Šīs nedēļas otrajā pusē finanšu pasaules uzmanības centrā nonāca Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksme. Iestāde eiro likmes šoreiz neskāra, un uzmanība tika vērsta uz riskiem ekonomikai. Tiesa gan, tas šoreiz nebija svarīgākais.

Šis Eiropas galveno baņķieru mītiņš, šķiet, zīmīgāks bija pat tāpēc, ka to pēdējo reizi stūrēja Mario Dragi. Jau nākamā mēneša sapulcē Eiropas varenākās ekonomiskās institūcijas prezidenta krēslā atradīsies Kristīne Lagarda, kas vēl nesen vadīja Starptautisko Valūtas fondu un pirms tam bija Francijas finanšu ministre.

Zīmīgi, ka visa M. Dragi astoņu gadu termiņa laikā tā arī ne reizi nav bijis lēmuma par eiro procentu likmju palielināšanu. Šāda situācija tikai uzsver to, cik smagnēji un ilgi eirozonas ekonomikai pēc iepriekšējā globālā finanšu kraha un reģiona parādu krīzes nācies kāpt pret kalnu. Turklāt pagaidām maz kas liecina, ka šāds kurss varētu mainīties. Reģiona ekonomikai atkal pietuvojusies recesija, bet šoreiz lieta tāda, ka nav, kur likmes īsti vairs vēl zemāk vest. Dragi ēra nozīmējusi eksperimentēšanu ar arvien dziļākām negatīvām likmēm un gigantisku kvantitatīvo mīkstināšanu (kas nupat atsākta). Tās kopējie apmēri sasnieguši 2,6 triljonus eiro – rezultātā mantojumā Dragi atstās ECB ar tās bilanci gandrīz piecu triljonu eiro apmērā.

Eiropas Savienība (ES) piedzīvo jaunu uzticības vilni, kas varētu atbloķēt pieprasījumu un investīcijas, ceturtdien paziņoja Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidents Mario Dragi, vienlaikus uzstājot uz piesardzību, īstenojot jebkādus monetāros pielāgojumus.

Uzstājoties eirozonas centrālās bankas forumā Portugāles kūrortpilsētā Sintrā, Dragi sacīja, ka gadiem ilgusī neskaidrība, vai eirozona nopietni īstenos darba tirgus reformas, ir nobremzējusi investīcijas un uzticību.

Lielbritānijas lēmums izstāties no ES arī satricināja bloku laikā, kad daudzās valstīs jau valdīja pret ES vērsts noskaņojums.

«Tagad situācija ir mainījusies. Politiskie vēji kļūst par ceļavēju. No jauna ir radusies uzticība reformu procesam, un no jauna ir radies atbalsts Eiropas vienotībai, kas arī var palīdzēt veicināt stagnējošā pieprasījuma un investīciju izaugsmi,» Dragi sacīja ikgadējā ECB organizētā forumā.

Neskatoties uz optimismu, ECB prezidents gan brīdināja pret pārmaiņām eirozonas monetārās politikas pozīcijā. Lai gan deflācijas riski ir mazinājušies, «inflācijas dinamika pagaidām nav ilgstoša un pašpietiekama. Tādēļ mūsu monetārajai politikai ir jābūt neatlaidīgai,» viņš klāstīja.

Lagarda preses konferencē nedaudz optimistiskāka; sola pārskatīt iestādes stratēģiju

Šo ceturtdien finanšu pasaules uzmanības centrā nonāca Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksme un tai sekojošā preses konference, kuru pirmo reizi stūrēja jaunā iestādes prezidente Kristīne Lagarda.

Pēdējos gados ierasta situācija, kad finanšu tirgus dalībnieki tver katru ECB šefa izteikto zilbi (un pat vēro kaklasaites krāsu), kam tad var būt ietekme uz dažādu finanšu aktīvu vērtību. Galu galā - tieši centrālo banku gan reālie darbi, gan solījumi bijuši viens no pīlāriem, uz kura no iepriekšējās finanšu krīzes balstījies nozīmīgāko finanšu aktīvu cenu pieaugums. Katrā ziņā ECB vadības komunikācijas prasmēm var būt milzīga ietekme uz tirgus gaidām, kas attiecīgi var būt labi (ja ziņa nodota daudzmaz veiksmīgi) vai slikti, ja pēc kāda šāda ziņojuma drīzāk valda pamatīgs apmulsums.

Pasaules biržu indeksi otrdien pieauga, ko noteica investoriem labvēlīgi ASV un Ķīnas izteikumi par tirdzniecību pirms G20 samita un Eiropas Centrālās bankas (ECB) paziņojums, kurā dots mājiens par procentlikmju samazināšanu.

Cerības uz to, ka ilgajās tirdzniecības sarunās starp Vašingtonu un Pekinu var tikt panākta vienošanās, raisīja ASV prezidenta Donalda Trampa teiktais, ka viņam bijusi «laba» saruna ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu un ka viņi sarīkos «paplašinātu tikšanos» G20 samita laikā Japānā šomēnes.

Sji sacīja, ka Ķīna un ASV «abas iegūs ar sadarbību un zaudēs ar kaušanos".

Volstrītas indeksi tirdzniecības sesijas sākumā pieauga pēc entuziasma par centrālās bankas paziņojumiem, un pieaugumu kāpināja Trampa izteikumi par gaidāmo G20 samitu.

Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi pieauga par apmēram 2%, ko īpaši veicināja ECB prezidenta Mario Dragi solījums par tālāku rīcību, ja ekonomikai būtu vajadzīgs straujāks pieaugums.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) padome sēdē ceturtdien nolēma vēl samazināt negatīvo noguldījumu iespējas uz nakti likmi un no 1.novembra atsākt aktīvu uzpirkšanas programmu.

Noguldījumu iespējas uz nakti likmi, kas līdz šim bija -0,40%, nolemts samazināt līdz -0,50%.

Abas pārējās svarīgākās procentlikmes - bāzes procentlikmi un aizdevumu iespējas uz nakti likmi - ECB nolēma nemainīt. Līdz ar to bāzes procentlikme tiek saglabāta 0% līmenī, bet aizdevumu iespējas uz nakti likme paliks 0,25% līmenī.

1.novembrī atsāksies aktīvu uzpirkšanas programma, mēnesī uzpērkot aktīvus par 20 miljardiem eiro.

Centrālās bankas paziņojumā norādīts, ka aktīvu uzpirkšanas programma tiks turpināta, «cik ilgi vien tas būs nepieciešams», kā arī procentu likmes «pašreizējā vai zemākā līmeni tiks saglabātas, līdz inflācijas prognozes stabili atbildīs līmenim, kas ir pietiekami tuvu» ECB noteiktajam patēriņa cenu pieauguma mērķlīmenim nedaudz zem 2%.

Eiropas akciju tirgos ceturtdien bija kāpums pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) nolēma nemainīt galvenās procentlikmes.

ECB padomes sēdē Frankfurtē galveno bāzes procentlikmi tika nolemts saglabāt 0% līmenī. Padome arī nolēma saglabāt noguldījumu iespējas uz nakti likmi -0,5% līmenī un aizdevumu iespējas uz nakti likmi 0,25% līmenī.

Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi pieauga, neraugoties uz aizejošā ECB prezidenta Mario Dragi brīdinājumu, ka «ieilgusi neskaidrību klātbūtne» ietekmē ekonomisko aktivitāti eirozonā.

ECB izvēlējās tālāk nepazemināt procentlikmes, lai gan Dragi sacīja, ka «monetārās politikas pielāgošana plašā pakāpē vēl arvien ir nepieciešama».

Volstrītā akciju cenas lielākoties pieauga, bet vairāku nozīmīgu uzņēmumu akciju cenas ievērojami mainījās abos virzienos pēc pārsteidzošu peļņas rezultātu paziņošanas.

Finanšu tirgi līdz ar ECB vadības nomaiņu cer uz vēl vienu likviditātes drukāšanas cēlienu.

Vecajā kontinentā šobrīd tiek dalīti nozīmīgākie institūciju amati, un Eiropas Centrālā banka šajā ziņā nav nekāds izņēmums. Pašreizējā ECB šefa Mario Dragi termiņš šajā amatā iztecēs jau oktobrī, un šobrīd tiek paredzēts, ka pēc viņa šajā krēslā sēdīsies Starptautiskā Valūtas fonda vadītāja Kristīne Lagarde. Pārsvarā tiek spriests, ka viņa varētu būt vairāk ekonomiku sildošās monetārās politikas atbalstītāja. Tas finanšu tirgus dalībniekiem licis spekulēt, ka ECB vēlīnajā rudenī varētu atsākt, piemēram, savu aktīvu uzpirkšanas programmu jeb kvantitatīvo mīkstināšanu. Tas savukārt raisījis akciju mijēju optimismu, jo nostiprinās sajūta, ka centrālās bankas finanšu tirgiem turpinās nodrošināt «aizmuguri». Līdz ar šādiem pieņēmumiem zemāk ceļojis arī Eiropas valdību obligāciju ienesīgums. Piemēram, Vācijas 10 gadu termiņa parāda ienesīgums saruka līdz -0,4% atzīmei, kas ir jauns zemākais līmenis vēsturē.

Likmi ved dziļāk mīnusos un atkal restartēs likviditātes drukāšanu; eksperimentus viennozīmīgi nevērtē.

No Eiropas Centrālās bankas (ECB) šā mēneša vidū tika gaidītas lielas ziņas jeb izšķirīga atbilde uz neskaidrību un nepārliecinošāku ekonomiku. Šoreiz, šķiet, iztika bez nosacītiem sarūgtinājumiem, ja vērtē lēmumu kopējo apmēru, – reģiona depozītu likme bankām tika apcirpta par 10 bāzes procentpunktiem līdz -0,5%, un no novembra tiks atsākta tā saucamā kvantitatīvā mīkstināšana (QE). Tās ietvaros ECB katru mēnesi uzpirks vērtspapīrus 20 miljardu ASV dolāru vērtībā.

Šāda pamatīga ECB monetāro stimulu doza liek domāt, ka ekonomikas sildīšanas stadijā iestāde atradīsies vēl gadiem. Tādējādi iestādes šefs Mario Dragi šo amatu atstās, jaunajai bankas vadībai nododot ļoti zīmīgu mantojumu – vēl negatīvākas likmes un likviditātes drukāšanu bez formāla beigu termiņa. M. Dragi uzsvēra, ka šī programma turpināšoties «tik ilgi, cik nepieciešams». Daži ironizē, ka ECB realizēs «kvantitatīvo mīkstināšanu bezgalība» un iestādes moto no «lai ko tas arī prasītu» drīzāk pārvērties par «lai cik ilgi tas arī prasītu». Tā ir vārdu spēle pēc M. Dragi, šķiet, pašas slavenākās «lai ko tas arī prasītu» runas. Toreiz 2012. gadā bija parādījušās nopietnas bažas par monetārā reģiona vienotību. ECB vadītājs tad ar savu šādu dzelžainu «lai ko tas arī prasītu» solījumu plaukstošajiem apokalipses scenārijiem gluži vai norāva stopkrānu (finanšu tirgus viņam noticēja).

Zemo likmju periods eirozonā nav iedragājis Eiropas banku peļņu, piektdien paziņoja Eiropas Centrālās bankas vadītājs Mario Dragi.

«Kas attiecas uz banku pelnītspēju, ECB izpēte neatrod daudz pazīmju, ka mūsu monetārā politika to slikti ietekmē,» Dragi uzsvēra.

Daudzu banku vadītāji un eksperti jau labu laiku ir izteikuši kritiku centrālajai bankai, norādot, ka zemās procentu likmes ir pārāk zemas pārāk ilgu laiku. Jo likmes ir zemākas, jo mazāk naudas bankas var iekasēt no klientiem par kredītu izsniegšanu.

Dragi gan šiem pārmetumiem nepiekrīt, uzsverot, ka pēdējo pāris gadu laikā neto procentu ienākumi ir bijuši daudzmaz stabili. «Ja nākotnē būs negatīvi efekti no zemajām procentu likmēm, tos slāpēs pozitīvie efekti no monetārās politikas īstenošanas, piemēram, kredītu kvalitāte un citi,» viņš uzsvēris.

Bijusī Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izpilddirektore Kristīne Lagarda ceturtdien brīdinājusi, ka pasaules ekonomikas izaugsme ir trausla un apdraudēta, un politikas veidotājiem vajadzētu strādāt, lai samazinātu cilvēka radītos riskus.

Politikas veidotājiem kopīgi vajadzētu «mēģināt samazināt trauslumu» un «atrisināt neskaidrību» par pasaules ekonomiku, viņa sacījusi intervijā ziņu aģentūrai AFP.

Lagarda, kas pagājušajā nedēļā oficiāli atkāpās no SVF izpilddirektores amata, lai kļūtu par Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītāju, kritizēja vairākas cilvēku pašu radītos riskus ekonomikai, sakot, ka, piemēram, Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības un tirdzniecības konflikti «ir cilvēka radīti un cilvēks var tos sakārtot».

Vienlaikus Lagarda, kas bija pirmā sieviete SVF vadītāja amatā un varētu kļūt par pirmo sievieti ECB vadītāja amatā, norādīja, ka «nedaudz sievietes pieskāriena nekaitētu».

Eiro vērtība ceturtdien samazinājās pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) nedaudz pazemināja eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozes šim un nākamajam gadam, «pieaugot neskaidrībām» šajā reģionā un ārpus tā. ASV un Eiropas biržu indeksi pārsvarā kritās.

ECB prezidents Mario Dragi sacīja, ka eirozonas riski ir potenciāli negatīvi, tomēr tas neatturēja ECB no kvantitatīvās mīkstināšanas (QE) programmas izbeigšanas.

«Lai gan Mario Dragi iegrožoja iepriekšējie paziņojumi par QE, viņa preses konference atklāja divas skaidras patiesības – viņš vēl arvien ir dziļi nobažījies par eirozonas izaugsmes trauslumu un patur tiesības piemērot tālāku monetāru stimulēšanu,» sacīja interneta tirdzniecības platformas «Infinox» tirgus analītiķis Dž.R.Džou.

«CMC Markets» analītiķis Deivids Medens sacīja, ka «pesimistisks Dragi» ietekmējis eiro vērtību.

ECB saskaņā ar QE programmu iepludināja eirozonas ekonomikā 2,6 triljonus eiro, lai veicinātu izaugsmi un inflāciju.

ASV biržu indeksi ceturtdien pieauga, jo kompānijas «Facebook» ievērojami peļņas rādītāji veicināja tehnoloģiju firmu akciju cenu kāpumu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru kritās, Eiropas Centrālajai bankai (ECB) nemainot zemās procentlikmes, un zemāka eiro kursa ietekmē pieauga Eiropas biržu indeksi.

ECB prezidents Mario Dragi tomēr brīdināja par globāla tirdzniecības kara iespējamām sekām pēc ASV prezidenta Donalda Trampa protekcionisma soļiem.

«Mēs vēl nezinām, cik plaša būs atbilde» vai sekas iespējamos tirdzniecības karos, teica Dragi, piebilstot, ka sakaitēta retorika varbūt jau tagad rada «dziļu» ietekmi uz uzņēmēju pārliecību, netieši graujot izaugsmi.

Viņš uzstāja, ka vēl arvien ir nepieciešams «plašs» ECB atbalsts, turpinot izdevumu un investīciju stimulēšanas programmu.

Dragi piesardzīgie izteikumi izprovocēja eiro kursa krišanos pret dolāru.

Eiro vērtība pret ASV dolāru ceturtdien kritās pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmuma nemainīt bāzes procentlikmi, bet ASV un Eiropas biržu indeksu dinamikā bija dažādas tendences.

ECB padomes sēdē Frankfurtē galveno bāzes procentlikmi tika nolemts saglabāt 0% līmenī. Preses konferencē pēc padomes sēdes ECB prezidents Mario Dragi atzina, ka riski eirozonas ekonomikas izaugsmei ir palielinājušies, un tos rada galvenokārt ārējie faktori - protekcionisma draudi, nestabilitāte tirgos un draudi attīstības valstu ekonomikām. Dragi sacīja, ka pašreizējās procentlikmes netiks mainītas vismaz līdz vasarai.

«Fakts, ka Dragi pauda lielākas bažas par bloka ekonomisko veselību, vedināja uzskatīt, ka likmju pieaugums notiks vēlāk, nevis ātrāk,» sacīja «Western Union Business Solutions» vecākais tirgus analītiķis Džo Manimbo, prognozējot tālāku spiedienu uz eiro.

Vairāki Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes locekļi pretojušies prezidenta Mario Dragi galu galā veiksmīgajiem centieniem atsākt aktīvu uzpirkšanas programmu, liecina situāciju labi pārzinošu personu sniegta informācija.

Iepriekš nepieredzēta mēroga pretestība tikusi piedzīvota ECB padomes sanāksmē ceturtdien, kurā Francijas centrālās bankas prezidents Fransuā Vilruā de Galo pievienojies Nīderlandes kolēģim Klāsam Knotam un Vācijas kolēģim Jensam Veidmanam, aicinot vēl neatsākt obligāciju uzpirkšanas programmu, norāda personas, kuras šo informāciju izpaudušas anonīmi, jo šādas diskusijas ir konfidenciālas. Amatpersonas vēsta, ka starp opozicionāriem bijuši arī kolēģi Roberts Holcmans no Austrijas un Madiss Millers no Igaunijas, kā arī ECB valdes locekļi, tostarp Sabīne Lautenšlēgere un Benuā Koērs.

Šāda nevienprātība saistībā ar būtiskiem monetārās politikas lēmumiem iepriekš Dragi astoņus gadus ilgajā pilnvaru laikā nav novērota. Tas varētu pavērt iespējas institūcijas kritiķiem apšaubīt tās lēmumu leģitimitāti. Taču, neskatoties uz šīm domstarpībām, Dragi ierosināja pieņemt lēmumu atsākt aktīvu uzpirkšanas programmu, jo bija pietiekams atbalsts šāda lēmuma pieņemšanai. Kā viens no opozīcijas iemesliem bijis arguments, ka šo programmu labāk pietaupīt ārkārtas situācijām, piemēram, gadījumā, ja Lielbritānija no Eiropas Savienības izstātos bez vienošanās.

Eiropas Centrālās bankas vadītājs Mario Dragi bankas sanāksmē šonedēļ nelaidīs garām iespēju pieminēt neseno eiro vērtības pieaugumu, ņemot vērā, ka viņš gatavojas pārskatīt eirozonas monetārās stimulēšanas programmu, prognozē Bloomberg aptaujātie ekonomisti.

Viņi paredz, ka ECB izteiks bažas par eiro stiprumu. Tiesa gan, aizvadītajā mēnesī M. Dragi atteicās komentēt valūtas kursu, taču 67% ekonomistu paredz, ka ceturtdienas preses konferences laikā viņš tomēr izteiksies par šo tematu.

Eiro vērtība pret dolāru šajā gadā ir augusi par 13%, kas rada jaunus izaicinājumus ECB amatpersonām, kuras patlaban cenšas saprast, kāpēc strauji augošā ekonomika nav spējusi radīt pietiekami stabilu inflāciju. Piektdien eiro cena sasniedza 1,19 dolārus. Jāatgādina, ka janvārī kurss bija 1,04 dolāri par eiro.

«Es sagaidu, ka Dragi izteikumus mērķēs uz līdzsvaru, un noteiktu pieaugumu dēvēs par atbilstošu, kas atspoguļo zemāku politisko risku un spēcīgāku ekonomiku, taču tajā pašā laikā brīdinās par pārāk straujām valūtas kursa kustībām,» paredz Nordea Markets galvenais Eiropas ekonomists Holgers Sandte.

ECB noslēdz savu kvantitatīvo mīkstināšanu laikā, kad skatījums uz ekonomiku pasliktinās.

Šīs nedēļas otrajā pusē finanšu tirgus dalībnieku uzmanība tika pievērsta šā gada pēdējai Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksmei. Pēdējā laikā lielāks satraukums pārņēmis finanšu tirgus, un arī pieņēmumi par ekonomikas izaugsmi nākotnē kļuvuši krietni mērenāki. Rezultātā tika gaidīts, kādā omā uz notiekošā fona būs vecā kontinenta galvenais baņķieris Mario Dragi. Tāpat šai sanāksmei bija jābūt zīmīgai ar to, ka formāli tiek paziņots par eiro drukāšanas programmas noslēgšanu. To ECB arī izdarīja, kas iezīmē veselas ēras beigas.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Pēdējos gados finanšu tirgus dalībnieku uzmanības centrā bijuši centrālo baņķieru mītiņi. Un ne velti – tieši mājieni par monetārās politikas izmaiņām atbildīgi par ievērojamu daļu no dažādu finanšu aktīvu vērtību izmaiņām.

Vispārējais pieņēmums ir, ka pasaules centrālajiem baņķieriem jau pavisam drīz atkal nāksies «stimulēt» un tādā veidā pasargāt ekonomiku un finanšu tirgus no nelabvēlīgākiem scenārijiem. Tas palīdzējis strauji pieaugt gan akciju, gan obligāciju, gan arī, piemēram, zelta un citu finanšu aktīvu vērtībai (cena aug gan riska aktīviem, gan drošajam patvērumam).

Šo ceturtdien kārta izteikties bija pienākusi Eiropas Centrālajai bankai (ECB). Neskatoties uz to, ka eiro likmes jau ir rekordzemas un iestāde vien nesen (pagājušā gada beigās) iepauzēja savu aktīvu uzpirkšanu, tika gaidīts, ka reģiona monetārās politikas noteicēji tomēr atradīs veidus, kā palīdzēt nosargāt trauslo eirozonas tautsaimniecības izaugsmi.

Daļa pokemonu ir ietinušies kokonos līdz nākamajam trakumam; kompānijai pašai gan viss notiek

Pirms gada publicētā mobilā spēle Pokémon GO gan uzjundīja fenomenālu bērnības nostalģijas vilni japāņu animēto mošķīšu nu jau pieaugušajā publikā, gan iekaroja pavisam jaunu fanu miljonus nu jau paplašinātās realitātes pasaulē. (DB 18.07.2016.) Tomēr sevišķi ārkārtējā interese par virtuālo mošķīšu medīšanu acīmredzot ir bijusi vienreizēja parādība, un no vairāk nekā 25 miljoniem aktīvo ikdienas lietotāju pērn jūlija beigās patlaban no šā pulka tāds ir vien katrs piektais, liecina mobilo spēļu statistikas pētniecības kompānijas Wandera dati.

Triju spēles tapšanā iesaistīto kompāniju ‒ pokemonu zīmola pārvaldītāju The Pokémon Company, amerikāņu mobilo spēļu kompānijas Niantic Labs un japāņu Nintendo ‒ biznesa simbioze ir pārliecinoši ierakstījusi savu vārdu spēļu industrijā. Pērn ap šo laiku Pokémon GO aplikācija jau bija populārāka par Twitter un ikdienā ilgāk lietota nekā Facebook.

Eiropas Centrālā banka (ECB) nav paudusi neapmierinātību ar ECB padomes locekļa, Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča funkcionalitātes ierobežošanu, aģentūru LETA informēja ECB preses dienestā.

Pievienota 5.rindkopa

Bankai patlaban neesot pietiekami daudz informācijas, lai izvērtētu situāciju.

Plašākus komentārus par jautājumiem, kas saistīti ar Rimšēviču, ECB nesniedz, uzsvēra ECB preses dienestā.

Kā ziņots, Latvijas Bankas padomes loceklis Edvards Kušners intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja, ka ECB ir izteikti neapmierināta ar tās padomes locekļa - Latvijas Bankas prezidenta Rimšēviča - funkcionalitātes ierobežošanu.

Latvijas Bankā aģentūrai LETA skaidroja, ka Kušners tikai paudis bažas par to informāciju, kas izskanējusi Latvijas Bankas un ECB savstarpējā sarakstē. Patlaban ECB vadība vēl nav paudusi savu viedokli.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) aģentūrai LETA sacīja, ka ECB tiks nodrošināta informācija par situāciju ar Rimšēviču. Reizniece-Ozola atzina, ka ECB nav sniegusi publisku paziņojumu šajā jautājumā, bet viņa vakar situāciju pārrunājusi ar ECB prezidentu Mario Dragi. Ministre un Dragi sarunā vienojušies, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nodrošinās ECB ar informāciju par Rimšēvičam celtajām apsūdzībām un piemēroto drošības līdzekli, lai ECB varētu vērtēt situāciju.

Itālija pirmdien paziņoja par jaunu atbalsta programmu 14 miljardu eiro apmērā, lai palīdzētu uzņēmumiem un patērētājiem pārvarēt enerģijas cenu kāpumu, ko izraisījusi Ukrainas kara negatīvā ietekme.

"Ja šie 14 miljardi eiro tiek pievienoti jau atvēlētajiem 15,5 miljardiem eiro, tiek iegūti gandrīz 30 miljardi eiro jeb 2% no iekšzemes kopprodukta," pēc valdības sanāksmes norādīja Itālijas premjerministrs Mario Dragi.

Viņš uzsvēra, ka šī atbalsta programma valsts budžeta deficītu nepalielinās.

"Mērķis ir aizsargāt to ģimeņu pirktspēju, kas ir visneaizsargātākās, un uzņēmumu darbību," skaidroja Dragi.

Žurnāls "The Economist" "Gada valsts" titulu piešķīris Itālijai, bet kā viena no valstīm, kas visvairāk mainījusies pēdējo 12 mēnešu laikā, minēta arī Lietuva.

Izdevums atgādina, ka Itālija šogad ieguva zinošu un starptautiski atzītu premjerministru Mario Dragi, un lielākā daļa valsts politiķu spēja pārvarēt savas nesaskaņas, lai atbalstītu plašu reformu programmu, kas ļauj valstij saņemt Eiropas Savienības finansējumu pandēmijas seku mazināšanai.

Tāpat Itālijā ir viens no labākajiem vakcinācijas rādītājiem Eiropā.

Lai gan iepriekšējo līderu, piemēram, Silvio Berluskoni, nepārdomātās politikas rezultātā Itālijas iedzīvotāji 2019.gadā bija nabadzīgāki nekā 2000.gadā, un 2020.gads bija sarežģīts, šogad valsts ekonomika ir atkopusies straujāk nekā, piemēram, Francijā vai Vācijā, norādīja žurnāls.

"Ir grūti noliegt, ka Itālija šodien ir labāka nekā bija 2020.gada decembrī. Un tādēļ tā ir mūsu gada valsts," paziņoja "The Economist".

Eiropas Centrālā bankas (ECB) prezidents Mario Dragi ceturtdien paziņoja, ka bankas augstākā vadība nav nolēmusi par termiņu, kurā izvērtēt jebkādas izmaiņas bankas īstenoto ekonomikas stimulēšanas pasākumu programmās.

Preses konferencē pēc bankas padomes sēdes viņš sacīja, ka 25 padomes locekļu veidotajā padomē valdīja «vienprātība nenoteikt konkrētu datumu, kad runāt par izmaiņām nākotnē».

Analītiķi sagaida, ka ECB 7.septembra sanāksmē sniegs skaidru signālu par to, kad varētu sākt samazināt obligāciju uzpirkšanas programmu, kuras mērķis ir panākt, ka inflācija eirozonā no pašreizējiem 1,3% pieaug līdz bankas mērķrādītājam - nedaudz zem 2%.

Dragi norādīja, ka par šo jautājumu runāt varētu rudenī. Nākamās ECB padomes sēdes paredzētas 7.septembrī un 26.oktobrī.

Vienlaikus ECB prezidents uzsvēra, ka eirozonas inflācijas rādītāju līmenis saglabājas zems, tādēļ ir jāturpina monetārās stimulēšanas pasākumi.

Eiropas reģiona banku sektors ir pārāk piesātināts, un tas samazina kredītiestāžu peļņu, kā arī liek dažiem spēlētājiem mainīti savu biznesu, sacījis Eiropas Centrālās Bankas vadītājs Mario Dragi.

Eiropas sistēmiskā riska valdes ikgadējā konferencē centrālās bankas vadītājs uzsvēra, ka eirozonas banku ienākumu sarukums lielākoties ir zemo procentu likmju dēļ, taču tikpat lielā mērā arī pārmērīgi daudzo tirgus spēlētāju dēļ.

«Patlaban banku zemajai pelnītspējai tiek izvirzīti vairāki iemesli, tostarp, zemās procentu likmes,» uzsvēris ECB vadītājs. «Tomēr arī pārāk lielais banku skaits ir viens no iemesliem, kādēļ banku peļņa ir zema. Augošā konkurences cīņa samazina peļņas maržas,» viņš norāda.

Šāda kapacitāte nozīmē, ka finanšu sektors nestrādā pietiekami efektīvi, uzskata M. Dragi. «Dažām bankām nāksies pārskatīt savus biznesa modeļus, lai audzētu pelnītspēju,» viņš piebilst.

Jau kādu laiku eirozonas tautsaimniecību rakstu­rojošie dati ekonomistiem likuši sākt apšaubīt re­ģiona uzņemto vareno izaugsmes tempu turpinā­šanos. Šādas finanšu procesu vērotāju bažas savā aprīļa sanāksmē oficiāli apstiprināja arī Eiropas galvenais baņķieris Mario Dragi, kurš vērsa uzmanību uz to, ka manīta izaugsmes procesu nonākšana zemākā pārnesumu kārbas robā (pats Dragi kungs lietoja vārdu «moderation»). Tika solīts pētīt iemeslus, kādēļ izaug­sme kļuvusi lēnāka. Šajā pašā laikā tas vēl neprasot ak­tuālās monetārās politikas izmaiņas – Eiropas Centrālā banka joprojām esot ceļā uz to, lai līdz šā gada beigām noslēgtu savu eiro drukāšanas programmu.

Latvija to var vērtēt divējādi. Notiekošais var nozīmēt to, ka zemas procentlikmes paliek ilgāk, kas izdevīgi būtu kredītņēmējiem, un sarūk eiro cena, kas savukārt nāk­tu par labu eksportētājiem (kopējās valūtas cena nupat noplanējusi līdz zemākajam līmenim trīs mēnešu lai­kā). Tomēr tajā pašā laikā mēs lielā mērā esam atkarīgi no tā, kā ekonomiskos ūdeņus sašūpo lielākie baseina peldētāji, un, ja Eiropā ekonomiskās aktivitātes tempi sāk bremzēties, tad arī Latviju kādā brīdī gaidīs šāds liktenis.

Tiesa gan, jāņem vērā, ka visas runas ir vien par ekonomiskās izaugsmes tempu bremzēšanos no Eiropai ilgstoši visai neierasti augsta līmeņa, nevis par kaut kādu recesiju. Līdz ar to panikai jēgas nav. Dau­dzi ekonomisti lēš, ka Eiropa joprojām ir agrīnākā eko­nomikas izaugsmes cikla stadijā nekā, piemēram, ASV tautsaimniecība, kura jau kādu laiku tiek nosacīti slāpēta ar procentlikmju paaugstināšanu (drīzāk gan – vēlme pēc neordinārajiem laikiem ir šo politiku «normalizēt»).

96 gadu vecumā mirusi Lielbritānijas karaliene Elizabete II, ceturtdien paziņojusi Bekingemas pils.

Pēc viņas nāves troni mantojis Elizabetes II vecākais dēls Čārlzs, kurš automātiski kļuvis par Lielbritānijas jauno karali. Viņš turpmāk oficiāli tiks dēvēts par Čārlzu III, apstiprinājušas karaļnama amatpersonas.

Elizabete II mirusi 8.septembra pēcpusdienā Balmoralas muižā Skotijā, kur viņa pavadīja vasaru.

Jau vēstīts, ka pēc karalienes ārstu paustajām bažām par viņas veselību karalienes tuvākie ģimenes locekļi šodien devās uz Balmoralas muižu.

Bekingemas pils pavēstīja, ka karalis un viņa sieva šonakt paliks Balmoralas muižā un rīt atgriezīsies Londonā.

Balmoralas muižā pašreiz atrodas arī pārējie Elizabetes II bērni un princis Viljams. Princis Harijs ir ceļā uz Skotiju.