Citas ziņas

Dombrovskis: bezvīzu režīms ar Krieviju nebūs tuvākās nākotnes jautājums

Lelde Petrāne, 08.03.2011

Jaunākais izdevums

«Runājot par bezvīzu režīmu, Latvija nekad nav bijusi pret bezvīzu režīmu ar Krieviju. Taču vienlaikus jānorāda, ka tas ir ļoti sarežģīts tehnisks process un, lai uz to varētu virzīties, jāizpilda ļoti daudz nosacījumu. Pašreiz nekas neliecina, ka bezvīzu režīms ar Krieviju varētu būt tuvākās nākotnes jautājums,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze sacījis premjers Valdis Dombrovskis.

Viņš norādījis: «Latvija jau ir parakstījusi līgumu par atvieglotu robežas šķērsošanu pierobežas iedzīvotājiem. Tas prasa aktīvāku tiesībsargājošo institūciju darbu, bet vienlaikus dod arī savu ekonomisko pienesumu pierobežas teritorijās.»

Runājot par pensijām, premjers sacījis: «Krīzes gados pamatbudžetu esam ļoti būtiski saspieduši, bet sociālais budžets ticis maksimāli pasargāts. Ja valsts sektorā strādājošo vidējais atalgojums ir vairāk nekā par 100 latiem samazinājies, tad vidējā pensija ir par vairāk nekā 20 latiem pieaugusi. Budžetam tas pašreiz rada problēmas un liek uzdot jautājumus par sociālās sistēmas ilgtspēju.» Šis jautājums būšot jāvērtē, arī gatavojot 2012. gada budžetu.

Savukārt vaicāts par oligarhu ietekmes mazināšanu, V. Dombrovskis stāstījis: «Esam nākuši ar iniciatīvu par oligarhu lomas mazināšanu, un izdevies spert arī dažus praktiskus soļus, piemēram, partiju finansēšanas kontroles pastiprināšanu un caurspīdīgākas procedūras valsts iepirkumos. Tomēr gan Jaunajam laikam, gan tagad Vienotībai, esot valdībā, vienmēr nācies strādāt vienā koalīcijā ar tā saucamajām oligarhu partijām. Tā ir konceptuāla izvēle – vai nu lepni stāvēt malā un stāstīt, cik pārējie spēki ir slikti, vai iet reālistisku ceļu un strādāt ar tiem spēkiem, kādi Saeimā ir pārstāvēti, iespēju robežās īstenojot savus programmatiskos uzstādījumus. Šajos gados daudz ko izdevies panākt.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tātad mums ir prezidents. Interesanti. Diezgan neparasta un drusku pat kutinoša sajūta. Bija taču pierasts, ka valsts prezidents, kopš Vairas Vīķes-Freibergas laikiem, ir drīzāk neveikla formalitāte. Jāatzīst, komfortabla un labi atlīdzināta formalitāte, it īpaši pēc prezidentūras beigām, tomēr nekas daudz vairāk. Tagad pēkšņi prezidents rīkojas kā tāds, kam ir vara. Un iestājas apjukums. Vai viņš tā drīkst? Vai tā maz vajag? Un ko lai vispār tagad dara?

Latviešu tautas gudrība saka: govs ir tik laba, cik baltu pienu dod. Būs aizraujoši redzēt, kas no šīs prezidenta Bērziņa rosīšanās iznāks. Ja mēs tiešām tiksim pie jēdzīga premjera un stabilākas valdības, tad būs iemesls nopietnāk parunāt par valsts pārvaldes maiņu. Galu galā, doma par pilnu vai vismaz puslīdz prezidentālu republiku gaisā vienmēr ir bijusi. Mums taču pat partija ar tādu nosaukumu kādreiz balotējās, un kur nu vēl visi Ulmaņa sentimenti! Šobrīd ir iespēja līdzīgu scenāriju notestēt beta versijā. Ja patiks - kādēļ gan ne? Galu galā, pretēji tam, ko savos sprediķos stāsta arhibīskaps Vanags, pašreizējā Latvija ar visu iekārtu nav nekas no debesīm nonācis un pašos pirmsākumos Dieva ausī eksistējis. Paši vien viņu uztaisījām. Un ja kaut kas nestrādā, tad vajag salabot. Bet to, ka dažas lietas, maigi sakot, valstī nestrādā, diez vai noliegs pat asarainākie paldies Valdim teicēji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

81% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Šlesers, Šķēle un Lembergs ir oligarhi

Dienas Bizness, 07.06.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Absolūtais vairākums (81%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka Ainars Šlesers, Andris Šķēle un Aivars Lembergs ir oligarhi. Tikai 7 % ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka A.Šlesers, A.Šķēle un A. Lembergs nav oligarhi.

To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT , raidījumu 900 sekundes, veiktā aptauja.

12% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Tāpat absolūtais vairākums (89%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā 18 līdz 55 gadiem piekrīt viedoklim, ka oligarhi ietekmē Saeimas, valdības un citu valsts institūciju darbu – 60 % ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka noteikti ietekmē un 29 % uzskata, ka oligarhi drīzāk ietekmē Saeimas, valdības un valsts institūciju darbu.

Tikai 7 % ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka oligarhi neietekmē Saeimas un citu institūciju darbu – 6% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka drīzāk neietekmē, 1 % uzskata, ka noteikti neietekmē valsts institūciju darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zaļākie Ziemassvētki Latvijas vēsturē ir aiz muguras. Vēl mazliet un arī jaunais gads būs pārvarēts, ļaujot valstij atviegloti noelsties un iedzīvotājiem atgriezties pie normāla ritma. Cik nu normāls tas var būt ar divām vēlēšanu kampaņām, kritušu, bet vēl nekur neaizgājušu valdību, satracinātu Jutu Strīķi un daudzām mazāka mēroga nebūšanām.

Pīrāgam nabagam droši vien ne tikai abi gali, bet visi sāni nosviluši, ja šajos Ziemassvētkos gadījies būt bijušās KNAB priekšnieka vietnieces tuvumā. Arī Ziemassvētku vecītis diez vai būs riskējis tuvoties viņas namdurvīm, ka pats ar žagariem neatraujas - Juta Strīķe pat nemēģināja slēpt savu niknumu par Streļčenoka uzdrīkstēšanos. Viņš esot «mazs oligarhu pakalpiņš», kurš īstenojis sazvērestību pret pēdējo godīgo stūrakmeni šajā valstī, un tagad viss cauri. «Oligarhi šodien dzer šampanieti,» informēja Juta Strīķe, jo tieši šo dienu oligarhi bija gaidījuši visu savu mūžu, lai beidzot varētu brīvi korumpēties. Sabiedriskajā medijā sašutumam nekavējoties pievienojas Vienotības pārstāvis Latkovskis, nosaucot Strīķes atbrīvošanu par «tumšāko dienu Latvijas vēsturē». Bet «eksperts» no Vienotībai draudzīgas sabiedriskās organizācijas secina - «šeit redzams Tautas partijas pirksts».

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Urbanovičs atzīst oligarhu ietekmi uz Saeimu; SC par prezidenta vēlēšanām vēl domā

BNS, 30.05.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oligarhu ietekme uz jaunievēlēto 10.Saeimu ir milzīga, un tā neiet secen arī Saskaņas centram (SC), žurnālistiem pirmdien atzina SC Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs.

«Oligarhu ietekme [uz 10.Saeimu] ir milzīga. SC dzīvo Latvijā, un līdz ar to šīs oligarhu spēles mums neiet secen,» teica Urbanovičs.

Tomēr oligarhus viņš vārdā nenosauca, bet uz jautājumu, kuriem oligarhiem ir ietekme uz SC, Urbanovičs atbildēja: «Oligarhiem ietekme ir uz Latviju, uz jums, rakstošajiem, runājošajiem, raidošajiem [medijiem], uz visiem Latvijas iedzīvotājiem.»

Pēc Urbanoviča sacītā, oligarhi ietekmē ar «naudu, varu un medijiem».

«Ar visām šīm trim substancēm viņi arī ietekmē gan jūs, runājošos, rakstošos un raidošos [medijus], gan līdz ar to arī manus vēlētājus. Oligarhu ietekmi nevar ignorēt. Mēs rēķināmies, ko viņi var izspēlēt un kā viņi rīkosies,» paskaidroja SC līderis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Vienīgā presētu koka bloku ražotne Baltijā

Māris Ķirsons, 15.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA RDN, investējot 12 miljonus eiro, ir izveidojusi unikālu – inovatīvu presētu koka bloku ražotni, kādas nav ne tikai Baltijā, bet pat visā Ziemeļeiropā.

Izveidotā ražotne ir unikāla ne tikai ar to, ka tādas otras nav ne tikai šajā reģionā, bet arī ar to, ka tā mazkvaliatīvo – dedzināmo koksni pārstrādā industrālajos koksnes izstrādājumos, ko izmantos koka palešu ražotāji. Līdz šim visas ražotnes, kuras izmantoja dedzināmo koksni, būtībā ražoja vai nu vieglāk transportējamās kokskaidu granulas, vai arī izmantoja siltuma un elektroenerģijas ražošanai. Lielais investīciju projekts Latvijā un visā Baltijā ir neražota produkta – presētu koka bloku ražotnes izveide, tam piesaistīts arī ES struktūrfondu «Augstas pievienotās vērtības investīcijas» programmas atbalsts 1,4 milj. Ls apmērā. Madonas apkaimē tas ir ielākais investīciju projekts pēdējos divdesmit gados.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Vjačeslavs Dombrovskis: mūsu tautsaimniecība ir monopolizēta

Dienas Bizness, 02.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mūsu tautsaimniecība ir monopolizēta, un ārvalstu investoriem, kā arī vietējiem cilvēkiem zūd interese ieguldīt naudu uzņēmējdarbībā», jo «Latvijā ir oligarhi un cilvēku grupējumi, kas izveidojušies ap oligarhiem», un «šīs cilvēku grupas pašas var noteikt spēles noteikumus uzņēmējiem, izrēķināties ar saviem konkurentiem».

Tā laikrakstam Latvijas Avīze norāda Zatlera partijas ekonomiskās programmas veidotājs Vjačeslavs Dombrovskis.

«Viņi [investori] saprot – tas ir laika jautājums, kad ar oligarhu cilvēkiem vajadzēs tikties un spēlēt pēc viņu noteikumiem,» skaidro ekonomists.

Runājot par viņa jau iepriekš pausto ideju ieviest tā saucamo Austrālijas modeli augstākās izglītības finansēšanā, kas izpelnījusies kritiku, V. Dombrovskis norāda, ka viņa piedāvātais ir nepareizi interpretēts. Austrālijas modelis augstākās izglītības finansēšanā paredz valsts parādzīmju izlaišanu augstākās izglītības kreditēšanā -students izvēlas, kur studēt, saņem valsts aizdevumu un to ar procentiem sāk atmaksāt pēc mācību iestādes beigšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Baltic Block koka bloku ražotnē investēs vēl 5,5 milj. eiro

Māris Ķirsons, 13.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Baltic Block, īstenojot investīciju projektu, plāno par 35–40% palielināt ražošanas apjomus un atvērt jaunus eksporta tirgus.

Baltijā vienīgā ražotne, kas mazkvalitatīvo dedzināmo koksni pārstrādā industriālajos koksnes izstrādājumos, ko izmanto koka palešu ražotāji, ir sekmīgi īstenojusi savas attīstības pirmo fāzi, šobrīd ir sākta jau otrā un sagatavota arī trešā, atzīst SIA Baltic Block īpašnieku pārstāvis Andris Dombrovskis. Uzņēmuma stratēģiskās attīstības plānā iezīmētās otrās un trešās kārtas īstenošanai nepieciešamās investīcijas tiek lēstas ap 5,5 milj. eiro.

Izmanto Eiropas atbalstu

«Esam sekmīgi startējuši ES struktūrfondu «Augstas pievienotās vērtības investīcijas» programmas 3. kārtā un noslēguši līgumu ar LIAA par 1,5 milj. eiro vērta investīciju projekta realizāciju, kas paredz ieviest ražošanā divu veidu nestandarta kompozītblokus. Projektu jau esam sākuši īstenot un jauna koka bloku ražošanas līnija tiks uzstādīta pusgada laikā,» ieceres skaidro A. Dombrovskis. Uzņēmuma infrastruktūra bez papildu ieguldījumiem ļauj uzstādīt vēl divas kompozītbloku ražošanas līnijas. «Pašlaik uzņēmumam ir trīs līnijas, kurās tiek ražota produkcija, kuras noieta tirgus ir Viduseiropas valstis – lielākais vairums nonāk Vācijā. Taču Skandināvijā ir specifiskas paletes un tām ir vajadzīgi cita izmēra koka bloki, ko varēsim ražot, uzstādot jauno līniju,» noieta tirgus ģeogrāfijas izmaiņas rāda A. Dombrovskis. 1,5 milj. eiro projekta realizāciju stiprina ES struktūrfondu atbalsts – 0,675 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

The Economist redaktors: nepieciešama plaša tīrīšana Rīgas administrācijā

Dienas Bizness, 11.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tas bija iespaidīgi, ka [Latvijas premjers Valdis Dombrovskis] Dombrovskis atkāpās. Neesmu pārliecināts, vai demisija bija nepieciešama, bet tas noteikti ir nostādījis Rīgas mēru Nilu Ušakovu starmešu gaismā,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze sacījis britu laikraksta The Economist Starptautiskās nodaļas redaktors Edvards Lūkass.

«Nav noslēpums, ka korupcija Rīgas pašvaldībā ir viens no iemesliem, kāpēc cilvēki celtniecībā taupa uz kvalitātes rēķina. Neapsūdzu Ušakova kungu pārkāpumos, bet domāju, ka nepieciešama plaša tīrīšana Rīgas administrācijā,» viņš norādījis.

Lūkass par Baltijas jautājumiem interesējas kopš 1990. gada un savulaik ir dzīvojis Tallinā.

Jautāts, kādu redz nākamo Latvijas valdību – vai tajā varētu ietilpt ZZS un Saskaņas centrs, Lūkass Latvijas Avīzei teicis: «Par to jāspriež Latvijas iedzīvotājiem. Kā ārzemju draugs domāju, ka partijai, kura regulāri vēlēšanās un sabiedriskās domas aptaujās iegūst vairāk nekā 30 procentu atbalstu, jābūt iespējai būt pārstāvētai valdībā. Ilgtermiņa stratēģiskā prioritāte Latvijai ir rūpēties, lai Latvijas krievi justos integrēti politiskajā sistēmā, un tas nozīmētu arī padarīt viņus atbildīgus. Ja SC tur ārpus valdības kā mūžīgo opozīciju, tas rada risku vietējiem krieviem justies, ka viņi ir opozīcijā valstij.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Aizeju ar padarīta darba sajūtu,» raksturojot aizvadītos piecus gadus premjera amatā, Rīta Panorāmā pauda Valdis Dombrovskis, līdz šim ilglaicīgākais Latvijas Ministru prezidents, kurš vadījis trīs valdības pēc kārtas.

Šodien paredzama pēdējā valdības sēde, kurā V. Dombrovskis piedalīsies kā premjers. Tādējādi V. Dombrovskis valdības vadītāja krēslā būs pavadījis kopumā 1777 dienas.

Trīs valdību laikā viņam esot izdevies sasniegt izvirzītos mērķus – pārvarēt finanšu un ekonomisko krīzi, ierobežot budžeta deficītu, attīstīt Latvijas konkurētspēju un izaugsmi, tā uzskata demisionējošais premjers. Viņš arī minēja, ka iepriekšējās valdības sasniegums ir arī Nacionālā attīstības plāna 2014. - 2020. gadam izstrāde, kā arī eiro ieviešana.

Pašlaik vēl nav skaidrs, vai V. Dombrovskis kandidēs arī nākamajās Saeimas vēlšanās. Šo lēmumu demisionējošais premjers pieņems janvāra beigās vai februāra sākumā. Gadījumā, ka viņš atgrieztos Saeimas deputāta krēslā, V. Dombrovskis labprāt darbotos budžeta komisijā, pauda ministru prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Economist: Latvijā politika, šķiet, atkal kļuvusi garlaicīga

Dienas Bizness, 04.10.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā lielu ekonomisko un politisko satricinājumu bažas ir gājušas secen, jo, neskatoties uz piekoptajiem skarbajiem taupības pasākumiem, sabiedrība par valdošo partiju koalīcijā ir izvēlējusies Vienotību, kuras priekšgalā ir premjers Valdis Dombrovskis, komentējot 10. Saeimas vēlēšanas Latvijā, raksta Economist, piebilstot, ka «Latvijā politika, šķiet, atkal kļuvusi garlaicīga».

«Iespējams, ka vēlēšanu rezultātu pozitīvākā iezīme bijusi tā, ka magnāti par savu naudu, kas tērēta kampaņās un uzpērkot medijus, panākuši tik maz. Varbūt Latvijas vēlētājiem ir jau līdz kaklam taupības pasākumi, taču vēl vairāk viņiem apnikusi veco politiķu grupa, kas izraisīja burbuli, kas, savukārt, noveda pie dziļas ekonomiskās lejupslīdes,» raksta Economist.

Komentējot vēlēšanās mazāku atbalstu guvušās partijas, Economist norāda: «Par Labu Latviju, kuru veidojuši divi reiz ietekmīgi oligarhi, guvusi tikai 7,55% lielu vēlētāju atbalstu un varētu iegūt 8 mandātus. Tā ir gandrīz puse, kas viņiem bija iepriekšējā parlamentā: niecīga investīciju atdeve pēc jebkuriem standartiem. Viņu perspektīvas šķiet tikpat niecīgas, cik «lielajiem zaudētājiem» PCTVL. Šī reiz populārā partija vēlēšanās guvusi vien 1,42% atbalstu, tāpēc parlamentā netiks pārstāvēta.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dombrovskis: galvenie draudi valdībai – «vecie oligarhi»

Ritvars Bīders, 28.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban galvenais drauds valdības stabilitātei ir oligarhi, kas jūt, ka viņu ietekme valdībā samazinās, un tāpēc viņi ir gatavi ķerties pie risinājumiem, kas vēl pirms pāris gadiem nebija iedomājami.

Tā norāda premjerministrs Valdis Dombrovskis, runājot par it kā notikušo Aināra Šlesera, Andra Šķēles un Aivara Lemberga tikšanos, kuras laikā pārrunāti valdības maiņas scenāriji.

Dombrovskis LNT raidījumā 900 sekundes norādīja, ka viņam vēl pirms pāris gadiem neliktos iespējams scenārijs, kurā A. Šlesers izsaka atbalstu un iestājas par Einara Repšes idejām. Premjers atgādināja, ka tieši Latvijas Pirmā partija, kurā darbojās Šlesers, savulaik gāza Repšes valdību.

Jāatgādina, ka pēc slepenās «veco oligarhu» tikšanās Šlesers portālam Pietiek.com izteicis atbalstu Repšes biedrībai Latvijas attīstībai. «Repše ir pareizi pateicis, ka bez uzņēmējdarbības nevar pastāvēt valsts. Man ar Repši ir bijuši konflikti, bet viens ir skaidrs – ja viņš kaut ko izlēma, tad sekoja rīcība. Tādēļ Repše nebūtu sliktākais premjers šajā situācijā, kad stabilitāte, kas draud pāraugt stagnācijā, jāpārvērš par attīstību,» sacījis Šlesers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kariņš: Ja Dombrovskis nekļūs par EK vadītāju, komisāra portfeli viņš iegūtu labu

LETA, 22.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja krīzes laikus Latvijas valdības vadībā pavadījušais Valdis Dombrovskis (V) nekļūtu par Eiropas Komisijas (EK) vadītāju, komisāra posteni nākamajā EK sasaukumā viņš noteikti iegūtu labu, pauž Eiropas Parlamenta (EP) deputāts un arī nākamā sasaukuma deputāta kandidāts Krišjānis Kariņš.

Galvenais, ko Dombrovskis pats izlems, - turpināt savu politisko karjeru Latvijā vai Eiropā, norāda Kariņš.

«Zinot, ka Dombrovskis ir ieguvis ārkārtīgi lielu respektu ES, es teiktu - tā dzelzs ir karsta un vajag kalt, kamēr dzelzs ir karsta,» uzsver Kariņš. Ja Dombrovskis tiks virzīts ieņemt kādu amatu ES vadībā, patlaban viņam ir izredzes. Pēc pieciem gadiem pasaule atkal būs mainījusies un būs jaunas zvaigznes. Patlaban Dombrovskis ir jaunā zvaigzne.

Protams, lai kāds kļūtu par EK vadītāju, viņam ir jābūt izvirzītam no savas EP politiskās grupas. Otrkārt, tai partijai ir jāuzvar EP vēlēšanās, jo par EK vadītāja kandidatūru ir jānobalso EP. Premjera amatam nominētā Laimdota Straujuma (V) uz jautājumu, ko viņa redz kā nākamo Latvijas eirokomisāru, nešaubīgi nosauca Dombrovska vārdu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Laikraksts: Brexit Dombrovskim dos lielu ietekmi pār bankām

LETA, 01.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā mēneša Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis pārņems arī Eiropas Savienības (ES) finanšu pakalpojumu komisāra pienākumus, jo pēc britu referenduma par izstāšanos no ES par atkāpšanos no amata paziņojis līdzšinējais komisārs Džonatans Hils no Lielbritānijas.

Lai kādas būtu turpmākās Lielbritānijas attiecības ar ES, Dombrovskis būs viens no nozīmīgākajiem noteikumu pieņēmējiem attiecībā uz Londonas finanšu centru Sitiju, uzsver britu laikraksts Financial Times.

Pamatojums tam ir tāds, ka ES amatpersonu un Sitijas pārstāvju ieskatā daudzi ES noteikumi Lielbritānijā paliks spēkā arī pēc jaunās bloka un Lielbritānijas vienošanās noslēgšanas. Tikmēr Lielbritānijas bankām jāņem vērā visi jaunie ES noteikumi, ja tās cer veikt darbību bloka teritorijā.

Ja vien Lielbritānija nav gatava nodedzināt visus likumdošanas tiltus uz vienoto tirgu, Dombrovskis un viņa komisija, domājams, joprojām būs galvenie likumdevēji Sitijai, uzsvēra juridiskās kompānijas "Clifford Chance" finanšu noteikumu jurists Saimons Glīsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dombrovskis savu politisko nākotni saista ar Eiropas Parlamentu

LETA, 29.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partijas Vienotība līderis šogad notiekošajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās būs bijušais premjers Valdis Dombrovskis (V), šodien oficiāli paziņoja partijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V).

Kopumā Vienotības sarakstam izvirzīti 19 kandidāti, tostarp Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Ojārs Ēriks Kalniņš (V), kā arī deputāti Atis Lejiņš (V) un Andrejs Judins (V).

Tāpat sarakstam pieteikti pašreizējie EP deputāti - Sandra Kalniete, Inese Vaidere, Krišjānis Kariņš un Kārlis Šadurskis, kā arī bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V).

Āboltiņa norādīja, ka Vienotība vēlēšanās cer iegūt četras vietas EP. Politiķe stāstīja, ka Vienotības valde, Dombrovskim atturoties, vienbalsīgi izvēlējās viņu par saraksta līderi. Āboltiņa šādu izvēli argumentēja ar to, ka Dombrovskim ir ļoti liela pieredze gan Latvijā, gan arī iepriekš viņš jau bija EP deputāts, tāpat viņš ir pierādījis savu autoritāti un spēju darboties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partiju dibināšanas bums Latvijā turpinās. Pagājušajā mēnesī tika likti pamati eksprezidenta Valda Zatlera dibinātajai Zatlera reformu partijai (ZRP), bet šosestdien Jaunais laiks, Pilsoniskā savienība un Sabiedrība citai politikai gatavojas izveidoto apvienību Vienotība pārtaisīt par partiju.

Citiem vārdiem sakot, gaidāmās vēlēšanas dara savu - politiķi cenšas izrādīties kā nu vien var. Tomēr attiecībā uz šīm divām partijām situācija ir pietiekami interesanta. Gan viena, gan otra partija ir pasludinājusi gatavību startēt ar savu ekonomisko progammu. ZRP savus ekonomiskos mērķus jau ir paspējusi formulēt, un pietiekami lielai daļai no tajā minētā var pilnīgi mierīgi piekrist. Ar Vienotību ir nedaudz dīvaināk - tā ir solījusi jaunu pašreizējā premjera Valda Dombrovska ekonomisko programmu, lai gan… Pirmkārt, Dombrovskis jau prezentēja savu ekonomisko programmu pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām, kas notika vien pirms nepilna gada, un nepārprotami tā bija domāta četriem gadiem. Tad varbūt tomēr vajadzētu izpildīt pērn jau uztapināto apņemšanos un tikai pēc tam stāstīt sabiedrībai par nākamo - vēl jau trīs gadiņi priekšā. Otrkārt, nevarētu teikt, ka ir īpaši daudz punktu, kas no šā plāna līdz šim būtu realizēti. Un te mēs nonākam pie ļoti būtiskas problēmas - uzrakstīt skaistas attīstības programmas gan Vienotības, gan citu partiju līderi ir meistari.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā pirmā runu debatēs teica Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība). Viņa uzsvēra valsts principu numur 1: Latvijas pilsoņu kopīgā īpašuma neaizskaramību. Prezidenta rīkojums Nr.2 par Saeimas atlaišanu «ir rīkojums par valsts principa Nr.1 apdraudējumu. Latvijas pilsoņu kopīgais īpašums ir neaizskarams, un katrs, kas to aizskars, tiks sodīts,» skaidroja S. Āboltiņa.

Savukārt Saeimas lēmums liegt kratīšanu deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietās esot simboliska tiesiskuma apturēšana Latvijā, jo «mēs apturējām valsts galvenā tiesiskuma sarga – ģenerālprokurora – lūgumu». Tālāk sekojošais Valsts prezidenta solis bijis simbolisks, jo tāda Saeima, kas nenodrošina pilsoņu kopīgā īpašuma drošību, ir jāatlaiž. «Un vēsturisks tas ir tāpēc, ka skaudri liek padomāt par pašu valsts pastāvēšanas jēgu: vai bez principa Nr.1 var pastāvēt Latvijas pilsoņu kopīgās intereses? Ja tādu principu nav, tad tādu valsti neviens nevar mīlēt un tādai valstij arī visdrīzāk nav nākotnes,» secināja S. Āboltiņa, aicinot balsot par V. Zatleru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ventspils opozīcija grib vienotību ar Saskaņas centru

Vēsma Lēvalde, 07.10.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils opozīcijas deputāts no partijas Jaunais laiks Aivis Landmanis izplatījis atklātu vēstuli, kurā uzsver nepieciešamību Vienotībai strādāt kopā ar Saskaņas centru (SC).

Viņš norāda, ka Vienotības galvenais mērķis ir cīnīties ar «oligarhu varas un vadonisma ietekmi uz politiku», turklāt programmā neesot norādīts, ka partija nekādā gadījumā nestrādās ar SC.

«Atgādinu, ka valsti dziļā krīzē ievilka nevis SC, bet gan tās saucamās latviešu partijas, kas pieļāva negodīgu valsts pārvaldi, oligarhu varas ietekmi uz to,» teikts vēstulē. Viņš norāda, ka partijas pašlaik nodarbojas ar bezmērķīgu amatu dalīšanu, ka priekšplānā izvirzīti tā saucamie nacionālie jautājumi, nevis ekonomikas attīstību apdraudošie, oligarhu varas ierobežojošie jautājumi. «Atgādinu, ka neilgi pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas mūsu tā dēvētie trīs oligarhi paziņoja, ka valdību jāveido pastāvošajai koalīcijai. Vai esam aizdomājušies, kāpēc izskanēja šāds paziņojums? Manuprāt, šie kungi skaidri saredz draudus, kādi viņiem pastāv, ja koalīcijas kodols uz pilntiesīgiem, vēlēšanu rezultātu proporcionāliem principiem, tiek veidots no vēlēšanās uzvarējušo partiju puses. Viņi ļoti labi apzinās, ka šāds koalīcijas kodols ir mazāk satricināms. Iespēja šādu koalīciju saraut gabalos ir stipri mazināta,» uzskata A. Landmanis. Ja Vienotība to neņemšot vērā, pēc gada pie varas būšot cita koalīcija - SC, ZZS un PLL, atstājot šajās vēlēšanās uzvarējušo partiju vēstures mēslainē. Deputāts arī pieļauj jaunas lietussargu revolūcijas organizēšanu pret paša pārstāvēto partiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

The winner takes it all?

Pāvels Šnejersons, uzņēmumu attīstības kompānijas Core Management vadošais partneris, 30.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīļa sākumā publiskajā telpā atdzīvojās diskusija par valsts uzņēmumu centralizēta pārvaldes modeļa izveidošanu – Ekonomikas ministrija Reformu vadības grupai prezentēja nākotnes redzējumu.

«Valstij pieder daļas virknē vērtīgu uzņēmumu, taču to pārvaldība patlaban ir sadrumstalota starp nozaru ministrijām, bez skaidras un saprotamas vīzijas, bieži vien neievērojot pat elementāras labas korporatīvās pārvaldības prasības» Ministru kabineta interneta mājas lapā tiek citēts Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Patiesi viedi vārdi un, šķiet, ka esošais ministrs pretendē būt pirmais, kuram atvērušās acis uz jau sen zināmu problēmu.

Plānots, ka centralizētais pārvaldes modelis tiks ieviests jau 2013. gadā, ja Ekonomikas ministrija, protams, spēs sagatavot un izbīdīt cauri likumdošanas līkločiem nepieciešamo normatīvu paketi. Šobrīd Valstij pieder daļas vairāk nekā 140 kapitālsabiedrībās, no kurām 67 valsts ir 100% daļu īpašniece. Saskaņā ar Valsts kases datiem, pēdējos divos gados valsts no šo uzņēmumu peļņas dividendēs ir saņēmusi virs 200 miljoniem latu. Nopietna summa, ņemot vērā, ka šādu ciparu, kā kārtējā budžetā konsolidējumu, vai ik gadus nosauc Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Scenārijus atstāsim shēmotājiem,» šovakar LNT raidījuma Top 10 debatēs uz jautājumu par iesaistīšanos jaunas politikas veidošanā Latvijā sacīja Valsts prezidents Valdis Zatlers. Saistībā ar pārmetumiem, ka rosinājums atlaist Saeimu ir savtīgs, Zatlers teica, ka personīgi tikai zaudē.

Viņš stāstīja, ka Saeimas atlaišana radītu «konkrētu politisko pieprasījumu», tādējādi tiktu panākts lūzums, radot stabilu politisko aizmuguri Latvijas attīstībai. «Šī ir iespēja,» akcentēja Zatlers, piebilstot, ka mēs kā tauta esam ieguvuši cerību.

Pēc Prezidenta sacītā, «varam panākt reālu uzrāvienu» gan politikā, gan ekonomikā.

Zatlers uzsvēra, ka, pirmkārt, ir uzņēmies politisko atbildību, otrkārt, kandidē prezidenta vēlēšanās. «Es nedrīkstu tautu pievilt,» viņš sacīja, uz jautājumu par iesaistīšanos jaunas politikas veidošanā Latvijā atbildot, ka scenāriji jāatstāj shēmotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkāpšanās no amata nav bijis impulsīvs un emocionāls lēmums, bet gan labi pārdomāts solis. «Uzskatu, ka tas bija pareizs lēmums,» tā norādīja demisionējušais premjers Valdis Dombrovskis LNT raidījumā 900 sekundes.

«Gribēju pateikt lielu paldies sabiedrībai, kuras atbalstu esmu jutis visas savas darbības laikā, strādājot premjera amatā,» pauda demisionējušais ministru prezidents. Jautāts, vai lielais sabiedrības atbalsts viņam nerada domas, ka būtu vajadzējis pieņemt citu lēmumu un palikt amatā, V. Dombrovskis atsaucas uz dažu politologu pausto, ka arī pats demisijas fakts maina attieksmi pret demisiju.

Jautāts par notiekošo izmeklēšanu Zolitūdes traģēdijas lietā, V. Dombrovskis pauda, ka ar pārliecību var apgalvot, ka lieta tiks novesta līdz galam un vainīgie stāsies tiesas priekšā.

Pēc premjera amata pienākumu pildīšanas beigšanas, visticamāk, V. Dombrovskis atgriezīsies Saeimā kā Saeimas deputāts, viņš atzina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Dombrovskis iekļauts izdevuma Politico veidotajā Eiropas politikas pārveidotāju sarakstā

LETA, 02.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekspremjers Valdis Dombrovskis iekļauts izdevuma Politico veidotajā Eiropas politikas pārveidotāju sarakstā.

Tajā atrodami cilvēki no visām 28 Eiropas Savienības (ES) valstīm, sākot no konservatīvā Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna un Eiropas Komisijas (EK) konkurences komisāres no Dānijas Margrētes Vestageres, kura piedzīvojusi sadursmi ar pasaules biznesa milžiem, līdz pat popzvaigznei Stromae, kura dibinājusi kustību Refugees Welcome, un geju tiesību aktīvistam Panti Bliss.

Kā stāstīja Politico Eiropas nodaļas galvenais redaktors Metjū Kaminskis, sarakstā nav iekļauti milzīgu popularitāti iemantojuši cilvēki vai arī tādi, kuri atrodas acīmredzami spēcīgās pozīcijās. Tomēr sarakstā esošie cilvēki ir varas saskares punktā, kur bieži ir pati lielākā ietekme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ekonomikas ministrs rosinās Krievijas sankciju visvairāk skartajiem uzņēmumiem piešķirt nodokļu brīvdienas

LETA, 07.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības ārkārtas sēdē, kas sasaukta saistībā ar Krievijas ieviestajām sankcijām, tiks ierosināts, lai šo sankciju visvairāk skartajiem Latvijas uzņēmumiem tiek piešķirtas nodokļu brīvdienas uz 12 mēnešiem, šodien pēc Tautsaimniecības padomes vadības komitejas ārkārtas paplašinātās sēdes sacīja ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP).

«Visiem ir jāsaprot, ka patlaban ir nepieciešama solidaritāte ar tiem uzņēmumiem, kurus skars sankcijas, un ar tiem cilvēkiem, kas šajos uzņēmumos strādā,» uzsvēra Dombrovskis.

Ministrs norādīja, ka šiem sankciju skartajiem uzņēmumiem varētu dot atlaides uzņēmumu ienākumu nodokļa un darba spēka nodokļa maksājumos, jo šie nodokļi ir viegli administrējami. Dombrovskis piebilda, ka nodokļu brīvdienas varētu būt piemērojamas tikai ar nosacījumu, ka šie uzņēmumi neatlaiž strādājošos. Tāpat, pieļaujot iespēju, ka bankas varētu prasīt uzņēmumiem atmaksāt izsniegtos kredītus, varētu tikt rosināts, ka Latvijas Garantiju aģentūra šiem uzņēmumiem izsniedz galvojumus un garantijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dombrovskim lētāko dāvanu uzdāvinājis Azerbaidžānas naftas termināla direktors, dārgāko - Kataras šeihs

LETA, 17.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) valdības vadīšanas laikā lētāko diplomātisko dāvanu saņēmis no Azerbaidžānas Sanagačalas naftas termināla direktora - 7,11 eiro vērtībā.

Dāvana, kuras vērtība novērtēta viszemāk, bijusi stikla šķīvis ar mozaīku, kas veido British Petrolium logo.

Savukārt dāvana, kuras vērtība ir bijusi visaugstākā, ir Kataras Ministru prezidenta šeiha Hamada bin Džasina Al Tani dāvātais Rolex rokas pulkstenis 10 671 eiro vērtībā.

Kopumā Dombrovskis premjerministra amatā saņēmis 89 diplomātiskās dāvanas. Tās viņam dāvinājušas gan dažādu valstu augstākās amatpersonas - ministri, Ministru prezidenti, karaļi, gan arī dažādu uzņēmumu vadītāji un pārstāvji.

Vācijas kanclere Angela Merkele Dombrovskim savulaik uzdāvinājusi Roberta Šūmaņa meistardarbu, Karlosa Kleibera operu un koncertu ierakstu DVD komplektu, Riharda Vāgnera operu Nībelungu gredzens ierakstu komplektu, Riharda Vāgnera operu Nībelungu gredzens ierakstu DVD komplektus. Arī Polijas Ministru prezidents Donalds Tusks dāvinājis CD - Frederika Šopēna ierakstus un grāmatu par komponistu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Dombrovskis izraudzīts par EK izpildviceprezidentu finanšu pakalpojumu un ekonomikas jomā

LETA, 10.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzšinējais Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Valdis Dombrovskis (JV) jaunajā EK sastāvā izraudzīts par izpildviceprezidentu finanšu pakalpojumu un ekonomikas jomā.

Dombrovskis koordinēs darbu pie «ekonomikas, kas darbojas cilvēku labā», kā arī ieņems finanšu pakalpojumu komisāra posteni.

EK prezidente Urzula fon der Leiena savā uzrunā norādīja, ka «mums ir unikāla sociālā tirgus ekonomika, kas ir mūsu labklājības un sociālā taisnīguma avots». Viņa uzsvēra, ka tas ir vēl jo svarīgāk, saskaroties ar divkāršu pāreju - klimata un digitālo.

«Valdis Dombrovskis vadīs mūsu darbu, lai mūsu ekonomikā apvienotu sociālos jautājumus un tirgu,» teica Leiena.

Dombrovskis norādīja, ka viņš ir gandarīts par Leienas piedāvājumu viņas komandā uzņemties priekšsēdētājas izpildvietnieka pienākumus, lai koordinētu darbu pie ekonomikas un atbildētu par finanšu pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru