuma uzvarētāju varēsim paziņot pēc piedāvājumu izvērtēšanas, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Piedāvājumus Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā A2 korpusa pabeigšanu ir iesnieguši SIA ''AIMASA'', piegādātāju apvienība ''NSHC Group'', kuras sastāvā ir SIA ''Hanza Construction Group'' un SIA ''Baltic Construction Company'', kā arī personu apvienība ''SNL būve'', kuras sastāvā ir SIA ''SPYKE'', VAS ''Latvijas autoceļu uzturētājs'' un SIA NEWCOM Construction''.

Uzvarētājs un precīza līguma summa būs zināma pēc piedāvājumu izvērtēšanas. Saskaņā ar izsludinātā iepirkuma nosacījumiem, paredzamais būvdarbu izpildes termiņš ir 36 mēneši no līguma parakstīšanas brīža.

“Stradiņu slimnīcas A2 korpusa projekts ir viens no nozīmīgākajiem un apjomīgākajiem valsts veselības aprūpes infrastruktūras attīstības projektiem. Ņemot vērā projekta sarežģītību un mērogu, fakts, ka iepirkumā pieteikušies trīs pieredzējuši būvuzņēmēji ar atbilstošu kapacitāti, apliecina gan tirgus interesi, gan konkurences līmeni. VNĪ mērķis ir nodrošināt profesionālu, caurspīdīgu un kvalitatīvu projekta īstenošanu, ievērojot noteiktos termiņus un budžetu, vienlaikus īpašu uzmanību pievēršot drošības, ilgtspējas un energoefektivitātes prasībām,” uzsver VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Līdz šā gada beigām būvniecībai vajadzētu notikt 43% no dzelzceļa "Rail Baltica" pamattrases, intervijā aģentūrai LETA sacīja Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" valdes priekšsēdētājs Marko Kivila un finanšu direktors Ojārs Daugavietis.

Kivila informēja, ka Igaunijā patlaban aktīvi notiek būvdarbi aptuveni 105 kilometru uzbēruma un ar to saistīto infrastruktūras objektu izbūvē, bet Lietuvā būvdarbi līdz gada beigām sasniegs 114 kilometrus.

Savukārt Latvijā pašlaik būvniecības stadijā ir aptuveni 10 kilometri, ar mērķi līdz gada beigām sasniegt 45 kilometrus.

Viņš skaidroja, ka pirms uzbēruma veidošanas lielākajā daļā teritoriju jāveic būtiski sagatavošanas darbi - atmežošana, pievedceļu izbūve, zemes līdzināšana, kā arī atmīnēšanas darbi, kas Latvijā ir īpaši nozīmīgi, jo jaunā dzelzceļa līnija šķērso teritorijas, kurās joprojām tiek atrasta nesprāgusi munīcija no Pirmā un Otrā pasaules kara.

Par to, kas vispār ir mākslīgais intelekts (MI), kādus potenciālos ieguvumus un riskus tas rada, kā mēs varam MI pielietot savos ikdienas procesos, stāsta uzņēmuma Helmes Latvia direktors Viesturs Bulāns.

Tā kā mūsu sarunas tēma šodien ir par un ap mākslīgo intelektu (MI), tad iesāksim ar pavisam vienkāršu, bet reizē varbūt sarežģītu jautājumu. Šobrīd sabiedrībā jau diezgan daudz tiek runāts par MI, un, šķiet, lielāka vai mazāka izpratne, kas tad ir MI, ir teju katram, kurš saskaras un ikdienā lieto dažādas tehnoloģiskās ierīces. Arvien vairāk cilvēku arī savā ikdienā izmanto MI, katram ir sava izpratne par to, kas ir MI. Mūsu rubrikas par MI devīze ir: «Mākslīgais intelekts – draugs vai drauds?», kurā vēlamies tad arī saprast, kas īsti ir MI, kā mums tas jāuztver un cik lielā mērā varam tam uzticēties, bet vienlaikus – cik daudz mums jāpiesargās no MI. Respektīvi, jūsuprāt – kas tad ir MI un vai mums no tā jābaidās?

Tehnoloģiju uzņēmums LMT sadarbībā ar kokapstrādes uzņēmumu “Kurekss” uzstādījis pirmo privāto 5G tīklu Baltijas valstīs šāda veida ražošanas uzņēmumā. Šis projekts iezīmē jaunu posmu rūpniecības digitalizācijā, nodrošinot augstāku efektivitāti, drošību un inovāciju iespējas kokapstrādes nozarē.

Privātais 5G tīkls ir uzņēmuma vajadzībām izveidots slēgts mobilais tīkls, kas darbojas neatkarīgi no publiskā tīkla. Tas nodrošina stabilu un ātru datu pārraidi, drošību un iespēju savienot dažādas iekārtas – no ražošanas līnijas sensoriem līdz planšetēm un autonomām iekārtām. Atšķirībā no Wi-Fi, 5G tīkls nodrošina uzticamu savienojumu arī kustībā, kas ir būtiski lielās ražošanas teritorijās.

LMT prezidents Juris Binde uzsver: “Privātie 5G tīkli ir būtisks solis industriālās digitalizācijas attīstībā. Tie ļauj uzņēmumiem ieviest risinājumus, kas prasa īpaši ātru, stabilu un drošu savienojumu – no automatizētām ražošanas līnijām līdz IoT un robotizācijai. LMT kā pirmais Latvijā uzsāka 5G ieviešanu, un šodien mēs redzam, kā šī tehnoloģija kļūst par pamatu nākotnes rūpniecībai. Mūsu mērķis ir ne tikai stiprināt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, bet arī radīt risinājumus ar eksporta potenciālu, kas palīdzēs Baltijas reģionam kļūt par inovāciju līderi.”

Iepriekš jau vēstīts, ka “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas deputāti ir iesnieguši grozījumus Krimināllikumā, piedāvājot ieviest kriminālatbildību fiziskām personām par iesaistīšanos aizliegtās vienošanās. Tikmēr Konkurences padome (KP) jau paziņojusi, ka saskata vairākus būtiskus riskus karteļu kriminalizācijas gadījumā.

Par karteļu izmeklēšanu atbildīgā iestāde uzskata, ka līdzšinējie rezultāti karteļvienošanos apkarošanā ir pierādījuši esošā administratīvā regulējuma efektivitāti. Tādēļ šobrīd būtiskāk ir saglabāt un pilnveidot esošo instrumentu klāstu administratīvajā procesā, kas veiksmīgi darbojas un ir raksturīgs lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu, nevis ieviest jaunu krimināltiesisku regulējumu, norādīja KP.

Ievērojot šī temata aktualitāti, Dienas Bizness nolēma apkopot informāciju par uzņēmumiem, kurus KP sodījusi par karteļiem kopš 2004. gada, lai iegūtu priekšstatu par to, kādu uzņēmumu vadītājus Saeimas deputāti vēlētos redzēt cietumā.

Konkurences padomes sodītie tirgus dalībnieki par horizontālu aizliegtu vienošanos noslēgšanu (2004-2025)

Centrālāzijas valstu grupa C5, tai pievienojoties Azerbaidžānai, ir kļuvusi par grupu C6, proti, sešu valstu grupu, kas pēc būtības maina Kaspijas jūras lomu reģionā, reģionālo koordināciju un valstu grupas iespējas globāli.

Pēdējos gados Eirāzijā ir notikušas strukturālas pārmaiņas reģionu savienošanās, tirdzniecības un sadarbības veidā. Ģeopolitisko satricinājumu, traucēto piegādes ķēžu un drošu austrumu-rietumu maršrutu meklēšanas kombinācija ir palielinājusi Transkaspijas telpas nozīmi. Centrālāzijas valstis, kuras kādreiz skāra dažādi ģeogrāfiskie ierobežojumi, ir spērušas vēl nebijušus soļus, lai stiprinātu reģionālo koordināciju, modernizētu infrastruktūru un veidotu ciešākas, integrētākas attiecības ar Eiropu. Azerbaidžāna šajā procesā ir strauji kļuvusi par neaizstājamu valsti, kas savieno Centrālāziju ar Dienvidkaukāza, Turcijas un Eiropas tirgiem, portālā commonspace.eu raksta Dr. Vasifs Huseinovs*.

Prāmju kompānija “Stena Line” ir pabeigusi termināļa operatora “Terrabalt” iegādi Liepājā un oficiāli pārņēmusi Ro-Ro (riteņkravu), beramkravu un ģenerālkravu termināļa darbību.

“Stena Line” ir saņēmusi visus nepieciešamos konkurences uzraudzības iestāžu un attiecīgo valsts institūciju apstiprinājumus un ir reģistrēta kā termināļa operatora īpašniece.

Darījuma noslēgšana iezīmē svarīgu atskaites punktu ceļā uz “Stena Line” ilgtermiņa mērķi – stiprināt tirdzniecības attīstību un noturību Baltijas jūras reģionā. Liepāja ir trešā lielākā Latvijas osta un ieņem būtisku lomu reģionālajās un starptautiskajās piegādes ķēdēs. Pašlaik “Stena Line” maršrutā Liepāja–Trāveminde (Vācija) kursē divi kuģi.

“Darījums ir noslēgts, un esam oficiāli kļuvuši par īpašniekiem Liepājas termināļa operatoram, kas turpmāk darbosies ar nosaukumu “Stena Line Ports Liepājas SEZ”. Tas ir loģisks nākamais solis kompānijas attīstībā Baltijas valstīs un atspoguļo mūsu nelokāmo pārliecību par Baltijas reģiona ilgtermiņa tirdzniecības potenciālu,” saka Liene Lēmane, “Stena Line” Baltijas jūras ziemeļu reģiona direktore.

UN:BLOCK Europe 2026 ietvaros notikušajās politiķu debatēs vairāku partiju pārstāvji bija vienisprātis – blokķēdes tehnoloģijas un digitālo aktīvu nozare Latvijai ir iespēja, nevis risks.

Pasākuma dalībnieki uzsvēra, ka Latvijai jau šobrīd ir viens no progresīvākajiem regulējumiem Eiropā, taču valsts priekšrocības būs iespējams izmantot tikai tad, ja sekos ātrāka rīcība, skaidrāki noteikumi un ambiciozāka politika.

Debatēs piedalījās ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība – ZZS), politisko partiju pārstāvji Gatis Eglītis (Nacionālā apvienība – NA), Mārtiņš Krusts (Mēs mainām noteikumus – MMN) un Mārtiņš Mieriņš (Progresīvie – P), kā arī Saeimas deputāti Kristaps Krištopāns (Latvija pirmajā vietā – LPV), Aiva Vīksna (Apvienotais saraksts – AS) un Jānis Patmalnieks (Jaunā Vienotība – JV). Debates vadīja Latvijas Blokķēdes Attīstības asociācijas izpilddirektors Reinis Znotiņš.

Divu gadu laikā SIA Dižozols plus izstrādātie 80 jaunie produkti ļauj strauji atgūt iepriekš zaudēto un strādāt ar rekordlielu neto apgrozījumu.

Šogad plūcam to mājas darbu augļus, kurus veicām 2023. un 2024. gadā, kopējo situāciju raksturo SIA Dižozols plus līdzīpašnieks Ģirts Plakans. Viņš norāda, ka teju divus gadus veiktas dažādas aktivitātes pasūtījumu piesaistei, jo pirms vairāk nekā diviem gadiem tika piedzīvots neticamais, kad lielākie klienti pasūtījumus samazināja pat par teju 50%. “2023. gads bija savdabīgs apjukuma laiks, jo nebija prognozējams, kas notiks – vai šie klienti atjaunos pasūtījumu apjomus, un kad tas varētu notikt,” tā laika situāciju rāda Ģ. Plakans. Viņš norāda, ka tajā brīdī bija ļoti daudz neatbildamu jautājumu.

Rīgā, Grenču ielā top Aura kvartāls, kas iecerēts kā Baltijā lielākais interjera, dizaina un mājokļu iekārtošanas tirdzniecības kvartāls, kas apvienos vairāk nekā 60 dažādus zīmolus un pakalpojumu sniedzējus.

Ēku kopējā platība kvartāla pirmajās 2 kārtās sasniedz 15 600 m² un trešā kārta būs vēl aptuveni 7000 m². Kopējās projekta investīcijas sasniedz 25 miljonus eiro, finansējumu nodrošina Bigbank. Projekta mērķis ir piedāvāt vienotu un pieejamu vidi visiem mājokļa iekārtošanas pakalpojumiem un tirgotājiem. 26. novembrī tika iemūrēts vēstījums nākamajām paaudzēm, kā arī svinēti kvartāla vienas kārtas spāru svētki.

Aura kvartāls veidots kā “open-air” tipa centrs - līdzīgs tiem, kas populāri ASV un Austrālijā. Tā vietā, lai apmeklētāji dotos cauri lielām iekštelpu tirdzniecības zonām, kvartāls sastāvēs no atsevišķi pieejamiem veikaliem ar ērtu autostāvvietu pie katras ieejas.Šis formāts īpaši piemērots mājokļa, biroja iekārtošanai, kur pircēji parasti meklē konkrētu telpu iekārtojumu, vienu mēbeli vai vienu risinājumu.

Igaunijas valsts pasažieru vilcienu operators "Eesti Liinirongid", kas strādā ar zīmolu "Elron", līdz gada beigām plāno nodrošināt divus reisus dienā maršrutā starp Tartu un Rīgu, aģentūrai LETA pastāstīja "Elron" izpilddirektors Lauri Betlems.

Viņš sacīja, ka "Elron" no 12. janvāra sāks pasažieru pārvadājumus starp Tartu un Rīgu vienu reizi dienā, tomēr uzņēmuma mērķis ir nodrošināt divus reisus dienā - vienu no rīta un vienu vakarā.

Betlems skaidroja, ka patlaban kompānija var nodrošināt tikai vienu reisu, jo, ņemot vērā pēdējo mēnešu laikā notikušos negadījumus, "Elron" ir saplīsuši divi vilcieni.

Viņš papildināja, ka vilcienu remonts prasīs zināmu laiku, tomēr, tiklīdz "Elron" būs gatavs, tiks palielināta vilcienu reisu kapacitāte maršrutā starp Tartu un Rīgu.

Viņš piebilda, ka tas būs atkarīgs arī no dzelzceļa būvniecības starp Tallinu un Tartu, jo "Elron" ir iegādājies jaunus "Škoda" vilcienus, kurus plānots nodot ekspluatācijā maršrutā Tartu-Tallina. "Ja to izdarīsim šī gada rudenī, tad varēsim atbrīvot esošo dīzeļvilcienu floti no šī maršruta un novirzīt to uz Tartu-Rīgu," piebilda "Elron" vadītājs.

Ja iepriekš īpašumtiesības bieži tika uztvertas kā pašmērķis, tad šobrīd arvien vairāk cilvēku izvērtē elastību un mobilitāti. Ģeopolitiskā nenoteiktība šo tendenci tikai pastiprina. Īre šādā kontekstā piedāvā lielāku brīvību un spēju pielāgoties dažādajām dzīves situācijām.

Arī mūsu pieredzē redzam, ka cilvēki, piemēram, īrē gadu un bez īpaša iemesla pārceļas citur, sekojot dzīves ritmam un tam, kas konkrētajā brīdī ir nepieciešams.

Īre kā apzināta izvēle: tirgus dinamika Latvijā

Pretēji izplatītiem priekšstatiem īres tirgus Latvijā nav ne vājš, ne haotisks. Tas ir aktīvs un labi funkcionējošs, balstīts ne tikai uz ārvalstu studentu vai īstermiņa iebraucēju pieprasījumu, bet lielā mērā arī uz vietējo tirgu. Pārdomāti un precīzi mērķēti projekti salīdzinoši ātri atrod savus īrniekus, savukārt kopējā tirgus dinamika ir pietiekami prognozējama, lai gan gada ietvaros tajā novērojama sezonalitāte.

Būtisks faktors, kas uztur un, visticamāk, vēl pastiprinās īres tirgus aktivitāti, ir jauno projektu cenu līmenis. Pagājušajā gadā mājokļu cenas augušas par 8,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Dzīvokļu cenas jaunajos projektos Rīgā pērn svārstījās vidēji no 2 200 līdz 2 600 eiro m², būtiski mainoties atkarībā no rajona. Ņemot vērā augošās nekustamā īpašuma cenas, kā arī inflācijas spiedienu, ievērojamai sabiedrības daļai īpašuma iegāde kļūst arvien sarežģītāka.

Šobrīd notiekošā obligāciju emisija ir nozīmīgs pavērsiens Apollo Group izaugsmes stratēģijā, norāda uzņēmuma izpilddirektors Tomass Tīvels (Toomas Tiivel).

Ienākšana kapitāla tirgū ir loģisks nākamais solis, kas apliecina uzņēmuma gatavību darboties jaunā mērogā un stiprināt kapitāla struktūru, skaidro T.Tīvels. Obligāciju emisija līdz 50 miljoniem eiro ar iespēju to palielināt līdz 70 miljoniem ierindo šo starp lielākajiem publiskajiem obligāciju piedāvājumiem Baltijā, kas plaši pieejams gan privātajiem, gan institucionālajiem investoriem.

Vēl uzņēmēju žurnāla Denas Bizness 10.marta numurā lasi:

DB analītika

Ekonomikas izaugsme labāka nekā igauņiem

Tēma

Latvija pasaules līderos pēc reģistrēto preču zīmju skaita samazinājuma

Meža nozare

Gads pagājis stagnācijā

Darbaspēka izmaksas

AS “Agrova Baltics” (Nasdaq Baltic First North: EGG) valde ir sasaukusi ārkārtas akcionāru sapulci, kas notiks 2026. gada 23. aprīlī, lai lemtu par uzņēmuma turpmāko attīstību, tostarp par jaunas obligāciju emisijas īstenošanu 30 miljonu eiro apmērā.

Plānots, ka obligācijas tiks emitētas programmas veidā, ar publisku parakstīšanos, kas būs pieejama investoriem visās trīs Baltijas valstīs. Emisijas mērķis ir finansēt uzņēmuma investīciju programmu un daļēji refinansēt esošās saistības.

Piesaistītais finansējums tiks novirzīts “Agrova Baltics” investīciju programmai Alūksnē un Preiļos, kur uzņēmums plāno būtiski paplašināt savu ražošanas infrastruktūru.

Jurijs Adamovičs, “Agrova Baltics” valdes priekšsēdētājs: “Šis ir nākamais loģiskais solis Agrova grupas attīstībā. Mēs mērķtiecīgi stiprinām savu kā vertikāli integrēta ražotāja pozīciju, vienlaikus palielinot ražošanas jaudu un efektivitāti. Plānotā investīciju programma ļaus ne tikai būtiski paplašināt darbību Alūksnē un Preiļos, bet arī 2028. gadā realizēt 100% pāreju uz tikai ārpus sprostiem ražotu olu segmentu, kur redzam ilgtermiņa izaugsmes potenciālu gan Baltijā, gan eksporta tirgos”.

Degvielas tirgotājs SIA "Astarte-nafta" patlaban ir apturējis sarunas ar degvielas mazumtirgotāju SIA "Circle K Latvia" par degvielas staciju tīkla pārdošanu, aģentūrai LETA pavēstīja "Astarte-nafta" valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis.

Viņš skaidroja, ka šogad jūlijā Konkurences padome (KP) atļāva "Circle K Latvia" iegādāties "Astarte-nafta" aktīvus, "Circle K Latvia" iegūstot vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār 26 "Astarte-nafta" degvielas uzpildes stacijām. Vienlaikus KP lēmumā tika noteikti ierobežojumi turpmākai staciju darbībai pilna servisa režīmā.

Karčevskis informēja, ka patlaban "Astarte-Nafta" ir apturējusi sāktās sarunas ar "Circle K Latvia" un sākusi meklēt risinājumus, lai KP lēmums būtu bez ierobežojumiem.

Viņš arī atzina, ka patlaban notiek sarunas ar naftas produktu tranzīta uzņēmumu SIA "Naftimpeks" par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār "Astarte-nafta".

Arī "Circle K Latvia" pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka abām pusēm neizdevās panākt galīgo vienošanos par vairākiem būtiskiem darījuma nosacījumiem, tādēļ tā īstenošana ir apturēta uz nenoteiktu laiku.

Klajā nācis jaunākais Dienas Biznesa speciālizdevums TOP500+, kurā sadarbībā ar SIA Lursoft IT un AS Olpha apkopoti Latvijas lielāko uzņēmumu biznesa sasniegumi un analizēta situācija teju 40 būtiskākajās uzņēmējdarbības nozarēs.

Vērienīgajā izdevumā, kurš šogad tiek izdots jau 29.reizi, apkopoti Latvijas pelnošākie, vietējā un ārvalstu kapitāla uzņēmumi, lielākie uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji, lielākie koncerni, nozaru un reģionu līderi, lielākie EBITDA pelnītāji, lielākie darba devēji u.c.

1.decembrī restorānā Whitehouse norisinājās TOP 500 svinīgā atklāšanas ceremonija, kurā tika pasniegtas arī īpašas Dienas Biznesa TOP500 godalgas deviņās nominācijās, kā arī Lursoft IT speciālbalva 2025:

Naftas cena pasaules tirgū ceturtdien sasniegusi četros mēnešos augstāko līmeni, ņemot vērā ASV prezidenta Donalda Trampa draudus uzbrukt Irānai.

"Brent" markas jēlnaftas cena rīta tirdzniecības sesijā pieaugusi par 2,4% līdz 70,06 dolāriem par barelu, kas ir augstākais līmenis kopš septembra, bet "West Texas Intermediate" markas jēlnaftas cena palielinājusies par 2,6% līdz 64,82 dolāriem par barelu.

Kā ziņots, Tramps trešdien atkārtoti izteica draudus uzbrukt Irānai, jo "laiks iet uz beigām", lai panāktu vienošanos par kodolieročiem.

"Cerams, ka Irāna ātri sēdīsies pie sarunu galda un vienosies par godīgu un taisnīgu vienošanos bez kodolieročiem, kas būtu izdevīga visām pusēm. Laiks iet uz beigām," ASV prezidents pauda sociālajos tīklos, norādot, ka "uz Irānu dodas milzīga armāda".

"Kā es jau reiz teicu Irānai - noslēdziet vienošanos! Viņi to nedarīja, un notika operācija "Midnight Hammer", nopietni postījumi Irānai. Nākamais uzbrukums būs daudz smagāks," brīdināja Tramps.

Šobrīd notiekošā obligāciju emisija ir nozīmīgs pavērsiens Apollo Group izaugsmes stratēģijā, norāda uzņēmuma izpilddirektors Tomass Tīvels (Toomas Tiivel).

Ienākšana kapitāla tirgū ir loģisks nākamais solis, kas apliecina uzņēmuma gatavību darboties jaunā mērogā un stiprināt kapitāla struktūru, skaidro T.Tīvels. Obligāciju emisija līdz 50 miljoniem eiro ar iespēju to palielināt līdz 70 miljoniem ierindo šo starp lielākajiem publiskajiem obligāciju piedāvājumiem Baltijā, kas plaši pieejams gan privātajiem, gan institucionālajiem investoriem.

Kā, raugoties no Apollo Group perspektīvas, jūs raksturotu 2025. gadu?

Aizvadītais gads ir bijis nozīmīgs pagrieziena punkts Apollo Group attīstībā. Uzņēmums nodrošināja spēcīgu naudas plūsmu no pamatdarbības un vienlaikus turpināja ieguldīt izaugsmē. Mūsu diversificētais izklaides un ēdināšanas koncepciju portfelis pierādīja savu noturību arī mainīgas ekonomiskās vides apstākļos. Tāpat mēs sasniedzām peļņu grupas līmenī, kas apliecina iepriekš veikto investīciju atdevi un integrētās eatertainment jeb izklaides un ēdināšanas ekosistēmas dzīvotspēju. Papildus tam paplašinājām klātbūtni noieta tirgos, stiprinājām zīmolus un mērķtiecīgi gatavojāmies nākamajam izaugsmes posmam, tostarp šobrīd notiekošajai obligāciju emisijai līdz 16. martam un ienākšanai kapitāla tirgū.

Lai dzīvojamo ēku apsaimniekošana un steidzami nepieciešamā renovācija Latvijā kļūtu efektīvāka, būtiska loma ir normatīvajam regulējumam par uzkrājumu izmantošanu.

Nozari regulē Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, kas nosaka dzīvojamo māju pārvaldīšanas principus, pārvaldnieka pienākumus, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības tiesības un atbildību. Tomēr praksē šī regulējuma piemērošana joprojām rada neskaidrības, īpaši attiecībā uz pienākumu sadalījumu starp pārvaldnieku un dzīvokļu īpašniekiem.

Jau 2025. gada jūlijā stājās spēkā grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, stiprinot dzīvokļu īpašnieku kopības lomu, precizējot pārvaldīšanas procesa organizāciju un ieviešot vairākus uzlabojumus, kas vērsti uz pārvaldīšanas nepārtrauktību un lielāku pārskatāmību.Tomēr ar šiem grozījumiem nepietiek, lai pilnībā novērstu praksē esošās neskaidrības. Dzīvokļu īpašnieku kopības kompetencē un atbildībā būtu skaidri jānodala uzkrājumi – to apmēra un izlietošanas noteikšana kā viens bloks, savukārt pārvaldnieka pakalpojums ar obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām un to izmaksām būtu jādefinē kā pakalpojums. Šādi nošķirot pakalpojumu no kopības mantiskajām interesēm, pārvaldīšanas un apsaimniekošanas tirgus kļūtu caurspīdīgāks un dzīvokļu īpašniekiem saprotamāks.

Latvijas nekustamo īpašumu attīstītājs SIA “MCITY Ulbrokas” ir pabeidzis nozīmīgu investīciju projektu, kura ietvaros ar teju 2 miljonu eiro ieguldījumu veikta noliktavas modernizācija, izbūvējot specializētu zonu loģistikas procesa atvieglošanai.

Jaunā noliktavas piebūve paredzēta kontrolētai preču uzkraušanai, nodrošinot slēgtu vidi ar piecām mikroautobusu stāvvietām un atsevišķiem paceļamiem vārtiem katram transportlīdzeklim. Šis tehniskais risinājums ļauj būtiski paātrināt uzkraušanas procesus, samazinot laika zudumus un nodrošinot ērtu, drošu un efektīvu loģistiku. Piebūvē integrēta pielāgota specifiska dūmu un gāzu novadīšanas sistēma. Projekts īstenots sadarbībā ar ilggadējo nomnieku “Magnum Medical”.

Tāpat projekta ietvaros būtiski modernizēta esošā noliktava un teritorija – nodota lietošanā slēgtā kravu apstrādes zona, pazemināts teritorijas reljefs, nodrošinot tiešu piekļuvi noliktavā caur jaunajiem HORMANN DOKU tipa loģistikas vārtiem, gāzes apkure noliktavā nomainīta pret energoefektīvu ūdens sildīšanas sistēmu, kā arī visā noliktavā uzstādīts LED apgaismojums. Teritorijā veikti arī ceļu infrastruktūras atjaunošanas un labiekārtošanas darbi – bruģēšana, ārējo tīklu izbūve un citi uzlabojumi. “MCITY Ulbrokas” noliktavas ēka arī saņēmusi starptautiski atzīto BREEAM Very Good sertifikātu, kas apliecina atbildīgu attīstību un pārvaldību. Visa kompleksa elektroapgādi nodrošina 100 % atjaunojami energoresursi, veicinot gan attīstītāja, gan nomnieku virzību uz videi draudzīgu darbību.

Latvijas tehnoloģiju uzņēmums “Digmatix” noslēdzis līgumu par Horvātijas konsultāciju uzņēmuma “DignetSoftware” iegādi.

Darījums notiks pakāpeniski nākamo divu līdz trīs gadu laikā. Horvātijas uzņēmuma iegāde ir nākamais solis “Digmatix” stratēģijas īstenošanā, lai nostiprinātu uzņēmuma pozīcijas kā vienam no vadošajiem Microsoft biznesa risinājumu partneriem Centrālajā un Austrumeiropā, vienlaikus paplašinot kompetenci ražošanas un mazumtirdzniecības sektoros.

Horvātijas uzņēmuma pievienošana “Digmatix” grupai sniegs vairākas priekšrocības − paplašināsies grupas kompetence tirdzniecības un ražošanas nozarēs, īpaši “LS Retail” un “Business Central” risinājumu nodrošināšanā, kā arī iespējas nodrošināt starptautiskus ERP ieviešanas projektus, jo uzņēmumam “DignetSoftware” ir ievērojama pieredzei Eiropas mēroga projektu īstenošanā.

Latvijas kapitāla tirgus attīstība jau daudzus gadus iestrēgusi “vāveres ritenī” – konferencēs, darba grupās, valdības dokumentos atkal un atkal tiek uzsvērts, ka tirgus ir jāattīsta, jāveicina vietējo investoru līdzdalība, jāvirza valsts un pašvaldību uzņēmumi uz biržu. Tomēr, pārāk reti esam nonākuši līdz praktiskiem lēmumiem un darbībām.

2026. gads ir brīdis, kad šo apburto loku beidzot varētu pārraut. Latvijas korporatīvo obligāciju tirgū pēdējo gadu laikā esam pieredzējuši pārliecinošu izaugsmi un virkni jaunu emitentu un ieguldītāju – tas ir spilgts apliecinājums tam, ka spējam darboties kapitāla tirgū, ja vien tiek dots starts. Tagad šis starts nepieciešams arī akciju tirgum.Pēdējā laikā kā reālākie kandidāti kotācijai tiek minēti trīs: SIA Rīgas namu pārvaldnieks, AS airBaltic un VAS Latvijas autoceļu uzturētājs. Šie trīs uzņēmumi kopā varētu radīt kritisko masu, kas Latvijas kapitāla tirgu no marginālas nišas pārvērstu par funkcionējošu ekonomikas izaugsmes instrumentu. Uzņēmumus vada augsti kvalificēti profesionāļi, kas kopā ar kapitāla tirgus ekspertiem ir spējīgi izveidot atraktīvu piedāvājumu investoriem, tajā pašā laikā iegūstot maksimālo iespējamo labumu saviem akcionāriem.