Finanses

Dombrovskis: Eiro ieviešana Latvijā nodrošinājusi augstāku dzīves līmeni

LETA, 07.01.2019

Valdis Dombrovskis ar izņemto pirmo eiro banknoti svinīgajā pasākumā, atzīmējot Latvijas pievienošanos eirozonai.

Foto: Ieva Čīka/LETA

Jaunākais izdevums

Eiro ieviešana Latvijā piecu gadu laikā nodrošinājusi augstāku dzīves līmeni, pirmdien konferencē «Pieci gadi ar eiro» pauda Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis.

Atceroties diskusijas par eiro ieviešanu, Dombrovskis stāstīja, ka politiskais konteksts bijis sarežģīts, jo sarunas par Latvijas pievienošanos eirozonai notika ekonomikas krīzes apstākļos, turklāt Latvijas pievienošanos eirozonai kritizēja ne tikai pašmājās, bet arī starptautiski.

«Daži apgalvoja, ka Latvija pērk pēdējo biļeti uz «Titānika», bet citi apšaubīja, vai ir īstais brīdis paplašināt eirozonu. Svarīga loma Latvijas pievienošanās procesā bija sociālajiem partneriem,» atzina Dombrovskis.

Tāpat viņš informēja, ka piecu gadu laikā, kopš Latvijā lieto eiro, ir būtiski audzis iedzīvotāju atbalsts eiro. Tāpat eiro ieviešana veicinājusi ekonomikas izaugsmi un nodrošinājusi augstāku dzīves līmeni.

Eiro Latvijā tika ieviests 2014.gada 1.janvārī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Dombrovskis izraudzīts par EK izpildviceprezidentu finanšu pakalpojumu un ekonomikas jomā

LETA, 10.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzšinējais Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Valdis Dombrovskis (JV) jaunajā EK sastāvā izraudzīts par izpildviceprezidentu finanšu pakalpojumu un ekonomikas jomā.

Dombrovskis koordinēs darbu pie «ekonomikas, kas darbojas cilvēku labā», kā arī ieņems finanšu pakalpojumu komisāra posteni.

EK prezidente Urzula fon der Leiena savā uzrunā norādīja, ka «mums ir unikāla sociālā tirgus ekonomika, kas ir mūsu labklājības un sociālā taisnīguma avots». Viņa uzsvēra, ka tas ir vēl jo svarīgāk, saskaroties ar divkāršu pāreju - klimata un digitālo.

«Valdis Dombrovskis vadīs mūsu darbu, lai mūsu ekonomikā apvienotu sociālos jautājumus un tirgu,» teica Leiena.

Dombrovskis norādīja, ka viņš ir gandarīts par Leienas piedāvājumu viņas komandā uzņemties priekšsēdētājas izpildvietnieka pienākumus, lai koordinētu darbu pie ekonomikas un atbildētu par finanšu pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Baltijas valstu vidū straujā izaugsme prognozējama Latvijai, atzina Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.

Viņš stāstīja, ka pagājušajā gadā Eiropas un arī Latvijas ekonomikām bija raksturīgs straujš kritums pavasarī, kas bija saistīts ar pandēmijas izplatīšanos un sekojošiem ierobežojumiem.

"Uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai, gada vidū ierobežojumi tika atcelti vai mīkstināti un ekonomika uzsāka strauju atgūšanos. Diemžēl, rudenī sākoties pandēmijas otrajam vilnim, ierobežojumi tika atkal pastiprināti un ekonomika sabremzējās," piebilda Dombrovskis.

Viņš atzina, ka kopumā 2020.gadā ekonomikas kritums nebija tik straujš, kā iepriekš prognozēts - Eiropas Savienībā kopumā par 6,3%, bet Latvijā - par 3,5%. "To noteica gan spēcīgie trešā ceturkšņa rādītāji, gan apjomīgie ekonomikas stimulēšanas pasākumi," skaidroja Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropai vajadzīga vienota pieeja kriptovalūtai, tāpēc Eiropas Komisijas (EK) izpildviceprezidenta amata kandidāts Valdis Dombrovskis (JV) plāno ierosināt jaunus tiesību aktus šajā jomā.

To šodien uzrunā Eiropas Parlamenta (EP) atbildīgo komiteju deputātiem pirms iztaujāšanas pauda politiķis.

Dombrovskis skaidroja, ka ierosinās jaunu Eiropas stratēģiju, kas ļaus izmantot finanšu tehnoloģiju potenciālu un konkurēt pasaules mērogā.

Runājot par citu tēmu - sociālā taisnīguma panākšanu, politiķis norādīja, ka sociālais taisnīgums nevar pastāvēt bez taisnīguma nodokļu jomā. «Eiropas Komisija pēdējo piecu gadu laikā ir ieviesusi vairāk saistošu reformu taisnīgas nodokļu politikas jomā nekā 20 gados pirms tam,» atgādināja Dombrovskis.

EK izpildviceprezidenta amata kandidāts norādīja, ka saistībā ar izvirzītajām prioritātēm turpinās cīņu pret nodokļu apiešanu, kā jau to esot darījis līdzšinējo pilnvaru laikā, piemēram, iesniedzot priekšlikumus par publisku pārskatu sniegšanu par katru valsti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

EK viceprezidents: Latvijas ekonomikas attīstību bremzē problēmas banku sektorā un tranzīta jomā

LETA, 15.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikas attīstību bremzē problēmas banku sektorā un tranzīta jomā, intervijā aģentūrai LETA skaidroja Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Valdis Dombrovskis.

Viņš norādīja, ka Latvijas ekonomikā izaugsme šajā un nākamajā gadā plānota attiecīgi par 3,3% un 3,2%, kas ir krietni virs Eiropas Savienības (ES) vidējiem rādītājiem. Dombrovskis vērsa uzmanību, ka pašreiz ir samērā plaša izaugsmes bāze - gan pieaugošs iekšējais patēriņš saistībā ar samērā straujo algu pieaugumu, gan pietiekami sekmīga ekonomikas attīstība.

«Faktori, kas zināmā mērā bremzē ekonomikas attīstību, arī ir zināmi - tās ir problēmas banku sektorā, tranzīta jomā, kur redzam kritumu. Pašreiz būtiski celt ekonomikas produktivitāti un veikt investīcijas uzņēmumos, un, pirmkārt, pašiem uzņēmumiem ar valsts politiku investīcijas atbalstīt. Algas aug pietiekami strauji un tām arī ir jāaug, kas ir svarīgi, ja vērtējam, piemēram, emigrācijas tendences. Algas ir galvenais faktors, lai emigrāciju apturētu un apgrieztu pretējā virzienā, kas pašreiz zināmā mērā notiek Lietuvā,» uzsvēra politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) piedāvā minimālās algas Eiropas Savienībā (ES) rēķināt pēc vienotiem principiem, kas gan nenozīmētu vienādu minimālo algu noteikšanu visā ES.

EK atzīmē, ka minimālā alga pastāv visās ES dalībvalstīs. 21 valstī minimālā alga ir noteikta ar likumu, bet sešās dalībvalstīs - Dānijā, Itālijā, Kiprā, Austrijā, Somijā un Zviedrijā - minimālās algas aizsardzību nodrošina tikai koplīgumi.

EK vērtējumā, lielākajā daļā dalībvalstu darba ņēmēju minimālā alga nav adekvāta vai pastāv nepilnības minimālās algas aizsardzības tvērumā. Tāpēc EK piedāvā ar direktīvu izveidot satvaru, kas uzlabošot minimālās algas adekvātumu un nodrošināšot darba ņēmēju piekļuvi minimālās algas aizsardzībai ES.

Komisijas priekšlikumā tiekot ievērots subsidiaritātes princips: tā nosaka minimālo standartu satvaru, ievēro dalībvalstu kompetences un sociālo partneru autonomiju un līgumslēgšanas brīvību algu jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropai, izejot no Covid-19 pandēmijas, ekonomiskās izaugsmes veicināšanai ir vajadzīga 5G attīstība, šodien 3.Baltijas ekosistēmas foruma "5G Techritory" atklāšanā teica Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.

Viņš uzsvēra, ka savienojamība ir Eiropas Savienības (ES) ekonomiskās attīstības mugurkauls, kas ietekmē gan infrastruktūru un digitālos pakalpojumus, gan biznesa attīstību.

Dombrovskis pauda, ka plašāks 5G pārklājums palīdzēs attīstīties rūpniecībai un paaugstinās produktivitāti, ļaus pilnveidoties un augt mazajiem biznesiem, kā arī attīstīt sabiedriskos pakalpojumus. Turpmākajos gados 5G sniegs būtiskas ekonomiskas attīstības iespējas.

Viņš uzsvēra, ka Eiropas ekonomiskajai izaugsmei, izejot no pandēmijas radītās krīzes, ir nepieciešams 5G, piebilstot, ka pandēmija ir parādījusi ātra interneta savienojuma nozīmību, lai valstu ekonomikas varētu turpināt darboties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par digitālā nodokļa ieviešanu, ar kuru apliktu starptautiskās interneta kompānijas, vislabāk būtu panākt starptautiska līmeņa vienošanos, taču, ja tā nenotiks, Eiropas Savienība (ES) nāks klajā ar iniciatīvu par šāda nodokļa ieviešanu visas savienības līmenī, intervijā sacīja EK viceprezidents Valdis Dombrovskis.

Viņš norādīja, ka patlaban notiek ekonomikas digitālā transformācija, un digitālās ekonomikas īpatsvars kopējā tautsaimniecībā pieaug.

"Taču efektīvā nodokļu likme, kuru maksā digitālie uzņēmumi, veido tikai aptuveni vienu trešo daļu no tā nodokļu apmēra, kuru maksā tradicionālie uzņēmumi. Jo digitālās ekonomikas īpatsvars kļūst lielāks, jo lielāka šī problēma kļūst gan no nodokļu ieņēmumu, gan godīgas konkurences viedokļa," uzsvēra Dombrovskis.

EK viceprezidents norādīja, ka visbiežāk digitālie uzņēmumi strādā pārrobežu līmenī, tādēļ ideālā gadījumā būtu jāpanāk starptautiska vienošanās.

"Pie šiem iespējamajiem risinājumiem notiek darbs Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD). No ES puses mēs skaidri esam pateikuši, ka šo starptautisko darbu pilnīgi atbalstām. Taču, ja šāda starptautiskā vienošanās netiks panākta, mēs virzīsimies uz priekšu ES līmenī, un tādēļ ir EK priekšlikums par digitālo nodokli," stāstīja Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Dombrovskis: Latvijai pieejamais Eiropas fondu finansējuma apjoms tiks saglabāts esošajā līmenī

Natālija Poriete, 22.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Absolūtos skaitļos Latvijai pieejamais Eiropas fondu finansējuma apjoms tiks saglabāts esošajā līmenī – 4,8 miljardi eiro, bet attiecībā uz lauksaimniecību – Latvijai un Baltijas valstīm kopumā finansējums pat palielināsies, atbildot uz DB jautājumu pirms semināra par ilgtspējas finansējumu («A global approach to sustainable finance»), teica Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis.

Viņš atzīmēja, ka EK jau pagājušā gada maijā iesniedza priekšlikumu par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu 2021.-2027. gadam, kur bija priekšlikumi arī par Kohēzijas politiku.

«Protams, jāsaprot arī Breksita konteksts, kas nozīmē, ka kopējais pieejamais līdzekļu apjoms Eiropas Savienības budžetā samazinās, jo viena no lielākajām neto maksātāju valstīm, kas ir Lielbritānija, aiziet no Eiropas Savienības. Līdz ar to faktiski Eiropas Komisijas priekšlikums bija to risināt divos veidos: viens – palielināt dalībvalstu iemaksas, palielināt Eiropas Savienības budžeta apjomu pret Eiropas Savienības kopējo nacionālo ienākumu – no 1,03% pašreizēja periodā uz 1,11% no dalībvalstis KNI nākošajā periodā un daļēji samazināt esošās budžeta programmas, kas sevī ietver arī Kohēziju un lauksaimniecību,» uzsvēra V.Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Džo Baidens un Eiropas Savienība (ES) otrdien vienojušies par ilgtermiņa pamieru 17 gadus ilgušajās nesaskaņās par subsīdijām aviobūves nozarei.

Šis pamiers oficiāli apstiprināts Briselē notiekošā samitā, kurā Baidens tikās ar Eiropadomes prezidentu Šarlu Mišelu un Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu.

Leiena norādīja, ka šajā samitā gūts panākums ilgstošo nesaskaņu atrisināšanā.

"Tas patiesi paver jaunu nodaļu mūsu attiecībās, jo mēs no tiesāšanās varam pāriet uz sadarbību aviobūves nozarē," sacīja EK priekšsēdētāja.

ASV un ES vienojušās par pamieru uz pieciem gadiem, abām pusēm skaidrojot, ka tādējādi tiks nodrošināts pietiekami daudz laika, lai atrisinātu esošās nesaskaņas.

ES un ASV nesaskaņas aizsākās 2004.gadā, kad Savienotās Valstis izstājās no aviokompāniju subsīdija pakta un vērsās pret ES Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), apgalvojot, ka "Airbus" spējis konkurēt ar "Boeing", daļēji pateicoties subsidētiem valdību aizdevumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eiropas līdzekļi paredzēti ekonomikas transformācijai, nevis atjaunošanai

LETA, 06.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Atveseļošanās un noturības fonda līdzekļi ir paredzēti ekonomikas zaļajai un digitālajai tirdzniecībai, nevis tādas situācijas atjaunošanai, kāda tā bija pirms Covid-19 izraisītās krīzes.

Tā norāda Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks un Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis (JV).

Pēc viņa paustā, lai valstis varētu piesaistīt līdzekļus no Atveseļošanās un noturības fonda, tām ir jāsagatavo savi nacionālie ekonomikas atjaunošanas un noturības plāni. Pēcāk EK šos plānus apstiprinās un valstis varēs saņemt finansējumu.

ES tirdzniecības komisārs uzsvēra, ka EK vērtēs noteiktos mērķus, proti, 37% valdībām ir jāatvēlē klimata mērķu sasniegšanai un 20% - digitālo mērķu sasniegšanai, kaut gan šis finansējums var pārklāties, jo var būt arī tādi pasākumi, kas aptver abus mērķus.

Tāpat, pēc Dombrovska paustā, EK vērtēs, kādā veidā tiek risinātas problēmas, kas valstī ir bijušas jau pirms krīzes, problēmas, kas ir identificētas Eiropas Semestra ietvaros un kur EK sniegusi valstīm specifiskas rekomendācijas, kā arī to, cik lielā mērogā projekts atbilst kopējām Eiropas prioritātēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) šodien ir izklāstījusi savu tirdzniecības stratēģiju turpmākajiem gadiem, aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Atspoguļojot atvērtas stratēģiskās autonomijas koncepciju, tās pamatā ir Eiropas Savienības gatavība sekmēt ekonomikas atlabšanu, sniedzot atbalstu zaļajai un digitālajai pārveidei, kā arī atkārtoti pievēršoties multilaterālisma stiprināšanai un globālās tirdzniecības noteikumu reformēšanai, lai nodrošinātu, ka tie ir taisnīgi un ilgtspējīgi. Tāpat vajadzības gadījumā ES ieņems pārliecinošāku nostāju savu interešu un vērtību aizstāvībai, tostarp izmantojot jaunus instrumentus.

Lai risinātu vienu no mūsdienu būtiskākajiem problēmjautājumiem un attaisnotu iedzīvotāju cerības, EK savā jaunajā tirdzniecības stratēģijā galveno uzmanību pievērš ilgtspējai, atbalstot ekonomikas fundamentālu pāreju virzībā uz klimatneitralitāti. Stratēģijā ir iekļauta virkne pamatdarbību, kas vērstas uz stingrāku globālās tirdzniecības noteikumu ieviešanu un ES ekonomikas atlabšanas veicināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments Strasbūrā ar pārliecinošu balsu vairākumu 27.novembrī apstiprināja jauno Eiropas Komisiju (EK), kuru vadīs Urzula fon der Leiena.

Par Urzulas fon der Leienas komandas apstiprināšanu balsoja 461 deputāti, pret - 157, bet atturējās 89 Eiropas Parlamenta deputāti.

Jaunais EK sastāvs ir šāds:

Budžets un administrācija - Johanness Hāns (Austrija);

Tieslietas - Didjē Reinderss (Beļģija);

Inovācijas un jaunatne - Marija Gabriela (Bulgārija);

Demokrātija un demogrāfija - Dubravka Šuica (Horvātija);

Veselība - Stella Kirjakidu (Kipra);

Vērtības un caurredzamība - Vera Jourova (Čehija);

Konkurence - Margrēte Vestagere (Dānija);

Enerģētika - Kadri Simsone (Igaunija);

Starptautiskās partnerattiecības - Juta Urpilainena (Somija);

Iekšējais tirgus - Terijs Bretoni Gulāra (Francija);

Eiropas dzīvesveida veicināšana - Margaritis Shins (Grieķija);

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir vēl 18 mēneši laika, lai veiktu neierobežotu finanšu līdzekļu aizņemšanos un tērēšanu, taču tām lēnām vajadzētu gatavoties bloka ierasto budžeta noteikumu atjaunošanai 2023.gadā, trešdien paziņoja Eiropas Komisija (EK).

"Mēs varam apstiprināt, ka, balstoties uz mūsu pavasara prognozēm, vispārējā izņēmuma klauzula saglabāsies aktīva 2022.gadā, taču ne ilgāk par 2023.gadu," trešdien sacīja EK viceprezidents Valdis Dombrovskis.

Sagaidāms, ka visu 27 ES dalībvalstu ekonomikas līdz līmenim, kāds tika reģistrēts pirms koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes, atgriezīsies līdz nākamā gada beigām, norāda Dombrovskis.

Taču šajā laikā dalībvalstīm nepieciešams saglabāt atbalsta mehānismus, lai palīdzētu cīnīties ar bezdarbu un uzņēmumu maksātnespējām, uzsver Dombrovskis.

EK 2020.gada martā kā daļu no savas stratēģijas, kā strauji, enerģiski un koordinēti reaģēt uz jaunā koronavīrusa pandēmiju, ierosināja iedarbināt vispārējo izņēmuma klauzulu. Tādējādi dalībvalstis varēja veikt pasākumus ar mērķi pienācīgi risināt krīzi un vienlaikus atkāpties no budžeta prasībām, kas saskaņā ar Eiropas fiskālo sistēmu būtu piemērojamas parastā situācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) jaunākajās ekonomikas prognozēs lēsts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 4,1%, mūsu valstij paredzot straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstu vidū.

Trešdien publiskotajās prognozēs EK sagaida, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes temps nākamgad palēnināsies līdz 3,2%, bet 2020.gadā - līdz 2,9%.

Savukārt inflācija Latvijā šogad un nākamgad būs 2,7%, bet 2020.gadā saskaņotā patēriņa cenu indeksa kāpums būs 2,4%, lēš EK.

Otru straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstīs EK prognozē Igaunijā, kur, pēc EK aplēsēm, IKP šogad palielināsies par 3,5%. Nākamgad Igaunijas ekonomikas izaugsmes temps palēnināsies līdz 2,8%, bet 2020.gadā - līdz 2,6%. Inflācija Igaunijā šogad būs 3,5%, bet nākamgad un 2020.gadā - attiecīgi 3,3% un 2,5%, lēš EK..

Lietuvā EK sagaida 3,4% IKP pieaugumu šogad, 2,8% kāpumu nākamgad un 2,5% izaugsmi 2020.gadā. Inflācija Lietuvā šogad tiek prognozēta 2,6%, bet nākamgad un 2020.gadā tā samazināsies līdz attiecīgi 2,2% un 2,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Dombrovskis: Latvijā kapitāla tirgum vajadzētu spēlēt daudz būtiskāku lomu nekā pašlaik

LETA, 10.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā kapitāla tirgum vajadzētu spēlēt daudz būtiskāku un arī stabilizējošāku lomu nekā pašlaik, komentējot iecerētās Eiropas kapitāla tirgus savienības izveidi, atzina Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis.

Kapitāla tirgus savienības izveidei ir mērķis dažādot finansējuma avotus Eiropas uzņēmumiem, tostarp īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, lai tie nebūtu tik atkarīgi no banku kredītiem, kā arī sniegt papildus ieguldījumu iespējas Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

«Latvijas gadījumā mēs ļoti labi zinām, kādas ir problēmas ar banku kredītu pieejamību. Tā saucamajos treknajos gados, kad ekonomika jau bija pārkarsēta, kredītus meta pakaļ, bet krīzes laikā pieejamību kredītiem pilnībā nogrieza. Rezultātā ekonomiskā nesabalansētība tika padarīta vēl lielāka un krīzes pārvarēšana bija vēl sarežģītāka. Skaidrs, ka uz šāda veida finansējumu mēs pilnībā paļauties nevaram. Kapitāla tirgiem vajadzētu spēlēt daudz būtiskāku un arī stabilizējošāku lomu,» uzsvēra Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #42

DB, 27.10.2020

Dalies ar šo rakstu

Cik stipra šobrīd ir Eiropas Savienība? Vai Covid -19 mainīs ES lomu dalībvalstīs? Vai ir kādas prognozes attiecībā uz tirdzniecības atjaunošanos bijušajos apmēros?

Uz šiem un citiem jautājumiem “Dienas Biznesam” atbild Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks, atbildīgs par ekonomiku un tirdzniecību.

Pasaule jau kopš iepriekšējās finanšu krīzes radusi dzīvot dažādu valdību stimulu apstākļos. Šī gada pandēmijā varas iestāžu stimulēšanas politika tiek ielikta nākamajā pakāpē.

Lasi žurnāla #DienasBizness 27. oktobra numurā:

  • viedokļi - bez transporta nav ražošanas
  • tēma – Latvijas transporta nozares
  • intervija -Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks, atbildīgs par ekonomiku un tirdzniecību
  • ekonomika - nostiprinās valdību monopols
  • farmācija - nozare neredz argumentus aptieku skaita samazinājumam Latvijā
  • modes bizness - modē maskas un ērts apģērbs
  • biznesa psiholoģija -meklējot stabilitāti nestabilitātē
  • brīvdienu ceļvedis - Mārtiņš Vanags, Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses un Skanstes Attīstības aģentūras valdes priekšsēdētājs
  • sadarbības materiāli: Mākoņpakalpojuma izvēle – vienreiz un rūpīgi; Siltumam var būt daudz resursu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apstiprināts Latvijas Atveseļošanās un noturības mehānisma plāns 1,8 miljardu eiro apmērā

LETA, 22.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi Latvijas Atveseļošanās un noturības mehānisma plānu 1,8 miljardu eiro apmērā, otrdien pavēstīja EK pārstāvji.

Atveseļošanās un noturības mehānisma plānu vēl būs jāapstiprina Eiropas Padomē.

Latvijas Atveseļošanas fonda plāns izskatīšanai EK tika iesniegts 2021.gada 30.aprīlī par visu atbalsta grantu daļu 1,826 miljardu eiro apmērā. Plāns paredz atbalstu sešās jomās - klimata mērķu sasniegšanā, digitālajā transformācijā, nevienlīdzības mazināšanā, ekonomikas transformācijā un produktivitātes reformās, veselības nozarē un likuma varas stiprināšanā.

Plānā ir 85 pasākumi, tostarp 24 reformas un 61 investīciju elements.

Tostarp pasākumos klimata mērķu sasniegšanai (ilgtspējīgs transports, energoefektivitāte, atjaunojamie energoresursi un elektrotīklu dekarbonizācija, pielāgošanās klimata pārmaiņām) paredzēti 676,2 miljoni eiro, digitālajā transformācijā (publiskā un privātā sektora digitalizācija, e-pārvaldes pakalpojumi, datu pārvaldība, digitālās prasmes, 5G un pēdējā kilometra savienojamība) paredzēti 365,3 miljoni eiro, bet nevienlīdzības mazināšanai (ceļu atjaunošana, skolu infrastruktūra, mājokļi par pieņemamu cenu, rūpniecības parki, sociālie pakalpojumi, ilgtermiņa aprūpe, prasmju pilnveide) plānoti 370 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien un ceturtdien, 12.novembrī, Rīgā 3. Baltijas ekosistēmas forumā "5G Techritory" virtuāli pulcēsies vairāk nekā 180 pasaules 5G nozares līderu, lai diskutētu par 5G nākotni Eiropā un pasaulē, kā arī par Eiropas Savienības (ES) vairāk nekā 150 miljardu eiro finansējumu inovācijām, tajā skaitā 5G nozarei, informē foruma rīkotāji.

Foruma mērķis - veicināt Baltijas jūras reģiona valstu valdību, mobilo tīklu operatoru, 5G produktu attīstītāju un pētniecības institūtu ciešāku sadarbību tālākai reģiona izaugsmei tehnoloģiju jomā.

Aptuveni 135 miljardi eiro būs pieejami ES Atveseļošanās un noturības mehānisma ietvaros, 8,2 miljardi eiro "Digitālajā programmā Eiropai", finansējums digitalizācijai paredzēts arī ES pētniecības un inovāciju programmā "Apvārsnis Eiropa". ES ir svarīgi izmantot 5G sniegtās iespējas ekonomiskajai attīstībai un digitalizācijai, un "5G Techritory" būs vieta, kur apspriest kā Eiropai kļūt par 5G līderi.

Forumu atklās Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis. Viņš norāda, ka savienojamība ir Eiropas ekonomikas mugurkauls. Plašāks 5G pārklājums palīdzēs industrijām celt produktivitāti, mazajam biznesam augt un ieviest inovācijas, kā arī uzlabot sabiedriskos pakalpojumus un veidot labākus ekonomiskos savienojumus lauku apvidos. 5G tuvākajos gados sniegs būtiskas iespējas Eiropas ekonomikai, lai tā kļūtu videi draudzīgāka un digitālāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) piektdien pieņēma kapitāla tirgus atveseļošanas paketi, kas ir daļa no komisijas vispārējās stratēģijas atlabšanai pēc Covid-19 krīzes, informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Paketē ir ierosinātas mērķtiecīgas izmaiņas kapitāla tirgus noteikumos, kas veicinās lielākus ieguldījumus ekonomikā, ļaus ātri rekapitalizēt uzņēmumus un palielinās banku spēju finansēt atveseļošanos, norādīja Komisija.

EK 28.aprīlī jau bija ierosinājusi Banku nozares paketi, lai atvieglotu banku aizdevumus mājsaimniecībām un uzņēmumiem visā Eiropas Savienībā (ES), savukārt, piektdien pieņemto pasākumu mērķis ir palīdzēt kapitāla tirgiem sniegt atbalstu Eiropas uzņēmumiem, lai tie atgūtos no krīzes.

Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis (JV) norādīja, ka EK turpina centienus palīdzēt ES iedzīvotājiem un uzņēmumiem jaunā koronavīrusa krīzes un tai sekojošās atveseļošanās laikā. Viens no veidiem, kā to izdarīt, ir palīdzēt uzņēmumiem piesaistīt kapitālu publiskajos tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

ES noteiks muitas tarifus ASV precēm četru miljardu dolāru vērtībā saistībā ar valsts palīdzību Boeing

LETA/DPA, 09.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) noteiks muitas tarifus ASV precēm četru miljardu dolāru (3,4 miljardu eiro) vērtībā saistībā ar zaudējumiem, ko nodarījusi ASV sniegtā valsts palīdzība aviobūvniekam "Boeing", pirmdien paziņoja Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents un ES tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis.

Žurnālistiem Briselē Dombrovskis norādīja, ka oktobrī Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO) atļāva ES piemērot šādus muita tarifus, "un to mēs arī darīsim".

Komisārs gan sacīja, ka ES paliks atvērta sarunām, EK iestājoties par to, ka abām pusēm vajadzētu atteikties no tarifu noteikšanas.

Jau ziņots, ka pagājušā gada oktobrī PTO atļāva ASV noteikt muitas tarifus ES precēm 7,5 miljardu dolāru vērtībā saistībā ar zaudējumiem, ko nodarījusi valsts palīdzība Eiropas lidmašīnu ražotājam "Airbus".

Pēc šī lēmuma ASV noteica 25% muitas tarifus ES ražotajam vīnam, sieram un olīveļļai. "Airbus" ražotajām lidmašīnām šogad martā muitas tarifi tika paaugstināti no 10% līdz 15%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK), nākot klajā ar rudens ekonomikas politikas paketi, aicinājusi eirozonas dalībvalstis pārorientēt fiskālo politiku uz piesardzīgu vidēja termiņa mērķu sasniegšanu, tiklīdz to ļaus epidemioloģiskie un ekonomiskie apstākļi.

Kā informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā, EK ieteikumā par eirozonas ekonomikas politiku ir sniegti konkrēti ieteikumi eirozonas dalībvalstīm par aspektiem, kas ietekmē eirozonas darbību kopumā. Šogad tajā sniegtas arī politikas norādes par prioritātēm, kas eirozonas dalībvalstīm būtu jāievēro nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos.

Ieteikumā eirozonas dalībvalstis tiek aicinātas nodrošināt, ka to fiskālā politika 2021.gadā joprojām ir stimulējoša. Turklāt dalībvalstis aicinātas pārorientēt fiskālo politiku uz piesardzīgu vidēja termiņa mērķu sasniegšanu, tiklīdz to ļaus epidemioloģiskie un ekonomiskie apstākļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

EK oficiāli noraida Itālijas budžeta projektu, paverot ceļu sankcijām

LETA, 21.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) trešdien oficiāli noraidīja Itālijas populistu valdības izstrādāto valsts budžeta projektu, paverot ceļu līdz šim vēl nepieredzētām Briseles sankcijām.

«Izvērtējot Itālijas valdības piedāvājumu, mēs saskatām risku tam, ka valsts varētu mēnessērdzīgi ieslīdēt nestabilitātē,» preses konferencē Briselē norādīja EK viceprezidents Valdis Dombrovskis.

«Mēs secinām, ka pārmērīgas budžeta deficīta procedūras sākšana ir pamatota,» piebilda Dombrovskis, norādot uz Eiropas Savienības (ES) oficiālo procesu, lai sodītu bloka dalībvalstis par pārmērīgiem izdevumiem. Šādas sankcijas vēl nav piemērotas nevienai ES dalībvalstij.

Šāds EK lēmums pārsteigumus nerada, jo komisija Itālijas 2019.gada budžeta projektu jau bija noraidījusi pagājušajā mēnesī.

Neraugoties uz EK spiedienu, Itālijas populistu valdība attiecās mainīt savu budžeta projektu, kurā paredzētais maksimālais budžeta deficīts 2019.gadam ir 2,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2020.gadam – 2,1% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) šogad Latvijā prognozē ekonomikas kritumu 5,6% apmērā, kas ir mazāks kritums nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), bet lielāks nekā pārējās Baltijas valstīs, informēja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks un tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis.

Paredzams, ka lielāko kritumu piedzīvos mājsaimniecību patēriņš un eksports. Prognozēts, ka nākamajā gadā Latvijas ekonomika relatīvi strauji atkopsies, ekonomikai pieaugot par 4,9%. Tas ir straujāks izaugsmes temps nekā vidēji ES kopumā un arī straujākais pieaugums Baltijas valstīs.

Iepriekšējos tirdzniecības apjomus varētu sasniegt 2022. gadā 

Pandēmijas trieciens Eiropas tautsaimniecībai ir bijis milzīgs. Eiropas Savienības kopējais IKP...

Savukārt inflācija Latvijā šogad lēsta 0,3% apmērā, bet nākamgad saskaņotā patēriņa cenu indeksa kāpums prognozēts 1,3% apmērā.

Latvijas budžeta deficīts šogad prognozēts 7,4% apmērā no IKP, un tas skaidrojams ar ienākumu un likviditātes atbalsta pasākumiem, kā arī nodokļu ienākumu samazināšanos. Deficītam nākamgad prognozēts kritums līdz 3,5% no IKP.

EK prognozes liecina, ka Igaunijā IKP šogad samazināsies par 4,6%, bet nākamgad tas pieaugs par 3,4%.

Igaunijā šogad lēsta deflācija 0,5% apmērā, bet prognozēts, ka nākamajā gadā atgriezīsies inflācija 1,4% apmērā.

Lietuvā EK šogad sagaida IKP kritumu par 2,2%, bet nākamajā gadā prognozēts pieaugums par 3%. Inflācija Lietuvā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 1,3% un 1,5% apmērā.

EK rudens ekonomikas prognozēs lēsts, ka šogad ES ekonomikā gaidāms kritums par 7,4%, bet nākamgad ekonomikā būs pieaugums par 4,1%, savukārt eirozonas ekonomikas lejupslīde šogad veidos 7,8%, bet 2021.gadā atgriezīsies izaugsme 4,2% apmērā.

"Papildu stimulu Eiropas un Latvijas ekonomikai sniegs ekonomikas atveseļošanas plāna paredzētais finansējums, kas būs pieejams pēc dalībvalstu ekonomikas atjaunošanas plānu saskaņošanas," piebilda Dombrovskis.

Inflācija ES šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 0,7% un 1,3% apmērā, bet eirozonā tā atbilstoši EK prognozēm tiek lēsta attiecīgi 0,3% un 1,1%.

EK šogad IKP kritumu prognozē visām ES dalībvalstīm. Blokā straujāko ekonomikas lejupslīdi šogad EK paredz Spānijā (-12,4%), Itālijā (-9,9%), Horvātijā (-9,6%), Portugālē (-9,3%) un Grieķijā (-9%). Savukārt mazākais IKP kritums, pēc EK prognozētā, šogad gaidāms Lietuvā, kurai seko Īrija (-2,3%), Zviedrija (-3,4%) un Polija (-3,6%).

EK katru gadu (pavasarī un rudenī) publicē divas visaptverošas prognozes un divas starpposma prognozes (ziemā un vasarā). Starpposma prognozes ietver gada un ceturkšņa IKP un inflāciju par attiecīgo gadu un nākamo gadu attiecībā uz visām dalībvalstīm, kā arī ES un eirozonu kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzšinējais Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Valdis Dombrovskis jaunajā EK sastāvā izraudzīts par izpildviceprezidentu finanšu pakalpojumu un ekonomikas jomā. Dombrovskis koordinēs darbu pie «ekonomikas, kas darbojas cilvēku labā», kā arī ieņems finanšu pakalpojumu komisāra posteni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) un Ķīna trešdien pēc septiņus gadus ilgušiem pūliņiem panāca principiālu vienošanos pabeigt sarunas par Visaptverošu Investīciju nolīgumu (VIN), kas paredzētu, ka Ķīna varētu nodrošināt ES investoriem lielāku piekļuvi tirgum nekā līdz šim.

Pēc EK paustā, vienošanās tika panākta pēc videokonferences, kurā piedalījās Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpinu, Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, Vācijas kanclere Angela Merkele, kas pārstāvēja ES Padomes prezidentūru, un Francijas prezidents Emanuels Makrons.

"ES ir pasaulē lielākais vienotais tirgus. Mēs esam atvērti uzņēmējdarbībai, taču mums svarīgs savstarpīgums, vienlīdzīgi konkurences noteikumu un vērtības," ierakstā savā tvitera kontā norāda Leiena. "Šodien ES un Ķīnas principā noslēdz sarunas par investīciju vienošanos."

Ķīna ir ne tikai apņēmusies nodrošināt ES investoriem lielāku piekļuvi tirgum nekā līdz šim, bet cita starpā arī atverot ES uzņēmējiem nozīmīgas jaunas tirgus iespējas. Ķīna arī uzņemas saistības nodrošināt taisnīgāku attieksmi pret ES uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru