Jaunākais izdevums

#«Dobeles dzirnavnieks» iesniedzis projektu arī Eiropas Savienības fondu līdzfinansējuma saņemšanai.

Lai uzlabotu Latvijas zemnieku izaudzēto graudu pieņemšanu, uzglabāšanu un pārstrādi, 2018. gadā «Dobeles dzirnavnieks» īstenos vērienīgu projektu 15 jaunu graudu uzglabāšanas torņu būvniecībai un kaltes izveidei.

Uzņēmumā pašlaik ir divi elevatori un pieci graudu uzglabāšanas torņi ar kopējo kapacitāti 160 tūkstoši tonnu. Plānotais projekts paredz 12 jaunu graudu torņu būvniecību, kuru kopējā uzglabāšanas jauda būs 54 tūkstoši tonnu, trīs mitro graudu torņu būvniecību, kuru kopējā uzglabāšanas jauda būs 10 tūkstoši tonnu, kā arī jaunas graudu kaltes izbūvi. Projekta rezultātā ievērojami tiks palielināta ne tikai graudu uzglabāšanas jauda, bet arī par aptuveni 30% efektivizēts graudu pieņemšanas process, kas aktīvākajā kulšanas sezonā nozīmē mazākas rindas un ātrāku izbēršanos zemniekiem.

Graudu uzglabāšanas torņu projekta investīcijas ir aptuveni 4,1 miljons eiro, no kuriem 3,5 miljoni eiro ir Swedbank piešķirts finansējums. Papildu tam «Dobeles dzirnavnieks» iesniedzis projektu Eiropas Savienības fondu līdzfinansējuma saņemšanai, kā arī ieguldīs paša uzņēmuma līdzekļus. Kopējās investīcijas projektos, kas saistīti ar graudu pieņemšanu, pirmapstrādi un uzglabāšanu 2018. gada laikā plānotas līdz 8 miljoniem eiro.

«Paredzam, ka šogad pārstrādāsim vairāk nekā 250 tūkstošus tonnu graudu. Tāpēc turpinām uzlabot graudu pieņemšanas, uzglabāšanas un pirmsapstrādes procesus,» stāsta AS «Dobeles dzirnavnieks» valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

«Dobeles dzirnavnieks» 2017.gadā sadarbojās ar 660 graudu piegādātājiem, no kuriem 95% bija vietējie lauksaimnieki.

«Swedbank» 2017.gadā finansējumā lauksaimniekiem izsniegusi vairāk nekā 100 miljonus eiro, savukārt ražotājiem – vairāk nekā 75 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Tiesa: Valsts ieņēmumu dienests «Dobeles dzirnavnieka» auditā manipulējis ar datiem

LETA, 03.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) pirmās instances tiesā zaudējis graudu pārstrādātājam «Dobeles dzirnavnieks» administratīvajā lietā par uzņēmumam pēc audita piemēroto nodokļu uzrēķinu. Tiesa atzinusi, ka VID šajā auditā manipulējis ar datiem jeb tendenciozi atlasījis informāciju, kas ļauj apšaubīt dažus «Dobeles dzirnavnieka» darījumus, bet noslēpis ziņas, kas šos pieņēmumus apgāž, vēsta TV3 raidījums «Nekā personīga».

Savukārt VID uzskata, ka tiesa nav sapratusi pārkāpumu būtību un spriedumu ir pārsūdzējis. Administratīvā apgabaltiesa 2018. gada 22. janvārī strīdu izskatīs apelācijas instancē.

VID 2016. gada 10. martā veica nodokļu uzrēķinu «Dobeles dzirnavniekam» 1,92 miljoni eiro apmērā. VID vairākus uzņēmuma darījumus ar graudu piegādātājiem uzskatīja par fiktīviem.

«Dobeles dzirnavnieks» uzrēķinu pārsūdzēja VID ģenerāldirektorei Inārai Pētersonei, kas daļu uzrēķina atcēla. Tomēr, kā raidījumam skaidrojis «Dobeles dzirnavnieka» valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils, nebija saprotams, kāpēc VID ģenerāldirektore atcēla uzrēķinu tikai par darījumiem ar vienu sadarbības partneri, jo pēc būtības tas ne ar ko neatšķīrās no citiem, par kuriem uzrēķins palika spēkā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārtikas ražotājs un viens no lielākajiem graudu pārstrādes uzņēmumiem Baltijā AS "Dobeles dzirnavnieks" aizvadītajā gadā sasniedzis līdz šim lielāko apgrozījumu - 129,6 miljonus eiro, kas ir par 10% vairāk nekā 2018. gadā.

Apgrozījumu kāpināt izdevies, pateicoties pārstrādāto graudu un ražošanas apjoma pieaugumam, norāda AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

"Dobeles dzirnavnieks" 2019. gadā pārstrādājis 285 tūkstošus tonnu graudu, kas ir par 30 tūkstošiem tonnu vairāk nekā gadu iepriekš. "Kāpināt pārstrādāto graudu apjomu plānojam arī šogad, sasniedzot 300 tūkstošus tonnu," prognozē K. Amsils.

2019. gadā uzņēmuma attīstībā ieguldīti 11,9 miljoni eiro. "Ik gadu palielinām gan ražošanas, gan graudu uzglabāšanas jaudas, nemitīgi investējam uzņēmuma infrastruktūras un ražošanas tehnoloģisko procesu uzlabošanā un efektivizēšanā," skaidro K. Amsils.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Dobeles dzirnavnieks: Zemnieki prognozē, ka ražas apjomi šogad būs krietni zemāki nekā pērn

Db.lv, 18.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Dobeles dzirnavnieks», šodien, 18.jūlijā, uzsācis graudu pieņemšanas sezonu, kā pirmos jaunuzceltajos graudu glabāšanas torņos ievedot Zemgalē augušos ziemas kviešus. Kopumā «Dobeles dzirnavnieks» šogad plāno iepirkt vairāk nekā 300 tūkstošus tonnu graudu, informē uzņēmuma pārstāvji.

Šosezon kulšanas darbi Latvijā sākušies vidēji 2 nedēļas ātrāk kā ierasts. «Kā pirmās pieņēmām ziemas kviešu kravas, bet tuvākajās dienās sagaidām arī kravas ar jaunās ražas rudziem, tritikāli, rapsi un zirņiem,» norāda AS «Dobeles dzirnavnieks» valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils. Lielāku graudu apjoma pieplūdumu «Dobeles dzirnavnieks» prognozē nākamajā nedēļā.

«Izvērtējot pirmo saņemto kravu graudu kvalitāti, tā atbilst pārtikas kvalitātei. Proteīna līmenis graudos svārstās 12,5 – 15 % robežās,» stāsta K.Amsils. «Tomēr jāatzīst, ka mūsu sadarbības partneri – zemnieki prognozē, ka ražas apjomi šogad būs krietni zemāki kā pagājušajā gadā – ražības kritums tiek prognozēts par aptuveni 30% - atkarībā no reģiona.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Dobeles dzirnavnieks šogad plāno apgrozījuma pieaugumu par apmēram 10%

LETA, 23.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Graudu pārstrādes uzņēmums "Dobeles dzirnavnieks" šogad plāno apgrozījuma pieaugumu par apmēram 10% salīdzinājumā ar pagājušo gadu, informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

"Šogad plānojam, ka mūsu pārstrādāto graudu apmērs un apgrozījums varētu pieaugt par apmēram 10%," teica "Dobeles dzirnavnieka" valdes priekšsēdētājs, vienlaikus atzīstot, ka uzņēmuma šā gada rezultātus ir grūti prognozēt, jo nav zināms, kāda šogad būs graudu raža un kādas būs graudu cenas, kas var ietekmēt apgrozījumu.

Tāpat viņš piebilda, ka uzņēmums šogad ļoti cer arī uz lielāku peļņu nekā pērn.

Amsils pastāstīja, ka "Dobeles dzirnavnieka" plāns šogad ir no jaunās ražas pieņemt graudus vismaz 350 000 tonnu apmērā, kas ir tuvu pērn pieņemtajam apmēram.

Komentējot potenciālo jaunās labības ražas apmēru, viņš atzina, ka uz to pašlaik skatās piesardzīgi optimistiski. "Uz laukiem ražas potenciāls ir liels, un pašlaik rūpīgi monitorējam laika apstākļu prognozes. Ir redzams, ka ir lauki, kuri ir cietuši no lielajiem lietiem kombinācijā ar vēju, un labība ir sagāzta veldrē," atzina Amsils, piebilstot, ka, piemēram, Zemgalē salīdzinoši mazs īpatsvars labības ir sagāzta veldrē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti

Lelde Petrāne, 08.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paziņoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti.

Konkursa mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus, gan radot jaunus un eksportspējīgus produktus, gan nodrošinot vietējo tirgu ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem. Latvijas uzņēmumus, kas sasnieguši labus rezultātus konkurētspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, sveica konkursa patrons, Valsts Prezidents Raimonds Vējonis.

Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti:

Eksporta čempions

Latraps, Lpks

«Eksportspējīgākais komersants» lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 18 miljonus eiro, AS «Dobeles dzirnavnieks» uzsācis Baltijā pirmās bioloģisko graudu pilna realizācijas cikla infrastruktūras izveidi. Projektu paredzēts īstenot līdz 2020. gada beigām, informē uzņēmumā.

Plānots, ka piecu gadu laikā pēc tā īstenošanas bioloģisko graudu pārstrādes apjomi uzņēmumā pieaugs līdz 40 tūkstošiem tonnu, palielinoties aptuveni četras reizes.

Topošajā Baltijā lielākajā bioloģisko graudu pilnas pārstrādes cikla infrastruktūrā tiks ietverta laboratorija, bioloģisko graudu pieņemšanas, priekšattīrīšanas, pirmapstrādes tehnoloģijas un uzglabāšanas torņi, kā arī atsevišķa bioloģisko graudaugu pārslu ražotne. Paredzams, ka 95% produkcijas tiks eksportēta.

«Latvijā ik gadu pieaug bioloģiski sertificēto saimniecību skaits un saražoto graudaugu apjoms, taču līdz šim nozares attīstību lielā mērā kavējis infrastruktūras trūkums bioloģisko graudu pirmapstrādes un pārstrādes jomā,» saka AS «Dobeles dzirnavnieks» valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils, papildinot: «Mūsu realizētais projekts var nospēlēt izšķirošu lomu Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības ilgtermiņa izaugsmes iekustināšanai. Tas ir arī būtisks signāls vietējiem zemkopjiem, ka bioloģiski graudi ir nākotnes prece un to audzēšanā ir vērts ieguldīt. Patlaban no mūsu valstī saražotajiem graudiem tikai 3,2% ir bioloģiski, tāpēc šai jomai ir liels potenciāls attīstīties un būtiski kāpināt īpatsvaru kopējā apjomā».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dobeles dzirnavnieks uzsācis daudzmiljonu BIO projekta 2.kārtu

Lelde Petrāne, 21.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saspringtā situācija valstī, ko izraisījusi vīrusa Covid-19 izplatība, nav ietekmējusi Latvijas lielākā pārtikas ražotāja AS "Dobeles dzirnavnieks" ilgtspējīgas attīstības plānus - uzņēmums noslēdzis Baltijā lielākās bioloģisko graudu pilna cikla pirmapstrādes un pārstrādes infrastruktūras būvniecības 1.kārtu.

"Kopējās projekta investīcijas pārsniedz 18,7 miljonus eiro, un šobrīd esam uzsākuši projekta attīstības otro kārtu," informē AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Paredzams, ka vairāk nekā 95% uzņēmumā saražoto bioloģisko graudaugu pārslu tiks eksportētas, tādējādi būtiski veicinot un kāpinot augstas pievienotās vērtības produktu eksportu un sniedzot iespēju Latvijai ieņemt konkurētspējīgu pozīciju pasaules bioloģisko produktu tirgū.

"2019. gadā "Dobeles dzirnavnieks" pārstrādāja par 40% vairāk bioloģiski audzētu graudu nekā gadu iepriekš – tas apliecina, ka bioloģiski audzētu produktu ražošana ir pasaulē strauji augoša un daudzviet vēl neaptverta niša. Tā ir Latvijas zemnieku un uzņēmēju iespēja iekarot savu vietu globālajā tirgū," skaidro K. Amsils.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Dobeles dzirnavnieks pārslu ražotnes jaudas palielināšanā investē 1,5 miljonus eiro

Rūta Lapiņa, 16.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Dobeles dzirnavnieks» investējis 1,5 miljonus eiro aizvadītajā gadā atklātās pārslu ražotnes jaudas palielināšanā. Turpmāk tajā varēs pārstrādāt 50 000 tonnas graudu gadā - gandrīz divas reizes vairāk kā sākotnēji, informē AS «Dobeles dzirnavnieks» sabiedrisko attiecību konsultante Evita Bille.

Patlaban šajā ražošanas līnijā top 14 dažādi graudaugu pārslu produkti.

«Redzot pārslu panākumus gan vietējā, gan arī eksporta tirgos, šī gada sākumā pieņēmām lēmumu par ražotnes jaudas palielināšanu. Nepieciešamās papildu iekārtas ir uzstādītas un jau nākamā gada sākumā ražošanas apjomus šajā līnijā dubultosim,» saka AS «Dobeles dzirnavnieks» valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils, papildinot, ka «graudaugu pārslas ir nākotnes produkts – veselīgas, ātri un ērti pagatavojamas, ideāli piemērotas mūsdienu steidzīgajam laika ritumam un cilvēku vajadzībām.»

Patlaban no realizētā pārslu apjoma aptuveni 80% veido eksports. Pārslas tiek eksportētas uz 25 valstīm. Galvenie pārslu eksporta tirgi ir Skandināvijas valstis, Vācija, Polija, Ēģipte, Nīderlande u.c. Līdz ar pārslu ražotnes jaudas palielināšanu, sagaidāms, ka nākamajā gadā eksporta valstu skaits palielināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauna komercķīla reģistrēta pārtikas ražošanas uzņēmumam AS “Dobeles dzirnavnieks”, liecina Lursoft dati.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 11,55 milj.EUR un par labu AS “Swedbank” uzņēmums ieķīlājis akcijas un obligācijas, uzņēmumu kā lietu kopību, krājumus, nemateriālos ieguldījumus, ķermeniskos pamatlīdzekļus, kā arī prasījuma tiesības.

Šogad šī ir otrā AS “Dobeles dzirnavnieks” reģistrētā komercķīla.

AS “Dobeles dzirnavnieks” konsolidētais apgrozījums 2018. gadā sasniedzis 121,40 miljonus eiro, kas bija par 4,3% jeb 4,96 miljoniem eiro vairāk nekā 2017. gadā, ziņo “Lursoft” Klientu portfelis, savukārt koncerna peļņa samazinājusies par 6,2%, sarūkot līdz 4,2 milj.EUR.

“AS “Dobeles dzirnavnieks” mātes uzņēmums pērn apgrozījis 117,35 miljonus eiro un nopelnījis 3,77 milj.EUR.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

VIDEO: Āfrikā reklamē Dobeles dzirnavnieka mannu

Monta Glumane, 06.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ražotāju produkcija ir novērtēta arī Āfrikā. Tā, piemēram, Gambijas televīzijā tiek demonstrēts atraktīvs reklāmas klips, kurā popularizē AS «Dobeles dzirnavnieks» mannu.

Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja AS «Dobeles dzirnavnieks» mārketinga vadītāja Zanda Lūse, uzņēmums ar šo klientu - mazumtirgotāju - sadarbojas salīdzinoši nesen. Interesanti, ka Āfrikā atšķiras mannas pielietojums, piemēram, Gambijā no tās vāra ne tikai putras, bet pagatavo arī nacionālos ēdienus, kas redzami reklāmas klipā.

Video attēlo, kā divi Gambijas iedzīvotāji priecājas, lielveikala plauktā ieraugot «Dobeles dzirnavnieka» mannu. Tomēr mums paliek noslēpums, ko viņi savā starpā runā, jo, tā kā šī ir vietējā klienta iniciatīva, reklāmas tulkojums nav pieejams pat pašam «Dobeles dzirnavniekam».

«Ar Gambiju un citām Āfrikas valstīm strādājam jau vairāku gadu garumā, eksportējot ne tikai mannu, bet arī citus mūsu produktus – makaronus, miltus un graudaugu pārslas,» biznesa portālam db.lv sacīja AS «Dobeles dzirnavnieks» valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

FOTO: AS Dobeles dzirnavnieks spēj saražot līdz pat 150 tonnām makaronu dienā

Elīna Pankovska, 13.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos pāris gadus graudaugu nozare piedzīvojusi dažādus izaicinājumus, tomēr, neskatoties uz visu, AS Dobeles dzirnavnieks spējis palielināt pārstrādāto graudu apjomu un saražotās produkcijas apjomu, norāda uzņēmuma vadītājs Kristaps Amsils.

Viens no uzņēmuma ražotajiem produktiem ir dažādu veidu makaroni, kas tiek arī eksportēti. AS Dobeles dzirnavnieks spēj saražot ik dienu līdz 150 tonnam spageti un īsās formas makaronu. Makaronu ražošanas līnijas kapacitāte ir līdz pat trīs tonnām makaronu stundā Kopumā uzņēmums diennaktī spēj pārstrādāt vairāk nekā tūkstoti tonnas graudu.

Produktu ražošana ir izkārtota pamīšus pa stāviem, kur tiek apstrādātas gan pārslas, gan arī makaroni. Ražošana ir iekārtota tā, ka sākas augšējā stāvā un tad virzās līdz pat pirmajam stāvam. Kā norāda uzņēmuma pārstāvji, tas darīts tāpēc, lai efektivizētu darbu.

Makaronus AS Dobeles dzirnavnieks sāka ražot 2012. gadā, kad tika atklāta īsformu makaronu ražotne, savukārt 2013. gadā - spageti ražotne. Joprojām makaronu realizācijā vērojams pieaugums. Ja 2016. gadā tās bija 25,8 tūkst. tonnu, tad pagājušajā gadā - jau 30 tūkst. tonnu. Līdz ar to uzņēmums kļuvis par lielāko makaronu ražotāju Ziemeļeiropā. Lielākā daļa no saražotā gan tiek eksportēta uz citām valstīm. Piemēram, no kopējā saražotā spageti apjoma aptuveni 95% tiek eksportēti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dobeles dzirnavnieks ražošanas attīstībā ieguldīs 30 miljonus eiro

Laura Mazbērziņa, 10.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Dobeles dzirnavnieks uzsācis vērienīgu attīstības projektu realizēšanu, paredzot investīcijas 30 miljonu eiro apmērā. Tuvāko gadu laikā pārtikas ražotājs plāno kļūt par Baltijā lielāko bioloģisko graudu pilna pārstrādes cikla uzņēmumu un nostiprināt savu lielākā makaronu ražotāja pozīciju Ziemeļeiropā, atklājot jaunu, inovatīvu pastas ražotni.

«Šo projektu realizēšanas uzsākšana iezīmē jauna attīstības posma sākumu, kas pavērs nebijušas iespējas gan Dobeles dzirnavniekam un mūsu darbiniekiem, gan Latvijas pārtikas pārstrādes nozarei kopumā. Mūsu mērķis ir iezīmēt Latviju pasaules kartē kā vietu, kur tiek ražoti īpaši kvalitatīvi pārtikas produkti ar augstu pievienoto vērtību,» norāda Kristaps Amsils, AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs.

«Bioloģiskā lauksaimniecība ir Latvijas zemnieku un uzņēmēju iespēja iekarot savu vietu globālajā tirgū, jo šī ir strauji augoša un vēl neaptverta niša,» uzskata K. Amsils. «BIO graudu nozares attīstība un ražošanas pieaugums ievērojami palielinās nozares ilgtermiņa ienesīgumu un pozitīvi ietekmēs arī pārējās bioloģiskās lauksaimniecības apakšnozares, piemēram, BIO lopkopību un BIO piensaimniecību, kuru izaugsmi līdz šim kavējusi sertificētas bioloģiskās barības nepietiekamā pieejamība.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Kā top? Dobeles dzirnavnieka EKO pilngraudu auzu pārslas

Monta Glumane, 03.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas ZS «Bormaņi» un AS «Dobeles dzirnavnieks», vērojot auzu audzēšanas, pārstrādes un ražošanas procesu.

Zemnieku saimniecība «Bormaņi» Kokneses novadā ar bioloģisko auzu audzēšanu nodarbojas jau kopš 2000.gada un trīs gadus sadarbojas ar AS «Dobeles dzirnavnieks». Kopumā saimniecības pārraudzībā ir ap 1000 hektāriem lauksaimniecības zemes, bet 590 hektāros aug auzas, kuras vēlāk tiek pārstrādātas dažādos produktos. «Man šķiet, ka esam vieni no lielākajiem auzu audzētājiem Latvijā, ja ne pat vislielākie,» saka lauksaimnieks Jānis Miezītis.

Saimnieks sadarbību ar «Dobeles dzirnavnieks» vērtē kā pozitīvu. Viņaprāt, arī cenas šajā nozarē ir sakārtojušās: «Agrāk bija problēma, ka darbu bija nepieciešams ieguldīt vairāk, bet cena bija zema. Tagad cena ir augstāka. Agrāk graudaugus atdevām lopiem kā barību, bet, tā kā lopiem vairs nav nepieciešams tik liels apjoms, tad nodarbojamies arī ar graudaugu tirdzniecību.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

FOTO: TOP 10 pēc apjoma lielākie automobiļu ražošanas nozares uzņēmumi Latvijā

Db.lv, 11.10.2018

SIA Bucher Municipal

Neto apgrozījums, milj.eiro (2017): 47.9

Neto apgrozījuma pārmaiņas, milj.eiro (2017/2013): 30.4

Neto apgrozījuma pārmaiņas, % (2017/2013): 174

Produkcijas apraksts: Komunālo mašīnu ražošana.

Citas piezīmes: 2015.-2016.g. atklāja trīs jaunas montāžas līnijas, kuras tika pārceltas no Lielbritānijas un Šveices rūpnīcām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Dobeles dzirnavnieks būvēs jaunu kalti un 15 graudu uzglabāšanas torņus

Rūta Lapiņa, 28.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Dobeles dzirnavnieks» nākamgad graudu pieņemšanas, uzglabāšanas un pirmapstrādes jaudas palielināšanā plāno ieguldīt vairāk kā 7 miljonus eiro. Paredzēts uzbūvēt 15 jaunus graudu uzglabāšanas torņus, kapacitāti palielinot par 64 tūkstošiem tonnu, kā arī izveidot vēl vienu graudu kalti, informē «Dobeles dzirnavnieka» sabiedrisko attiecību konsultante Evita Bille.

2018. gadā tiks uzbūvēti 12 graudu torņi, kuru kopējā uzglabāšanas jauda būs 54 tūkstoši tonnas, un 3 mitro graudu torņi, kuru uzglabāšanas jauda būs 10 tūkstoši tonnas, kā arī jauna graudu kalte. Noslēdzot šo investīciju projektu, kopējā «Dobeles dzirnavnieka» graudaugu uzglabāšanas kapacitāte sasniegs vairāk nekā 230 tūkstošus tonnu graudu.

«Uzņēmuma graudu pārstrādes apjomi ik gadu pieaug. Piemēram, pagājušajā gadā atklājām jaunu pārslu ražotni un nupat noslēdzām investīciju projektu ar mērķi dubultot tās jaudu. Paredzam, ka jau nākamgad pārstrādāsim vairāk nekā 250 tūkstošus tonnas graudu, tāpēc paralēli attīstām un pilnveidojam graudu pieņemšanu, uzglabāšanu un pirmsapstrādi, jo efektīva kvalitatīvu izejvielu nodrošināšana ir ražošanas pamats,» saka «Dobeles dzirnavnieka» valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils, papildinot, ka «projekta realizācijai plānots piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu, izmantot aizņēmumu bankā un ieguldīt paša uzņēmuma līdzekļus».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dobelniekiem rekordapgrozījums

Sandra Dieziņa, 20.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dobeles dzirnavnieks tuvāko gadu laikā plāno ieguldīt 30 miljonus eiro, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

AS Dobeles dzirnavnieks pagājušo gadu pabeigusi ar rekordapgrozījumu – 113,7 miljoni eiro, kas ir par 27% vairāk nekā 2016. gadā, liecina uzņēmuma auditētie dati. Uzņēmuma peļņa bija 4,17 miljoni eiro, kas sasniegta, pateicoties efektīvai ražošanas jaudu noslodzei. Gadu iepriekš peļņa sasniedza 2,7 miljonus eiro.

«Gads bijis ražens. Neskatoties uz visām problēmām, lauksaimniekiem pagājušajā gadā izdevās novākt otro lielāko ražu Latvijas vēsturē. Mums lielāko efektu apgrozījuma kāpumā deva jaunā pārslu ražotne, taču kopējo rezultātu izdevās sasniegt, pateicoties apjomu pieaugumam visās galvenajās Dobeles dzirnavnieka ražotnēs. Var teikt, ka investīcijas devušas rezultātu,» stāsta AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils. Pieaugums bijis arī miltu un makaronu realizācijā. K. Amsils uzsver, ka priecē pastas realizācijas pieaugums vietējā tirgū, kur konkurence ir sīva.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Graudu ražotājs un pārstrādātājs AS «Dobeles dzirnavnieks» palielinājis uzņēmuma pamatkapitālu par 37 807.50 eiro, un tagad tas ir 3 817 847.50 eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Līdz šim uzņēmuma pamatkapitāls bija 3 780 040 eiro.

AS «Dobeles dzirnavnieks» pamatkapitāls palielināts, emitējot 1065 jaunas personālas akcijas ar katras akcijas nominālvērtību 35,50 eiro uz uzņēmuma nesadalītās peļņas rēķina.

Pēc palielināšanas uzņēmuma pamatkapitāls sastāv no 107 545 akcijām, no kurām 106 480 ir akcijas ar balsstiesībāmun 1065 ir personāla akcijas bez balsstiesībā un tiesībām uz likvidācijas kvotu.

Atbilstošas izmaiņas veiktas arī uzņēmuma statūtos. Izmaiņas ierakstītas komercreģistrā 26.jūlijā.

AS «Dobeles dzirnavnieks» reģistrēts 1991.gadā un ir starp 50 lielākajiem Latvijas uzņēmumiem pēc apgrozījuma. 2017.gadā uzņēmuma apgrozījums pieauga un bija 113,722 miljoni eiro, arī tā peļņa pēc nodokļiem pieauga un bija 4,174 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Dobeles dzirnavnieks: Dīkstāves pabalstiem bija jābūt pārdomātākiem

LETA, 27.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības izveidotā Krīzes vadības koordinācijas grupa Covid-19 izplatības ierobežošanai vērtējama pozitīvi, bet pārdomātākiem bija jābūt dīkstāves pabalstiem, uzskata graudu pārstrādes uzņēmuma "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

"Gribētu uzslavēt valdības izveidoto krīzes vadības grupu, ar kuru mēs strādājām ciešā saziņā par to, kas ir nepieciešams. Izmaiņas, kuras bija nepieciešamas, tika ieviestas ļoti operatīvi," sacīja Amsils, paužot, ka tādējādi visi ierosinājumi, kas ražotājiem atvieglotu darbību, operatīvi tika pieņemti un ieviesti.

Viņš piebilda, ka ar krīzes vadības grupas starpniecību panāktas izmaiņas pieļaujamajā kravas automašīnu vadītāju darba laikā, kas ļoti atviegloja loģistikas procesus. "Citādāk, ja kravas automašīnas iestrēga uz robežām un vēl būtu jāievēro iepriekš pieņemtie šoferu darba un atpūtas laiku grafiki, sabruktu visa loģistikas ķēde," viņš sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Dobeles dzirnavnieks reģistrē komercķīlu, nodrošinot prasījumus 19,6 miljonu eiro apmērā

Db.lv, 19.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Graudu ražotājs un pārstrādātājs AS «Dobeles dzirnavnieks» reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 19,6 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmums par labu AS «Swedbank» ieķīlājis visu uzņēmumu kā lietu kopību, krājumus, nemateriālos ieguldījumus, ķermeniskos pamatlīdzekļus un prasījuma tiesības.

Komercķīla nodrošina kredītlīnijas līgumu, un tā komercķīlu reģistrā ierakstīta trešdien, 18.februārī.

«Lursoft» izziņa liecina, ka AS «Dobeles dzirnavnieks» šobrīd ir aktuālas septiņas komercķīlas.

AS «Dobeles dzirnavnieks» reģistrēts 1991.gadā un ir starp 50 lielākajiem Latvijas uzņēmumiem pēc apgrozījuma. 2017.gadā uzņēmuma apgrozījums pieauga un bija 113,722 miljoni eiro, arī tā peļņa pēc nodokļiem pieauga un bija 4,174 miljoni eiro.

AS «Dobeles dzirnavnieks» pamatkapitāls ir 3 780 040 eiro un uzņēmuma lielākais akcionārs ar 93,99% akciju ir Igaunijas graudu ražotājs AS «Tartu Mill».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai dotu iespēju šajā mainīgajā un izaicinošajā lauksaimniecības sezonā pēc iespējas ātrāk veikt norēķinus ar zemniekiem, kuri veikuši graudu piegādi uz AS «Dobeles dzirnavnieks» graudu pieņemšanas punktiem, uzņēmums parakstījis aizdevuma līgumu ar «Swedbank» darba kapitāla finansēšanai 14 miljonu eiro apmērā.

«Skatoties ilgtermiņā, šādu līdzekļu pieejamība dos iespēju «Dobeles dzirnavniekam» pēc iespējas ātrāk norēķināties ar lauksaimniekiem par iepirktajiem graudiem, lai viņi var pienācīgi sagatavoties nākamās sezonas sējai,» saka Ieva Vīgante, Swedbank uzņēmumu pārvaldes vadītāja.

Kā norāda AS «Dobeles dzirnavnieks» valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils, šogad uzņēmums plāno iepirkt vairāk nekā 300 tūkstošus tonnu graudu: «Aizvadītajā gadā pārstrādājām 226 tūkstošus tonnu graudu, kas ir par 39 tūkstošiem tonnu vairāk nekā gadu iepriekš, un arī šogad ražošanas jaudas plānojam kāpināt. Strādājot pie kopējās uzņēmuma attīstības, turpinām darbu arī pie tā, lai uzlabotu graudu pieņemšanas, uzglabāšanas un pirmapstrādes procesus.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Biznesa maratonists: Otaņķu dzirnavnieks biežāk lūkojas Eiropas virzienā

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 29.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No maza graudu pārstrādes uzņēmuma vairāk nekā 20 gados SIA Otaņķu dzirnavnieks izaudzis līdz vienam no Baltijā lielākajiem beramkravu loģistikas un lauksaimniecības pakalpojumu sniedzējiem.

«Biznesā ir svarīgi, lai visas iesaistītās puses ir apmierinātas. Tāpēc cenšamies sabalansēt cenu ar kvalitāti un jau vairākus gadus atbilstam kvalitātes pārvaldības sistēmas ISO9001:2015 un GMP+ prasībām,» uzsver uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ričards Riepšs.

SIA Otaņķu dzirnavnieks dibināta 1996. gadā kā graudu pārstrādes uzņēmums. Tolaik tas bija orientēts uz zemniekiem, kas varēja atvest savu kūlumu, lai to pārstrādātu miltos. Pakalpojums izrādījās pieprasīts, jo pārsvarā darbojās mazās saimniecības un veikalos pārtikas sortiments bija šaurs. «Laikiem un saimniekošanas pieejai mainoties, sapratām, ka nepieciešams savs transports, lai produkciju izvadātu,» stāsta R. Riepšs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ražots Latvijā – elektronikas un būvmateriālu ražotāju sasniegumi

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 25.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Rūpniecībai vīruss gan traucē, gan palīdz

"Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš, 03.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bija ārkārtīgi viegli uzminēt, ka statistiķi ziņos par rūpnieciskās ražošanas samazināšanos aprīlī. Tā notika, taču rezultāts ir nedaudz labāks par gaidīto.

Ir nozares, kas ir smagi cietušas. Pēc tam, kad martā jaunu auto pārdošana vairākās Eiropas valstīs gandrīz apstājās, ir loģisks arī auto daļu ražošanas kritums vairāk nekā uz pusi. Taču ir nozares, kas ir izrādījušās ieguvējas ar pandēmiju acīmredzami saistītu iemeslu dēļ.

Ķīmiskajai rūpniecībai, kurā ievērojama daļa ir spirta un mazgāšanas līdzekļu ražošana, šī ir brīnišķīga krīze - aprīlī ražošana auga par 27,5% (šeit un tālāk norādītas izmaiņas gada griezumā). Elektrisko iekārtu ražotājiem (+10%) palīdz līdzšinējās īpaši straujās attīstības inerce, gan produktu specializācija, kas ir saistīta ar publiskajiem pasūtījumiem (ielu apgaismojums, elektriskā transporta iekārtas, energoefektivitātes risinājumi). Diezgan labs rezultāts (-2,5%) ir C28 nozarē jeb "citas iekārtas", kur ir gan ražošanas iekārtas, gan citi produkti. Arī šīs nozares portfelī ir vairāki anticikliski produkti. Piemēram, "Caljan" ražo konveijerus, kurus plaši izmanto "Amazon" un līdzīgi uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

“Griķu bums” nav galā

Jānis Goldbergs, 09.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidām ir apmierināts tikai Latvijas pieprasījums, bet uz AS Dobeles dzirnavnieks pasūtījumu galda rindā gaida pieprasījumi no visas Eiropas pēc pastas, pārslām un miltiem.

“Visu martu strādājām ar pilnu jaudu. Ir krituši daudzi ražošanas rekordi. Šobrīd var teikt, ka prioritāte – vietējā tirgus pieprasījums, ir apmierināts. Lai arī vēl aizvien Latvijas tirgum ražojam vairāk nekā vidēji, mēs varam domāt par ārvalstu pasūtījumiem un eksportu,” tā intervijā AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Latvijas lielākā graudu pārstrādes uzņēmuma vadītājs pieļauj, ka situācija graudu tirgū rudenī būs ļoti sarežģīta, tādēļ ieteic zemniekiem sekot biržas cenām un daļu ražas pārdot jau šobrīd, kad cena ir augsta. Dienas Bizness jau publicējis zemnieku prognozes par labu graudu ražu, tomēr situācija rudenī būs sarežģīta, jo daudzas valstis ierobežo graudu eksportu.

Komentāri

Pievienot komentāru