Jaunākais izdevums

Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītājs Mario Dragi tirgum devis spēcīgu signālu, ka centrālā banka ir gatava palielināt aktīvu iepirkumu programmas apjomus, ja inflācija netuvosies ECB noteiktajam mērķim, raksta MarketWatch.

«Mēs turpināsim darīt to, par ko esam atbildīgi – darīsim to, kas mums jādara, lai paceltu inflāciju un inflācijas gaidas tik ātri, cik vien ir iespējams, ņemot vērā, kā nosaka cenu stabilitātes mandāts,» sacījis M. Dragi.

«Ja pašreizējā trajektorijā mūsu politika nav pietiekami efektīva, lai to sasniegtu vai materializēsies tālāki riski inflācijai, mēs palielināsim spiedienu un paplašināsim kanālus, ar kuru palīdzību mēs iejaucamies tirgū, palielinot izmēru, tempu un iepirkumu kopumu,» uzsvēris ECB vadītājs.

Šie komentāri būtiski palielināja tirgus dalībnieku gaidas pēc agresīvākiem pasākumiem no ECB puses.

ECB ir reaģējusi uz pārāk zemas inflācijas riskiem, samazinot bāzes procentu likmes līdz rekordzemiem līmeņiem, piedāvājot lētus banku aizdevumus uz četriem gadiem un ieviešot programmas parādzīmju iegādei. Daudzi analītiķi sagaida, ka ECB nākamā gada sākumā spers vēl dramatiskākus soļus, tostarp, milzīga apjoma valdības parādzīmju iepirkumus.

Inflācija aizvien turas zemā līmenī, nereaģējot uz ECB pasākumiem. Pagājušajā mēnesī tā bija 0,4%, kas ir ievērojami zemāk nekā ECB noteiktais mērķis – 2%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šīs nedēļas otrajā pusē finanšu pasaules uzmanības centrā nonāca Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksme. Iestāde eiro likmes šoreiz neskāra, un uzmanība tika vērsta uz riskiem ekonomikai. Tiesa gan, tas šoreiz nebija svarīgākais.

Šis Eiropas galveno baņķieru mītiņš, šķiet, zīmīgāks bija pat tāpēc, ka to pēdējo reizi stūrēja Mario Dragi. Jau nākamā mēneša sapulcē Eiropas varenākās ekonomiskās institūcijas prezidenta krēslā atradīsies Kristīne Lagarda, kas vēl nesen vadīja Starptautisko Valūtas fondu un pirms tam bija Francijas finanšu ministre.

Zīmīgi, ka visa M. Dragi astoņu gadu termiņa laikā tā arī ne reizi nav bijis lēmuma par eiro procentu likmju palielināšanu. Šāda situācija tikai uzsver to, cik smagnēji un ilgi eirozonas ekonomikai pēc iepriekšējā globālā finanšu kraha un reģiona parādu krīzes nācies kāpt pret kalnu. Turklāt pagaidām maz kas liecina, ka šāds kurss varētu mainīties. Reģiona ekonomikai atkal pietuvojusies recesija, bet šoreiz lieta tāda, ka nav, kur likmes īsti vairs vēl zemāk vest. Dragi ēra nozīmējusi eksperimentēšanu ar arvien dziļākām negatīvām likmēm un gigantisku kvantitatīvo mīkstināšanu (kas nupat atsākta). Tās kopējie apmēri sasnieguši 2,6 triljonus eiro – rezultātā mantojumā Dragi atstās ECB ar tās bilanci gandrīz piecu triljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

ECB šefa krēslā - ne balodis, ne vanags, bet – pūce!

Jānis Šķupelis, 13.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lagarda preses konferencē nedaudz optimistiskāka; sola pārskatīt iestādes stratēģiju

Šo ceturtdien finanšu pasaules uzmanības centrā nonāca Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksme un tai sekojošā preses konference, kuru pirmo reizi stūrēja jaunā iestādes prezidente Kristīne Lagarda.

