Jaunākais izdevums

Par domnīcas Certus valdes priekšsēdētāju padome apstiprinājusi Latvijas Universitātes (LU) asociēto profesoru un ASV dibinātā Baltijas Studiju veicināšanas asociācijas (The Association for the Advancement of Baltic Studies -AABS) nākamo prezidentu (president - elect) Dauni Aueru.

D.Auers līdz šim darbojies domnīcā kā pētnieciskais direktors, bet turpmāk viņš vadīs un pārstāvēs Domnīcu Certus, nomainot amatā tā līdzšinējo valdes priekšsēdētāju Vjačeslavu Dombrovski. Formāli izmaiņas stāsies spēkā pēc reģistrācijas Uzņēmumu reģistra Biedrību un nodibinājumu reģistrā.

Domnīca Certus sola saglabās politisko neitralitāti, kas ir priekšnoteikums, lai īstenotu Certus mērķus - sekmēt Latvijas ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi privātā, akadēmiskā un publiskā sektora stratēģiskas sadarbības rezultātā.

«Es savas pūles un uzmanību veltīšu tam, lai paplašinātu un padziļinātu Certus pētniecības kompetences, sadarbības tīklu un stiprinātu Certus eksperta lomu dialogā ar lēmumu pieņēmējiem,» norāda D. Auers.

Visā pasaulē domnīcas ir demokrātiska, pētniecībā un zināšanas balstīta, procesa aktīvi dalībnieki. Domnīcas ir tās, kuras veicina dialogu dažādu pušu starpā un ne tikai uzlabo lēmumu kvalitāti, bet piedalās jaunu, uz pozitīvām pārmaiņām vērstas politikas veidošanā.

«Es redzu lielas iespējas piesaistīt domnīcai jaunus talantus, attīstīt viņu potenciālu, kas ļaus labāk izgaismot daudzus būtiskus problēmjautājumus un piedāvāt jēgpilnus priekšlikumus, kā uzlabot valsts politiku daudzās jomās. Certus turpinās iesākto dialogu ar gan ar profesionālajām nozaru asociācijām, nevalstiskajām organizācijām un - loģiski - gan likumdēvēju, gan valdību,» uzsver D.Auers.

«Certus ir iesācis vairākus svarīgus pētījumus, un mans pirmais un galvenais uzdevums ir pabeigt šos pētījumus un aiznest šo pētījumu rezultātus un secinājumus Latvijas sabiedrībai», papildina D.Auers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Revolūcija starptautisko nodokļu sfērā mainīs spēles noteikumus ārvalstu investīciju piesaistē.

Revolūcija starptautisko nodokļu sfērā mainīs spēles noteikumus ārvalstu investīciju piesaistē; lielu lomu spēlēs nodokļu administrācija, kurā jau ir uzsāktas pārmaiņas vairākās jomās

Tādu ainu rāda Domnīcas Certus pētījums.

Certus valdes priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis atzina, ka pašlaik nav skaidrības, ar ko beigsies OECD BEPS (Base erosion and profit shifting) process un kādi būs jaunie spēles noteikumi. Lai arī, viņaprāt, ir nepieciešama lielāka skaidrība par to, kā būs, kamēr to iegūsim, paies laiks, taču zaudēt laiku nedrīkst, un tāpēc valsts iestādēm būtu jārīkojas nekavējoties.

Jau patlaban VID spēj kvalitatīvi apkalpot lielus ārvalstu investorus, piemēram, Uralkalij, taču kapacitāte ir ierobežota. Tāda mēroga darījumus varam apkalpot kādus divus gadā, ne vairāk, DANA REIZNIECE-OZOLA, FINANŠU MINISTRE

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

SEZ vilkmi var kāpināt

Māris Ķirsons, 29.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) Latvijā bijušas veiksmīgs apstrādes rūpniecības dzinējspēks reģionos, īpaši labi rādītāji sasniegti Liepājā, tomēr reģionā Latvijas SEZ piedāvājumam trūkst konkurētspējas, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tādi secinājumi skanējuši domnīcas Certus pētījumā par speciālajām ekonomiskajām zonām Latvijā, kas tika prezentēts pirmajā reģionālajā forumā «Liepāja. Nākotne. Tagadne.».

