Lai arī vēl joprojām nav skaidrības par kompensācijas mehānismiem nodokļu plaisai valsts budžetā, valdība ir atbalstījusi vērienīgas pārmaiņas nodokļu sistēmā
Ir apstiprinātas Finanšu ministrijas sagatavotās valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.–2021. gadam, kas paredz būtisku nodokļu reformu, samazinot darbaspēka nodokļa slogu un stimulējot uzņēmumus veikt investīcijas attīstībā. Lai gan ir plānots, ka tā rezultātā palielināsies ekonomikas izaugsme un pieaugs nodokļu ieņēmumi, tostarp samazinoties ēnu ekonomikai, Fiskālās disciplīnas padome ir norādījusi, ka pagaidām šie plāni nav pamatoti konkrētos aprēķinos.
Pamatnostādņu pieņemšanu atbalstīja arī partijas Vienotība ministri, lai gan iepriekš partija paudusi vairākus iebildumus. Atbalsts tika panākts, jo valdības sēdē bez diskusijām visi ministri vienojās atbalstīt šīs partijas izvirzītās prasības – nodrošināt ilgtspējīgu veselības aprūpes finansēšanas modeli, budžeta deficīta saglabāšanu likumā noteiktajā līmenī un finansējuma nesamazināšanu izglītībai un nacionālajai drošībai.
Tiesa, valdības sēdē gan netika minēts, kā šo prasību ievērošana tiks nodrošināta jeb, citiem vārdiem sakot, nofinansēta. Tā, piemēram, par veselības aprūpes finansēšanu Ministru prezidents Māris Kučinskis, atsaucoties uz pēdējā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē nolemto, uzsver, ka 2018. gadā ir jāpanāk, lai šai nozarei atvēlētais finansējums būtu 4% apmērā no IKP.
Visu rakstu Dots starta šāviens nodokļu reformai lasiet 10. maija laikrakstā Dienas Bizness.