Pēdējos gados ierasta situācija, kad finanšu tirgus dalībnieki tver katru ECB šefa izteikto zilbi (un pat vēro kaklasaites krāsu), kam tad var būt ietekme uz dažādu finanšu aktīvu vērtību. Galu galā - tieši centrālo banku gan reālie darbi, gan solījumi bijuši viens no pīlāriem, uz kura no iepriekšējās finanšu krīzes balstījies nozīmīgāko finanšu aktīvu cenu pieaugums. Katrā ziņā ECB vadības komunikācijas prasmēm var būt milzīga ietekme uz tirgus gaidām, kas attiecīgi var būt labi (ja ziņa nodota daudzmaz veiksmīgi) vai slikti, ja pēc kāda šāda ziņojuma drīzāk valda pamatīgs apmulsums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Dragi: Jaunais uzticības vilnis ES varētu veicināt pieprasījumu un investīcijas

LETA--AFP, 27.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) piedzīvo jaunu uzticības vilni, kas varētu atbloķēt pieprasījumu un investīcijas, ceturtdien paziņoja Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidents Mario Dragi, vienlaikus uzstājot uz piesardzību, īstenojot jebkādus monetāros pielāgojumus.

Uzstājoties eirozonas centrālās bankas forumā Portugāles kūrortpilsētā Sintrā, Dragi sacīja, ka gadiem ilgusī neskaidrība, vai eirozona nopietni īstenos darba tirgus reformas, ir nobremzējusi investīcijas un uzticību.

Lielbritānijas lēmums izstāties no ES arī satricināja bloku laikā, kad daudzās valstīs jau valdīja pret ES vērsts noskaņojums.

«Tagad situācija ir mainījusies. Politiskie vēji kļūst par ceļavēju. No jauna ir radusies uzticība reformu procesam, un no jauna ir radies atbalsts Eiropas vienotībai, kas arī var palīdzēt veicināt stagnējošā pieprasījuma un investīciju izaugsmi,» Dragi sacīja ikgadējā ECB organizētā forumā.

Neskatoties uz optimismu, ECB prezidents gan brīdināja pret pārmaiņām eirozonas monetārās politikas pozīcijā. Lai gan deflācijas riski ir mazinājušies, «inflācijas dinamika pagaidām nav ilgstoša un pašpietiekama. Tādēļ mūsu monetārajai politikai ir jābūt neatlaidīgai,» viņš klāstīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules biržu indeksi otrdien pieauga, ko noteica investoriem labvēlīgi ASV un Ķīnas izteikumi par tirdzniecību pirms G20 samita un Eiropas Centrālās bankas (ECB) paziņojums, kurā dots mājiens par procentlikmju samazināšanu.

Cerības uz to, ka ilgajās tirdzniecības sarunās starp Vašingtonu un Pekinu var tikt panākta vienošanās, raisīja ASV prezidenta Donalda Trampa teiktais, ka viņam bijusi «laba» saruna ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu un ka viņi sarīkos «paplašinātu tikšanos» G20 samita laikā Japānā šomēnes.

Sji sacīja, ka Ķīna un ASV «abas iegūs ar sadarbību un zaudēs ar kaušanos".

Volstrītas indeksi tirdzniecības sesijas sākumā pieauga pēc entuziasma par centrālās bankas paziņojumiem, un pieaugumu kāpināja Trampa izteikumi par gaidāmo G20 samitu.

Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi pieauga par apmēram 2%, ko īpaši veicināja ECB prezidenta Mario Dragi solījums par tālāku rīcību, ja ekonomikai būtu vajadzīgs straujāks pieaugums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas (ECB) padome sēdē ceturtdien nolēma vēl samazināt negatīvo noguldījumu iespējas uz nakti likmi un no 1.novembra atsākt aktīvu uzpirkšanas programmu.

Noguldījumu iespējas uz nakti likmi, kas līdz šim bija -0,40%, nolemts samazināt līdz -0,50%.

Abas pārējās svarīgākās procentlikmes - bāzes procentlikmi un aizdevumu iespējas uz nakti likmi - ECB nolēma nemainīt. Līdz ar to bāzes procentlikme tiek saglabāta 0% līmenī, bet aizdevumu iespējas uz nakti likme paliks 0,25% līmenī.

1.novembrī atsāksies aktīvu uzpirkšanas programma, mēnesī uzpērkot aktīvus par 20 miljardiem eiro.

Centrālās bankas paziņojumā norādīts, ka aktīvu uzpirkšanas programma tiks turpināta, «cik ilgi vien tas būs nepieciešams», kā arī procentu likmes «pašreizējā vai zemākā līmeni tiks saglabātas, līdz inflācijas prognozes stabili atbildīs līmenim, kas ir pietiekami tuvu» ECB noteiktajam patēriņa cenu pieauguma mērķlīmenim nedaudz zem 2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Eiropas akciju tirgi demonstrē kāpumu pēc ECB lēmuma nemainīt procentlikmes

LETA--AFP, 25.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas akciju tirgos ceturtdien bija kāpums pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) nolēma nemainīt galvenās procentlikmes.

ECB padomes sēdē Frankfurtē galveno bāzes procentlikmi tika nolemts saglabāt 0% līmenī. Padome arī nolēma saglabāt noguldījumu iespējas uz nakti likmi -0,5% līmenī un aizdevumu iespējas uz nakti likmi 0,25% līmenī.

Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi pieauga, neraugoties uz aizejošā ECB prezidenta Mario Dragi brīdinājumu, ka «ieilgusi neskaidrību klātbūtne» ietekmē ekonomisko aktivitāti eirozonā.

ECB izvēlējās tālāk nepazemināt procentlikmes, lai gan Dragi sacīja, ka «monetārās politikas pielāgošana plašā pakāpē vēl arvien ir nepieciešama».

Volstrītā akciju cenas lielākoties pieauga, bet vairāku nozīmīgu uzņēmumu akciju cenas ievērojami mainījās abos virzienos pēc pārsteidzošu peļņas rezultātu paziņošanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Dragi atklāj ECB plānus eirozonas ekonomikas izaugsmes veicināšanai

Žanete Hāka, 04.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Negaidīti samazinot bāzes procentu likmes ceturtdien, Eiropas Centrālās bankas vadītājs Mario Dragi preses konferencē ziņoja, ka drīzumā sāks aktīvu iepirkumus, lai veicinātu eirozonas ekonomikas izaugsmi.

Kā raksta New York Times, šis solis tiek sperts pirmo reizi, taču to jau iepriekš ieteica daudzi ekonomisti, lai izvairītos no stagnācijas eirozonā.

Centrālās bankas vadītājs uzsvēris, ka oktobrī tā varētu sākt iegādāties parādzīmes, ko emitē bankas. Tāpat M. Dragi sacīja, ka centrālā banka ir gatava spert tālākus soļus, tādējādi signalizējot par kvantitatīvās mīkstināšanas pasākumiem jeb valdību parādzīmju iepirkšanu.

M. Dragi gan pagaidām neatklāja, cik daudz centrālā banka tērēs aktīvu iepirkumiem, piebilstot, ka pagaidām nav pietiekami informācijas par tirgus izmēriem. Viņš norādīja, ka centrālā banka iepirks esošos vai jaunos aktīvus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien eiro vērtība pret dolāru samazinājās līdz zemākajam līmenim gandrīz deviņu gadu laikā, tirgus dalībnieku vidū valdot runām, ka Eiropas Centrālā banka drīzumā ieviesīs liela mēroga parādzīmju iegādes programmu, raksta Bloomberg.

Eiro vērtība saruka par 1,2% pēc tam, kad pagājušajā nedēļā ECB vadītājs Mario Dragi deva skaidru signālu, ka banka sāks kvantitatīvo mīkstināšanu. Rezultātā eiro vērtība saruka par 0,5% līdz 1,1945 dolāriem. Pirms tam tā saruka līdz 1,1864 dolāru atzīmei.

Pagājušajā nedēļā eiro vērtība saruka par 0,3%, kas ir trešais sliktākais rezultāts starp 10 attīstīto valstu valūtām.

«Iemesli eiro pārdošanai nedēļas nogalē bija skaidri – Dragi spēra soli tuvāk kvantitatīvajai mīkstināšanai un padziļinājās bažas par Grieķijas politisko situāciju,» saka Westpac Banking Corp valūtu stratēģis Šons Kalovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgi līdz ar ECB vadības nomaiņu cer uz vēl vienu likviditātes drukāšanas cēlienu.

Vecajā kontinentā šobrīd tiek dalīti nozīmīgākie institūciju amati, un Eiropas Centrālā banka šajā ziņā nav nekāds izņēmums. Pašreizējā ECB šefa Mario Dragi termiņš šajā amatā iztecēs jau oktobrī, un šobrīd tiek paredzēts, ka pēc viņa šajā krēslā sēdīsies Starptautiskā Valūtas fonda vadītāja Kristīne Lagarde. Pārsvarā tiek spriests, ka viņa varētu būt vairāk ekonomiku sildošās monetārās politikas atbalstītāja. Tas finanšu tirgus dalībniekiem licis spekulēt, ka ECB vēlīnajā rudenī varētu atsākt, piemēram, savu aktīvu uzpirkšanas programmu jeb kvantitatīvo mīkstināšanu. Tas savukārt raisījis akciju mijēju optimismu, jo nostiprinās sajūta, ka centrālās bankas finanšu tirgiem turpinās nodrošināt «aizmuguri». Līdz ar šādiem pieņēmumiem zemāk ceļojis arī Eiropas valdību obligāciju ienesīgums. Piemēram, Vācijas 10 gadu termiņa parāda ienesīgums saruka līdz -0,4% atzīmei, kas ir jauns zemākais līmenis vēsturē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijusī Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izpilddirektore Kristīne Lagarda ceturtdien brīdinājusi, ka pasaules ekonomikas izaugsme ir trausla un apdraudēta, un politikas veidotājiem vajadzētu strādāt, lai samazinātu cilvēka radītos riskus.

Politikas veidotājiem kopīgi vajadzētu «mēģināt samazināt trauslumu» un «atrisināt neskaidrību» par pasaules ekonomiku, viņa sacījusi intervijā ziņu aģentūrai AFP.

Lagarda, kas pagājušajā nedēļā oficiāli atkāpās no SVF izpilddirektores amata, lai kļūtu par Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītāju, kritizēja vairākas cilvēku pašu radītos riskus ekonomikai, sakot, ka, piemēram, Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības un tirdzniecības konflikti «ir cilvēka radīti un cilvēks var tos sakārtot».

Vienlaikus Lagarda, kas bija pirmā sieviete SVF vadītāja amatā un varētu kļūt par pirmo sievieti ECB vadītāja amatā, norādīja, ka «nedaudz sievietes pieskāriena nekaitētu».

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Dragi: ECB monetāro politiku izvērtēs decembra sanāksmē

LETA, 12.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) tās īstenotās monetārā politikas jaunu izvērtēšanu īstenos decembrī paredzētajā sanāksmē, ceturtdien paziņoja ECB prezidents Mario Dragi.

Mēs cieši uzraudzīsim riskus cenu stabilitātei un rūpīgi izvērtēsim faktoru ietekmi un neatlaidību, kas palēnina inflācijas atgriešanos pie nedaudz zem 2% līmeņa, norāda Dragi.

Viņš uzsver, ka aktīvu iegādes programma jeb tā dēvētie kvantitatīvas stimulēšanas pasākumi tiek uzskatīti par jo sevišķi spēcīgu un elastīgu instrumentu.

Tāpat varētu tikt aktivizēti arī citi instrumenti, lai stiprinātu aktīvu iegādes programmas ietekmi, ja nepieciešams, piebilst Dragi.

Viņš arī novērojis, ka riski, ko rada globālās ekonomikas izaugsme un tirdzniecība, kļūst aizvien skaidrāk redzami.

Dragi prognozē, ka inflācijas noturīgai normalizēšanai varētu būt nepieciešams ilgāks laiks, nekā līdz martam, kā paredzēts iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) veiks visus nepieciešamos pasākumus, lai pēc iespējas ātrāk sasniegtu noteikti inflācijas mērķi – nedaudz zem 2%, atsaucoties uz bankas vadītāju Mario Dragi, raksta Bloomberg.

«Ja mēs nolemjam, ka pašreizējā mūsu politikas trajektorija nav pietiekama, lai sasniegtu mērķi, mēs darīsim visu, kas mums jādara, lai inflāciju paaugstinātu tik ātri, cik tas ir iespējams,» piektdien uzrunā Frankfurtē norādījis M. Dragi. «Vērtējot cenu stabilitātes risku, mēs neignorēsim faktu, ka inflācija, jau kādu laiku ir turējusies zemu,» viņš piebilda.

M. Dragi komentāri kārtējo reizi akcentē ECB bažas, ka eirozonas inflācija, kas patlaban ir vien 0,1%, aizslīdēs aizvien tālāk no 2% mērķa. Inflāciju uz leju spiež ekonomikas bremzēšanās un krītošās naftas cenas.

Patlaban ECB amatpersonas izvērtē 1,1 triljonu eiro vērto kvantitatīvās mīkstināšanas programmas paplašināšanu un depozīta likmes tālāku pazemināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiro vērtība ceturtdien samazinājās pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) nedaudz pazemināja eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozes šim un nākamajam gadam, «pieaugot neskaidrībām» šajā reģionā un ārpus tā. ASV un Eiropas biržu indeksi pārsvarā kritās.

ECB prezidents Mario Dragi sacīja, ka eirozonas riski ir potenciāli negatīvi, tomēr tas neatturēja ECB no kvantitatīvās mīkstināšanas (QE) programmas izbeigšanas.

«Lai gan Mario Dragi iegrožoja iepriekšējie paziņojumi par QE, viņa preses konference atklāja divas skaidras patiesības – viņš vēl arvien ir dziļi nobažījies par eirozonas izaugsmes trauslumu un patur tiesības piemērot tālāku monetāru stimulēšanu,» sacīja interneta tirdzniecības platformas «Infinox» tirgus analītiķis Dž.R.Džou.

«CMC Markets» analītiķis Deivids Medens sacīja, ka «pesimistisks Dragi» ietekmējis eiro vērtību.

ECB saskaņā ar QE programmu iepludināja eirozonas ekonomikā 2,6 triljonus eiro, lai veicinātu izaugsmi un inflāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskā situācija Eiropā pēc vairākus gadus ilgušās krīzes sākusi uzlaboties un valdībām vajadzētu izmantot šo situāciju, lai uzlabotu savu ekonomisko stāvokli, piektdien paziņoja Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidents Mario Dragi.

«Ekonomiskās perspektīvas eirozonai šobrīd ir pozitīvākas, nekā tās bijušas pēdējos septiņos gados,» Portugāles pilsētā Sintrā notiekošajā ekonomikas forumā norādījis Dragi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Dragi: Vairākas eirozonas valstis ir pārāk biklas reformu īstenošanā

LETA, 14.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidents Mario Dragi pirmdien pauda neapmierinātību saistībā ar vairāku eirozonas valstu nespēju īstenot strukturālās reformas, kas varētu palīdzēt atdzīvināt bloka ekonomikas izaugsmi.

Šā mēneša sākumā ECB prognozēja, ka eirozonas ekonomika šogad pieaugs par 1,5%, bet nākamgad - par 1,7%.

Kad ir runa par konkrētu reformu īstenošanu, tad šķiet, ka vairākās eirozonas valstīs vilcināšanās pārspēj apņēmību, norāda Dragi.

Viņš uzsver, ka strukturālās reformas ir svarīgas, lai atrisinātu trīs problēmas, kas bremzē eirozonas izaugsmi - zemo pieprasījumu, pārmērīgās parādsaistības un zemo pārliecību.

Dragi uzskata, ka par prioritāti jānosaka birokrātijas samazināšana un banku sektora atveseļošana.

Kavēšanās šajā jomā rada nopietnu izaugsmes bremzēšanu, sacīja Dragi, norādot uz pasākumiem, kas palīdzētu bankām atbrīvoties no tā dēvētajiem sliktajiem kredītiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Dragi aicina samazināt algas eirozonas atbalstam

LETA, 27.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidents Mario Dragi ceturtdien aicināja eirozonā īstenot algu pielāgošanu, lai stiprinātu Eiropas vienotās valūtas savienības dzīvotspēju.

Visām eirozonas dalībvalstīm jābūt spējīgām plaukt neatkarīgi, norāda Dragi. Tas nozīmē, ka katrai ekonomikai jābūt pietiekami elastīgai, lai atrastu un izmantotu savas relatīvās priekšrocības, tādējādi gūstot labumu no vienotā tirgus.

Dragi uzsver, ka Eiropas ekonomikām nepieciešams efektīvi atvēlēt resursus, lai piesaistītu kapitālu un radītu pietiekami daudz darba vietu.

Tām arī jābūt pietiekami elastīgām, lai ātri reaģētu uz īstermiņa satricinājumiem, tostarp ar algu pielāgošanu un resursu pārdali visās nozarēs, piebilst ECB prezidents.

Algu samazināšana ir bijis svarīgs elements eirozonas dalībvalstu starptautiskajās glābšanas programmās, jo atalgojuma samazināšana ir viena no iespējām, kas saglabājušās eirozonas valstīm konkurētspējas uzlabošanai, - tās vairs nespēj devalvēt savas valūtas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiro ieviešana ir neatgriezenisks process, norādījis Eiropas Centrālās bankas vadītājs Mario Dragi, tādējādi nostājoties aizsardzības pozīcijā pret izteikumiem, kas šo faktu noliedz, raksta Bloomberg.

«Eiro ir neatsaucams,» viņš uzsvēris gan itāļu, gan angļu valodā, piebilstot, ka tās ir saistības.

M. Dragi šo faktu jau atkārtojis iepriekš, taču nu jautājums aktualizējies pēc tam, kad Francijas prezidenta kandidāte Marina Lepēna izteikusies, ka viņas ievēlēšanas gadījumā Francija izstātos no eirozonas. Par eiro pamešanu izteikumi izskanējuši arī Itālijā.

Iepriekš jautājums bija aktuāls 2015.gada vasarā, kad Grieķija saskārās ar problēmām saistībā ar nosacījumu izpildi starptautiskajam aizdevumam, tomēr runas norima un tā arī netika definēts, kādas procedūras jāveic saistībā ar izstāšanos no eirozonas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ECB sola šaut no monetārās stimulēšanas granātmetēja; iestādes valdē nopietna konflikta neesot, saka Dragi.

Eiropas Centrālās bankas novembra sanāksmē iestādes vadītājs Mario Dragi uzsvēra eirozonas ekonomikas vājumu un apsolīja savas vadītās iestādes bilances ievērojamu palielināšanos, kas, citiem vārdiem sakot, nozīmē apjomīgus eiro drukāšanas pasākumus. Svarīgi, ka ECB saviem darbiniekiem devusi uzdevumu būt zemā starta gatavībā jaunu ekonomikas palīdzības pasākumu īstenošanā.

Varētu izšaut drīzumā

Šobrīd arī arvien vairāk analītiķu un finanšu tirgus dalībnieku sliecas domāt, ka reģiona monetārās politikas noteicējiem ir jādara vēl vairāk, lai palīdzētu stagnējošai ekonomikai, kura turklāt ir sprīža attālumā no vispārējas deflācijas. Jānorāda, ka ECB ieroču arsenāls gan, šķiet, ir palicis stipri vien ierobežots. Eiro bāzes procentlikme ir noteikta rekordzema pie 0,05% atzīmes, bet depozītu likme ir jau negatīva – pie -0,2% atzīmes. Ekonomikas dati un ECB izsniegtais superlētais aizdevums gan neliecina, ka tas būtu stimulējis reģiona finanšu iestāžu vēlmi izsniegt kredītus. Tāpat bankas ļoti pasīvi aizņemas ECB piedāvāto naudu. ECB no reģiona finanšu iestādēm jau ir sākusi uzpirkt dažādus atvasinātos vērtspapīrus (ECB ABS programma). Tiesa gan, pašlaik arvien vairāk tirgus dalībnieku ir pārliecināti, ka ECB galu galā sāks uzpirkt arī valdību un korporatīvās obligācijas, lai bankām atbrīvotos nauda kreditēšanai. Pašlaik daļa tirgus dalībnieku gaida, ka ECB no savas ekonomikas stimulēšanas granātmetēja varētu izšaut jau nākamajā mēnesī vai nākamā gada sākumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likmi ved dziļāk mīnusos un atkal restartēs likviditātes drukāšanu; eksperimentus viennozīmīgi nevērtē.

No Eiropas Centrālās bankas (ECB) šā mēneša vidū tika gaidītas lielas ziņas jeb izšķirīga atbilde uz neskaidrību un nepārliecinošāku ekonomiku. Šoreiz, šķiet, iztika bez nosacītiem sarūgtinājumiem, ja vērtē lēmumu kopējo apmēru, – reģiona depozītu likme bankām tika apcirpta par 10 bāzes procentpunktiem līdz -0,5%, un no novembra tiks atsākta tā saucamā kvantitatīvā mīkstināšana (QE). Tās ietvaros ECB katru mēnesi uzpirks vērtspapīrus 20 miljardu ASV dolāru vērtībā.

Šāda pamatīga ECB monetāro stimulu doza liek domāt, ka ekonomikas sildīšanas stadijā iestāde atradīsies vēl gadiem. Tādējādi iestādes šefs Mario Dragi šo amatu atstās, jaunajai bankas vadībai nododot ļoti zīmīgu mantojumu – vēl negatīvākas likmes un likviditātes drukāšanu bez formāla beigu termiņa. M. Dragi uzsvēra, ka šī programma turpināšoties «tik ilgi, cik nepieciešams». Daži ironizē, ka ECB realizēs «kvantitatīvo mīkstināšanu bezgalība» un iestādes moto no «lai ko tas arī prasītu» drīzāk pārvērties par «lai cik ilgi tas arī prasītu». Tā ir vārdu spēle pēc M. Dragi, šķiet, pašas slavenākās «lai ko tas arī prasītu» runas. Toreiz 2012. gadā bija parādījušās nopietnas bažas par monetārā reģiona vienotību. ECB vadītājs tad ar savu šādu dzelžainu «lai ko tas arī prasītu» solījumu plaukstošajiem apokalipses scenārijiem gluži vai norāva stopkrānu (finanšu tirgus viņam noticēja).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemo likmju periods eirozonā nav iedragājis Eiropas banku peļņu, piektdien paziņoja Eiropas Centrālās bankas vadītājs Mario Dragi.

«Kas attiecas uz banku pelnītspēju, ECB izpēte neatrod daudz pazīmju, ka mūsu monetārā politika to slikti ietekmē,» Dragi uzsvēra.

Daudzu banku vadītāji un eksperti jau labu laiku ir izteikuši kritiku centrālajai bankai, norādot, ka zemās procentu likmes ir pārāk zemas pārāk ilgu laiku. Jo likmes ir zemākas, jo mazāk naudas bankas var iekasēt no klientiem par kredītu izsniegšanu.

Dragi gan šiem pārmetumiem nepiekrīt, uzsverot, ka pēdējo pāris gadu laikā neto procentu ienākumi ir bijuši daudzmaz stabili. «Ja nākotnē būs negatīvi efekti no zemajām procentu likmēm, tos slāpēs pozitīvie efekti no monetārās politikas īstenošanas, piemēram, kredītu kvalitāte un citi,» viņš uzsvēris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka turpmāk iepludinās ekonomikā līdz 60 miljardiem eiro mēnesī, lai veicinātu izaugsmi un novērstu deflāciju, paziņoja bankas vadītājs Mario Dragi.

Tādējādi kopējais aktīvu iepirkumu programmas apmērs būs aptuveni 1,1 triljons eiro. Paredzēts, ka parādzīmju iegāde notiks līdz 2016. gada septembrim. Tāpat ECB samazinājusi ilgtermiņa aizdevumu izmaksas bankām.

«Mēs gaidījām ko tādu un saņēmām to,» saka Morgan Stanley vadītājs Džeims Gormans. «Šis ir ļoti būtisks pirmais solis, un tas ir nepieciešams,» viņš piebilst.

Šis ECB solis palielina atšķirības starp dažādu reģionu centrālo banku politiku. Patlaban ASV Federālo Rezervju sistēma apsver stingrākas monetārās politikas ieviešanu, savukārt Dānija, Turcija, Indija, Kanāda un Peru samazinājusi likmes. Tāpat arī pagājušajā nedēļā Šveices Banka pārsteidza tirgu ar lēmumu atcelt franka kursu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

ECB aicina valstis lūkoties uz reformām, nevis pēc palīdzības

LETA, 03.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgus uzskati, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) atkārtoti nodrošinās eirozonas glābšanu, ir neobjektīvi un valdībām tā vietā vajadzētu koncentrēties uz strukturālajām reformām, trešdien izteicās ECB valdes locekle Sabīne Lautenšlēgere.

Es uzskatu, ka vissvarīgākais instruments mūsu pašreizējo problēmu risināšanā ir strukturālās reformas, norāda Lautenšlēgere. Bez strukturālajām reformām vidējā un ilgtermiņā nekas netiktu sasniegts valstīs, kas cieš no vājas konkurētspējas.

Viņas komentāri saistīti ar jautājumiem par nesenajiem ECB prezidenta Mario Dragi komentāriem, kuros viņš it kā devis mājienu, ka banka ir gatava īstenot jaunus pasākumus eirozonas cīņā pret deflāciju.

ECB ir gatava pielāgot savu politisko nostāju un izmantos visus pieejamos instrumentus, kas nepieciešami, lai vidējā termiņā nodrošinātu cenu stabilitāti, izteicies Dragi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

ECB vadība brīnās par tirgus spekulācijām un sola turpināt drukāt

Jānis Šķupelis, 04.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ notiekošās Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksmes laikā kārtējo reizi lielākā uzmanība tika veltīta iestādes vadītāja Mario Dragi komentāriem par reģiona tautsaimniecības veselību un netradicionālo ekonomikas stimulēšanas pasākumu nākotni. Eiro bāzes likme mainīta netika – tā palika pie 0,05% atzīmes, bet eiro depozītu likme – pie -0,2% atzīmes, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Labāka dinamika

Eirozonas ekonomikas dati pēdējā laikā bijuši nedaudz labāki kā vidēji prognozē analītiķi, un atdzīvošanās pazīmes sākusi uzrādīt pat inflācija. Tiesa gan, atkorķēt šampaniešus Eiropas monetārās politikas noteicējiem, visticamāk, būtu pāragri. Ir pietiekami daudz neskaidrību, kas aptver Grieķijas spēju noturēties eirozonas sastāvā, kur ļoti liela teikšana ir tieši ECB. Tāpat zināms riska faktors varētu būt eirozonas valstu obligāciju izpārdošanas vilnis, kam seko to ienesīguma kāpums, kur normālā tirgus funkcionēšanā arvien lielāku lomu spēlē tieši ECB veiktās vērtspapīru iegādes. Katrā ziņā šis tirgus ir kļuvis krietni neparedzamāks un arī M. Dragi savā pēcsēdes preses konferencē atzina, ka finanšu tirgiem vajadzētu sākt pierast pie straujākām cenu svārstībām, kas kopumā neesot nekas neparasts. ECB vēsturiski ir bijusi visai konservatīva centrālā banka, kas kādus neordinārus ekonomikas stimulēšanas pasākumus pieņem visai nelabprāt. Jautājums ir, vai iestāde, ekonomikai un inflācijai augot straujāk, pilnā apmērā gribēs īstenot savu aktīvu uzpirkšanas programmu (aptuveni 1,1 triljona eiro apmērā).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ECB aktīvu iepirkumus sāks šā gada nogalē

Žanete Hāka, 02.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) iepriekš izziņoto aktīvu iepirkumu programmu, kuras mērķis ir iepludināt eirozonas ekonomikā papildus naudu, sāks šā gada ceturtajā ceturksnī, ceturtdien preses konferencē informēja bankas vadītājs Mario Dragi.

Programma ilgs vismaz divus gadus. Kopā ar vairākām ilgtermiņa refinansēšanas operācijām, kas tiks īstenotas līdz 2016.gada jūnijam, iepirkumiem būs liela ietekme uz bankas bilanci, viņš uzsvēris.

Programma būs mērķēta uz mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanu, un programma būšot vienkārša un caurspīdīga.

Ceturtdien M. Dragi paziņoja, ka jaunajiem pasākumiem ir jāstiprina turpmākās likmes vadlīnijas un jātuvina bilance tādam apjomam, kāds tas bija 2012.gadā. Kopš 2012.gada bankas bilance ir sarukusi par aptuveni vienu triljonu eiro un patlaban ir aptuveni 2 triljoni eiro.

Pagājušajā mēnesī M. Dragi pārsteidza tirgu, samazinot bankas galveno refinansēšanas likmi līdz jaunam zemākajam līmenim – 0,05%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

ECB lēmums par vērtspapīru pirkšanu palielina akciju, bet samazina eiro vērtību

BNS/AFP, 23.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmums katru mēnesi iepirkt valsts un privātā sektora vērtspapīrus par 60 miljardiem eiro palielinājis akciju vērtību pasaules biržās, bet samazinājis eiro vērtību līdz zemākajam rādītājam pēdējo 11 gadu laikā - mazāk nekā 1,12 ASV dolāriem par eiro.

Vērtspapīru investori apsveica ECB lēmumu.

«Tirgi joprojām cenšas sagremot Mario Dragi un ECB vakardienas bazukas [šāvienu], ievērojami samazinoties ienesīguma likmēm un pieaugot vērtspapīru tirgu vērtībai,» norādīja CMC Markets analītiķis Maikls Hjūsons.

«Lai arī aktīvu cenas pieaug, joprojām nav skaidrs, vai šī papildu nauda dos ievērojamu rezultātu, ja netiks veiktas strukturālas reformas,» viņš norādīja.

Analītiķi norāda, ka eiro vērtība pret dolāru var turpināt samazināties, jo ECB lēmums atspoguļo augošu ECB politikas atšķirību salīdzinājumā ar ASV Federālo Rezervju sistēmu (FRS).

Komentāri

Pievienot komentāru