Lai 2014.gadā Latvijā varētu ieviest eiro un izpildīt tam nepieciešamos Māstrihtas kritērijus saistībā ar inflācijas līmeni, nākamgad nedrīkst pieļaut ievērojamu atalgojuma pieaugumu privātajā sektorā.
To šodien žurnālistiem preses brīfingā atzina premjers Valdis Dombrovskis (V).
Dombrovskis skaidroja, ka valdība strādā pie tā, lai ievērotu nepieciešamos Māstrihtas kritērijus gan saistībā ar budžeta deficīta līmeni, gan inflāciju.
Budžeta grozījumi, ko šodien skata Saeimā, budžeta deficītu ļaušot samazināt līdz 4,2% no IKP, kas atvieglošot nākamā gada konsolidāciju, kad jāsasniedz deficīta līmenis 2,5% no IKP, sacīja premjers. «Nākamgad gan deficīts būtu nepieciešams 3%, bet mazāks procents noteikts, lai drošības pakāpe būtu lielāka,» viņš piebilda.
Ļoti svarīgi esot ievērot arī inflācijas kritērijus, tādēļ nākamgad nedrīkstēs paaugstināt patēriņa nodokļus un nevajadzētu arī paaugstināt algas valsts un privātajā sektorā bez attiecīga produktivitātes pieauguma. Tomēr valdība nevar ietekmēt algu līmeni privātajā sektorā, tāpēc cerot uz sociālo partneru izpratni šajā jautājumā.
Dombrovskis atzīmēja, ka daudzas valstis, stājoties eirozonā, slēgušas vienošanos ar sociālajiem partneriem, ka tiks ierobežots algu pieaugums privātajā sektorā. Premjers arī atgādināja, ka sociālie partneri iepriekš izturējušies ar izpratni pret valdības vēlmi 2014.gadā Latviju ievest eirozonā.
Jau ziņots, ka finanšu ministrs Andris Vilks (V) martā ierosināja turpmākajos mēnešos sākt diskusiju par inflācijas ierobežošanu un šādu pasākumu īstenošana būs jāveic kopā ar sociālajiem partneriem, ar kuriem jāslēdz kopīgas vienošanās un jāpanāk izpratne, līdzīgi kā tas iepriekš darīts Slovēnijā, kur pirms pievienošanās eirozonai ir panāktas solidāras vienošanās ar sabiedrības grupām. Piemēram, varētu būt nepieciešama visas sabiedrības solidarizēšanās, lai piebremzētu atalgojuma pieaugumu, vai uz zināmu laiku varētu ierobežot prēmiju izmaksas lielajos uzņēmumos, kas slāpētu inflācijas kāpumu, norādīja ministrs.
Lai Latvijas uzņēmumos noturētu kvalificētu darbaspēku un neiedragātu starptautisko konkurētspēju, nav atbalstāma valdības paustā ideja par darba algu ierobežošanu, biznesa portālam "Nozare.lv" atzina Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Elīna Egle.
Egle norādīja, ka LDDK vēl nav saņēmusi oficiālu valdības aicinājumu apsvērt privātajā sektorā iegrožot algas.
Viņa sacīja, ka darba devējiem patlaban ir grūti atrast kvalificētu darbaspēku, kas liek pragmatiskāk domāt par algām, lai uzņēmumi spētu konkurēt Eiropā. «Vēlos redzēt valdības argumentus, kā neveicināt algas celšanu, jo uzņēmumi, kas attīstās, plāno paaugstināt algas par aptuveni 6%. Tāpēc neredzu veidu, kā to varētu mākslīgi ierobežot,» norādīja Egle.
Viņa stāstīja, ka šāda veida vienošanās starp valdību un darba devējiem ir panāktas, piemēram, Īrijā, Slovākijā u.c., bet šādos gadījumos ir bijis skaidrs pamatojums tam, kurp šo valstu ekonomikas vēlas nokļūt. Pēc Egles domām, algas Latvijā varētu necelt, ja nebūtu problēmas ar kvalificētu speciālistu pieejamību, bet tā kā šādas problēmas pastāv, Latvija nevar atļauties ierobežot algu celšanu.
«Ja valdība apzināti vēlējās mazināt inflācijas risku, nedrīkstēja celt energoresursu cenas un akcīzes nodokli vairākiem produktiem,» uzsvēra LDDK ģenerāldirektore. Jau rakstīts, ka šā gada martā vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējā gada martu, Latvijā bija par 4,2% augstāks.
Jau ziņots, ka inflācijai ir svarīga nozīme, lai 2014.gadā Latvijā ieviestu eiro. Māstrihtas kritēriji nosaka, ka valsts inflācijas līmenis nedrīkst vairāk nekā par 1,5 procentu punktiem pārsniegt vidējo inflācijas līmeni trijās Eiropas valstīs, kur iepriekšējā gadā bija viszemākā inflācija. Latvijai šis kritērijs būs jāizpilda 2012.gadā.