65% Rīgas dzīvokļu īpašnieku daudzdzīvokļu namos nav noslēguši privatizācijas procesu, proti, nav pārņēmuši no pašvaldības rūpes par māju kopumā. Sekas – tiek likti ielāpi bojājumu vietās, bet ilgtspējīgas īpašuma apsaimniekošanas pārsvarā gadījumu nav.

Par problēmām, kas no tā izriet, un risinājumiem iecerēts diskutēt konferencē Mājoklis 2023, kas jau 1. un 2. jūnijā notiks ATTA Centre Krasta ielā Rīgā. Par to Dienas Biznesa intervija ar Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas Mājoklis Rīgas nodaļas vadītāju Ingāru Daibi.

Kādas ir galvenās problēmas, ar ko saskaras cilvēki saistībā ar daudzdzīvokļu mājokļu apsaimniekošanu?

Viena no galvenajām problēmām šobrīd ir nespēja pieņemt lēmumus jautājumos, kas skar daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu. Proti, dzīvokļu īpašnieki nespēj sanākt kopā, lai vienotos par mājas uzturēšanai būtiskiem jautājumiem. Un, ja arī sanāk kopā, tad tajā brīdī, kad nonāk līdz lēmuma pieņemšanai, nespēj vienoties ne par to, kurš darīs, ne - kā darīs. Vērojams, ka cilvēkiem ir diezgan liela vienaldzība par to, kas ir ārpus viņu dzīvokļa.

Satversmes tiesa atzinusi grozījumus likumos «Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju» un «Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās» par neatbilstošiem Satversmes normām un tie zaudēs spēku 2019.gada 1.maijā.

Spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams un stājas spēkā ar tā pasludināšanas brīdi.

Apstrīdēto likuma normu spēka zaudēšanas termiņš 2019.gada 1.maijā noteikts tādēļ, lai likumdevējam dotu laiku atrast citu risinājumu piespiedu zemes nomas maksai, kas būtu taisnīgs gan pret zemes īpašniekiem, gan daudzdzīvokļu namu īpašniekiem.

Satversmes tiesā pēc septiņu fizisko personu pieteikumiem tika ierosinātas sešas lietas par apstrīdēto likuma normu atbilstību Satversmei. Pieteikumos bija ietverti identiski prasījumi un to juridiskais pamatojums bija balstīts uz līdzīgiem argumentiem. Lai veicinātu lietu vispusīgu un ātru iztiesāšanu, Satversmes tiesa nolēma tās apvienot vienā lietā.

Vairāku Eiropas ziemeļu reģiona valstu meža īpašnieku organizācijas, tostarp arī Latvijas meža īpašnieki, nosūtījuši vēstuli Eiropas komisijai, Eiropas parlamentam un Zviedrijai kā ES padomes prezidējošajai valstij, iebilstot Atjaunojamās enerģijas direktīvas aizliegumam izmantot malku un šķeldu siltumapgādē, informē Latvijas Meža īpašnieku biedrībā (LMIB).

Kā norāda biedrībā, Eiropas komisijas izstrādātā jaunā Atjaunojamās enerģijas direktīvas versija paredz pēc 2030.gada pārtraukt izmantot primāro meža biomasu enerģijas ieguvei, kā rezultātā jebkurš mežsaimniecības produkts, ieskaitot zemas kvalitātes koksni un šķeldu, nedrīkst tikt izmantots enerģijas iegūšanai, tai skaitā siltumapgādē, jo tas neesot ilgtspējīgs un atjaunojams izejmateriāls.

Eiropa koksnes izmantošanu enerģētikā var padarīt neiespējamu

Eiropas kabinetos topošo nosacījumu projektu, kas varētu būtiski ietekmēt koksnes izmantošanu enerģētikā,...

LMIB atzīmē, ka diskusijas par šo direktīvu ir jau "finiša taisnē" pēc tam, kad par Eiropas komisijas sagatavotu priekšlikumu pērn septembrī nobalsoja Eiropas parlaments.

Vēstulē meža īpašnieku organizācijas uzsver, ka primārās koksnes biomasas izslēgšanai kā otrās šķiras izejvielai, kuras klasificēšanu kā atjaunojamo enerģiju paredzēts pakāpeniski atcelt, ir tālejošas sekas. Dalībvalstīs tas paver iespēju piemērot papildus nodokli par oglekļa dioksīdu (CO2) brīdī, kad malku vairs neatzīs par atjaunojamo energoresursu.

Tāpat vēstulē tiek skaidrots, ka šādi lēmumi radītu negatīvas sekas ne tikai klimata politikas ziņā, bet finansiāli smagi ietekmētu daudzus mazos meža īpašniekus, jo tieši privātajos mežu īpašumos esošais mežsaimniecības blakusproduktu apjoms visbiežāk tiek realizēts vietējo reģionu enerģētiskās koksnes tirgos.

"Ja liels mazvērtīgās biomasas apjoms paliks un sadalīsies mežos, tad šajos reģionos būtiski palielināsies CO2 emisijas. Koksnes satrūdēšana mežā nekādā veidā nespēs aizstāt fosilās izejvielas, tas ir pretrunā ar "Zaļā kursa" mērķiem un tā rezultātā mums nāksies spert vairākus milzīgus soļus atpakaļ klimata aizsardzības kontekstā," uzver meža īpašnieki.

Vienlaikus vēstulē pausts, ka, atņemot koksnei atjaunojamās enerģijas statusu, ilgtermiņā tas var atstāt negatīvas sekas uz vietējo enerģētikas tirgu un nostāda meža īpašnieku neizdevīgā situācijā salīdzinājumā ar citiem koksnes veidiem biomasas tirgos.

Tāpat tas samazina iespējas veikt mērķorientētus ieguldījumus mežsaimniecībā. Reģionos tas ietekmēs vispārējo enerģētikas piegādi ar atjaunojamiem resursiem un kavēs iespēju meža īpašniekiem dažādot mežaudzes ar klimata pārmaiņām piemērotākām koku sugām, norāda vēstules autori.

Vēstuli parakstījušās organizācijas: meža īpašnieku apvienība „Bārbele", mežsaimnieku apvienība „Krāslava", Kuldīgas Meža īpašnieku apvienība, Kurzemes Meža īpašnieku apvienība, Meža īpašnieku apvienība “Vidzemes augstienes meži”, Meža pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība “Mežsaimnieks”; Meža pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība “Mūsu mežs”, Meža īpašnieku biedrība „Meža konsultants", Rūjienas meža īpašnieku biedrība, Latvijas Meža īpašnieku biedrība.

LMIB norāda, ka organizācijas iebilst pret politikas virzienu, kas balstās uz vienpusējiem pamatojumiem no apšaubāmām kampaņām, nevis uz argumentētu pieeju un datos balstītu analīzi. ""Zaļā kursa" idejas vārdā mēs aicinām atturēties no jaunās "primārās koksnes biomasas" klasifikācijas ieviešanas "Atjaunojamo energoresursu direktīvā", kas ilgtermiņā negatīvi ietekmēs klimatu, enerģijas piedāvājumu reģionos un sociāli ekonomisko stabilitāti lauku apvidos," norāda LMIB pārstāvji.

LMIB ir Latvijas lielākā un nozīmīgākā nacionāla un starptautiska līmeņa meža īpašnieku un to apsaimniekotāju vienojošā organizācija, kas ir dibināta 2005.gadā.

Janvāra mēnesis vērtspapīru tirgos ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā uzrādīja izaugsmi. Ja iepriekšējā apskatā minēju, ka Rīgas biržas indekss visa 2018. gada laikā nokrita par 6,72%, tad šā gada pirmajā mēnesī izaugsme veidoja 6,24%. Līdzīgi arī S&P500 indekss - iepriekšējā gada laikā nokrita par 6,74%, janvārī pieauga par 7,09 %. Jāpiezīmē, ka S&P500 indekss pēdējās divās janvāra dienās pieauga par 2%, jo parādījās pirmās uzņēmumu atskaites par iepriekšējo periodu ar labiem rezultātiem.

(Avots: tradingview.com)

Līdz ar to indeksu lielums (vidējās akciju cenas) ir 2018. gada sākuma līmenī. Lai gan janvārī ziņu plūsma nebija tik optimistiska un analītiķu vērtējums gada sākumā par akciju tirgus nākotni neparedzēja šādu izaugsmi. Es to skaidroju ar investoru ticību uzņēmumu darbībai iepriekšējā gadā un cerību, ka atskaites par 2018. gadu būs labākas nekā paredzēts. Cenā tiek ietverta ticība, ka uzņēmumi uzrādīs labākus datus. Šajā situācijā es saskatu psiholoģisku spiedienu uz uzņēmumu vadību uzrādīt labus datus. Daļa analītiķu paredz izaugsmes samazinājumu vai pat recesiju, un, ja uzņēmumi masveidā sāks publicēt sliktākus rezultātus nekā paredzēts, akciju tirgus tik tiešām var nonākt recesijā. Krītoša tirgus situācijā uzņēmumiem ir grūtāk piesaistīt līdzekļus izaugsmei un investīcijām. Man var iebilst un teikt, ka uzņēmumiem jāatspoguļo patiesā situācija atskaitēs un nedrīkst manipulēt ar datiem. Ir dažādas iespējas grāmatvediski palielināt vai samazināt peļņu, aktīvus un citus balances posteņus, nepārkāpjot likumus. Mans secinājums, janvāris bija labs mēnesis investoriem vērtspapīros.

No kopējā īpašnieku skaita Latvijā kooperatīvos pagaidām iesaistījušies vien nedaudzi, bet tendence ir augoša un arvien vairāk meža īpašnieku iesaistās kooperatīvos, pastāstīja Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

Pēc viņa sacītā, ne vairs kā agrāk vien daži desmiti, bet jau simtiem meža īpašnieku Latvijā ir iesaistījušies kooperatīvu darbībā.

Muižnieks pastāstīja, ka meža īpašnieku kooperatīvā, kas palīdz ar saimniekošanu, tostarp iesaistās tie, kas paši nevēlas darboties savā mežā. Kopumā Latvijā patlaban ir trīs meža īpašnieku kooperatīvu.

LMĪB valdes priekšsēdētājs arī atzīmēja, ka kopumā Latvijā ir tendence ik gadu samazināties meža īpašumiem, kas ir mazāki par 10 hektāriem. Savukārt tādu īpašumu, kuri lielāki par 50-100 hektāriem, skaits strauji pieaug.

Viņš arī piebilda, ka meža zemju tirgū darbojas ne tikai valsts mežu apsaimniekotāja "Latvijas Valsts meži" (LVM), bet tāpat ir daudz vietējo kompāniju un fizisko personu, kā arī pietiekami liels ārvalstu uzņēmumu īpatsvars, pārsvarā Skandināvijas kompānijas. Ir arī uzņēmumi ar Vācijas kapitālu. "Interese par mūsu [Latvijas] zemes tirgu ir, līdz ar to tirgus ir aktīvs," sacīja Muižnieks.

Lai gan daudzi Rīgas pašvaldības uzņēmumi pērn strādājuši ar zaudējumiem vai sarūkošu peļņu, kopējā situācija ir pozitīva

(Informācija pievienota raksta galerijā.)

Rīgas pašvaldības uzņēmumi un kompānijas, kur tai pieder kapitāldaļas, pēc DB aplēsēm, izmantojot Lursoft informāciju, pērn kopumā strādājuši ar 531,3 milj. eiro apgrozījuma. No tā gan 43% veido a/s Rīgas siltums un SIA Getliņi EKO apgrozījumu – pašvaldībai šajos uzņēmumos pieder attiecīgi 49% un 97,92% kapitāldaļu. Savukārt uzņēmumi, kas ir pilnīgā Rīgas pašvaldības kontrolē, pērn apgrozījuši 302,5 milj. eiro, kas ir par 6 milj. eiro vairāk nekā vēl gadu iepriekš (dati par 2012. gadu gūti no Rīgas pilsētas pašvaldības veiktās komercdarbības pārskata par laika periodu no 2007. -2012.g.). Līdz ar to jau trešo gadu pašvaldības uzņēmumu apgrozījumā vērojama augšupeja.

Vēl pirms gada lielos zaudējumos iestigušais Latvijas banku tirgus 2010. gadā nostājies uz kājām.

Arī ar valsts teju miljarda latu atbalstu glābtās, tomēr arvien dziļākos mīnusos slīgstošās Parex bankas sadalīšana labajā un sliktajā bankā paglābusi Latvijas finanšu tirgus no jauniem satricinājumiem.

Tiesa gan, visiem finanšu tirgus dalībniekiem nav paveicies izdzīvot - banku sektorā bez licences palika viena no visu laiku mazākajām Latvijas bankām - VEF banka, bet apdrošināšanas tirgu atstāja Rīgas domei piederošā RSK Apdrošināšanas AS. No tirgus aizgāja arī vairākas apdrošināšanas brokeru kompānijas. Tomēr šo tirgus dalībnieku aiziešana būtisku iespaidu uz kopējo tirgu neatstāja, turklāt 2010. gadā Latvijā atvērtas divas ES dalībvalstu banku filiāles.

Sabiedriskās ēdināšanas tīkli attīstās, taču par peļņu var runāt tikai retais, trešdien raksta Dienas Bizness.

Lai arī konkurence ēdināšanas biznesā ir liela, pieaug dažādas izmaksas, būtiskas izmaiņas piedzīvo tūrisma nozare, kas atved lielu daļu ēdāju, uzņēmēji dzīvo ar apziņu, ka cilvēki vienmēr gribēs ēst, tādēļ sabiedrību regulāri pāršalc ziņa par kāda jauna restorāna atklāšanu, rekonstrukciju, ēdienkartes uzlabošanu. Par jaunumiem gādā arī ēdināšanas uzņēmumu tīkli, piemēram, teju kā ar ažiotāžu Vecrīgā durvis vērusi ASV ātrās ēdināšanas tīkla KFC (Kentucky Fried Chiken) pirmā ēstuve Latvijā, kuras izveidē ieguldīts pusmiljons eiro. Tikpat izmaksāšot arī pirmās turpat līdzās topošās Pizza Hut zīmola kafejnīcas izveide, to plānots atvērt līdz šā gada beigām, ziņo UAB Cibus Restaurants vadītājs un KFC un Pizza Hut franšīzes īpašnieks Baltijā Sigurdurs Arnars Sigurdsons. Šīm ēstuvēm nākamgad varētu sekot vēl kāda.

Ieguldījumu pasaulē bieži vien vērojama situācija, kad amatieri investori par savām spējām pārspēt kopējo tirgus sniegumu ir visai pārliecināti. Patiesībā gan to izdarīt ir grūti, un ne velti tas ilgākā termiņā izdevies vien nelielai daļai finanšu tirgus profesionāļu.

Mazajiem investoriem to ceļā uz daudzmaz veiksmīgu ieguldīšanu bieži vien ceļā stājas emocijas. Šajā ziņā var runāt gan par pārlieku lielām bailēm no zaudējumiem, gan piezagušos neadekvātu pašpārliecinātību.

Pacietība un vēlreiz pacietība

Ne velti pēdējo gadu laikā vērojama tā saucamās pasīvās investēšanas uzvaras gājiens. Tas nozīmē, ka investori labāk naudu lemj ieguldīt kādā fondā, kas tikai kopē kāda tirgus indikatora vērtības izmaiņas. Mazajiem investoriem pretī nākuši paši lielie līdzekļu pārvaldnieki, kuri radījuši daudzus šādus ļoti zemu izmaksu biržā tirgotos fondus. Tas nozīmē, ka investēšana kļūst lētāka un nosacīti vieglāka. Pietiek vien iegādāties kādam biržas indeksam piesaistītu vērtspapīru ("biļeti"), lai, "iekāpjot šādā kopējā vilcienā", veiktu uzreiz sabalansētu ieguldījumu un varētu cerēt tik pie peļņas.

Mēz teikt, ka ierindas ieguldītājiem ceļā uz panākumiem sprunguļus spieķos liek emocijas. Spriežot par saviem ieguldījumiem, piemēram, vērtspapīru tirgū, dažādiem jaunumiem tiek pievērsta pārspīlēta uzmanība, kas savukārt jau var nozīmēt, ka, neskatoties uz sākotnējiem nodomiem, tiek pieņemti nepareizi lēmumi, kas mazina peļņu vai pat sliktākajā gadījumā iedzen lielākos zaudējumos.

Arī slavenais investors Bendžamins Greiems teicis: “Investora galvenā problēma – pats lielākais ienaidnieks, visticamāk, būs viņš pats.”

“Oxford Risk” izpētījis, ka investori gadā, paļaujoties uz emocionāliem ieguldījumu lēmumiem, savu ieguldījumu atdevi vidēji apcērp aptuveni par 3%, ziņo “Financial Times.” Turklāt paaugstināt stresa periodos, par kādu var uzskatīt arī šo pandēmiju, šāds neiegūtais apmērs gadā varot pieaugot līdz 6-7%.

Piedomāšana par dažādiem psiholoģiskajiem faktoriem un dažādu domāšanas aizspriedumu klātbūtnes apzināšanās sevišķi svarīga varētu būt šīs pandēmijas laikā. Dažādi ieguldītāju apsekojumi liecina, ka, pandēmijā daudziem atrodoties mājās, pasauli pāršalcis mazo investoru vērtspapīru tirdzniecības bums. Arī Latvijā pēdējā laikā nosacījumi to pašu akciju mīšanai kļuvuši arvien draudzīgāki.

Aiz daudzajām ziņām par pārmaiņām ASV un to ietekmi globāli ēnā palikušas pārmaiņas, kas tieši skar mūs pašus. Praktiski. Vismaz tos, kuri dzīvo privatizētos dzīvokļos daudzdzīvokļu mājās. Drīzumā Saeimā galīgajā lasījumā tiks pieņemts likumprojekts “Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likums”, kam vajadzētu nākt ar būtiskām izmaiņām vispirms jau šādu ēku apsaimniekošanā. Jautājums vien: vai šīs izmaiņas būs pietiekamas, lai tās tiešām veicinātu privatizācijas pabeigšanu? Un vai atkal nebūs paredzēti pārejas periodi, ko vajadzības gadījumā varēs pagarināt?

Likuma pieņemšana jau krietni aizkavējusies – to Saeimā skata kopš 2023. gada novembra. Likumprojektā minētie termiņi jau mainīti un vēl tiks mainīti. Bet, ja tā padomā, arī pats privatizācijas noslēgums nepiedodami aizkavējies – kopš valsts neatkarības atjaunošanas pagājušas jau trīs ar pusi desmitgades. Mājokļu privatizācijai jau sen bija jānoslēdzas. Vai ar šo likumu tas beidzot notiks? Daļēji.

Dzīvokļu īpašniekiem ļoti būtisks ir 11. pants par privatizēto dzīvojamo māju pārvaldīšanu. Kā zināms, pārvaldīšanas tiesību nodošana pašvaldību privatizētajās dzīvojamās mājās sākotnēji nebija prioritāte, līdz ar to nostiprinājās šobrīd vērojamais aplamais priekšstats, ka dzīvokļa īpašniekam pieder tikai konkrētā dzīvojamā platība, bet par pārējo – kāpnēm, jumtu, inženiertīkliem, komunikācijām un pagalmu utt – jārūpējas kādam citam – “namu pārvaldei”, pašvaldībai vai valstij. Tā rezultātā tūkstošiem dzīvojamo māju pārvaldīšanas tiesības dzīvokļu īpašniekiem joprojām nav nodotas. Un galvenais iemesls – dzīvokļu īpašnieku nezināšana, neizpratne par saviem pienākumiem vai nevēlēšanās tos ievērot. Vai beidzot tas tiks atrisināts? Drīzāk ir bažas, ka būs vien skaists likums ar skaistām frāzēm, kā jābūt, bet bez striktām prasībām.

Kopš Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) pārņēma Biķernieku trases apsaimniekošanu, visu laiku ir bijusi vērojama privātīpašnieku pretdarbība trases attīstībai, aģentūrai LETA sacīja CSDD Sabiedrisko attiecību daļā.

CSDD norādīja, ka nacionālā Biķernieku kompleksā sporta bāze ir visai sabiedrībai nozīmīgs sporta un atpūtas komplekss, kuru uzticēts pārvaldīt CSDD. «Diemžēl daļa no trases atrodas uz privātīpašnieku zemes. Jau pārņemot šo trasi apsaimniekošanā, visu laiku ir bijusi vērojama privātīpašnieku pretdarbība trases attīstībai. Īpašnieki nav slēpuši neapmierinātību, ka trase tika nodota CSDD. Viņu mērķis bija novest trasi līdz bankrotam un iegūt trases zemi savā īpašumā. Pārņemot trasi, viņu nodomi tika izjaukti, pasargājot trasi no bankrota,» skaidroja CSDD.

Direkcijā apgalvoja, ka no trases pārņemšanas brīža arī sākās pretdarbība no īpašnieku puses. «Īpašnieki pretojās jebkurai attīstībai, jo viņi vēlas pārdot zemi par neadekvāti augstu cenu. Līdz ar to mums nav pārsteigums, ka īpašnieki vēlas, lai trasei atņemtu nacionālās sporta bāzes statusu,» informēja CSDD.

Vidējās meža īpašumu cenas Latvijā turpina pieaugt, tomēr liela daļa īpašnieku stāvus bagāti no darījuma nekļūst. Pēc nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” apkopotā ikmēneša “Lauku īpašumu tirgus indeksa”* datiem, šī gada pirmajos mēnešos puse īpašnieku pārdevuši īpašumu zem tirgus cenas.

Tiesa, kopš decembra šādu darījumu īpatsvars samazinājies par 10%, viešot cerību, ka meža īpašnieku spēja atpazīt negodīgu darījumu risku pakāpeniski palielinās.

200 EUR/ ha robežai tuvojas arī vidējā nomas maksa par lauksaimniecībā izmantojamām zemēm (LIZ) – augstāka cena ir īpašumiem ar izdevīgu atrašanās vietu, infrastruktūru, sakārtotu meliorācijas sistēmu un citiem faktoriem. Pagaidām “Latio” nav novērojis pastiprinātu meža un LIZ īpašnieku interesi finanšu trūkuma dēļ pārdot savus īpašumus piespiedu kārtā, kā tas notika 2008. gada krīzes laikā.

Jaunākie “Lauku īpašumu tirgus indeksa”* dati (februāris):

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ):

Valdība otrdien atbalstīja grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā un Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kas paredz ieviest likumisku reālnastu jeb principu "parāds seko dzīvoklim".

Ekonomikas ministrijā (EM) norāda, ka jaunais regulējums vairāk aizsargās dzīvokļu īpašnieku kopības, dzīvojamo māju pārvaldnieku un komunālo pakalpojumu sniedzēju tiesiskās intereses pret dzīvokļu īpašnieku rīcību, tiem neveicot samaksu par saņemto pakalpojumu un nepildot lojalitātes pienākumu pret dzīvokļu īpašnieku kopību attiecībā uz uzkrājumu veidošanu dzīvojamai mājai.

Tāpat tiks paplašināts tiesību un pienākumu apjoms tām personām, kuras uzskatāmas par potenciālajiem dzīvokļa īpašuma ieguvējiem un uz kuriem gulstas reālnasta dzīvokļa īpašuma iegādes rezultātā.

Normatīvie akti nosaka dzīvokļu īpašnieku pienākumu veikt norēķinus, tostarp, par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem, pārvaldīšanas izdevumiem, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktajiem maksājumiem uzkrājumu fondā.

Dažādu nozaru uzņēmēju asociāciju pārstāvji, zinātnieki, mācībspēki un uzņēmēji nosūtījuši atklātu vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, norādot, ka lēmums nedrīkst būt lēmuma nepieņemšana.

Atklātās vēstules parakstītāji pauž sarūgtinājumu par valdības nespēju pieņemt sistēmiskus attīstības lēmumus. Tas rada apdraudējumu valsts attīstībai ilgtermiņā. "Premjerministra teiktajā šī gada 3. marta LTV raidījumā "1 : 1" bija skaidri redzama vēlme neuzņemties atbildību novadīt līdz galam procesu jautājumā par mežsaimniecības attīstību," uzsvērts atklātajā vēstulē premjeram.

Un tas nav vienīgais piemērs. Latvijas politisko neizlēmību ļoti labi raksturo gadiem neatrisinātais OIK jautājums, ieilgušās diskusijas ap mikrouzņēmuma nodokli, izglītības un veselības nozaru reforma, reģionālā reforma un zemes izmantošanas (ieskaitot arī jau pieminēto mežsaimniecību) jautājums.

Regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos, neatbilst valsts pamatlikumam, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta rakstveida procesā tika izskatīta pirms mēneša. Tā tika ierosināta pēc SIA "Eften Domina" ("Domina"), SIA "Jysk Linnen’n Furniture" ("Jysk") un SIA "VRPB" pieteikumiem. Uzņēmumi ST bija vērsušies atsevišķi, tomēr ST lēma lietas apvienot.

Uzņēmumi lūdza ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

MK noteikumi paredzēja, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, kā arī aptiekas, optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali.

Kā jau to varēja sagaidīt, kārtējie steidzīgie (pēcvēlēšanu!) budžeta konsolidācijas pasākumi nav atstājuši sabiedrību vienaldzīgu – DnB NORD Latvijas barometra kopējā noskaņojuma indekss mēneša laikā ir ievērojami samazinājies (no -31 punktiem oktobrī līdz -35 punktiem novembrī). Turklāt pazeminājušies gan tagadnes, gan nākotnes, gan visi astoņi iedzīvotāju noskaņojumu apakšindeksi, kuri summāri veido iepriekšminēto sabiedrības kopējā noskaņojuma indeksu.

Līdz ar to var teikt, ka patlaban atkārtojas 2009. gada jūnija budžeta konsolidācijas situācija, kad vēlēšanu (toreiz – pašvaldību vēlēšanu) iespaidā politiķi sabiedrībai lielā mērā radīja cerību, ka tik traki nemaz nebūs (bija taču kaut kā tās vēlētāju balsis jāiegūst). Taču vēlēšanas pagāja, un izrādījās, ka tomēr maksās visi! Likumsakarīgi, ka šādā situācijā sabiedriskā doma diezgan spēji pagriežas dziļāka pesimisma virzienā.

Turklāt ir pamats domāt, ka nodokļu pieaugums sabiedrībā izsauc krietni lielāku neapmierinātību nekā atsevišķu budžeta pozīciju izdevumu samazinājums. Aptaujas jau ilgstoši liecina, ka lielākā daļa iedzīvotāju nevēlas maksāt nodokļus, jo uzskata, ka pie varas esošie nespēj (nekompetence) vai pat nevēlas (savtīgums) šo naudu godīgi izlietot jēgpilnos veidos. Šādā kontekstā valdības lēmums konsolidāciju veikt, galvenokārt paaugstinot nodokļus, nevis samazinot izdevumus (kā tas tika solīts pirms vēlēšanām!), protams, jāvērtē kā ļoti tuvredzīgs un jau tā iznīcinoši zemos sabiedrības uzticības reitingus varai vēl vairāk graujošs.

«DnB Nord Latvijas Barometra» 2009.gada augusta aptaujas dati liecina, ka mēneša laikā sabiedriskā doma ļoti būtiskas izmaiņas nav piedzīvojusi. Ja tagadnes vērtējumi atsevišķos jautājumos ir pat nedaudz uzlabojušies, tad šos uzlabojumus pilnībā kompensē pesimisma pieaugums nākotnes prognozēs.

Kas tad ir uzlabojies? Pirmkārt, iedzīvotāji retāk nekā iepriekš uzskata, ka Latvijas ekonomiskā situācija patlaban pasliktinās (jūlijs: 68%, augusts: 63%), bet biežāk ir pārliecināti, ka tā šobrīd nemainās (augusts: 30%, jūlijs: 26%). Ņemot vērā to, ka joprojām aptuveni deviņas desmitdaļas iedzīvotāju pašreizējo ekonomikas stāvokli vērtē kā vairāk vai mazāk sliktu, vērtējumu «nemainās» īpatsvara pieaugums diez vai būtu interpretējams pozitīvi. Otrkārt, ir nedaudz uzlabojies kopējās situācijas vērtējuma indekss - kaut arī joprojām 82% iedzīvotāju uzskata, ka situācija attīstās nepareizā virzienā, par vienu procenta punktu ir pieaudzis optimistu īpatsvars (ja jūlijā 6% uzskatīja, ka kopējais situācijas attīstības virziens ir pareizs, tad augustā tādi ir jau 7%). Diemžēl tās tad arī ir visas labās ziņas.

Analizējot februāra DnB NORD Latvijas barometra datus , jāsecina, ka Latvijas iedzīvotāju noskaņojums ir turpinājis uzlaboties – respondentu kopējā noskaņojuma indekss mēneša laikā ir pieaudzis par diviem punktiem un sasniedzis -47 punktu atzīmi. Turklāt līdzīgi kā janvārī ir pieaudzis gan pašreizējās situācijas vērtējuma indekss (par diviem punktiem un sasniedzis -59 punktu līmeni), gan nākotnes vērtējuma indekss (par trim punktiem un sasniedzis -8 punktu līmeni). Tas nozīmē, ka pesimisms un depresija Latvijas sabiedrībā pakāpeniski turpina samazināties.

Nākotnes vērtējuma indeksa izmaiņas DnB NORD Latvijas barometrā ir īpaši pieminamas, jo tās pieaug jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Lai gan indeksa pašreizējais līmenis (-8 punkti) liecina par «vieglu» pesimismu, tomēr vienlaikus tas ir labākais rādītājs kopš 2008.gada aprīļa, kad tika uzsākti ikmēneša DnB NORD Latvijas barometra mērījumi. Tas nozīmē, ka patlaban Latvijas iedzīvotāji nākotnē raugās cerīgāk nekā jebkad pēdējo 22 mēnešu laikā.

Taču kopumā nebūt nav tā, ka sabiedriskā doma uzlabojas visos rādītājos. Ir tādi, kas pēdējos mēnešos pieauguši ļoti strauji, un tādi, kas vēl arvien «stagnē». Piemēram, jau otro mēnesi pēc kārtas DnB NORD Latvijas barometrā ievērojami samazinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuriem šķiet, ka Latvijas ekonomiskā situācija patlaban pasliktinās. Lai gan februārī šādu vērtējumu sniedza 50% Latvijas iedzīvotāju, pirms diviem mēnešiem šāds viedoklis bija 69% respondentu. Lielākā daļā no tiem jeb 19%, kuri mainījuši viedokli, savu vērtējumu no «negatīvs» ir mainījuši uz «stabils», tas ir – aizvien lielākajā daļā sabiedrības nostiprinās viedoklis, ka vismaz makroekonomiskajā ziņā «bedres dibens» ir sasniegts un, lai gan patlaban nekāda pozitīva attīstība nav vērojama, sliktāk arī nekļūst.

DnB NORD Latvijas barometra 2009.gada septembra aptaujas dati nes sliktu ziņu: mēneša laikā visi astoņi sabiedriskās domas radītāji ir pasliktinājušies, kā rezultātā kopējais sabiedrības noskaņojums ir ļoti tuvs šī gada janvāra – februāra līmenim. Turklāt pēdējā mēneša laikā notikušais kritums ir būtisks – kopējais sabiedrības noskaņojuma indekss ir samazinājies par četriem punktiem.

DnB NORD Latvijas barometra dati liecina, ka pavasarī gūtās cerības lēnām un Jāatceras, ka 13.janvāra notikumi nesākās tukšā vietā - aptaujas liecināja, ka tobrīd bija sasniegts noteikts neapmierinātības un spriedzes līmenis, kurš pēc Ivara Godmaņa valdības demisijas un Valda Dombrovska valdības apstiprināšanas mazinājās. Mazinājās tāpēc, ka sabiedrībā parādījās cerības uz labām pārmaiņām. Taču septembra pamazām ir noplakušas, kā rezultātā patlaban mēs esam vairs tikai pussoļa attālumā no janvāra - februāra neapmierinātības līmeņa.

Konkrētie skaitļi DnB NORD Latvijas barometrā ir šādi: to iedzīvotāju īpatsvars, kuri domā, ka situācija Latvijā kopumā attīstās pareizā virzienā, ir samazinājies no 7% augustā līdz 5% septembrī. Ja augustā Latvijas pašreizējo ekonomikas stāvokli kā sliktu vērtēja 91%, tad septembrī tādu jau ir 93%. Ja augustā 63% bija pārliecināti, ka ekonomiskā situācija patlaban pasliktinās, tad septembrī tā domāja jau 67%. Likumsakarīgi, ka ir samazinājies optimisms, vērtējot ekonomikas stāvokli pēc 12 mēnešiem, - ja augustā 13% domāja, ka tas būs uzlabojies, tad septembrī tā prognozē vairs tikai 10% iedzīvotāju.

DnB NORD Latvijas barometra 2010. gada marta aptaujas dati liecina, ka līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos sabiedriskā doma Latvijā turpinājusi uzlaboties - mēneša laikā kopējā noskaņojuma indekss pieaudzis par vienu punktu (no -47 līdz -46). Lai gan novērotais pieaugums ir mazāks nekā iepriekšējos divos mēnešos, tomēr tas vēl aizvien ir pieaugums. Tas apliecina, ka turpinās pēdējo sešu mēnešu laikā redzamā tendence pakāpeniski samazināties kopējam pesimisma līmenim sabiedrībā.

Raksturīgas ir mēneša laikā notikušās dažu DnB NORD Latvijas barometra apakšindeksu izmaiņas. Tās apliecina, ka dažādu faktoru ietekmē (pamatā tie ir masu saziņas līdzekļu vēstījumi un šo vēstījumu radītais kopējais fons) atsevišķi dati var mainīties arī šķietami iracionāli un neloģiski. Savukārt ilgākā laika posmā viss tomēr nostājas savās vietās.

Tā savā iepriekšējā komentārā biju norādījis uz šķietamo pretrunu starp straujo pesimisma samazināšanos iedzīvotāju izteiktajās nākotnes prognozēs un acīmredzamo pozitīvo ziņu trūkumu reālajos makroekonomiskajos skaitļos, kas dotu pamatu izteikt optimistiskas nākotnes prognozes. Nu DnB NORD Latvijas barometra aptaujas dati liecina, ka šis nepamatotais optimisma pieaugums iedzīvotāju prātos ir nedaudz atslābis – Latvijas ekonomikas stāvokļa attīstības prognožu indekss pēc straujā kāpuma ir samazinājies par diviem punktiem (no -9 līdz -11), bet ģimenes materiālā stāvokļa attīstības prognožu indekss vairs nav turpinājis pieaugumu un ir palicis pie -7 punktu vērtības.

Aplūkojot Latvijas iedzīvotāju noskaņojuma decembra indeksus un izmaiņu dinamiku raksturojošās līknes, diemžēl jāsecina, ka decembris labas ziņas nav sagādājis. «DnB NORD Latvijas barometra» decembra dati liecina, ka salīdzinājumā ar novembri Latvijas iedzīvotāju noskaņojumi ir pasliktinājušies – gan vērtējot tagadni, gan arī domājot par nākotni. Līdz ar to arī kopējā noskaņojuma indekss mēneša laikā gājis lejup (no -45 līdz -46 punktiem).

Lai gan šis noskaņojuma pasliktinājums šķietami nav pārāk liels (piemēram, pirms diviem gadiem indekss mēneša laikā nokrita pat par 11 punktiem!), tomēr izmaiņu līkne garākā laika periodā vedina uz pāris interesantiem secinājumiem.

Izskatās, ka, ja neņemam vērā salīdzinoši straujo un lēcienveidīgo noskaņojumu uzlabojumu 2010.gada oktobrī, kas visdrīzāk bija saistīts ar Saeimas vēlēšanu rezultātu radītām cerībām, tad iedzīvotāju kopējie noskaņojumi kopš 2010.gada jūlija īpaši nav mainījušies. Tas savukārt nozīmē, ka daudzu politiķu (ieskaitot valdības vadītāju, ekonomikas un finanšu ministrus) retorika par to, kā Latvijā viss iet uz augšu (gan IKP, gan eksports un nodarbinātība u.c.), patiesībā jau pusgadu uz Latvijas iedzīvotājiem nekādu iespaidu vairs neatstāj. Vismaz kopējā noskaņojuma indeksi liecina, ka iedzīvotāju depresijas līmenis jau pēdējos sešus mēnešus ir nemainīgi augsts.

Vēl viens mēnesis Latvijā ir pagājis bez ievērojamiem politiskiem un ekonomiskiem satricinājumiem, un arī «DnB NORD Latvijas barometrs» rāda, ka sabiedrības kopējais noskaņojums atkal jau par dažiem punktiem ir uzlabojies. Un, lai gan kopējais noskaņojumu «temperatūras» līmenis (-39 punkti), neskatoties uz vasaru aiz loga, liecina par dziļu ziemu iedzīvotāju prātos, kopējā noskaņojumu «temperatūra» tomēr ir augstāka nekā maija vidū (-42 punkti) vai pirms pusgada (-53 punkti).

Ja skatāmies, kā iedzīvotāju noskaņojumi ir mainījušies dažādās jomās, tad jāsecina, ka dažu pēdējo mēnešu laikā pozitīvas izmaiņas noskaņojumā uzrāda visi apakšindeksi. Izņēmums ir abi ģimenes materiālās situācijas vērtējuma rādītāji. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji pēdējo mēnešu laikā mazāk pesimistiski vērtē gan kopējo situāciju valstī, gan pašreizējo ekonomikas stāvokli un tā izmaiņu virzienu, gan arī iespējamo Latvijas ekonomikas stāvokli pēc 12 mēnešiem.

Nedaudz uzlabojušies arī valdības darba un iespēju atrast labu darbu vērtējumi. Tomēr jāatzīst, ka pēdējā rādītāja gadījumā, neskatoties uz naga melnuma tiesas cienīgu uzlabojumu, tas vēl aizvien atrodas vairāk nekā kritiskā stāvoklī – 87% iedzīvotāju iespējas atrast labu darbu vērtē kā sliktas. Pašreizējais noskaņojuma uzlabojuma temps ir tāds, ka, ja vien kaut kas radikāli nemainīsies, tad vismaz es sava atlikušā mūža laikā diezin vai piedzīvošu sabiedrību, kas iespējas atrast labu darbu Latvijā vērtē drīzāk pozitīvi.

DnB NORD Latvijas barometra pētījums, kurā jau vairāk nekā trīs gadus ik mēnesi analizējam iedzīvotāju noskaņojumu attiecībā pret valstī notiekošo, šomēnes neuzrāda būtiskas izmaiņas iedzīvotāju uztverē, tomēr jāņem vērā, ka aptauja veikta pirms Valsts prezidenta Valda Zatlera paziņojuma par 10. Saeimas atlaišanu un citiem sekojošiem notikumiem.

Tomēr pētījuma otrajā daļā paustie viedokļi par to, kāpēc vairums iedzīvotāju patlaban Latvijā notiekošo vērtē kritiski, liek secināt, ka jūnija pētījuma rezultāti varētu būt gana spilgti.

Vairāki jaunākā pētījuma rādītāji ir nedaudz uzlabojušies, tomēr grūti spriest, vai tas iezīmē jaunu tendenci – iedzīvotāju apmierinātības pieaugumu – vai tikai nelielas svārstības, kopumā saglabājoties esošajam zemajam apmierinātības līmenim.

Analizējot tendences ilgstošā periodā, arī jāsecina, ka pēdējos gados izmaiņas vieglāk skaidrojamas ar politiskiem vai cita rakstura notikumiem (nodokļu izmaiņām, valdības maiņu u.tml.) un reakciju uz tām, nevis ar sezonālām pārmaiņām.