Pieaug akcīzes nodokļa likmes naftas produktiem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, tā sagatavošanas sastāvdaļām un tabakas aizstājējproduktiem, kā arī dabasgāzei, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Līdz ar akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanu naftas produktiem, pēc VID lēstā, mazumtirdzniecībā benzīnam un arī dīzeļdegvielai cena par vienu litru varētu palielināties par 0,03 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), bet autogāzei - par 0,07 eiro, ieskaitot PVN.

Savukārt cigarešu paciņas cena akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanas dēļ varētu pieaugt par 0,62 eiro, ieskaitot PVN, cigāru un cigarillu paciņas cena varētu augt par 0,45 eiro, smēķējamajai tabakai 40 gramu paciņā cena varētu palielināties par 0,86 eiro, karsējamai tabakai 5,4 gramu paciņā - par 0,27 eiro, elektroniskai smēķēšanas ierīcei, kura pildīta ar diviem mililitriem e-šķidruma, - par 0,15 eiro, bet tabakas aizstājējproduktiem par viena nikotīnu spilventiņu iepakojumu, kura svars ir 14 grami, - par 0,39 eiro, ieskaitot PVN.

2026. gada februārī Latvijā reģistrēti 953 jauni uzņēmumi. Lai gan tas ir nedaudz mazāk nekā š.g. janvārī (979 uzņēmumi), kopējais jauno uzņēmumu pamatkapitāls, pateicoties aizvadītā mēneša lielākajam uzņēmumam SIA “AHC”, bijis ievērojami lielāks., liecina “Lursoft IT” apkopotie dati.

Februārī reģistrēto jauno uzņēmumu kopējais pamatkapitāls sasniedza 7,8 milj. EUR. Salīdzinājumam – janvārī tie bija 5,3 milj. EUR. Analizējot jaunu uzņēmumu reģistrēšanas aktivitāti pēdējos gados, redzams, ka šī gada pirmajos divos mēnešos bijusi tendence pieaugt jauno uzņēmumu skaitam.

Aizvadītā mēneša lielākais uzņēmums ar 5,4 milj. EUR pamatkapitālu ir SIA “AHC” Mārupes novadā. Uzņēmums izveidots, atdalot daļu no kādreizējā aviācijas degvielu vairumtirgotāja SIA “Baltic Ground Services LV”, kura darbība reorganizēta uz kontrolakciju sabiedrību darbību. Dati rāda, ka 2024. gadā SIA “Baltic Ground Services LV” apgrozīja teju 24 milj. EUR, pēc nodokļu nomaksas gūstot 537,35 tūkst. EUR peļņu. SIA “AHC” patiesie labuma guvēji, pastarpināti caur Lietuvā un Igaunijā reģistrētiem uzņēmumiem, ir Raimonds Kisiels un Gediminas Žiemelis.

Mājokļu tirgus Latvijā piedzīvo straujāko aktivitāti pēdējo piecu gadu laikā – augošais pieprasījums, stabilākas Euribor likmes un ekonomiskā vide iezīmē šī gada kreditēšanas izaugsmi.

Tomēr tirgu vienlaikus ietekmē cenu un būvniecības izmaksu kāpums, kas veicina cenas pieaugumu jaunajos projektos un mudina rūpīgāk pievērties mājokļu izvēlei, dodot priekšroku funkcionālākām, energoefektīvākām un kompaktākām dzīves platībām. Vai nākamgad izdosies turpināt uzņemto tempu un kas mainīsies, skaidro Luminor bankas privātpersonu kreditēšanas vadītājs Kaspars Lukačovs.

Pēdējos gados mājokļu kreditēšanas aktivitāte Latvijā ir stagnējusi, piedzīvojot gan nelielus kāpumus, gan kritumus dažādu notikumu iespaidā, piemēram, Covid, būvniecības cenu kāpums, EURIBOR likmes un citi. Tomēr 2025. gads ir iezīmējies ar jūtamu kāpumu, kad no jauna izsniegto kredītu apjoms Latvijā sasniedzis pēdējās piecgades rekordu un audzis vairāk nekā divas reizes, salīdzinot ar 2020. gadu. Šogad 10 mēnešos no jauna izsniegto kredītu tirgus Latvijā audzis par 43 %, salīdzinot ar 2024. gada periodu no janvāra līdz oktobrim.

Higiēnas stāvoklis pagājušajā gadā pilnībā prasībām atbilda 25,1% no pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmumiem, kas ir līdzīgi kā gadu iepriekš, informēja Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD).

Savukārt 74,7% pārbaudīto uzņēmumu, kas nodarbojas ar pārtikas ražošanu, izplatīšanu, sabiedrisko ēdināšanu, materiālu, kas nonāk saskarē ar pārtiku, ražošanu un izplatīšanu, blakusproduktu pārstrādi, kā arī bioloģisko lauksaimniecību, higiēnas stāvoklis atbilda prasībām, bet tajos tika konstatētas neatbilstības, kas neietekmē pārtikas drošumu.

Tajā pašā laikā 0,2% uzņēmumu higiēnas stāvoklis 2025. gadā tika atzīts par prasībām neatbilstošu.

Dienests pagājušajā gadā pārtikas apritē iesaistītajos uzņēmumos veica kopumā 41 986 pārbaudes, kas ir par 5,7% mazāk nekā gadu iepriekš.

Tāpat, lai informētu citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu kompetentās uzraudzības iestādes, 2025. gadā PVD par neatbilstošiem trešo valstu un citu ES dalībvalstu pārtikas produktiem ir sniedzis 234 ziņojumus ES Ātrās brīdināšanas sistēmā pārtikai un barībai, kas ir par 41% vairāk nekā 2024. gadā, kad tika nosūtīti 166 šādi ziņojumi.

Latvijā mājsaimniecībām šobrīd ir skaidra izvēle – turēt lielāko daļu uzkrājumu zema ienesīguma banku noguldījumos vai investēt augošajā Baltijas korporatīvo obligāciju tirgū. Daudziem rūpīgi izvēlētas obligācijas var piedāvāt zemu risku un pievilcīgu ienesīgumu, vienlaikus atbalstot pazīstamus vietējos uzņēmumus un attīstības projektus.

Pēdējo 35 gadu laikā Latvijas ekonomika ir piedzīvojusi ievērojamas pārmaiņas, pārejot no plānveida saimniecības uz mūsdienīgu tirgus ekonomiku. Šajā laikā finanšu tirgus infrastruktūra un iedzīvotāju finanšu pratība būtībā bija jāveido no pašiem pamatiem, un šis process nav bijis bez sarežģījumiem – finanšu sektoru satricināja virkne banku krīžu, tostarp, “Banka Baltija”, “Parex banka”, “Krājbanka”, kas mazināja sabiedrības uzticēšanos finanšu nozarei. Arī šobrīd daudzas mājsaimniecības dod priekšroku Ziemeļvalstu banku depozītiem, nevis ieguldījumiem. Šī izvēle skaidri atspoguļojas datos – saskaņā ar 2025. gada oktobra aplēsēm Latvijas iedzīvotāji banku noguldījumos tur aptuveni 20 miljardus eiro, un šī summa turpina augt. Vienlaikus vietējais kapitāla tirgus joprojām ir neliels – Latvijas akciju tirgus ir teju neeksistējošs (aptuveni 0,4 miljardi eiro), bet korporatīvo obligāciju tirgus, lai gan aug, sasniedz ap 1,8 miljardiem eiro.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākajā Baltijas lielāko uzņēmumu Top50 reitingā šogad iekļauti 28 uzņēmumi no Lietuvas, 15 — no Igaunijas un tikai septiņi — no Latvijas.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Latvijas uzņēmumu skaits reitingā sarucis no astoņiem līdz septiņiem.

Kopumā 50 lielākie Baltijas uzņēmumi 2024. gadā apgrozījuši 69,7 miljardus eiro un nopelnījuši vairāk nekā 1,7 miljardus eiro.

Reitinga augšgalu stabilās pozīcijās aizņem Lietuvas uzņēmumi — mazumtirdzniecības uzņēmumu grupa “Vilniaus prekyba”, holdings “Maxima Grupe”, enerģētikas uzņēmumi “ORLEN Lietuva” un “Ignitis grupe”, kā arī mazumtirgotājs “Maxima LT”.

Desmitniekā iekļuvuši arī divi Igaunijas uzņēmumi: transporta un piegādes pakalpojumu sniedzējs “Bolt Technology” un enerģētikas uzņēmums “Eesti Energia”, kas ieņem attiecīgi sesto un septīto vietu.

“Līdz šim neviens cits uzņēmums reālu interesi par dalību universālā pasta pakalpojuma (UPP) konkursā nav izrādījis. Rodas jautājums, kāpēc pēkšņi Igaunijas, Francijas un Somijas pastiem tā ir radusies,” pauž VAS “Latvijas Pasts” valdes priekšsēdētājs Ģirts Rudzītis.

Uzņēmuma vadītājs ir pārliecināts, ka patlaban citu valstu pasta komersanti iebilst par šo likumprojektu, lai apzināti bremzētu “Latvijas Pasta” kā sava konkurenta stratēģisko mērķu realizāciju un izaugsmes ambīcijas.

“Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, uzlabojot efektivitāti, būsim panākuši, ka 2026. gadā uzņēmumam nebūs nepieciešama kompensācija par UPP sniegšanu. 2024. un 2025. gadā izveidojām plašāko pakomātu tīklu Latvijā, kā arī panācām, ka vadoša e-komercijas platforma izmanto “Latvijas Pastu” kā loģistikas mezglu, kas atmuito internetā iegādātos sūtījumus un sagatavo tos gala piegādēm Centrāleiropai un Ziemeļeiropai,” akcentē Ģ. Rudzītis.

Dzīve bez elektroniskā paraksta uzņēmējdarbības vidē kļuvusi neiedomājama. Pandēmijas gados piedzīvojis strauju popularitātes pieaugumu, tagad e-paraksts tiek lietots četros no katriem pieciem Latvijas uzņēmumiem, un ir pārliecinoši populārākais digitālais rīks birojos.

Savukārt no datorpogrammām visaktīvāk tiek izmantota dokumentu vadības vai lietvedības programma, liecina ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» dati.

«E-parakstu ikdienā izmanto 82,8% no visiem aptaujātajiem uzņēmumiem, un tam ir vienkāršs izskaidrojums. Šis digitālais rīks ir ērts, darbojas labi, turklāt paātrina dokumentu apriti. Pateicoties e-parakstam, uzņēmumi var krietni ietaupīt laiku, jo vairs nav nepieciešams braukt uz biroju vai pie sadarbības partnera parakstīt dokumentus, kā arī atkrīt izdrukātu, parakstītu dokumentu sūtīšana pa pastu vai ar kurjeru,» ar “Vadītāja digitālais portrets” rezultātiem iepazīstina pētījumu veikušā uzņēmuma Jumis Pro vadītājs Viesturs Slaidiņš.

Ar vietējo tirgu vien labklājību neuzcelsim, – eksports ir obligāts ekonomiskās izaugsmes priekšnoteikums. Taču pašlaik Latvija nebūt “nenosmeļ visu krējumu”. Lai konkurētu enerģiskāk, mums jānoņem rokas bremze lielajiem Latvijas uzņēmumiem un stratēģiski jāfokusējas uz eksportu, kura preču un pakalpojumu kopējais apjoms ir pielīdzināms aptuveni divām trešdaļām no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) vērtības.

Latvijas valstij un pašvaldībām piederošās kapitālsabiedrības ar daudzu miljardu apgrozījumu veido būtisku daļu ekonomikas. Tomēr eksportā to īpatsvars ir niecīgs (izņēmums ir AS “Latvenergo”, kas apgroza pat 73 % nozares eksporta). Tātad tikai daļa ekonomikas nes jaunu naudu Latvijai, otri sēž mājās. Ne bez iemesla: valsts kapitālsabiedrības ir viena no visvairāk diskriminētajām uzņēmumu grupām Latvijā. Likumdošanā iebūvēts, ka šīm kapitālsabiedrībām jāturas tikai pie tiem uzdevumiem, kurus savulaik izvirzīja PSRS Valsts plāna komiteja, vieniem jācērt koki, otriem jāpiegādā pasts. Jebkādas atkāpes un brīvdomīgi centieni darboties brīvajā tirgū pēc normāliem biznesa principiem, visticamāk, tiktu uztvertas kā tirgus kropļošana. Tikmēr jūs šodien apmeklējāt “Omniva” pakomātu un saņēmāt sūtījumu, izmantojot Igaunijas valstij 100 % piederoša pasta uzņēmuma pakalpojumus. Kāpēc Igaunijas valsts uzņēmumam Latvijas tirgū ir vairāk tiesību nekā “Latvijas Pastam”, kuram katra “kustība” jāsaskaņo ar Ministru kabinetu?

Latvijas publiskajā telpā regulāri uzvirmo diskusijas par valsts uzņēmumu modernizāciju un nepieciešamību veicināt caurspīdīgu pārvaldību un konkurētspēju. Privātajā sektorā mēs ikdienā redzam, ka tirgus kļūst arvien dinamiskāks, un, lai spētu turēt tam līdzi, ir nemitīgi jādomā par to, kā būt maksimāli efektīviem, kā ieviest inovācijas un nodrošināt nevainojamu klientu pieredzi.

Valsts uzņēmumiem nav jāatdarina privātā sektora biznesa modeļi, bet tie var izmantot mūsu atziņas, lai uzlabotu savu darbību soli pa solim. Ne vienmēr ir nepieciešama revolūcija un grandiozas pārmaiņas – reizēm pietiek ar domāšanas maiņu, nelieliem praktiskiem soļiem vai kādu jaunu inovatīvu risinājumu, lai padarītu uzņēmuma darbu efektīvāku. Valsts uzņēmumi ir jāpārvalda kā savi, izvirzot priekšplānā efektivitāti – darīt nevis darīšanas pēc, bet ar jēgu, un ik uz soļa izaicinot iepriekšējās normas ar mērķi kļūt efektīvākiem, stiprākiem, labākiem.Piedāvāju trīs jomas, kur privātā sektora pieredze var sniegt nozīmīgu pienesumu valsts uzņēmumiem.

Trīs gados, kopš ģeneratīvā mākslīgā intelekta (MI) modeļi tika padarīti pieejami plašākai sabiedrībai, tie paguvuši ieņemt nozīmīgu vietu uzņēmumu ikdienas darbā. Pētījumā "Vadītāja digitālais portrets 2025" noskaidrots, ka līdz šim visplašāk bija izmantoti teksta ģeneratori, taču biznesa lietotāju vēlmes ir krietni ambiciozākas. Uzņēmumi MI vēlētos uzticēt daudz vairāk un atbildīgākus uzdevumus, tostarp personāla noslodzes plānošanu un oficiālo dokumentu sagatavošanu.

Latvijas uzņēmumu aptaujas rezultāti rāda, ka vislielākā interese ir par MI iesaistīšanu cilvēkresursu nodaļas darbā. 46,2% no visiem respondentiem vēlētos uzticēt MI rīkiem strādājošo noslodzes plānošanu un darba grafiku veidošanu. Augstākā un vidējā līmeņa vadītāju vidū šī vēlme ir vēl spēcīgāka, 49% aptaujāto apsver šādu domu. Ņemot vērā, ka plānošanas darbs lielā mērā ir matemātisks, MI rīki ar to tiktu galā pat ļoti labi, vienmērīgi sadalot darba slodzi un ieplānojot pietiekami ilgus atpūtas periodus.

Otra populārākā vēlme ir uzticēt MI jurista palīga vai lietveža pienākumus. Šobrīd ģeneratīvie sarunboti intensīvi tiek izmantoti e-pasta vēstuļu un iesniegumu gatavošanā, taču uzņēmēji vēlas, lai uz tiem varētu paļauties arī dažādu līgumu, rīkojumu un citu lietvedības dokumentu sagatavošanā. Ja vien biznesa vidē valdītu pārliecība, ka MI nepieļaus kļūdas, tad šādu speciālistu pakalpojumus labprāt izmantotu 42,8% no visiem aptaujātajiem. Arī šajā jautājumā vadītāju interese par MI ir spēcīgāka nekā strādājošo. Pirmo grupā virtuālos dokumentu gatavotājus savā komandā labprāt redzētu 48% respondentu, bet strādājošo vidū šādu iniciatīvu atbalsta 37,1%.

Par mākslīgo intelektu mūsu ikdienā un to, cik būtiski šajā jomā spert savlaicīgus soļus, lai neatpaliktu no citiem, stāsta uzņēmuma Accenture biznesa attīstības vadītāja Baltijā Zane Segruma.

TEORĒTISKI visi zinām (vismaz domājam, ka zinām), kas ir mākslīgais intelekts (MI), par to arvien vairāk tiek runāts. Mums pat ir Mākslīgā intelekta centrs. Vārdu sakot, lielā mērā MI jomā mums viss it kā aktīvi notiek, tomēr šķiet, ka daudziem joprojām nav pilnīgas izpratnes, kas tad ir tas MI. Datorprogramma, cita veida IT rīks? Tas ir draugs vai drauds?

Jūs uzdevāt ļoti daudz jautājumu (smaida), par kuriem varētu runāt ļoti ilgi. Sāksim ar šo – kas ir MI un ko mums par to vajadzētu saprast? Pirmkārt, saprotam to, ka MI ir datorzinātnes virziens – par to, kā var strādāt tehnoloģija, kā var veidot algoritmus. MI nav viena vienība, kas izpaužas, kontaktējas ar mums caur dažādām ierīcēm. Esam pieraduši, piemēram, pie Excel, kurā ievadām noteiktas komandas, veidojot formulas, pēc kurām tiek veikti aprēķini. MI ir cita veida tehnoloģija – tajā nav jāievada katru reizi precīzi algoritmi, lai tehnoloģija mūs saprastu; tieši pretēji, ar MI varam sarunāties sarunvalodā, jo MI savā ziņā darbojas līdzīgi cilvēka smadzenēm – tas spēj pats analizēt, ko pateicām, pieņemt lēmumus par to, ko no viņa sagaidām un kādu rezultātu prezentēt.Pie plašākas sabiedrības MI ir nonācis caur Generative AI (Generative artificial intelligence – Ģeneratīvais mākslīgais intelekts), ko izmantojam ChatGPT, Grok AI u.c.

Salaspils novadā topošajā aprites ekonomikas industriālajā parkā “KORE”, kuru attīsta industriālo parku attīstītājs Latvijā SIA “NP Properties”, noslēgusies teritorijas infrastruktūras 1. kārtas inženiertīklu projektēšana un sākas nākamais darbu posms.

Šobrīd tiek projektēti pirmie apbūves apjomi, un 2026. gada pirmajā ceturksnī paredzēta arī pirmā apbūves laukuma sagatavošana, lai jau šī gada laikā varētu uzsākt būvniecību.

Aprites ekonomikas industriālais parks “KORE” tiks būvēts teritorijā, kas saskaņā ar Salaspils novada teritoriju plānojumu paredzēts rūpnieciskai apbūvei un transporta būvju izvietošanai. Gandrīz 50 hektāru plašā teritorija piekļaujas citai aktīvai industriālai darbībai, un parka attīstība vēl vairāk stiprinās šīs zonas industriālo kapacitāti.

Pagājušā gada nogalē pabeigta 1. kārtas teritorijas daļēja atmežošana, kuras ietvaros ieaudzēts jauns mežs ar identisku platību citur Latvijā. Nākamie veicamie darbi 2026. gada pirmajā ceturksnī ietver pirmās kārtas apbūves laukuma sagatavošanu būvniecībai, kas paredz teritorijas atbrīvošanu no liekajiem kokiem, apauguma un saknēm un apbūves laukuma izlīdzināšanu.

Apstākļos, kad daudzviet pasaulē datu centrus un citus liela patēriņa projektus bremzē elektroenerģijas deficīts, bet pieprasījumu aktualizē strauja mākslīgā intelekta (MI) risinājumu izaugsme, Baltijā situācija ir būtiski atšķirīga — jaudas ir pieejamas un attīstība notiek bez vairāku gadu gaidīšanas.

Šajā kontekstā Latvijas un Lietuvas datu centru operators “Delska” turpina mērķtiecīgi paplašināt infrastruktūru, stiprinot pozīcijas reģionā laikā, kad citviet tirgū dominē ierobežojumi. Globāli elektroenerģijas pieejamība kļuvusi par galveno bremzējošo faktoru mākslīgā intelekta un datu centru dinamiskajā attīstībā. Investīcijām gatavi projekti tiek atlikti, jo elektrotīkli nespēj nodrošināt nepieciešamo jaudu. Savukārt Baltijā pieejamā infrastruktūra ļauj reaģēt uz MI radīto pieprasījuma pieaugumu bez strukturāliem kavējumiem.Tieši šī atšķirība šobrīd nosaka reģiona konkurētspēju un rada iespēju vietējiem operatoriem nostiprināt pozīcijas laikā, kad citviet izaugsmi ierobežo enerģētiskie faktori. Ņemot vērā Broadcom īstenotās izmaiņas VMware cenu un licencēšanas politikā, “Delska” paplašina savu mākoņu platformas klāstu ar pielāgojamiem risinājumiem, fokusējoties uz klientu vajadzībām pēc ilgtermiņa izmaksu stabilitātes Eiropas datu centros.

Uzņēmumi, ražojot preces un sniedzot pakalpojumus, ne tikai nodarbina cilvēkus un maksā viņiem algu, bet arī samaksā nodokļus, kas ir pamats ne tikai sabiedrībai nozīmīgu pakalpojumu finansēšanai, bet arī darba algu izmaksai valsts pārvaldē strādājošajiem un politisko lēmumu pieņēmējiem.

To intervijā Dienas Biznesa zīmola izdevumam TOP500 stāsta Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs. Viņš uzsver — jo labāk attīstās tautsaimniecība, jo lielāki ir nodokļu ieņēmumi un valsts spēj atļauties vairāk piešķirt naudu, kam nepieciešams, tas nozīmē, ka būtībā valsts politisko lēmumu pieņēmējiem un valsts pārvaldei jābūt ieinteresētiem, lai uzņēmējdarbība Latvijā attīstītos, nevis stagnētu vai vēl vairāk sarautos, taču brīžam rodas sajūta, ka bizness tiek uzskatīts par kaut ko ierobežojamu un kontrolējamu.

Lai gan gandrīz deviņi no desmit (88 %) darbiniekiem ikdienā izmanto mākslīgo intelektu (MI) darbā, tā pielietojums pārsvarā aprobežojas ar vienkāršiem uzdevumiem, piemēram, informācijas meklēšanu vai dokumentu kopsavilkumu veidošanu. Tikai neliela daļa (5 %) to izmanto, lai būtiski mainītu darba procesus un paaugstinātu produktivitāti, liecina EY globālais pētījums Work Reimagined Survey 2025.

Aptauja, kurā piedalījās 15 000 darbinieku un 1 500 darba devēju 29 valstīs, atklāj būtisku atšķirību starp mākslīgā intelekta ieviešanu un cilvēku gatavību to izmantot. Vienlaikus pētījums rāda, ka uzņēmumi, kuri MI rīku ieviešanu apvieno ar darbinieku apmācībām un vadības atbalstu, spēj panākt līdz pat 40 % lielāku darba produktivitāti.

Kaut arī mākslīgais intelekts arvien biežāk kļūst par ikdienas darba rīku, pētījums atklāj, ka darbinieki joprojām izjūt piesardzību tā izmantošanā. Trešdaļa respondentu jeb 37 % uztraucas, ka pārlieka paļaušanās uz MI varētu mazināt viņu prasmes un profesionālās zināšanas, savukārt 64 % norāda, ka pēdējā gada laikā izjutuši spiedienu un pieaugošu darba slodzi. Tajā pašā laikā tikai 12 % darbinieku saņēmuši pietiekamas apmācības lai izmantotu MI kā atbalstu, kas palīdz strādāt gudrāk, nevis vairāk.

Austrālijā trešdien stājies spēkā aizliegums bērniem līdz 16 gadu vecumam izmantot sociālos tīklus.

Austrālija ir pirmā valsts, kas ieviesusi šādu aizliegumu.

Bērniem līdz 16 gadu vecumam Austrālijā turpmāk aizliegts atvērt kontus sociālajos tīklos, tai skaitā "TikTok", "Facebook", "Snapchat", "Reddit", "X" un "YouTube".

Platformām dots viens gads, lai izstrādātu risinājumus vecuma ierobežojuma ieviešanai. Aizlieguma neievērošanas gadījumos platformām draud bargas soda naudas.

Ziņapmaiņas platformām, piemēram, "WhatsApp", elektroniskajam pastam, tiešsaistes spēlēm un dažādiem izglītojošiem rīkiem ir piešķirtas atlaides, jo bērniem un pusaudžiem tie var būt nepieciešami mācībām skolā, atpūtai vai citu iemeslu dēļ.

Austrālijas premjerministrs Entonijs Albanīzs paziņoja, ka lepojas ar šo aizliegumu. Viņaprāt, tās ir vienas no lielākajām sociālajām un kulturālajām pārmaiņām, kādas notikušas Austrālijā.

Jau kopš mākoņpakalpojumu pirmsākumiem viena no to stiprākajām pusēm bijusi elastīga cenu politika. Klients abonē tieši to pakalpojumu, kas viņam nepieciešams, vajadzīgajā apmērā un par to maksā atbilstošu samaksu.

Ja darbības izmaiņu dēļ rodas vajadzība palielināt vai samazināt lietotāju skaitu, krātuves ietilpību vai citus pakalpojumus, to var viegli izdarīt, attiecīgi palielinot vai samazinot ikmēneša maksājumu.Pakalpojuma abonēšana ar fiksētu mēneša maksu pastāvējusi vairāk nekā desmitgadi, un pie tās pieraduši kā uzņēmumi, tā privātpersonas. Miljoniem cilvēku abonē mākoņkrātuvi, kur glabāt fotogrāfijas, uzturēt interneta vietni vai ar regulāru maksājumu norēķināties par biroja programmu vai dažādu satura radīšanas rīku izmantošanu.

Tomēr šajā šķietami stabilajā kārtībā ieplūst jaunas vēsmas. Aizvien vairāk uzņēmumu dod priekšroku tā dēvētajam uz lietošanas apjomu balstītajam cenošanas principam (usage-based pricing jeb UBP). Tas ir detalizētāks cenu veidošanas modelis, kurā ikmēneša maksājums tiek aprēķināts pēc pakalpojuma izmantošanas attiecīgajā laika periodā. Ja apjoms ir mainīgs, arī cena vairs nav fiksēta.

Atklātas divas komersantu vidū ilgi gaidītas atbalsta programmas, ko Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) izstrādājusi sadarbībā ar Attīstības finanšu institūciju ALTUM (ALTUM).

Viena no programmām paredz iespēju būvēt un modernizēt siltumapgādes un aukstumapgādes infrastruktūru pašvaldībās, savukārt otra – veicināt biometāna ražošanu Latvijā. Abu programmu kopējais finansējums ir 77,3 miljoni eiro.

“Abas atbalsta programmas ir būtisks instruments gan valsts enerģētiskās neatkarības stiprināšanā, gan instruments ilgtspējīgai, pārdomātai un gudrai saimniekošanai savā novadā. Atbalsts sniegs iespēju ne vien modernizēt siltumtrases pašvaldībās, lai mazinātu siltumu zudumus, kas veido daļu no siltumapgādes uzņēmumu izmaksām, bet arī iegūt pašu ražotu enerģiju Latvijā. Tas ir solis pretī drošākai un konkurētspējīgākai ekonomikai. Novembra beigās notikušie informatīvie semināri par atbalsta programmām, apliecināja ka interese ir liela, tādēļ ar nepacietību gaidām pirmos projektu pieteikumus,” norāda klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

Industriālie uzņēmumi strauji virzās ilgtspējas virzienā, taču to attīstības temps joprojām ir nevienmērīgs - kamēr daļa komersantu jau strādā saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, citi vēl tikai sper pirmos soļus.

Eiropas Savienības (ES) klimata mērķi, ISO standarti un COP saistības Latvijas ražošanas uzņēmumiem nozīmē reālas pārmaiņas - nepieciešamību pārskatīt ražošanas tehnoloģijas, izmantotās izejvielas, enerģijas patēriņu un sadarbību ar piegādātājiem. Lielajiem un eksportējošajiem uzņēmumiem šīs prasības jau ir ikdiena, savukārt daļa mazo ražotāju uz šīm izmaiņām joprojām raugās piesardzīgi.

Jāiegulda laicīgi

Latvijas biznesa vide kopumā pakāpeniski pielāgojas ES un starptautiskajām ilgtspējas prasībām, taču uzņēmumu spēja tās ieviest praksē būtiski atšķiras, norāda Jānis Senkans, ABB Elektriskās piedziņas biznesa vadītājs Latvijā. “Lielie uzņēmumi šajā gadījumā ir soli priekšā - tie jau savlaicīgi ievieš nepieciešamās pārmaiņas un strādā proaktīvi, taču mazākiem uzņēmumiem joprojām bieži trūkst datu, finanšu resursu un iekšējās kapacitātes. Konkrēts piemērs ir elektromotoru joma - ES noteikumi paredz, ka jaunajiem elektromotoriem jāatbilst vismaz IE3 energoefektivitātes klasei. Lielie uzņēmumi jau skatās uz priekšu un arvien biežāk pieprasa IE5 risinājumus, kamēr mazākie ražotāji nereti izvēlas zemākas izmaksas, dodot priekšroku cenai, nevis efektivitātei,” norāda J.Senkāns, uzsverot, ka vienlaikus izpratne par to, ka iekārtas iegādes cena ir tikai neliela daļa no kopējām izmaksām, kopumā pieaug. “Daudzi klienti saprot, ka izšķirošais faktors ir dzīves cikla izmaksas.

Latvijas uzņēmums, kas bāzēts Jēkabpilī, SIA Ošukalns 2023. gada sākumā spēra nozīmīgu soli ārpus valsts robežām, iegādājoties Somijas uzņēmumu Suomen Tervaleppä Oy.

Šis darījums ne tikai nostiprināja uzņēmuma kokapstrādes nozares pozīcijas Ziemeļvalstu tirgū, bet arī kļuvis par vērtīgu pieredzi jaunajai paaudzei uzņēmuma vadībā.

Suomen Tervaleppä Oy vairāk nekā 15 gadus ir bijis viens no lielākajiem SIA Ošukalns kokapstrādes nozares klientiem Ziemeļvalstīs, it īpaši saunas materiālu segmentā.

“Mēs piegādājām aptuveni 95% no viņu tirgotā materiāla. Suomen Tervaleppä Oy nav kokmateriālu produkcijas ražotājs – uzņēmums darbojas kā noliktava ar pārdošanas komandu,” stāsta SIA Ošukalns kokapstrādes nozares vadītājs Reinis Nitišs.

2022. gada vidū Suomen Tervaleppä Oy īpašnieki, kuri jau sasnieguši cienījamu vecumu, uzrunāja mūsu ilggadīgo eksporta pārdošanas vadītāju Juri Kudeiko un informēja, ka vēlas doties pelnītā atpūtā, un piedāvāja uzņēmumu iegādāties.

Vairāk nekā puse (55%) Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu nākamajā gadā plāno saglabāt stabilu izaugsmi vai arī to palielināt, ja salīdzina ar pēdējiem diviem aizvadītajiem gadiem, liecina Luminor bankas sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat veiktā uzņēmumu aptauja.

Tikai 16% uzņēmumu Latvijā prognozē izaugsmes samazinājumu. Optimistiskākie ir Rīgas reģiona uzņēmēji, bet pesimistiskākie - Latgales reģionā. Tādu uzņēmumu, kas plāno strauju izaugsmi, Latvijā ir vairāk nekā citviet Baltijā, bet tādu, kuri plāno saglabāt līdzšinējos izaugsmes tempus, - nedaudz mazāk nekā Lietuvā un Igaunijā.

Stabilitāte un mērena izaugsme

Aptauja rāda, ka 23% uzņēmēju paredz ieņēmumu pieaugumu līdz pat 20%, kas atspoguļo gatavību attīstīties. Iz-teikti šādas prognozes novērojamas tādās nozarēs kā publiskā pārvalde un aizsardzība, finanses, kā arī vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība. Tajā pašā laikā aptuveni katrs ceturtais jeb 26% Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju nākamgad sagaida stabilu darbību bez būtiskām ieņēmumu vai uzņēmuma lieluma izmaiņām. Savukārt 6% plāno spēcīgu izaugsmi par vairāk nekā piektdaļu. Šādu cerību pilnu uzņēmēju Lietuvā ir par procentpunktu mazāk, bet Igaunijā - par diviem procentpunktiem mazāk.

UN:BLOCK 2026 Rīgā pulcēs Web3 pasaules līderus un vairāk nekā 2500+ fintech un blokķēdes nozares ekspertu: Intervija ar LBAA Izpilddirektoru Reini Znotiņu.

UN:BLOCK Europe 2026 šogad pulcēs vairāk nekā 2500 dalībnieku. Kas, jūsuprāt, ir galvenie faktori, kas ļāvuši konferencei tik strauji augt no pagājušā gada?

R. Znotiņš: “Pagājušajā gadā mums izdevās pulcēt daudz pasaules līmeņa runātāju, tostarp pārstāvjus no tādām lielām kompānijām kā Binance, KuCoin, Gravity Team un citām. Tāpat izdevās izveidot kvalitatīvu un izglītojošu programmu par tēmām, kas šobrīd interesē arvien plašāku auditoriju, īpaši tradicionālos uzņēmējus.

Daudzi vēlas saprast, kā izmantot augošo kripto ekonomiku un blokķēdes tehnoloģijas savā biznesā. Vēl viens būtisks faktors ir starptautisko partneru piesaiste – konferencē iesaistījās daudzi uzņēmumi un organizācijas no dažādām valstīm. Tas būtiski paaugstināja konferences reputāciju un atpazīstamību ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā, Skandināvijā, Polijā un citur pasaulē.Jau pagājušajā gadā konferencē piedalījās nozares pārstāvji no vairāk nekā 40 valstīm.”

Skaļi virsraksti un populistiskas runas pēdējā laikā arī ekonomikas nozarē nodarbojas ar sabiedrības biedēšanu, prognozējot mazo uzņēmumu bojāeju un zīmējot situāciju lauku reģionos pavisam drūmās krāsās. Vai tā ir patiesība? Kā vadītāja vienam no lielākajiem un straujāk augošajiem pašmāju mazumtirdzniecības uzņēmumiem, varu teikt – jā un nē!

Protams, pēdējā laika norises, legālas tirdzniecības ierobežojumi, nepārdomāti lēmumi, kas prasa lielas investīcijas, inflācijas izaicinājumi, demogrāfiskā situācija un kopējās ekonomikas tendences nosaka to, ka pirmās nepieciešamības preču un pakalpojumu tirgum reģionos ir daudz izaicinājumu. To pārvarēt vienatnē, izmantojot ierasto saimniekošanas praksi, ir grūti, tomēr nevaru piekrist viedoklim, ka situācija ir tik drūma un visi lauku uzņēmumi tuvojas bankrotam. ELVI Latvijas tirgū strādā vairāk nekā 25 gadus, mēs vistiešāk redzam reālo situāciju dažādos novados, varu droši apgalvot - šis ir iespēju laiks. Uzņēmumi var atrast veidu, kā kļūt efektīvāki, strādāt labāk un būt absolūti konkurētspējīgi, ja vien nebaidās mainīties. To varu apgalvot, analizējot gan ELVI zīmola veikalu datus, gan mūsu loģistikas uzņēmuma rezultātus, gan informāciju no korporatīvajiem klientiem, kas uzsākuši vienoto preču pasūtīšanu no mūsu centrālās noliktavas. Kas ir panākumu atslēga? Optimizācija, spēja bezkaislīgi analizēt datus un drosme attīstīties. Pircējam ir svarīga cena un sortiments, uzņēmumam – naudas aprites ātrums. Kā šo risināt, ja nākas strādāt reģionā ar ierobežotām iespējām? Man ir atbildes.

Nebanku finansētāju nozares ieskatā patērētāju aizsardzības efektivitāti un uzņēmumu darbības efektivitāti nenosaka uzraugošās iestādes nosaukums, bet gan konkrēti instrumenti, pieeja uzraudzībā un vienlīdzīgi noteikumi visiem tirgus dalībniekiem.

Nebanku kreditēšanas nozare ir gatava konstruktīvai sadarbībai ar politikas veidotājiem un jebkuru no uzraugošajām iestādēm, lai panāktu līdzsvarotu un efektīvu regulējumu, kas veicinātu patērētāju aizsardzību un finanšu tirgus ilgtspējīgu attīstību un balstītos uz datos pamatotiem lēmumiem, vienlīdzīgu konkurenci un praktiskiem uzlabojumiem informācijas apritē.

Nozare atzinīgi vērtē Finanšu ministrijas un Latvijas bankas viesto skaidrību par banku asociācijas lobēto prudenciālās uzraudzības piemērošanu nebanku kreditētājiem. Šeit esam vienisprātis ar Latvijas banku, kura, līdzīgi kā nozare, norādījusi, ka banku un nebanku kreditētāju darbības modeļi būtiski atšķiras. Vienkāršoti runājot, bankas aizdod no klientiem noguldījumos piesaistīto naudu, savukārt nebanku sektors - savu vai no citiem, tai skaitā bankām, aizņemto naudu. Tāpēc prudenciālās uzraudzības piemērošanai, kas pamatā vērsta uz noguldītāju interešu un finanšu stabilitātes nodrošināšanu, un kas būtu viens no faktoriem, kas palielinātu administratīvo slogu uzņēmumiem, nav pamata.