Salīdzinājumā ar nacionālās un reģionālās attīstības tendencēm, SEZ Latvijas reģionos ir bijušas savdabīgas ražošanas izaugsmes salas. «Nenoliedzami, ka SEZ ir efektīvs instruments, lai veicinātu ražošanas izaugsmi un radītu darba vietas reģionos,» secināja domnīcas Certus vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis. Viņš savu sacīto pamatoja ar datiem, kas liecina, ka nodarbinātība apstrādes rūpniecībā Liepājas SEZ laikā no 2008. līdz 2015. gadam pieaugusi par 59%, Ventspils SEZ – pat par 78%, tajā pašā laikā Kurzemē tā sarukusi par 29%, bet Latvijā kopumā – par 26%. Līdzīgu ainu rāda arī neto apgrozījums SEZ statusā strādājošajiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, kas Liepājas SEZ strādājošajiem analogā laikā pieaudzis par 157%, Ventspils SEZ – par 120%, Rēzeknes SEZ – par 48%, kamēr Kurzemē neto apgrozījums kopumā bija sarucis par 10%, Latvijā kopumā gan pieaudzis par 8%. V. Dombrovskis atgādina, ka reģionālo SEZ sniegumu var mēģināt salīdzināt ar Jelgavas industriālajā parkā bāzētajiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, kuriem bija un ir piekļuve ievērojami lielākiem cilvēkkapitāla un darbaspēka resursiem. Pētījumā secināts, ka Liepājas un Ventspils ekonomisko zonu rezultāti pēc nodarbinātības un apgrozījuma pieauguma ir tuvu Jelgavas sasniegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidēji iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās par 74 cilvēkiem dienā. Kopumā pēdējo 27 gadu laikā Latvija ir zaudējusi aptuveni tikpat cilvēku, cik Pirmā pasaules kara laikā – 700 000, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

10 gados 60 miljardi

LDDK sociālo un darba lietu eksperts Pēteris Leiškalns norāda, ka zaudējumi, ko rada iedzīvotāju skaita kritums, var būt ļoti atšķirīgi, izmantojot pat vienu un to pašu metodiku. Proti, pieņemot, ka valsti pametuši 0,2 milj. iedzīvotāju, pēc Ekonomikas ministrijas aplēsēm kopprodukta zudums 10 gados ir 90 mljrd. eiro. Tas nozīmē, ka uz viena emigranta «rēķina» negūtais ir 45 000 eiro gadā un 450 000 eiro 10 gados. P. Leiškalna vērtējums ir piesardzīgāks – viņa ieskatā IKP «iztrūkums» varētu būt ap 60 mljrd. eiro. «Cipari tik un tā ir milzīgi. Problēma ir tā, ka recesija sākās tad, kad darbspējas vecumgrupā ienāca lielās astoņdesmitajos gados dzimušās kohortas (tikai 1987. g. vien Latvijā piedzima 42 tūkst. bērnu), kā rezultātā Latvijas darba tirgus nespēja viņus uzņemt un jaunieši devās peļņā. Savukārt šobrīd, kad ekonomika sāk atlabt, darba tirgū ienāk deviņdesmitajos gados dzimušie, kuru jau tā ir ievērojami mazāk (piemēram, 1997. g. Latvijā piedzima vairs tikai 19 tūkst. bērnu),» norāda P. Leiškalns. Ņemot vērā iedzīvotāju vecuma struktūru, ja netiks radikāli mainīta ģimenes atbalsta sistēma, tad, viņaprāt, jau tuvākajā laikā Latvijā bērnu dzims vēl mazāk, nekā līdz šim. «Savukārt tas izraisīs būtiskus izaicinājumus gan ekonomikas izaugsmē, gan infrastruktūras uzturēšanā, gan saistību izpildē pret pensionāriem pārskatāmā nākotnē,» norāda P. Leiškalns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daļa politiskās elites, kas Latvijā ir pie varas, nav gatava jaunajam laikam, tāpēc cenšas turēties pie varas regulējumiem, lai būtu vajadzīgi

To intervijā DB stāsta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents un Biznesa augstskolas Turība īpašnieks Aigars Rostovskis. Viņš norāda, ka ir vajadzīgi jauni cilvēki, nevis pēc gadiem, bet pēc domāšanas veida un attieksmes, kuri var radīt normālu, civilizētu, attīstītu Latviju. Tikko mainīsies šī sabiedriski politiskā elite, tā daudzas lietas arī Latvijā pamainīsies.

Fragments no intervijas, kas publicēta 23. maija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda ir pašreizējā situācija?

LTRK esam analizējuši situāciju un secinājuši, ka Latvijai kā valstij nav kompaktas vīzijas, kur jādodas un kas jādara, lai sasniegtu izvirzīto mērķi. Tajā pašā laikā Igaunija jau kādu laiku uzsvaru liek uz e-Estonia. Domnīca Certus ir veikusi vairākus pētījumus un piedāvā īstenot aktivitātes sešās nozarēs. LTRK priekšlikums – vīzija Latvijai – jākļūst par globālo zināšanu kompetences centru. Zināšanas visos laikos ir bijušas un arī būs ne tikai atsevišķu cilvēku, uzņēmēju, bet arī ne vienas vien valsts turības pamatā. Zināšanas ir saistītas ne tikai ar zinātni, bet arī gudriem, izglītotiem cilvēkiem. Tā dēvētā «smadzeņu zvejošana» ir notikusi gan pagātnē, gan tā notiek joprojām un turpināsies arī nākotnē. Šo tendenci spilgti parāda turīgo ES dalībvalstu rīcība, piesaistot gudras galvas ne tikai no Austrumeiropas, bet arī no Āzijas un Āfrikas. Nevar noliegt, ka vairākās specialitātēs šādu speciālistu aizvilināšanu uz turīgākajām ES dalībvalstīm var novērot arī pašlaik. Īpaši pieprasīti ir jaunie mediķi, ķīmiķi, IT jomas speciālisti. Pašlaik Latvijas galvenā problēma ir tieši zināšanām bagātu cilvēku trūkums. Šo problēmu var risināt tikai uz jaunu zinātkāru, talantīgu un strādāt gribošu cilvēku rēķina

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Eksperti: Reinvestētās peļņas nodokļa 0% likmi būtiski saglabāt ilgtermiņā

LETA, 27.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reinvestētās peļņas nodokļa 0% likmi ir būtiski saglabāt ilgtermiņā, piektdien Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Kurzemes biznesa forumā secinājuši eksperti.

Pēc ekspertu paustā, ir būtiski saglabāt reinvestētās peļņas nodokļa 0% likmi, jo gada laikā šis instruments bijis noteicošais izaugsmes faktors uzņēmējiem, nodrošinot apgrozāmos līdzekļus un ieguldījumus attīstībā. Tāpat eksperti secinājuši, ka būtiski domāt par darbaspēka nodokļiem un to konkurētspēju augsti kvalificēta darbaspēka piesaistē, mobilitāti veicinošiem nodokļu instrumentiem, vienkāršotu un ilgtspējīgu mazā biznesa nodokļu režīmu, kā arī par pašvaldību motivāciju uzņēmējdarbībā.

«Aicinu ikvienu uzņēmēju jau tagad aktīvi iesaistīties un kopā ar LTRK sagatavot priekšlikumus plānotajai nodokļu sistēmas pārskatīšanai, lai nākamā gada sākumā varam sākt diskusijas ar Finanšu ministriju un citām iesaistītajām iestādēm,» sacīja LTRK viceprezidente Elīna Rītiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģionos svarīgākie nākotnes izaicinājumi būs transporta infrastruktūra un pakalpojumi, izglītība un digitālā transformācija, nevis administratīvi teritoriālā reforma

To intervijā "Dienas Biznesam" stāsta domnīcas "Certus" valdes loceklis, pētnieks Daunis Auers.

Viņš norāda, ka pašlaik ir pievērsta liela uzmanība tieši pašvaldību skaitam, bet nav diskusiju par daudz svarīgākām lietām, kas ir nozīmīgas gan tiem, kuri dzīvo reģionos, gan arī tiem, kuri vēlētos investēt.

"Viens no mūsdienu svarīgākajiem faktoriem ir matemātikas zināšanas, bez kurām nevar iztikt nedz vienkāršais iedzīvotājs, nedz inženieris, nedz IKT speciālists, vēl jo vairāk, ja nākamā – ceturtā – industriālā revolūcija būs digitalizācija, automatizācija. Šī revolūcija ir Latvijas reģionu iespēja, jo nebūs nepieciešamas milzīgas kapitāla investīcijas, lai radītu darba vietas," viņš akcentē.

Komentāri

Pievienot komentāru