Finanses

Dombrovskis skaidro, ko nozīmē fiskālās telpas izsmelšana diviem gadiem

Dienas Bizness, 02.10.2013

Jaunākais izdevums

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, kurš vakar pauda, ka faktiski visa fiskālā telpa, kas bija pieejama attiecībā uz 2014. un 2015. gadu, jau ir iztērēta, skaidro, ka tādēļ nākotnē ministriju papildu pieprasījumi būs visai ierobežoti.

«Nākamā gada budžetā pieauguši izdevumi, kā arī veikti tādi pasākumi kā, piemēram, nodokļu samazināšana. Tāpat ir pieņemta virkne lēmumu, kas stāsies spēkā nevis nākamā gada 1. janvārī, bet vēlāk gada laikā, piemēram, izmaiņas pedagogu algās, brīvpusdienu ieviešana būs no nākamā gada 1. septembra. Tas nozīmē - nākamgad redzēsim fiskālo ietekmi par dažiem mēnešiem, savukārt 2015. gadā ietekme no šiem pasākumiem būs divreiz lielāka,» intervijā LNT raidījumā 900 sekundes pauda V. Dombrovskis.

Vaicāts par šāda budžeta pieņemšanu, kura ietveros iztērēti līdzekļi 2015. gada budžetā, ministru prezidents norādījis, ka pašlaik aiznākamā gada budžets jau lielā mērā ieguvis savas aprises, tādēļ ministriju iespējas nākt klajā ar papildu pieprasījumiem būs ierobežotas.

Jautāts, vai patlaban radusies situācija, ka ministrijas «brauc savos nākotnes maciņos», V. Dombrovskis atbildēja apstiprinoši, un pauda, ka nākotnē tā būs politiķu atbildība un koalīcijas spēja pieturēties pie izvirzītajiem mērķiem.

Runājot par līdzekļu tērēšanu no sadaļas, kas paredzēta neparedzētiem gadījumiem, ministru prezidents pauda, ka ministrijām ir grūti precīzi prognozēt savus tēriņus, taču pašlaik situācija uzlabojas un finanšu plānošana kļūst precīzāka.

Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 7,004 miljardu eiro (4,92 miljardu latu), bet izdevumi – 7,143 miljardu eiro (5,02 miljardu latu) apmērā, liecina valdībā iesniegtais valsts budžeta likuma projekts. Pamatbudžeta ieņēmumi 2014. gadā tiek prognozēti 5,007 miljardu eiro, bet izdevumi – 5,275 miljardu eiro apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2013. gada plānu, ir 420,9 miljoni eiro jeb 8,7%. Nākamā gada budžeta deficīts paredzēts 0,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta. Budžets sagatavots, balstoties uz prognozi, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts nākamgad pieaugs par 4,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

2020.gada budžeta fiskālā telpa ir mīnus 145,3 miljoni eiro, nevis 11,9 miljoni eiro

LETA, 22.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gada budžeta fiskālā telpa ir mīnus 145,3 miljoni eiro, nevis Finanšu ministrijas prognozētie 11,9 miljoni eiro, teikts Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) viedoklī par valdībā apstiprināto Latvijas Stabilitātes programmu 2019.-2022.gadiem.

FDP norādīja, ka Fiskālās disciplīnas likumā paredzētā fiskālo nosacījumu izpilde veidos 103 miljonus eiro, savukārt fiskālā nodrošinājuma rezerve nākamgad veidos 33,1 miljonu eiro.

FDP ieskatā, nepieciešams pilnveidot valdības fiskālo stratēģiju.

«2018.gada rezultāti un 2019.gada valsts budžeta vērtējums norāda uz būtisku fiskālās politikas grožu atlaišanu un budžeta izdevumu pieaugumu straujāk par potenciālo ekonomikas pieaugumu. 2020.gadam padome saskata lielāku budžeta konsolidācijas nepieciešamību, lai sasniegtu fiskālās disciplīnas prasības,» pauda fiskālās disciplīnas uzraugi.

Padomē piebilda, ka tēriņu pieaugums 2018.gadā pārsniedza jebkādus piesardzīgos aprēķinus un līdzīga tendence tiek saglabāta 2019.gadam, sašaurinot iespējas 2020.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Finanšu ministre: 2018.gada fiskālā telpa palielinājusies līdz 117 miljoniem eiro

LETA, 08.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad fiskālā telpa būs 117 miljoni eiro, 2019.gadā - 90 miljoni eiro, bet 2020.gadā - 258 miljoni eiro, šodien pēc koalīcijas partneru sēdes aģentūrai LETA sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Iepriekš nākamā gada fiskālā telpa tika aplēsta 81 miljona eiro apmērā, tomēr, pēc finanšu ministres teiktā, nākamā gada fiskālā telpa tika palielināta, atsakoties no Liepājas cietuma būvniecības projekta.

Ministru kabinets šodien aiz slēgtām durvīm lems par Liepājas cietuma būvniecības projekta termiņa pārcelšanu no šī gada uz 2020.gadu.

Tāpat šodien valdība skatīs jautājumu par nākamā gada budžeta izdevumiem un ieņēmumiem, tomēr par atsevišķiem ministriju prioritāro pasākumu pieprasījumiem valdība lems nākamnedēļ.

Pēc Reiznieces-Ozolas teiktā, 2018.gadā izdevumi būs par 19 miljoniem eiro mazāki, nekā ieņēmumi, bet turpmākajos gados ieņēmumi un izdevumi būs līdzvērtīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz prognozēto negatīvo fiskālo telpu, ministrijas 2019.gada budžetā prioritārajiem pasākumiem papildus prasa 1,1 miljardu eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija par ministriju papildus finansējuma pieprasījumiem 2019.gada budžetā.

Ministrijā piebilda, ka tās apkopotajā informācijā var būt tehniskas neprecizitātes, kas vēlāk tiks precizētas. Turklāt atsevišķu pasākumu finansēšanai ministrijas var būt jau atradušas līdzekļus, pārskatot savus izdevumus.

Pērn ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2018.gada budžetā prasīja gandrīz 760 miljonus eiro. Šā gada aprīlī FM informēja, ka 2019.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 6,73 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinājumā ar budžeta ietvara likumā 2019.gadam noteikto, nozīmē izdevumu palielinājumu par 75,5 miljoniem eiro.

FM apkopotā informācija par papildus līdzekļu pieprasījumiem 2019.gada budžetā liecina, ka nākamgad visvairāk papildu naudas - 431,39 miljoni eiro - nepieciešama Veselības ministrijai. Tai ar 136,2 miljoniem eiro seko Satiksmes ministrija, bet Izglītības un zinātnes ministrijai papildus nepieciešami 106,3 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Kučinskis: Pāragri spriest, kā tiks sadalīti nākamgad papildus pieejamie līdzekļi

LETA, 21.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik ir pāragri spriest, kuriem priekšlikumiem tiks piešķirts papildu finansējums 2018.gada budžetā, par Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) pausto aģentūru LETA informēja premjera preses sekretārs Andrejs Vaivars.

«Vērtēts tiks katras ministrijas priekšlikums, un pašlaik vēl pāragri spriest, kurš no tiem tiks atbalstīts, bet kurš - ne,» skaidro valdības vadītājs, atbildot uz jautājumu, kā tiks sadalīti nākamā gada fiskālajā telpā paredzamie līdzekļi.

Valdībā darbs ar 2018.gada valsts budžeta jautājumiem sāksies 22.augustā.

Kā ziņots, 2018.gada fiskālā telpa provizoriski aplēsta 60 miljonu eiro apmērā, aģentūrai LETA 18.augustā atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Vēl jūlijā ministre žurnālistiem prognozēja, ka nākamā gada fiskālā telpa būs nedaudz virs 80 miljoniem, tomēr precīzākus ciparus finanšu ministre solīja augustā.

22.augustā valdība uzklausīs Finanšu ministrijas sagatavotos četrus informatīvos ziņojumus - par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2018.-2020.gadā, par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas 2018., 2019. un 2020.gadam rezultātiem, par fiskālo risku deklarāciju un par valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2018., 2019. un 2020.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada fiskālā telpa provizoriski aplēsta 81,2 miljonu eiro apmērā, šodien žurnālistiem stāstīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa gan piebilda, ka precīzāka fiskālā telpa būs zināma šā gada augustā. 2019.gada provizoriskā fiskālā telpa tiek lēsta 19,9 miljonu eiro apmērā, bet 2020.gadā tā varētu sasniegt 311,8 miljonus eiro.

Šāds nevienmērīgs fiskālās telpas pieaugums tiek skaidrots ar to, ka 2018.gadā tiks reformēts uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN), tādējādi 2019.gadā budžetam ies secen nedaudz virs 100 miljoniem eiro.

Savukārt fiskālās telpas straujāks pieaugums 2020.gadā tiek skaidrots ar to, ka būtiski paātrināsies ekonomiskās izaugsme.

Budžeta strukturālais deficīts, saskaņā ar Eiropas Komisijas metodoloģiju, nākamajā gadā aplēsts 1,7% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), 2019.gadā - 1,5% no IKP, bet 2020.gadā tas samazināsies līdz 1% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Papildināta - Koalīcija nevienojas par budžetu; VL-TB/LNNK prasa 85 miljonus demogrāfijai

LETA, 31.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdošās koalīcijas politiķi ceturtdien joprojām nevienojās par nākamā gada valsts budžeta jautājumiem, ņemot vērā nacionālās apvienības Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) lielo papildu līdzekļu pieprasījumu demogrāfijas pasākumiem.

Papildināts viss teksts

Koalīcijas partijas šodien bija iecerējušas vienoties par budžeta izdevumiem un papildu līdzekļu sadalījumu, tomēr tas nav izdevies. Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) pēc sanāksmes žurnālistiem uzsvēra, ka šis ir «normāls budžeta veidošana process» un diskusijas turpināsies. Kučinskis akcentēja, ka par daudziem jautājumiem vienošanās ir panākta, piemēram, ka netiks ieviestas jaunas nodevas, kā arī ir vienošanās par neatkarīgo institūciju finansējumu. Viņš vairākkārt minēja, ka valdība «nezīmēs virtuālus ieņēmumus» uz nodokļu izmaiņu rēķina.

«Ir jautājumi, kas katrai partijai ir ļoti svarīgi, bet fiskālā telpa ir ierobežota,» skaidroja valdības vadītājs. Līdz pirmdienai notikšot darbs, lai saprastu, ko var uzlabot pašreizējā piedāvājumā, un tad koalīcijas partneri atkal sēdīsies pie sarunu galda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināta - Koalīcija vienojusies par Liepājas cietuma būvniecības atlikšanu

LETA, 06.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdošās koalīcijas politiķi trešdien panākuši vienošanos atlikt Liepājas cietuma būvniecības projekta īstenošanu, lai rastu papildu līdzekļu avotu, tomēr par daudziem citiem nākamā gada valsts budžeta jautājumiem skaidrības vēl nav.

Koalīcijas partiju līderi gan pagaidām vēl atturējās nosaukt konkrētu līdzekļu apmēru, cik dotu Liepājas cietuma būvniecības atlikšana. Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars skaidroja, ka tas būs atkarīgs no tā, kā notiks būvniecības termiņu pārskatīšana. Koalīcija nelemšot par šo jautājumu, tas jādara valdībai, piedaloties atbildīgajiem nozares ministriem.

Tāpat partneriem ir dažādas domas par to, vai panākta konceptuāla vienošanās ar nākamo gadu līdz 100 eiro palielināt pabalstus par trešo un katru nākamo bērnu. Dzintars sacīja, ka pabalsta palielināšana līdz 100 eiro ir kopīgā koalīcijas nostāja un tas tiks īstenots. Tomēr "Vienotības" valdes loceklis Kārlis Šadurskis norādīja, ka pabalsti tiks palielināti tādā mērā, ka to atļaus fiskālā telpa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Veicot 2020.gada budžeta pārskatīšanu, rasts 93,7 miljoni eiro ietaupījums

LETA, 19.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības koalīcijas nodokļu politikas attīstības komitejas darba grupa noslēgusi darbu pie izdevumu pārskatīšanas 2020.gada valsts budžetā, tādējādi rodot palielinājumu fiskālajai telpai par 93,7 miljoniem eiro, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja komitejas vadītājs, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs (KPV LV).

Zakatistovs uzteica ierēdniecības godaprātu, jo katras ministrijas pārstāvis bija pretimnākošs, it sevišķi tajos brīžos, kad konkrēta izdevuma pārskatīšanas rezultātā bija pārliecināts, ka kādu no izdevumiem var izmantot lietderīgāk.

«Minētā summa ir nauda, ko var tērēt jaunajām politiskajām iniciatīvām un daudz lietderīgāk, jo izdevumu pārskatīšana notikusi katrā ministrijā. Lai gan nākamā gada valsts budžeta kontekstā izdevumu pārskatīšana jau noslēgusies, ir vēl palikuši atsevišķi turpināmi darbi,» sacīja Zakatistovs.

Jau ziņots, ka šā gada aprīlī Ministru kabineta apstiprinātajā Latvijas Stabilitātes programmā 2019.-2022.gadam Finanšu ministrija prognozēja, ka valsts 2020.gada budžeta fiskālā telpa būs negatīva 11,9 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Valsts kapitālsabiedrībām nākamgad budžetā varētu būt jāieskaita lielākas dividendes

LETA, 22.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019.gada fiskālo telpu varētu paplašināt, īstenojot virkni pasākumu, tostarp uzliekot valsts kapitālsabiedrībām pienākumu valsts budžetā ieskaitīt lielākas dividendes, šodien žurnālistiem atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Pēc Finanšu ministrijas informācijas, 2018.gadā pieejamie līdzekļi jeb fiskālā telpa plānota 60 miljonu eiro apmērā, savukārt 2019.gadā tā saruks līdz 19,9 miljoniem eiro, bet 2020.gadā tā varētu sasniegt 311,8 miljonus eiro.

Reizniece-Ozola atzina, ka 2019.gads būs kritisks, jo fiskālā telpa konkrētajam gadam patlaban aplēsta 20-30 miljonu eiro apmērā.

«Būs jādomā par papildu pasākumiem fiskālās telpas palielināšanu, piemēram, varētu vēlāk lemt par fiskālā nodrošinājuma rezervi, novirzīt daļu no fotoradaru ieņēmumiem, lielākas dividendes novirzīt no valsts kapitālsabiedrībām un virkne citu pasākumu,» sacīja ministre.

Reizniece-Ozola stāstīja, ka Fiskālās disciplīnas padome nepiekritīs fiskālās nodrošinājuma rezerves pārlikšanai, tomēr kamēr nav citu resursu fiskālās telpas palielināšanai, šis var kalpot kā rezerves variants.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pirmsvēlēšanu negausīgais budžets iecērt robus nākamajos gados

Zanda Zablovska, Inguna Ukenābele, Ieva Jurevica, 02.10.2013

Finanšu ministra budžetu portfelis, kurš ar valdības sagatavoto 2014. gada budžeta likumprojektu un to pavadošo likumprojektu paketi tika iesniegts izskatīšanai Saeimā.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministriju pieprasījumi un politiskās ķildas panākušas to, ka pie plašas miljonu dalīšanas valsts budžetā varēs atgriezties vien 2016. gadā.

Proti, nesadalītā fiskālā telpa nākamā gada budžetā ir 9,1 miljons eiro, bet 2015. gadā – 16,5 milj. eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) aprēķini. Šāda telpa noteikta, ņemot vērā jau pieņemtos lēmumus, skaidroja FM valsts sekretāre Sanita Bajāre. Savukārt 2016. gadā fiskālā telpa būs ievērojami lielāka – 213,3 milj. eiro.

Šis ir otrais budžets kopš krīzes laika, ko valdība veidojusi patstāvīgi bez starptautisko aizdevēju uzraudzības. Sākotnēji ministriju pieprasījumi pēc papildu finansējuma aptuveni 10 reižu pārsniedza pieejamo līdzekļu apmēru.

Pēc vairākām valdības sēdēm galvenie diskusiju objekti palika finansējums demogrāfijas veicināšanas pasākumiem, pedagogu darba samaksas pieaugumam, kā arī tā dēvētais ostu nodoklis un termiņuzturēšanās atļaujas – aicinājums pārtraukt to izsniegšanu ārvalstniekiem par nekustamā īpašuma iegādi. Sarunas valdībā pagaidām beigušās ar sāpīgiem kompromisiem un to, ka vairāk vai mazāk neapmierināti ir gandrīz visi, bet Nacionālās apvienības ministrs balsojumā par budžetu nepiedalījās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts budžetā nav naudas jaunu iniciatīvu un vajadzību finansēšanai, uzskata Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Nozīmīgs jautājums Latvijas attīstības kontekstā ir tas, vai Latvijas valsts spēs saglabāt saprātīgo budžeta politiku, kas ļāva izkļūt no krīzes, un vai valsts spēs neatgriezties pie politikas, kuras dēļ nokļuva krīzē, skaidroja centrālās bankas vadītājs.

Darbs pie nākamā gada budžeta izstrādes ir tikai pašā sākuma stadijā un vēl daudz kas var mainīties un tikt uzlabots, sacīja Rimšēvičs un uzsvēra, ka tieši tāpēc ir svarīgi jau pietiekami savlaicīgi diagnosticēt iespējamos riskus un veikt nepieciešamos soļus, lai izvairītos no riskiem.

Latvijas Bankas prezidenta vērtējumā, pēdējās tendences un publiskie izteikumi rāda, ka situācija ir gana satraucoša. Bažas rada daudzās iniciatīvas, kas prasa papildu budžeta līdzekļus, labi zinot, ka naudas un ienākumu šo solījumu finansēšanai Latvijai nav. «Tā ir rīcība, kas rada bīstamu tendenci un var īsā laika posmā sagraut visus pūliņus, kas līdz šim ieguldīti makroekonomiskās situācijas stabilizēšanā un fiskālās ilgtspējas nodrošināšanā,» brīdināja Rimšēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Visu fiskālo telpu, kas mums ir bijusi pieejama, mēs esam iztērējuši gan attiecībā uz 2014. gadu, gan diemžēl arī uz 2015. gadu,» intervijā Latvijas Radio pauda ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Tādējādi 2015. gada budžetā nebūs iespējams papildu finansējums jaunām politikas iniciatīvām, jo vairāku pasākumu fiskālā ietekme pilnā apmērā būs jūtama tikai aiznākamajā gadā. «Nākamajā gadā mēs vairāku pasākumu pilnu finansiālo ietekmi neredzam, bet aiznākamajā gadā ir jūtama pilna ietekme. Faktiski ar saviem lēmumiem mēs esam jau iztērējuši visu to, par ko varētu lemt 2015. gada budžetā,» intervijā LR pauda ministru prezidents.

V. Dombrovskis arī norādīja, ka vairākos būtiskos jautājumos panākta saprašanās - panāktas vienošanās par demogrāfijas atbalsta paketi un ostu nodokli. «Vienīgais jautājums, kas vēl jāatrisina ir grozījumi Imigrācijas likumā. Noskaņojums ir konstruktīvs, domāju, ka vienošanās panāksim,» pauda premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Baltic Block koka bloku ražotnē investēs vēl 5,5 milj. eiro

Māris Ķirsons, 13.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Baltic Block, īstenojot investīciju projektu, plāno par 35–40% palielināt ražošanas apjomus un atvērt jaunus eksporta tirgus.

Baltijā vienīgā ražotne, kas mazkvalitatīvo dedzināmo koksni pārstrādā industriālajos koksnes izstrādājumos, ko izmanto koka palešu ražotāji, ir sekmīgi īstenojusi savas attīstības pirmo fāzi, šobrīd ir sākta jau otrā un sagatavota arī trešā, atzīst SIA Baltic Block īpašnieku pārstāvis Andris Dombrovskis. Uzņēmuma stratēģiskās attīstības plānā iezīmētās otrās un trešās kārtas īstenošanai nepieciešamās investīcijas tiek lēstas ap 5,5 milj. eiro.

Izmanto Eiropas atbalstu

«Esam sekmīgi startējuši ES struktūrfondu «Augstas pievienotās vērtības investīcijas» programmas 3. kārtā un noslēguši līgumu ar LIAA par 1,5 milj. eiro vērta investīciju projekta realizāciju, kas paredz ieviest ražošanā divu veidu nestandarta kompozītblokus. Projektu jau esam sākuši īstenot un jauna koka bloku ražošanas līnija tiks uzstādīta pusgada laikā,» ieceres skaidro A. Dombrovskis. Uzņēmuma infrastruktūra bez papildu ieguldījumiem ļauj uzstādīt vēl divas kompozītbloku ražošanas līnijas. «Pašlaik uzņēmumam ir trīs līnijas, kurās tiek ražota produkcija, kuras noieta tirgus ir Viduseiropas valstis – lielākais vairums nonāk Vācijā. Taču Skandināvijā ir specifiskas paletes un tām ir vajadzīgi cita izmēra koka bloki, ko varēsim ražot, uzstādot jauno līniju,» noieta tirgus ģeogrāfijas izmaiņas rāda A. Dombrovskis. 1,5 milj. eiro projekta realizāciju stiprina ES struktūrfondu atbalsts – 0,675 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada Latvijas valsts budžeta fiskālā telpa patlaban tiek prognozēta negatīva 11,9 miljonu eiro apmērā, liecina Finanšu ministrijas (FM) sagatavotā un izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegtā Latvijas Stabilitātes programma 2019.-2022.gadam.

Ministrija norāda, ka atbilstoši pašreizējām prognozēm fiskālā telpa 2020.gadā ir -11,9 miljoni eiro, 2021.gadā -81,1 miljons eiro, bet pozitīva tā varētu būt 2022.gadā - 176,3 miljoni eiro.

Lai nodrošinātu Aizsardzības ministrijas budžeta izdevumus 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2020., 2021. un 2022.gadā, jāparedz ministrijas pamatbudžeta bāzes izdevumu palielinājumu - attiecīgi 2020.gadā par 10,07 miljoniem eiro, 2021.gadā - par 10,41 miljonu eiro, bet 2022.gadā - par 58,44 miljoniem eiro, teikts dokumentā.

Valdība par Latvijas Stabilitātes programmu 2019.-2022.gadam lems ārkārtas sēdē pirmdien, 15.aprīlī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Rīgas satiksmes iekļaušana 2020.gada budžeta deficītā radīs negatīvu fiskālo telpu 25 miljonu eiro apmērā

LETA, 20.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» iekļaušana deficītā 2020.gada budžeta fiskālo telpu rada negatīvu 25 miljonu eiro apmērā, otrdien valdību informēja Finanšu ministrija (FM).

Ministrijā stāstīja, ka aktualizēto indikatīvo fiskālās telpas apjomu ietekmē «Rīgas satiksmes» prognozētā iekļaušana vispārējās valdības sektorā radīs negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci - 2020.gadā 71,9 miljonu eiro apmērā, bet 2021.gadā - 14,2 miljonu eiro apmērā.

«Tā rezultātā pieejamā fiskālā telpa prioritāro pasākumu finansēšanai 2020.gadā ir negatīva 25 miljonu eiro apmērā, bet 2021.gadā un 2022.gadā fiskālā telpa prognozēta pozitīva, attiecīgi veidojot 34 miljonus eiro un 132,5 miljonus eiro,» stāstīja FM.

Vienlaikus, lai novērstu vietējās valdības sektora nekontrolētu ietekmi uz vispārējās valdības budžetu un fiskālo telpu, FM plāno sagatavot priekšlikumus izmaiņām fiskālās disciplīnas regulējumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Kariņš: Valdības rīcības plāna izpildei nepieciešams miljards eiro, kura pagaidām nav

LETA, 15.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības rīcības plāna izpildei nepieciešams viens miljards eiro, pirmdien valdības ārkārtas sēdē paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers informēja, ka viņš valdības rīcības plāna izstrādes procesā ir ticies ar ministriem un kopumā plāna izpildei nepieciešams viens miljards eiro, piebilstot, ka līdzekļu visām vajadzībām nav.

«Nemainot politiku, šī miljarda nav. Ja gribam īstenot visas prioritātes, to var panākt vai nu pārdalot finansējumu, vai arī paaugstinot nodokļus, ko neviens nevēlas. Mums būs jāvienojas kaut kur pa vidu,» atzina Kariņš. Viņš aicināja vērtēt, ko šī valdība četros gados vēlas paveikt, ņemot vērā makroekonomikas tendences. Pēc valdības sēdes Kariņš žurnālistiem uzsvēra, ka 2020.gada budžets sagādās daudz izaicinājumu, jo patlaban līdzekļu ministriju prioritātēm neesot.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Valsts budžetam pieiet kā veikalam – ar iepirkumu sarakstu

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 10.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministriju pieprasījumi nākamā gada budžetam pārsniedz 1,1 miljardu eiro, neraugoties uz to, ka fiskālā telpa ir negatīva. Tas nozīmē, ka plānotais budžeta deficīts ir lielāks par to, ko mums atļauj fiskālās disciplīnas noteikumi.

Tas, ka fiskālā telpa ir negatīva, pilnīgi noteikti nav noslēpums nevienam no ministriem. Tādēļ var tikai apbrīnot katru gadu atkārtojošos farsu, kad ministriju pieprasījumi vairākkārtīgi pārsniedz budžeta iespējas un ministri tikai bezpalīdzīgi blisina acis un stāsta, cik visi pieprasījumi ir svarīgi.

Vērotājam no malas nav īsti skaidrs, vai šie pieprasījumi, kurus izpildīt ir nereāli, veidoti pēc principa: ja nu tomēr izdodas piķi dabūt, vai arī tas darīts, lai neviens nevarētu pārmest, ka nauda nav prasīta. Jebkurā gadījumā iznākums ir skumji smieklīgs – labi apzinoties, ka brīvas naudas budžetā nav un plānotais deficīts ir lielāks par pieļaujamo, ministrijas iesniedz nereālus pieprasījumus, lai Ministru prezidents un Finanšu ministrija tiek galā. Tā teikt, kāpēc man būt tam ļaunajam, kas nepaprasa naudu, labāk lai sliktā ir Finanšu ministrija, kura tad pasaka, ka naudas nav. Šāda stratēģija nešķiet pareiza no vairākiem viedokļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ministrijas nākamā gada budžetā prasa papildu 400 miljonus eiro

LETA, 27.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrijas nākamā gada budžetā prasa vismaz papildu 400 miljonus eiro, bet ir skaidrs, ka visus pieprasījums nevarēs apmierināt, aģentūrai LETA atzina finanšu ministre Dana Reziniece-Ozola (ZZS).

Ministre uzskata, ka pagājušajā nedēļā notikušās individuālās sarunas ar ministriem un vakar notikusī ministru kopīgā diskusija par nākamā gada budžetu bijušas vērtīgas.

Sarunās ar ministriem finanšu ministre informējusi par 2017.gada budžeta iespējām, ja iekšzemes kopprodukts (IKP) augs par 3%, un kādas būs budžeta iespējas, ja IKP augs lēnāk. No IKP izaugsmes prognozēm būs arī atkarīga fiskālā telpa, kuras apjoms, pēc ministres teiktā, būs zināms vasaras vidū, kad tiks atjaunotas valsts IKP izaugsmes prognozes.

Šā gada pirmais ceturksnis izaugsmes ziņā bija gauss, bet nu jau tempi paātrinās un arī nodokļu iekasēšana uzlabojas. Atbilstoši pavasara prognozēm, nākamā gada budžeta fiskālā telpa ir deviņi miljoni eiro, informēja Reizniece-Ozola.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nākamgad valsts budžets būs rekordliels un pārsniegs desmit miljardus eiro

LETA, 14.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada valsts budžets būs tik liels, kā nekad agrāk nav bijis - tas pārsniegs desmit miljardus eiro, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta panorāma» sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pēc viņa teiktā, uz ekonomikas izaugsmes rēķina 2020.gada budžeta «tīrais pieaugums» ir paredzēts vairāk nekā 500 miljoni eiro. «Ekonomika aug, tātad aktivitāte turpina augt un samaksātie nodokļi turpina augt, tātad budžets arī,» apgalvoja premjers.

Uz norādi, ka ekonomikas izaugsmes temps gan pēdējā laikā samazinās, valdības vadītājs atbildēja ar salīdzinājumu par lidmašīnas pacelšanos gaisā. «Tas ir tāpat kā tad, kad ceļas gaisā lidmašīna - no sākuma ļoti strauji, tad kāpums ir lēzenāks, bet aizvien tas ir kāpums, un tātad mēs aizvien esam ekonomikas izaugsmes fāzē, kas ir ļoti pozitīvi, un mums tiešām nebūtu, par ko sūdzēties.»

Tomēr izaicinājums esot ministriju pārāk lielās vajadzības, kuras pārsniedzot budžeta iespējas, tāpēc arī nākamā gada budžets vienalga tikšot saplānots ar deficītu. Pēc viņa teiktā, samērojot visu valdības koalīcijas partiju leģitīmās intereses un vēlmes, 2020.gada budžets ar pārpalikumu nav iespējams. «Mums, politiķiem, piecām partijām, jāatrod vienošanās, kā taisnīgi pārdalīt gaidāmo [budžeta] pieaugumu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FDP: Valdība varētu paredzēt arī mazāku budžeta deficītu un mazāk aizņemties

LETA, 30.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) uzskata, ka valdība pašlaik varētu paredzēt arī mazāku budžeta deficītu un attiecīgi mazāku aizņemšanos, skaidrojot padomes vērtējumu Latvijas Stabilitātes programmu 2018.-2021.gadam, intervijā aģentūrai LETA uzsvēra FDP priekšsēdētājs Jānis Platais.

«Mūsu galvenās raizes ir saistītas ar to, kāda veidojas budžeta kopējā bilance, par cik mēs tērējam vairāk nekā ieņemam, par cik aug valsts parāds un cik lielā mērā mēs šodienas problēmas pārliekam uz nākamajām paaudzēm. Mēs necenšamies norādīt, ka kaut ko no valdības izdevumiem varētu izraut un tas nav nepieciešams,» norādīja Platais.

Viņš pauda, ka pašlaik Latvijas ekonomika attīstās labi un tādēļ ir vairāk jādomā par to, ka var mazināt valsts parādu. «Valdības svarīgākais uzdevums arī labajos laikos ir stingri izlemt, ko tad mēs »pērkam«. Ja mēs ejam uz veikalu un mums ir noteikts budžets, tad taču mēs zinām, ka nevarēsim nopirkt visu, ko ieraudzīsim. Mēs izvēlamies tās lietas, kuras mums visvairāk ir vajadzīgas un vislabāk noderēs,» sacīja FDP vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Aizeju ar padarīta darba sajūtu,» raksturojot aizvadītos piecus gadus premjera amatā, Rīta Panorāmā pauda Valdis Dombrovskis, līdz šim ilglaicīgākais Latvijas Ministru prezidents, kurš vadījis trīs valdības pēc kārtas.

Šodien paredzama pēdējā valdības sēde, kurā V. Dombrovskis piedalīsies kā premjers. Tādējādi V. Dombrovskis valdības vadītāja krēslā būs pavadījis kopumā 1777 dienas.

Trīs valdību laikā viņam esot izdevies sasniegt izvirzītos mērķus – pārvarēt finanšu un ekonomisko krīzi, ierobežot budžeta deficītu, attīstīt Latvijas konkurētspēju un izaugsmi, tā uzskata demisionējošais premjers. Viņš arī minēja, ka iepriekšējās valdības sasniegums ir arī Nacionālā attīstības plāna 2014. - 2020. gadam izstrāde, kā arī eiro ieviešana.

Pašlaik vēl nav skaidrs, vai V. Dombrovskis kandidēs arī nākamajās Saeimas vēlšanās. Šo lēmumu demisionējošais premjers pieņems janvāra beigās vai februāra sākumā. Gadījumā, ka viņš atgrieztos Saeimas deputāta krēslā, V. Dombrovskis labprāt darbotos budžeta komisijā, pauda ministru prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 5. februārī, Ministru kabinets izskatīs Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu informatīvo ziņojumu par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2019. – 2021. gadā, informē FM.

Prognozes tika izstrādātas 2018. gada septembrī, ņemot vērā gada pirmās puses iekšzemes kopprodukta (IKP) datus un līdz septembrim pieejamo īstermiņa makroekonomisko informāciju. Šā gada februārī tiks izstrādātas atjaunotās makroekonomisko rādītāju prognozes Latvijas Stabilitātes programmas 2019.-2022. gadam sagatavošanai, pamatojoties uz aktuālo informāciju par IKP ātro novērtējumu 2018. gada ceturtajā ceturksnī.

Latvijas ekonomika 2018. gadā kopumā ir palielinājusies par 4,8%, kas ir straujākais pieauguma temps kopš 2011. gada, pārsniedzot arī 2017. gadā sasniegto rezultātu. IKP pieaugums 2018. gadā ir saistīts ar spēcīgāku būvniecības nozares un investīciju attīstību, kā arī labvēlīgāku attīstību transporta un finanšu pakalpojumu nozarēs nekā prognozēts iepriekš. Savukārt paredzams, ka izaugsmes tempus 2019. gadā samazinās situācija pasaules ekonomikā. Atbilstoši FM prognozēm 2019. gadā IKP pieaugums veidos 3,0%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Šogad varētu piešķirt papildu piecus miljonus eiro finanšu sistēmas sakārtošanai

LETA, 04.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada valsts budžetā varētu piešķirt pildu piecus miljonus eiro vairākiem pasākumiem, kas saistīti ar Latvijas finanšu sistēmas sakārtošanu, žurnālistiem pēc koalīcijas partiju iknedēļas sanāksmes sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kopumā koalīcija ir vienojusies, ka šis būs «tehniskais budžets», tomēr tajā tikšot mainīta viena lieta salīdzinājumā ar sākotnējo plānu - tiks paredzēti vairāki pasākumi Latvijas finanšu sistēmas sakārtošanai, klāstīja premjers.

Iecerēts stiprināt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienesta) kapacitāti, tāpat paredzēts risināt jautājumu, kas saistīts ar ilgu laiku no izmeklēšanas sākumā līdz tiesas spriedumam, skaidroja Kariņš.

Tās būšot vienīgas atkāpes un papildinājumi salīdzinājumā ar sākotnēji iecerēto, piebilda premjers.

Kā ziņots, Ministru kabinets otrdien izskatīs Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu informatīvo ziņojumu par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2019.-2021.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru