Pasaulē

Dombrovskis iekļauts izdevuma Politico veidotajā Eiropas politikas pārveidotāju sarakstā

LETA, 02.12.2015

Jaunākais izdevums

Latvijas ekspremjers Valdis Dombrovskis iekļauts izdevuma Politico veidotajā Eiropas politikas pārveidotāju sarakstā.

Tajā atrodami cilvēki no visām 28 Eiropas Savienības (ES) valstīm, sākot no konservatīvā Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna un Eiropas Komisijas (EK) konkurences komisāres no Dānijas Margrētes Vestageres, kura piedzīvojusi sadursmi ar pasaules biznesa milžiem, līdz pat popzvaigznei Stromae, kura dibinājusi kustību Refugees Welcome, un geju tiesību aktīvistam Panti Bliss.

Kā stāstīja Politico Eiropas nodaļas galvenais redaktors Metjū Kaminskis, sarakstā nav iekļauti milzīgu popularitāti iemantojuši cilvēki vai arī tādi, kuri atrodas acīmredzami spēcīgās pozīcijās. Tomēr sarakstā esošie cilvēki ir varas saskares punktā, kur bieži ir pati lielākā ietekme.

«Mūsu sarakstā esošie spēj veidot savu ietekmes sfēru, vai tas būtu valstī, starptautiskās aktivitātēs, juridiskajā sistēmā, referendumā, reliģijā, krīzē vai arī pašas Eiropas identitātes priekšstata radīšanā,» norādīja Kaminskis.

Par Dombrovski Politico raksta, ka viņš lieki neizrādās, bet dara savu darbu. «Ja Mario Kuomo kampaņās lietoja dzeju un valdīja ar prozu, tad Dombrovska kampaņa ir «powerpoint» prezentācija, un viņš valda ar skaitļiem,» atsaucoties uz bijušā Ņujorkas štata gubernatora Kuomo daiļrunību, raksta Politico.

Dombrovska raksturojumā norādīts, ka viņš, būdams Latvijas premjerministrs, īstenojis vissmagāko Eiropas taupības politiku, vienlaikus palielinot savas partijas popularitāti nākamajās vēlēšanās. «Kad Nobela prēmijas laureāts Pols Krugmans 2008.gadā Latviju nosauca par «jauno Argentīnu», Dombrovskis cieta klusu un turpināja lauzt ceļu, nodrošinot savas valsts dalību eirozonā,» raksta izdevums.

Tajā pašā laikā 2013.gadā pēc lielveikala sabrukšanas, kurā traģiski gāja bojā 54 cilvēki, Dombrovskis nekavējās atkāpties. Tika diskutēts, vai valsts būvniecības inspekciju vajadzētu aizsargāt pret finansējuma samazinājumu. Vēlāk Dombrovskis deputātiem stāstīja, ka krīze, protams, ir radījusi dziļas sociālās problēmas. Savukārt pēc tam Dombrovskis turpināja koncentrēties uz «kopējo skatījumu» un «stabilitāti», kas kļuvušas par vadlīnijām viņa darbam EK, glābjot eirozonu no sevis pašas.

Eiro un sociālā dialoga komisārs Dombrovskis, pēc Politico rakstītā, mēģina padarīt ES dalībvalstu budžetu monitoringu spēcīgāku, izmantojot «labās prakses piemērus», nevis ķeroties pie juridiskām aktivitātēm. «Viņš raksta izvērtējumus par valstu līderiem, kuri nespēj kontrolēt savu valstu budžetus. Viņš sagatavo izmaiņas līgumos, lai pabeigtu ES iesākto ekonomisko pārvaldības modeli, un viņš neklausās Grieķijas aizbildinājumos,» uzsver Politico.

Izdevums arī norāda, ka Briselē ir zināms - Dombrovskis būs vadītājs, ja kaut kas notiktu ar EK prezidentu Žanu Klodu Junkeru vai Eiropadomes prezidentu Donaldu Tusku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Reizniece-Ozola apsver iespēju pretendēt uz Eirogrupas prezidenta amatu

LETA, 06.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) apsver iespēju pretendēt uz Eiropas Savienības (ES) finanšu ministru padomes jeb tā dēvētās Eirogrupas prezidenta amatu, aģentūrai LETA apliecināja Reizniece-Ozola.

Šā gada oktobrī pašreizējais Eirogrupas prezidents Jerūns Deiselblūms paziņoja, ka 2018.gada janvārī atstās savu amatu.

Reizniece-Ozola sacīja, ka viņa iespēju kandidēt uz Eirogrupas prezidenta amatu pārrunājusi ar ES finanšu ministru padomes kolēģiem.

Vaicāta, vai finanšu ministre pretendēs uz šo amatu, Reizniece-Ozola piebilda, ka viņa šādu iespēju neizslēdz.

Neoficiāla informācija liecina, ka pretendenti uz Eiropadomes prezidenta amatu varētu būt zināmi šī mēneša beigās, savukārt prezidenta vēlēšanas varētu notikt decembrī.

Reiznieces-Ozolas vārds iepriekš izskanējis starptautiskajos medijos, kuros novērtēts Latvijas finanšu ministres darbs. Šā gada janvārī Lielbritānijas lietišķā laikraksta «Financial Times» banku jautājumiem veltītais žurnāls «The Banker» Reiznieci-Ozolu atzina par gada labāko finanšu ministri Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Papildināta - Reizniece-Ozola pieteikusi kandidatūru uz Eirogrupas prezidenta amatu

LETA, 30.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) pieteikusi savu kandidatūru uz Eiropas Savienības (ES) finanšu ministru padomes jeb tā dēvētās Eirogrupas prezidenta amatu, aģentūrai LETA apstiprināja Reizniece-Ozola.

Ministre pieteikumu un motivācijas vēstuli uz minēto amatu iesniegusi šodien. Visi pretendenti uz Eirogrupas vadītāja amatu tiks publiskoti rīt, 1.decembrī, bet balsojums notiks Eirogrupas sanāksmē pirmdien, 4.decembrī.

ES Padomes preses dienestā informēja, ka kopumā uz Eirogrupas prezidenta amatu pretendē četru ES valstu finanšu ministri - Reizniece-Ozola, Pjērs Gramenja no Luksemburgas, Peters Kažimīrs no Slovākijas un Mario Senteno no Portugāles.

Reizniece-Ozola stāstīja, ka nolēmusi pretendēt uz Eirogrupas vadītāja amatu, jo sarunās ar citu valstu kolēģiem viņa dzirdējusi daudz labu vārdu par Latviju kā paraugu fiskālās disciplīnas ievērošanā. Tāpat finanšu ministre ir pārliecināta, ka ar kandidatūru uz šo ietekmīgo amatu ES politiskajā kartē tiktu stiprināta Baltijas valstu pārstāvniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Makrona redzējums par Eiropu pagaidām ir tikai vīzija

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 07.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ ar uzrunu pie visiem eiropiešiem vērsās Francijas prezidents Emanuels Makrons, uzsverot «Eiropas renesanses nepieciešamību» un tādējādi cenšoties iezīmēt sevi kā nepārprotamu Eiropas līderi, vizionāru un pārveidotāju.

Nenoliedzami, ka tā ir arī Makrona un viņa partijas trumpja kārts gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kur ļoti labi panākumi tiek prognozēti eiroskeptiskām populistu partijām. Makrons savā runā, kas vienlaikus ir arī viņa partijas manifests gaidāmajās vēlēšanās, orientējas uz demokrātisko vērtību un cilvēktiesību aizstāvību, vienotām ES ekonomiskajām un militārajām interesēm. Visai runai caurviju motīvs ir Eiropa ne tikai kā kopējs tirgus, bet Eiropa kā viena civilizācija ar vienotām vērtībām.

Viens no Makrona spilgtākajiem piedāvājumiem ir izveidot Eiropas Demokrātijas aizsardzības aģentūru, kas pasargātu valstis no kiberuzbrukumiem vēlēšanu laikā, aizliedzot Eiropas partiju finansēšanu no trešajām valstīm. Tāpat viņš vēlas izveidot kopēju robežu apsardzību un izveidot Eiropas patvēruma sniegšanas biroju, kā arī vienotu Eiropas iekšējās drošības biroju. Makrons runā arī pievērsās ekonomikai, vēstot gan par klimata pārmaiņu politiku, gan publiskajiem iepirkumiem, gan konkurences tiesībām, ļoti lielu uzsvaru veltot inovācijām un digitalizācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Reizniece-Ozola iekļauta 28 Eiropas ietekmīgāko politiķu sarakstā

Zane Atlāce - Bistere, 07.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevums Politico iekļāvis finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu 28 Eiropas ietekmīgāko cilvēku sarakstā.

Šajā sarakstā katru gadu tiek iekļauti ietekmīgi domātāji un darītāji, kas maina Eiropas politiku un idejas.

«Šī ir laba iespēja pastāstīt Eiropai, ka Latvija ir dinamiska, atvērta un gudra valsts,» par iekļūšanu sarakstā saka finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Kā norāda izdevuma autori, šie 28 dažādu jomu speciālisti ir tie, kuriem 2017. gadā ir vislielākās iespējas mainīt Eiropas politiskos notikumus. Turklāt tos nominē izdevuma lasītāji, bet pēc tam izdevuma redaktori no nominantu saraksta atlasa 28 ietekmīgākos Eiropas politiskās skatuves mainītājus.

Šogad sarakstā iekļauti arī tādi cilvēki kā Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, itāliešu politiķe Federika Mogerīni, miljardieris Džordžs Soross, Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans u.c. Pērn šajā sarakstā no Latvijas tika iekļauts ekspremjers, Eiropas Komisijas viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Eiropas Nākotnes fonds simts miljardu eiro vērtībā

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 26.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) ierēdniecība nākusi klajā ar priekšlikumu izveidot tā saukto Eiropas Nākotnes fondu ar finansējumu 100 miljardu eiro apmērā, lai aizsargātu Eiropas lielos uzņēmumus, kuri tiek dēvēti par nacionālajiem čempioniem, pret tādiem ASV un Ķīnas konkurentiem kā Google, Apple un Alibaba. Priekšlikums tiks prezentēts jaunajai Eiropas Komisijas prezidentei Urzulai fon der Leienai, kuras mandāts stājas spēkā 1. novembrī, raksta portāls politico.eu.

Dokumentā kā galvenie Eiropas sāncenši minēti Google, Apple, Microsoft, Alibaba, Facebook, Baidu un Tencent, uzsverot, ka ES pašlaik nav līdzvērtīgu uzņēmumu. Runājot par Donalda Trampa radīto draudu starptautiskajai tirdzniecībai novēršanu, ES birokrāti ierosina ļoti agresīvu jaunu sistēmu, lai vienpusēji noteiktu muitas tarifus ASV precēm. Savukārt attiecībā uz Ķīnu dokuments paredz aizliegumu Ķīnas uzņēmumiem piedalīties publiskajos iepirkumos Eiropā, tādējādi tos sodot par subsīdijām, kuras šie uzņēmumi saņem no Pekinas.

Vienīgais veids, kā Eiropai izdzīvot tirdzniecības karos, ir pastiprināti pievērsties inovācijām un digitalizācijai.

Dokumentā minēts, ka jaunizveidotais Eiropas Nākotnes fonds fokusēsies uz ilgtermiņa akciju iegādi ES bāzētos uzņēmumos stratēģiski svarīgās nozarēs. Saskaņā ar portālā politico.eu minēto, lai gan Francija un Vācija varētu šāda fonda izveidi atbalstīt, tomēr citas dalībvalstis, piemēram, Nīderlande, ir daudz atturīgākas. Kā norādījis politico.eu Urzulas fon der Leienas pārstāvis, «neviens no EK prezidentes komandas līdz šim nav neko dzirdējis par mistisko Eiropas Nākotnes fondu».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

G7 samits ASV ekonomiskā nacionālisma ēnā

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 28.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušās nedēļas svētdienā noslēdzās viens no nozīmīgākajiem starptautiskajiem notikumiem – G7 samits, kurā piedalās ASV, Vācija, Francija, Itālija, Lielbritānija, Kanāda, Japāna.

Šoreiz samits noslēdzās bez tradicionālā komunikē, lai izvairītos no pērnā gada situācijas, kad ASV prezidents Donalds Tramps atteicās to parakstīt. Līdz ar to, kā norāda starptautiskie politiskie komentētāji, katra valsts pēc samita brīvi runā to, kas atbilst tās interesēm, un šoreiz runāt par kādām kopējām panāktām vienošanām nav iespējams. Samita sausais atlikums ir secinājums, ka starp ES līderiem un ASV pastāv nepārvaramas domstarpības.

Ārzemju prese un portāli, rakstot par samitu, ir pilni ar tādiem virsrakstiem kā, piemēram, «Trampa negaiss iesper Makrona samitam». Ja samita namatēvs, Francijas prezidents Emanuels Makrons, masu medijos tiek dēvēts par multilaterālisma čempionu, tad Tramps – par ekonomisko nacionālistu. Portāls politico.com raksta, ka G7 lielvalstis izteikti pārstāvēja katra savas intereses, nevis kādas kolektīvas. Samita dienaskārtībā bija jautājumi par tirdzniecības kariem, Irānas kodolprogrammu, Krieviju, Sīriju, klimata pārmaiņām un Amazones mežu ugunsgrēkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV medija Politico Eiropas portālā publiskoto 40 ietekmīgāko Eiropas Parlamenta (EP) deputātu sarakstā ierindots arī Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš. Veidojot sarakstu, Politico izvērtēja EP deputātu ietekmi uz nozīmīgākajām debatēm EP pēdējo pēdējo piecu gadu laikā, piemēram, diskusijām par likuma varu Eiropas Savienībā, tirgu regulēšanu, cīņu pret klimata izmaiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Eiropas Parlamenta vēlēšanas noteiks bloka nākotni

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 22.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 23. līdz 26. maijam vairāk nekā 426 miljoni eiropiešu, tostarp Latvijas iedzīvotāji, vēlēs jauno Eiropas Parlamentu (EP), kurā būs pārstāvēts 751 deputāts no 28 dalībvalstīm.

No Latvijas uz EP dosies astoņi deputāti. Jāatgādina, ka 2014. gadā Eiropas Savienības (ES) vēlētāju aktivitāte bija zema – 42,6%, Latvijā – 30%. Šajās EP vēlēšanās saskaņā ar ietekmīgā portālā Politico prognozēm trešdaļu balsu varētu iegūt eiroskeptiskās partijas. Politico prognozes liecina, ka visvairāk balsu – 168 – iegūs Eiropas Tautas partija, kurai ar 146 balsīm sekos Sociālistu un demokrātu progresīvā alianse, bet trešā partija ar 105 balsīm būs Eiropas liberāļu un demokrātu alianse+Makrona kustība EN Marche.

Vai Latvijai ir svarīgi, kāds ir EP sastāvs, kuras ir lielākās partijas, kāds ir eiroskeptiķu īpatsvars? Noteikti, jo no tā ir atkarīga bloka nākotne. Latvija ir ieinteresēta spēcīgā ES, kas mums izšķirošos jautājumos, piemēram, ārlietās, runā vienā balsī un kurā nedominē izolacionisma un protekcionisma tendences. Gluži tāpat kā NATO, arī ES ir Latvijas drošības garants, tādēļ to vājināt nekādā gadījumā nav mūsu valsts interesēs. Latvijai aktuālie jautājumi noteikti ir saistīti ar nākamā perioda ES budžetu, tostarp ar dalībvalstīm pieejamo kohēzijas finansējumu un tiešmaksājumiem lauksaimniekiem. Jāatceras, ka EP deputāti arī lems par to, cik no kopējā ES budžeta atvēlēs izglītībai un pētniecībai, nodarbinātībai, ekonomikas izaugsmei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, atšķirībā no komentāra tapšanas brīža, jau ir zināms, vai Vācijas aizsardzības ministri Ursulu Leieni Eiropas Parlaments ir apstiprinājis Eiropas Komisijas prezidenta amatā. Taču neatkarīgi no iznākuma izskatās, ka pār viņas galvu savilkušies negaisa mākoņi un gaidāma izmeklēšana par viņas darbību aizsardzības ministres amatā.

Proti, portāls Politico raksta, ka Vācijas parlamenta izmeklēšanas komisija izmeklēs ministrijas slēgtos līgumus ar ārpakalpojuma konsultantiem un veidu, kā šie līgumi slēgti – vai to nav ietekmējuši neformāli kontakti. Līdz šim gan U. Leiena, gan ministrija ir atteikusies no intervijām par šo tēmu, taču pērnā gada novembrī viņa Vācijas parlamentam ir atzinusi, ka tajā, kā nolīgti konsultanti, ir bijušas kļūdas, taču «tās vairs nekad neatkārtosies». Tajā pašā laikā ministre uzsvērusi, ka ārpakalpojumu konsultantu nolīgšana pati par sevi ir bijusi pilnīgi pareiza un nepieciešama, kļūdas bijušas tikai procesā, kā tas noticis. Politico raksta, ka tā rīcībā esošie dokumenti un sarunas ar parlamenta izmeklēšanas komisiju liecina, ka piecos ar pusi gados, kopš ministriju vada U. Leiena, ārējo konsultantu loma un ietekme uz ministrijas iekšējiem procesiem un lēmumiem ir aizvien pieaugusi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Laikraksts: Brexit Dombrovskim dos lielu ietekmi pār bankām

LETA, 01.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā mēneša Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis pārņems arī Eiropas Savienības (ES) finanšu pakalpojumu komisāra pienākumus, jo pēc britu referenduma par izstāšanos no ES par atkāpšanos no amata paziņojis līdzšinējais komisārs Džonatans Hils no Lielbritānijas.

Lai kādas būtu turpmākās Lielbritānijas attiecības ar ES, Dombrovskis būs viens no nozīmīgākajiem noteikumu pieņēmējiem attiecībā uz Londonas finanšu centru Sitiju, uzsver britu laikraksts Financial Times.

Pamatojums tam ir tāds, ka ES amatpersonu un Sitijas pārstāvju ieskatā daudzi ES noteikumi Lielbritānijā paliks spēkā arī pēc jaunās bloka un Lielbritānijas vienošanās noslēgšanas. Tikmēr Lielbritānijas bankām jāņem vērā visi jaunie ES noteikumi, ja tās cer veikt darbību bloka teritorijā.

Ja vien Lielbritānija nav gatava nodedzināt visus likumdošanas tiltus uz vienoto tirgu, Dombrovskis un viņa komisija, domājams, joprojām būs galvenie likumdevēji Sitijai, uzsvēra juridiskās kompānijas "Clifford Chance" finanšu noteikumu jurists Saimons Glīsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

ASV un ES tarifu karš, kurā ir tikai zaudētāji

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 24.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no globālās dienaskārtības aktuālākajiem jautājumiem ir tirdzniecības karš starp ASV un ES, kas cita starpā ir visbūtiskākie sabiedrotie arī NATO aliansē. Kariņu iesāka ASV prezidents Donalds Tramps, paziņojot, ka viņa mērķis ir samazināt negodīgo tirdzniecības deficītu attiecībās ar ES, kas pašlaik ir 169 miljardu dolāru apmērā.

Jāpiezīmē, ka situāciju vēl vairāk saasina 2020. gadā gaidāmās ASV prezidenta vēlēšanas. Kā izteicies prominents ASV ekonomists Gerijs Hufbauers, Tramps no visas sirds tic, ka konfrontācija ar ārvalstīm nodrošinās viņam vēlētāju balsis. Jau šobrīd ASV ir noteikusi papildu tarifus ES dzelzs un alumīnija produktiem, uz ko mēs atbildējām ar tarifiem tādām ASV jutīgām precēm kā burbons, džinsi, motocikli u.c. Pašlaik aktuālākās domstarpības ir saistītas ar lidmašīnu ražotāju subsīdijām, kur Tramps uzskata, ka ES sniedz neatļautu atbalstu saviem aviācijas uzņēmumiem, kam ES savukārt nevēlas piekrist, norādot, ka ASV dara tieši to pašu. Līdz ar to Tramps gatavojas līdz novembrim izlemt, vai noteikt tarifus Eiropas autorūpniecības produkcijai, kā rezultātā varētu tikt apdraudēti 8,6% no eirozonas auto industrijas izlaides, kas nozīmētu ne tikai ienākumu samazināšanos, bet arī darba vietu skaita sarukšanu. No tā visvairāk ciestu ES lielākā ekonomika Vācija. Jau šajā vasarā Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO) skatīs ASV ierosināto lietu par bloka neatļautu atbalstu Francijā bāzētajai Airbus ražotnei, kā arī ES atbildes iesniegumu par neatļautām ASV subsīdijām savai Boeing ražotnei. Pagaidām vēl ir pāragri prognozēt, kāds būs PTO verdikts, taču nav izslēgts, ka neatkarīgi no tā D. Tramps no saviem uzstādījumiem par negodīgu pārējo pasauli, kas negodīgi izturas pret amerikāņiem, neatkāpsies. Tajā pašā laikā vairākas ES amatpersonas, kā raksta vietne politico. eu, uzskata, ka Trampa draudi par tarifiem ES autorūpniekiem ir sava veida šantāža, lai panāktu, ka tirdzniecības sarunās starp ASV un ES tiktu iekļauta arī lauksaimniecība. Te arī rādās zināma šķelšanās starp ES dalībvalstīm, jo Vācija, lai izbēgtu no tarifiem autorūpniekiem, būtu lauksaimnieku jautājumā gatava piekāpties ASV, par ko ne dzirdēt negrib Francija, kurai lauksaimniecības jautājums ir daudz prioritārāks par tarifiem autorūpniecībai. Protams, ka tirdzniecības un tarifu karš nenāk par labu nedz ASV, nedz ES ekonomikām, tas nozīmē saspīlējumu ne tikai ekonomiskajās, bet arī politiskajās attiecībās. Turklāt, kā norāda politico.eu, kārtējās stiprās vācu sievietes (pēc analoģijas ar Angelu Merkeli) iecelšana EK prezidentes amatā nekādi nesekmēs ciešāku saišu izveidošanu ar Trampa administrāciju. Turklāt Urzula fon der Leiene ir bijusi Vācijas aizsardzības ministre, un Tramps atkārtoti ir pārmetis Vācijai, ka tā pārāk maz līdzekļu tērē aizsardzībai. Tā ka ES un ASV attiecībās nav gaidāmas vieglas dienas, kas dzīvi neatvieglo arī Latvijai, jo gan ES, gan ASV vienlīdz lielā mērā ir mūsu drošības garanti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Dombrovskis izraudzīts par EK izpildviceprezidentu finanšu pakalpojumu un ekonomikas jomā

LETA, 10.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzšinējais Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Valdis Dombrovskis (JV) jaunajā EK sastāvā izraudzīts par izpildviceprezidentu finanšu pakalpojumu un ekonomikas jomā.

Dombrovskis koordinēs darbu pie «ekonomikas, kas darbojas cilvēku labā», kā arī ieņems finanšu pakalpojumu komisāra posteni.

EK prezidente Urzula fon der Leiena savā uzrunā norādīja, ka «mums ir unikāla sociālā tirgus ekonomika, kas ir mūsu labklājības un sociālā taisnīguma avots». Viņa uzsvēra, ka tas ir vēl jo svarīgāk, saskaroties ar divkāršu pāreju - klimata un digitālo.

«Valdis Dombrovskis vadīs mūsu darbu, lai mūsu ekonomikā apvienotu sociālos jautājumus un tirgu,» teica Leiena.

Dombrovskis norādīja, ka viņš ir gandarīts par Leienas piedāvājumu viņas komandā uzņemties priekšsēdētājas izpildvietnieka pienākumus, lai koordinētu darbu pie ekonomikas un atbildētu par finanšu pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropai vajadzīga vienota pieeja kriptovalūtai, tāpēc Eiropas Komisijas (EK) izpildviceprezidenta amata kandidāts Valdis Dombrovskis (JV) plāno ierosināt jaunus tiesību aktus šajā jomā.

To šodien uzrunā Eiropas Parlamenta (EP) atbildīgo komiteju deputātiem pirms iztaujāšanas pauda politiķis.

Dombrovskis skaidroja, ka ierosinās jaunu Eiropas stratēģiju, kas ļaus izmantot finanšu tehnoloģiju potenciālu un konkurēt pasaules mērogā.

Runājot par citu tēmu - sociālā taisnīguma panākšanu, politiķis norādīja, ka sociālais taisnīgums nevar pastāvēt bez taisnīguma nodokļu jomā. «Eiropas Komisija pēdējo piecu gadu laikā ir ieviesusi vairāk saistošu reformu taisnīgas nodokļu politikas jomā nekā 20 gados pirms tam,» atgādināja Dombrovskis.

EK izpildviceprezidenta amata kandidāts norādīja, ka saistībā ar izvirzītajām prioritātēm turpinās cīņu pret nodokļu apiešanu, kā jau to esot darījis līdzšinējo pilnvaru laikā, piemēram, iesniedzot priekšlikumus par publisku pārskatu sniegšanu par katru valsti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik rudeni viens no svarīgākajiem biznesa vides pasākumiem ir Dienas Bizness TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kas šogad notiek 13. novembrī Hanzas Peronā.

Ierašanās pasākumā tikai ar ielūgumiem, taču šogad ceremoniju varēs vērot arī tiešraidē, ko nodrošinās TV24. Šogad pasākuma atbalstītāji ir Repharm, B-Bus un West Kredit.

Pasākumā tiks atklāts zīmola izdevums TOP 500, kas tapis sadarbībā ar Lursoft. Šogad izdevumā ir ne tikai 500 Latvijas lielākie uzņēmumi, bet pirmo reizi saraksts papildināts līdz 1000 uzņēmumiem. Izdevumā ir nozīmīgāko uzņēmumu finanšu rādītāji, svarīgāko Latvijas tautsaimniecības nozaru analīze un atspoguļotas tendences Latvijas ekonomikā, ekspertu viedokļi.

«Cīņa pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ir izvērtusies par principiālu ģeopolitisku karadarbību, kurā visi līdzekļi attaisno mērķi. Aukstā kara frontē sabiedrība tiek baidīta ar terorismu. Diemžēl Latvijai ģeopolitiskais aukstais karš izmaksā pārāk dārgi, un, veidojot 2020. gada TOP 500, no lielāko uzņēmu saraksta var būt izkrituši uzņēmumi, kuri Moneyval nekritisku prasību dēļ būs pametuši Latviju un arī TOP 500. Prognozējot nākamo posmu ekonomikā, jāsecina, ka tam būs klimata pārmaiņu zīmogs un daudzām nozarēm tiks izrakstītas CO2 brilles,» atzīst Anita Kantāne, Dienas Biznesa galvenā redaktore un izdevuma redaktore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Vai par naudu var nopirkt visu? Naudas aprite pēckrīzes periodā

Latvijas Bankas ekonomists Ivars Tillers, 05.12.2016

Eirozonas valstu naudas rādītājs M3 un Eirosistēmas centrālo banku monetārās politikas vajadzībām turēto vērtspapīru portfelis, miljardi eiro

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pagājuši 8 gadi, kopš globālās finanšu krīzes, kas satricināja pasaules ekonomiku. Neraugoties uz monetārās politikas pūliņiem, pasaules attīstīto valstu tautsaimniecībās nav atgriezies līdz krīzei novērotais optimisms un izaugsme.

Gluži otrādi, Japānas centrālās bankas pūles ir koncentrētas, lai nepieļautu tautsaimniecības nonākšanu deflācijas spirālē, eirozonas centrālās bankas cenšas pārtraukt ieilgušo pārlieku zemas inflācijas posmu, bet ASV atgriešanās pie normāla procentu likmju līmeņa norit lēnāk, nekā sākotnēji tika gaidīts.

Pasaules attīstītajās valstīs tautsaimniecības reakcija uz monetāras politikas stimuliem ir kļuvusi neelastīgāka, un centrālo banku izmantoto instrumentu arsenāls, šķiet, ir tikpat kā izsmelts.

Veicot apjomīgo aktīvu pirkšanas programmu, Eirosistēmas jeb eiro zonas centrālās bankas ir veicinājušas kopējā ārpus banku sistēmas apritē esošā plašās naudas apjoma kāpumu, tomēr eirozonas tautsaimniecības izaugsme turpina stagnēt, lai gan izdevies novērst deflācijas draudus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekļūšana Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskotajā minimālās algas maksātāju sarakstā ir atkarīga arī no tā, cik korekti darba devēji aizpilda darba devēja ziņojumus - vai tajos ievadītā informācija par darbinieku atalgojumu un nostrādātajām darba stundām ir pareiza, skaidro VID.

Apkopojot iesniegtos datus, atklājušies gadījumi, kuros šis dokuments neatspoguļo specifiku, kas raksturīga uzņēmuma darba laika uzskaitei. VID aprēķinus veic sistēmā, neanalizējot cilvēciskas kļūdas, tāpēc aicina darba devējus rūpīgāk sekot līdzi tam, lai darba devēju ziņojumi tiktu aizpildīti korekti, atbilstoši likumu prasībām un iekļaujot visu nepieciešamo informāciju par darbinieku.

Bet pamata lieta, kas ļaus uzņēmumiem neiekļūt sarakstā, ir lielāku algu maksāšana.

VID informēja, ka darbinieki, kuriem ir norādīti «0» ienākumi un «0» nostrādātas darba stundas, netiek ietverti aprēķinā, savukārt attiecībā uz tiem darbiniekiem, kuriem ir norādīti darba ienākumi, bet nav norādīts nostrādāto stundu skaits, tiek pieņemts, ka darbinieks ir nostrādājis pilnu mēnesi. «Bet pamata lieta, kas ļaus uzņēmumiem neiekļūt sarakstā, ir lielāku algu maksāšana, nemaksājot tieši valstī noteikto minimālo algu,» piebilda VID.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gazele: Trijos gados auguši pieckārt

Daiga Kiopa, SIA Lursoft IT valdes locekle, 11.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr lielajiem uzņēmumiem uzrādīt strauju izaugsmi ir salīdzinoši grūti, mazāki uzņēmumi, kuri, iespējams, sākuši darbību vien pirms pāris gadiem, nereti kļūst par uzlecošajām zvaigznēm, strauji ielaužoties tirgū un gadu no gada ievērojami kāpinot apgrozījumu.

Šodien laikrakstā Dienas Bizness lasāms saraksts: Visstraujāk augošie uzņēmumi sadalījumā pa reģioniem pēc neto apgrozījuma pieauguma 2015.–2017. gadā

Vairāk nekā puse rīdzinieku

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī šoreiz starp TOP 100 straujāk augošajiem uzņēmumiem visplašāk – proti, ar 63 uzņēmumiem – pārstāvēta ir Rīga. Sarakstā iekļuvušo galvaspilsētas uzņēmumu apgrozījums veido 60,68% no kopējā TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījuma 2017. gadā.

Kopā visi TOP 100 sarakstā iekļautie uzņēmumi 2017. gadā apgrozīja 242,9 milj. eiro, kas ir piecas reizes vairāk nekā šie paši uzņēmumi apgrozīja 2015. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules Antidopinga aģentūra (WADA) publicējusi 2017.gada aizliegto vielu sarakstu, tajā saglabājot arī Latvijā izstrādāto meldoniju.

LETA jau vēstīja, ka meldonijs, kas ir medikamenta Miltronāts aktīvā viela, aizliegto vielu sarakstā tika iekļauts pirms gada. Šogad tas kļuvis par «populārāko» dopingu pasaulē, jo tā lietošanā pieķerti ļoti daudzi sportisti, ieskaitot tenisa superzvaigzni Mariju Šarapovu.

Šomēnes ar WADA pārstāvjiem tikās arī Latvijas farmācijas kompānijas AS Grindeks pārstāvji, tomēr viņiem nav izdevies panākt Mildronāta aktīvās vielas izņemšanu no aizliegto vielu vidus.

Kā vēstīts, WADA līdz 30.septembrim bija pagarinājusi periodu, kura laikā meldonija lietošanā pieķertie sportisti var izvairīties no diskvalifikācijas, ja viņu organismā konstatēts neliels daudzums šīs vielas. Kaut gan oficiāli tas nav izziņots, paredzams, ka no 1.oktobra šī atruna vairs nebūs spēkā un meldonijs sportistu organismā vairs nedrīkstēs atrasties nemaz.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Strīda rezultāts starp SIA "Jahonts" un kādu pircēju diemžēl beidzies ne tikai ar uzņēmuma iekļaušanu Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) izveidotā "melnajā sarakstā", bet arī publisku kaunināšanu un telefoniskiem draudiem "skandālu" izvērst starptautiskā mērogā", norāda SIA "Jahonts" valdes priekšsēdētājs Vjačeslavs Karjukovs.

Uzņēmums vērsies Ekonomikas ministrijā, rosinot diskusiju par PTAC un to pārstāvošās Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas rīcības ētiskumu un uzņēmuma iekļaušanas "melnajā sarakstā" pamatotību.

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija, kura, rīkojoties PTAC uzdevumā, ir izplatījusi informāciju par SIA "Jahonts" nonākšanu PTAC "melnajā sarakstā" par to, ka uzņēmums nav izpildījis ieteikuma rakstura lēmumu atmaksāt klientei naudas summu iegādātās preces vērtībā.

"Atzīstu, ka mums ir bijusi strīda situācija ar klienti par iegādāta gredzena bojājumu. Esam piedāvājuši klientei gan dāvanu karti produkta vērtībā 400 eiro, gan arī veikt gredzena labošanu. Diemžēl kliente no mūsu piedāvājumiem atteicās, pieprasot atgriezt naudu. Piekritām tam ar nosacījumu, ka vispirms jāveic neatkarīga ekspertīze gredzenam, lai pārliecinātos, ka šis nav mehānisks bojājums, kas radies klientei gredzenu neuzmanīgi lietojot. Diemžēl pircēja no šīs ekspertīzes ir atteikusies, kā rezultātā strīda risināšanā nonācām strupceļā," pauž V.Karjukovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Sākums eirozonas monetārās politikas normalizācijai

Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts, 12.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas ekonomikas izaugsmei nostabilizējoties un inflācijai vidējā termiņā tuvojoties 2%, arvien skaļākas kļūs diskusijas par monetārās politikas atbalsta mazināšanu jeb, citiem vārdiem, - normalizāciju. Šajā kontekstā vēsturē ieies Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes sēde, kas jūnija vidū norisinājās Rīgā un iezīmēja nozīmīgu pavērsienu eiro zonas monetārajā politikā.

ECB Padomes sēdē Rīgā tika nolemts pārtraukt nestandarta monetārās politikas instrumentu ekspansiju un ieskicēt periodu, kad pēc vairāku gadu pārtraukuma procentu likmes varētu atkal pieaugt. Tas gan ir tikai pats sākums normalizācijas procesam, ko caurvij virkne neatbildētu jautājumu.

Vēsturiskās ekspansijas sekas – neredzēti zemas procentu likmes un liela bilancePirms gandrīz deviņiem gadiem, kad Eiropa pieredzēja smagāko ekonomisko lejupslīdi kopš Otrā pasaules kara, ECB sāka galveno procentu likmju samazināšanu, kas turpinājās gandrīz desmitgadi. Pašreiz ECB noteiktās procentu likmes sasniegušas līdz šim neredzēti zemu līmeni, kas atspoguļojies arī labākos kreditēšanas nosacījumos uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

OnePlus jaunākajā flagmanī 7 Pro iestrādājis šobrīd tik aktuālo izbīdāmās kameras risinājumu, taču aizmirsis par bezvadu uzlādi

Ķīnas zīmols OnePlus jau krietnu laiku mērķtiecīgi veido elitāru tēlu un uzaudzējis paprāvu fanu pulciņu. Ar jauno flagmani 7 Pro tas cierē uz plašāku atzinību. Šajā lielajā tālrunī apvienotas faktiski visas šodienas labākajiem viedtelefoniem piemītošās īpašības, izņemot bezvadu uzlādi.

Dizains

Kamēr citi ražotāji cenšas savus labākos viedtelefonus iedabūt pēc iespējas kompaktākā un slaidākā korpusā, OnePlus nebaidās piedāvāt masīvāku risinājumu. 7 Pro gluži nekrīt acīs ar milzu izmēru, tomēr ar 206 gramu svaru un 8,8 milimetru biezumu tas plaukstā ir labi jūtams.

Ražotājs arī piešķīris telefonam dažas citas atšķirības zīmes, kas palīdz izcelties ļoti līdzīgo ierīču lērumā. Redzamākā ir savdabīgais toņmaiņas krāsojums. Tas gan nav unikāls, jo Huawei jau pirms pusotra gada ar līdzīgu sāka izdaiļot P20. Mūsu rīcībā pabija zilas krāsas ierīce ar gaišāku apakšu un tumšāku augšu, kas gaismā maina toni uz gaišāku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Baltijas valstu vidū straujā izaugsme prognozējama Latvijai, atzina Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.

Viņš stāstīja, ka pagājušajā gadā Eiropas un arī Latvijas ekonomikām bija raksturīgs straujš kritums pavasarī, kas bija saistīts ar pandēmijas izplatīšanos un sekojošiem ierobežojumiem.

"Uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai, gada vidū ierobežojumi tika atcelti vai mīkstināti un ekonomika uzsāka strauju atgūšanos. Diemžēl, rudenī sākoties pandēmijas otrajam vilnim, ierobežojumi tika atkal pastiprināti un ekonomika sabremzējās," piebilda Dombrovskis.

Viņš atzina, ka kopumā 2020.gadā ekonomikas kritums nebija tik straujš, kā iepriekš prognozēts - Eiropas Savienībā kopumā par 6,3%, bet Latvijā - par 3,5%. "To noteica gan spēcīgie trešā ceturkšņa rādītāji, gan apjomīgie ekonomikas stimulēšanas pasākumi," skaidroja Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru