Finanses

Dragi: Jaunais uzticības vilnis ES varētu veicināt pieprasījumu un investīcijas

LETA--AFP, 27.06.2017

Jaunākais izdevums

Eiropas Savienība (ES) piedzīvo jaunu uzticības vilni, kas varētu atbloķēt pieprasījumu un investīcijas, ceturtdien paziņoja Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidents Mario Dragi, vienlaikus uzstājot uz piesardzību, īstenojot jebkādus monetāros pielāgojumus.

Uzstājoties eirozonas centrālās bankas forumā Portugāles kūrortpilsētā Sintrā, Dragi sacīja, ka gadiem ilgusī neskaidrība, vai eirozona nopietni īstenos darba tirgus reformas, ir nobremzējusi investīcijas un uzticību.

Lielbritānijas lēmums izstāties no ES arī satricināja bloku laikā, kad daudzās valstīs jau valdīja pret ES vērsts noskaņojums.

«Tagad situācija ir mainījusies. Politiskie vēji kļūst par ceļavēju. No jauna ir radusies uzticība reformu procesam, un no jauna ir radies atbalsts Eiropas vienotībai, kas arī var palīdzēt veicināt stagnējošā pieprasījuma un investīciju izaugsmi,» Dragi sacīja ikgadējā ECB organizētā forumā.

Neskatoties uz optimismu, ECB prezidents gan brīdināja pret pārmaiņām eirozonas monetārās politikas pozīcijā. Lai gan deflācijas riski ir mazinājušies, «inflācijas dinamika pagaidām nav ilgstoša un pašpietiekama. Tādēļ mūsu monetārajai politikai ir jābūt neatlaidīgai,» viņš klāstīja.

ECB īstenotie stimulēšanas pasākumi, katru mēnesi uzpērkot obligācijas 60 miljardu eiro vērtībā, apvienojumā ar zemām procentu likmēm ir palīdzējuši mazināt deflācijas draudus, kas varētu izraisīt zemu algu un zema patēriņa lejupejošu spirāli, norādīja Dragi.

«Ekonomikas situācijai uzlabojoties, savi politikas pasākumi mums būs jāpielāgo pakāpeniski, lai nodrošinātu, ka mūsu stimulēšanas pasākumi pavada atkopšanos laikā, kad ilgstoši valdījusi neskaidrība,» viņš piebilda.

Dragi arī norādīja uz «lielo atšķirību» politiskajā noskaņojumā, kas valda Eiropas Savienībā salīdzinājumā ar situāciju pirms gada.

Pērn jūnijā Lielbritānijas iedzīvotāji referendumā nobalsoja par valsts izstāšanos no bloka, arī citviet arvien lielāku ietekmi ieguva populistiski un nacionālistiski noskaņoti spēki, tomēr šogad Francijas prezidenta vēlēšanās uzvarēja spēcīgas ES integrācijas aizstāvis Emanuels Makrons un arī pirms septembrī gaidāmajām Vācijas parlamenta vēlēšanās sabiedriskās domas aptaujās līderi ir eiropeiski noskaņotie spēki.

«Ekonomikas atkopšanās prognozes ir uzlabojušās, un skaļi saukļi Eiropas Savienības un eiro norietam ir kļuvuši par knapi sadzirdamiem čukstiem,» Dragi paziņoja.

Vienlaikus viņš norādīja, ka bloka ekonomikas lielākās problēmas ir ražīguma stagnācija un sabiedrības novecošanās.

Dragi forumā, kur pulcējas centrālo banku, akadēmisko aprindu pārstāvji, analītiķi un banku jomas eksperti, uzsvēra, ka pašlaik, kad ekonomiskā situācija eirozonā ir salīdzinoši labvēlīga, galvenais ir saprast, «kā padarīt šo izaugsmi ilgtspējīgu un mazāk atkarīgu no monetārās stimulēšanas pasākumiem».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šīs nedēļas otrajā pusē finanšu pasaules uzmanības centrā nonāca Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksme. Iestāde eiro likmes šoreiz neskāra, un uzmanība tika vērsta uz riskiem ekonomikai. Tiesa gan, tas šoreiz nebija svarīgākais.

Šis Eiropas galveno baņķieru mītiņš, šķiet, zīmīgāks bija pat tāpēc, ka to pēdējo reizi stūrēja Mario Dragi. Jau nākamā mēneša sapulcē Eiropas varenākās ekonomiskās institūcijas prezidenta krēslā atradīsies Kristīne Lagarda, kas vēl nesen vadīja Starptautisko Valūtas fondu un pirms tam bija Francijas finanšu ministre.

Zīmīgi, ka visa M. Dragi astoņu gadu termiņa laikā tā arī ne reizi nav bijis lēmuma par eiro procentu likmju palielināšanu. Šāda situācija tikai uzsver to, cik smagnēji un ilgi eirozonas ekonomikai pēc iepriekšējā globālā finanšu kraha un reģiona parādu krīzes nācies kāpt pret kalnu. Turklāt pagaidām maz kas liecina, ka šāds kurss varētu mainīties. Reģiona ekonomikai atkal pietuvojusies recesija, bet šoreiz lieta tāda, ka nav, kur likmes īsti vairs vēl zemāk vest. Dragi ēra nozīmējusi eksperimentēšanu ar arvien dziļākām negatīvām likmēm un gigantisku kvantitatīvo mīkstināšanu (kas nupat atsākta). Tās kopējie apmēri sasnieguši 2,6 triljonus eiro – rezultātā mantojumā Dragi atstās ECB ar tās bilanci gandrīz piecu triljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

ECB šefa krēslā - ne balodis, ne vanags, bet – pūce!

Jānis Šķupelis, 13.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lagarda preses konferencē nedaudz optimistiskāka; sola pārskatīt iestādes stratēģiju

Šo ceturtdien finanšu pasaules uzmanības centrā nonāca Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksme un tai sekojošā preses konference, kuru pirmo reizi stūrēja jaunā iestādes prezidente Kristīne Lagarda.

Pēdējos gados ierasta situācija, kad finanšu tirgus dalībnieki tver katru ECB šefa izteikto zilbi (un pat vēro kaklasaites krāsu), kam tad var būt ietekme uz dažādu finanšu aktīvu vērtību. Galu galā - tieši centrālo banku gan reālie darbi, gan solījumi bijuši viens no pīlāriem, uz kura no iepriekšējās finanšu krīzes balstījies nozīmīgāko finanšu aktīvu cenu pieaugums. Katrā ziņā ECB vadības komunikācijas prasmēm var būt milzīga ietekme uz tirgus gaidām, kas attiecīgi var būt labi (ja ziņa nodota daudzmaz veiksmīgi) vai slikti, ja pēc kāda šāda ziņojuma drīzāk valda pamatīgs apmulsums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas (ECB) padome sēdē ceturtdien nolēma vēl samazināt negatīvo noguldījumu iespējas uz nakti likmi un no 1.novembra atsākt aktīvu uzpirkšanas programmu.

Noguldījumu iespējas uz nakti likmi, kas līdz šim bija -0,40%, nolemts samazināt līdz -0,50%.

Abas pārējās svarīgākās procentlikmes - bāzes procentlikmi un aizdevumu iespējas uz nakti likmi - ECB nolēma nemainīt. Līdz ar to bāzes procentlikme tiek saglabāta 0% līmenī, bet aizdevumu iespējas uz nakti likme paliks 0,25% līmenī.

1.novembrī atsāksies aktīvu uzpirkšanas programma, mēnesī uzpērkot aktīvus par 20 miljardiem eiro.

Centrālās bankas paziņojumā norādīts, ka aktīvu uzpirkšanas programma tiks turpināta, «cik ilgi vien tas būs nepieciešams», kā arī procentu likmes «pašreizējā vai zemākā līmeni tiks saglabātas, līdz inflācijas prognozes stabili atbildīs līmenim, kas ir pietiekami tuvu» ECB noteiktajam patēriņa cenu pieauguma mērķlīmenim nedaudz zem 2%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules biržu indeksi otrdien pieauga, ko noteica investoriem labvēlīgi ASV un Ķīnas izteikumi par tirdzniecību pirms G20 samita un Eiropas Centrālās bankas (ECB) paziņojums, kurā dots mājiens par procentlikmju samazināšanu.

Cerības uz to, ka ilgajās tirdzniecības sarunās starp Vašingtonu un Pekinu var tikt panākta vienošanās, raisīja ASV prezidenta Donalda Trampa teiktais, ka viņam bijusi «laba» saruna ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu un ka viņi sarīkos «paplašinātu tikšanos» G20 samita laikā Japānā šomēnes.

Sji sacīja, ka Ķīna un ASV «abas iegūs ar sadarbību un zaudēs ar kaušanos".

Volstrītas indeksi tirdzniecības sesijas sākumā pieauga pēc entuziasma par centrālās bankas paziņojumiem, un pieaugumu kāpināja Trampa izteikumi par gaidāmo G20 samitu.

Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi pieauga par apmēram 2%, ko īpaši veicināja ECB prezidenta Mario Dragi solījums par tālāku rīcību, ja ekonomikai būtu vajadzīgs straujāks pieaugums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzticēšanās ir būtiska

Čena Lifanga, Huawei korporatīvā vecākā viceprezidente un valdes priekšsēdētāja, 28.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos mēnešos pasaule saskārusies ar ārkārtīgiem izaicinājumiem, nedrošību un sarežģījumiem. Pandēmija ir pārņēmusi visu pasauli un ietekmējusi gandrīz katru mūsu dzīves daļu. Radikāli ir ietekmēta mūsu personīgā brīvība ceļot, strādāt un rotaļāties, vairs nav iespējas to darīt tā, kā vēl pavisam nesen.

Pandēmija spēcīgi skārusi arī tautsaimniecību un to, kā notiek biznesa procesi. Īsā laika posmā attālinātais darbs no mājām kļuvis par jauno dzīves normu. Patiesi - visa veida digitalizācijas procesi ātri akselerējās. Ekonomikas digitalizācijas nozīme ir neaprakstāma.

Šī jaunā realitāte ir devusi papildus pievienoto vērtību un likusi uzsvaru uz uzticēšanās veidošanu un tās uzturēšanu. Tā ir spēcīgs pamats savstarpējai sadarbībai un inovācijām. Patiešām, uzticība, kas mūs visus saista, tagad ir svarīgāka nekā jebkad agrāk. Manuprāt, sabiedrības normu un tehnoloģiju mijiedarbība būs viens no galvenajiem ekonomikas izaugsmes virzītājiem nākamajā desmitgadē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Investīcijas – atskats un perspektīva

Latvijas Bankas ekonomisti Gintars Bušs un Ieva Opmane, 14.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņem investīciju aktivitātes pieaugums. Kādēļ līdzšinējos gados investīciju aktivitāte ir bijusi zema?

Vai šis ir īstermiņa uzrāviens, vai arī sākums straujākai attīstībai ilgtermiņā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, apskatīsim investīciju struktūru un tendenci, noteiksim galvenos uzņēmumu investīciju ietekmējošos faktorus, t.sk. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu lomu investīciju dinamikā.

1. Pamatfakti par investīcijāmInvestīciju dinamika Latvijā atgādina amerikāņu kalniņus - strauju izaugsmi pirmskrīzes periodā nomainīja vēl straujāks kritums recesijas periodā. Tam sekoja palēciens 2011. gadā, mērens kritums 2013.-2016. gadu periodā un atkal uzrāviens pagājušajā gadā (1. attēls).

Lai saprastu šo izmaiņu cēloņus, pētīsim investīciju struktūru. Vispirms pirmskrīzes mājokļu burbuļa dēļ bruto pamatkapitāla veidošanā [1] no pārējām investīcijām nodalīsim investīcijas mājokļos. Redzam, ka investīcijas mājokļos svārstās vidēji 2-3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izņemot mājokļu burbuļa periodu, kad šis īpatsvars trīskāršojās (2. attēls). Pēckrīzes periodā mājokļu investīciju īpatsvars ir bijis stabils; pieprasījumu pēc mājokļiem daļēji uzturēja valdības atbalsta programmas (atbalsts ģimenēm ar bērniem [2] un iespēja ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā [3]).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijusī Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izpilddirektore Kristīne Lagarda ceturtdien brīdinājusi, ka pasaules ekonomikas izaugsme ir trausla un apdraudēta, un politikas veidotājiem vajadzētu strādāt, lai samazinātu cilvēka radītos riskus.

Politikas veidotājiem kopīgi vajadzētu «mēģināt samazināt trauslumu» un «atrisināt neskaidrību» par pasaules ekonomiku, viņa sacījusi intervijā ziņu aģentūrai AFP.

Lagarda, kas pagājušajā nedēļā oficiāli atkāpās no SVF izpilddirektores amata, lai kļūtu par Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītāju, kritizēja vairākas cilvēku pašu radītos riskus ekonomikai, sakot, ka, piemēram, Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības un tirdzniecības konflikti «ir cilvēka radīti un cilvēks var tos sakārtot».

Vienlaikus Lagarda, kas bija pirmā sieviete SVF vadītāja amatā un varētu kļūt par pirmo sievieti ECB vadītāja amatā, norādīja, ka «nedaudz sievietes pieskāriena nekaitētu».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgi līdz ar ECB vadības nomaiņu cer uz vēl vienu likviditātes drukāšanas cēlienu.

Vecajā kontinentā šobrīd tiek dalīti nozīmīgākie institūciju amati, un Eiropas Centrālā banka šajā ziņā nav nekāds izņēmums. Pašreizējā ECB šefa Mario Dragi termiņš šajā amatā iztecēs jau oktobrī, un šobrīd tiek paredzēts, ka pēc viņa šajā krēslā sēdīsies Starptautiskā Valūtas fonda vadītāja Kristīne Lagarde. Pārsvarā tiek spriests, ka viņa varētu būt vairāk ekonomiku sildošās monetārās politikas atbalstītāja. Tas finanšu tirgus dalībniekiem licis spekulēt, ka ECB vēlīnajā rudenī varētu atsākt, piemēram, savu aktīvu uzpirkšanas programmu jeb kvantitatīvo mīkstināšanu. Tas savukārt raisījis akciju mijēju optimismu, jo nostiprinās sajūta, ka centrālās bankas finanšu tirgiem turpinās nodrošināt «aizmuguri». Līdz ar šādiem pieņēmumiem zemāk ceļojis arī Eiropas valdību obligāciju ienesīgums. Piemēram, Vācijas 10 gadu termiņa parāda ienesīgums saruka līdz -0,4% atzīmei, kas ir jauns zemākais līmenis vēsturē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likmi ved dziļāk mīnusos un atkal restartēs likviditātes drukāšanu; eksperimentus viennozīmīgi nevērtē.

No Eiropas Centrālās bankas (ECB) šā mēneša vidū tika gaidītas lielas ziņas jeb izšķirīga atbilde uz neskaidrību un nepārliecinošāku ekonomiku. Šoreiz, šķiet, iztika bez nosacītiem sarūgtinājumiem, ja vērtē lēmumu kopējo apmēru, – reģiona depozītu likme bankām tika apcirpta par 10 bāzes procentpunktiem līdz -0,5%, un no novembra tiks atsākta tā saucamā kvantitatīvā mīkstināšana (QE). Tās ietvaros ECB katru mēnesi uzpirks vērtspapīrus 20 miljardu ASV dolāru vērtībā.

Šāda pamatīga ECB monetāro stimulu doza liek domāt, ka ekonomikas sildīšanas stadijā iestāde atradīsies vēl gadiem. Tādējādi iestādes šefs Mario Dragi šo amatu atstās, jaunajai bankas vadībai nododot ļoti zīmīgu mantojumu – vēl negatīvākas likmes un likviditātes drukāšanu bez formāla beigu termiņa. M. Dragi uzsvēra, ka šī programma turpināšoties «tik ilgi, cik nepieciešams». Daži ironizē, ka ECB realizēs «kvantitatīvo mīkstināšanu bezgalība» un iestādes moto no «lai ko tas arī prasītu» drīzāk pārvērties par «lai cik ilgi tas arī prasītu». Tā ir vārdu spēle pēc M. Dragi, šķiet, pašas slavenākās «lai ko tas arī prasītu» runas. Toreiz 2012. gadā bija parādījušās nopietnas bažas par monetārā reģiona vienotību. ECB vadītājs tad ar savu šādu dzelžainu «lai ko tas arī prasītu» solījumu plaukstošajiem apokalipses scenārijiem gluži vai norāva stopkrānu (finanšu tirgus viņam noticēja).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemo likmju periods eirozonā nav iedragājis Eiropas banku peļņu, piektdien paziņoja Eiropas Centrālās bankas vadītājs Mario Dragi.

«Kas attiecas uz banku pelnītspēju, ECB izpēte neatrod daudz pazīmju, ka mūsu monetārā politika to slikti ietekmē,» Dragi uzsvēra.

Daudzu banku vadītāji un eksperti jau labu laiku ir izteikuši kritiku centrālajai bankai, norādot, ka zemās procentu likmes ir pārāk zemas pārāk ilgu laiku. Jo likmes ir zemākas, jo mazāk naudas bankas var iekasēt no klientiem par kredītu izsniegšanu.

Dragi gan šiem pārmetumiem nepiekrīt, uzsverot, ka pēdējo pāris gadu laikā neto procentu ienākumi ir bijuši daudzmaz stabili. «Ja nākotnē būs negatīvi efekti no zemajām procentu likmēm, tos slāpēs pozitīvie efekti no monetārās politikas īstenošanas, piemēram, kredītu kvalitāte un citi,» viņš uzsvēris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Eiropas akciju tirgi demonstrē kāpumu pēc ECB lēmuma nemainīt procentlikmes

LETA--AFP, 25.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas akciju tirgos ceturtdien bija kāpums pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) nolēma nemainīt galvenās procentlikmes.

ECB padomes sēdē Frankfurtē galveno bāzes procentlikmi tika nolemts saglabāt 0% līmenī. Padome arī nolēma saglabāt noguldījumu iespējas uz nakti likmi -0,5% līmenī un aizdevumu iespējas uz nakti likmi 0,25% līmenī.

Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi pieauga, neraugoties uz aizejošā ECB prezidenta Mario Dragi brīdinājumu, ka «ieilgusi neskaidrību klātbūtne» ietekmē ekonomisko aktivitāti eirozonā.

ECB izvēlējās tālāk nepazemināt procentlikmes, lai gan Dragi sacīja, ka «monetārās politikas pielāgošana plašā pakāpē vēl arvien ir nepieciešama».

Volstrītā akciju cenas lielākoties pieauga, bet vairāku nozīmīgu uzņēmumu akciju cenas ievērojami mainījās abos virzienos pēc pārsteidzošu peļņas rezultātu paziņošanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm akcionāru vairākums pieprasa padomes locekļu Krastiņa un Velmera nekavējošu atkāpšanos

Db.lv, 19.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Olainfarm" akcionāru vairākums pieprasa Kārlim Krastiņam un Haraldam Velmeram nekavējoties atkāpties no "Olainfarm" padomes locekļu amatiem saistībā ar uzticības zaudēšanu un jauniem apstākļiem saistībā ar iespējamo krāpšanas lietu ar "Olainfarm" akcijām, informē SIA "OLMAFARM".

Akcionāri jau maija sākumā bija nosūtījuši rakstveida pieprasījumu abiem padomes locekļiem atkāpties, taču saņēmuši atbildi, ka ne K.Krastiņš, ne H.Velmers neplānojot to darīt. Kā zināms, Padomes locekļi ir akcionāru uzticības personas, kuras pārstāv akcionāru intereses akcionāru sapulču starplaikos un pārvalda uzņēmumu akcionāru interesēs, līdz ar to Krastiņa un Velmera rīcības dēļ ir radusies situācija, ka padomē turpina darboties divi padomes locekļi, kuriem nav akcionāru vairākuma uzticības un kuriem līdz ar to vajadzētu nekavējoties pamest vēlēto amatu.

Padomes locekļa amats ir vēlēts amats, un tieši tie akcionāri, kas Krastiņu un Velmeru iepriekš ievēlēja padomē, šobrīd, pēc saņemtās informācijas par viņu iesaisti iespējamā krāpšanā, uzticības zaudēšanas dēļ ir pieprasījuši viņu nekavējošu atkāpšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gudru valdības investīciju loma ekonomikas attīstībā

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Oliņa, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Arnolds Babris stāsta, kāpēc kļuva par vienu no a/s Brīvais vilnis akcionāriem

Māris Ķirsons, 26.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kvalitatīvu zivju konservu ražošanā Latvijā ir gan iespējas, gan arī izaicinājumi, ko rada gan Latvijas valstī pieņemtie lēmumi, gan arī pasaules ģeopolitiskie notikumi

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs un tagad arī līdzīpašnieks Arnolds Babris. Viņš atzīst, ka zivju pārstrādē ir sava specifika, šogad pieprasījums pēc kvalitatīviem produktiem ļāvis audzēt ražošanas apjomus un līdz ar to arī samazināt zaudējumus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc kļuvāt par vienu no a/s Brīvais vilnis akcionāriem?

Tas, ka par uzņēmuma īpašniekiem kļūst tā vadītāji (valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris un valdes loceklis, komercdirektors Māris Trankalis), nav nekas neparasts. Tādi precedenti Latvijā jau ir bijuši, un droši vien, ka tādi būs arī nākotnē. Jāatgādina, ka 2004. gadā bija grūts brīdis uzņēmumam, kas nestrādāja jau vairāk nekā sešus mēnešus. Tad a/s Brīvais vilnis akciju daļa nonāca baņķieru brāļu Belokoņu pārziņā. 2004. gada jūnijā es kļuvu par šī uzņēmuma vadītāju (M. Trankalis vadības komandai pievienojās 2007. gadā). Mums kopā izdevās reanimēt zivju konservu ražotni un saglabāt ražošanu, šodien – 14 gadus pēc šiem notikumiem – rūpnīca turpina strādāt, šobrīd mēnesī tiek saražoti 1,6 līdz 1,7 miljoni konservu kārbu dažādu zivju konservu, no kuriem, protams, lielākā daļa ir šprotes eļļā. Šogad brāļi Belokoņi izdarīja secinājumus, ka zivju konservu ražošana nav viņu biznesa profils, un nolēma fokusēties uz finanšu pakalpojumu jomu, un piedāvāja man un M. Trankalim iegādāties viņiem piederošās šī uzņēmuma akcijas. Rezultātā vairāk nekā 90% a/s Brīvais vilnis akciju nonāca manās un M. Trankaļa rokās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Projekts «Dzīvības poga» darbu sāka pērnā gada jūlijā. «Kad mans vectēvs, kurš dzīvo viens, nokrita un nespēja tikt pie telefona, lai mums piezvanītu, es sāku interesēties, vai Latvijā pieejams tāds pakalpojums kā SOS poga, taču nebija. Tā radās ideja izveidot šādu pakalpojumu un palīdzēt ne tikai manam vectēvam, bet arī citiem cilvēkiem,» stāsta SIA Dzīvības poga īpašniece un psiholoģe Marina Pjanova.

Marina zināja, ka šāda veida pakalpojumi ir ārkārtīgi populāri citās Eiropas valstīs, taču Latvijā šāda pakalpojuma saņemšana bija ļoti sarežģīta – SOS pogas bija pieejamas tikai kā speciāla, ierobežota valsts palīdzība. Tā rezultātā Marina ar savu biznesa partneri nolēma Latvijā nolēma izveidot šādu pakalpojumu un piedāvāt nepieciešamo tehnisko aprīkojumu. Pēc tam, kad tika veikta virkne testu, kāda Latvijas tehnoloģiju kompānija veiksmīgi izstrādāja un izveidoja īpašu sistēmu, kas nodrošina klientiem saziņu ar speciālu zvanu centru un uzticības personām, kuras izvēlas pats klients.

Projekta mērķauditorija ir Latvijā dzīvojošie cilvēki gados, kā arī cilvēki ar sliktu veselību vai ierobežotām kustībām; cilvēki, kuriem var būt nepieciešama medicīniskā vai sociālā palīdzība, cilvēki, kas cieš no demences, epilepsijas vai sirds slimībām. Saziņa ar operatoru iespējama 24 stundas diennaktī, un viņš var ne tikai izsaukt cilvēkam nepieciešamo palīdzību, bet arī atbalstīt grūtā situācijā un pat kontrolēt zāļu lietošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ECB noslēdz savu kvantitatīvo mīkstināšanu laikā, kad skatījums uz ekonomiku pasliktinās.

Šīs nedēļas otrajā pusē finanšu tirgus dalībnieku uzmanība tika pievērsta šā gada pēdējai Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksmei. Pēdējā laikā lielāks satraukums pārņēmis finanšu tirgus, un arī pieņēmumi par ekonomikas izaugsmi nākotnē kļuvuši krietni mērenāki. Rezultātā tika gaidīts, kādā omā uz notiekošā fona būs vecā kontinenta galvenais baņķieris Mario Dragi. Tāpat šai sanāksmei bija jābūt zīmīgai ar to, ka formāli tiek paziņots par eiro drukāšanas programmas noslēgšanu. To ECB arī izdarīja, kas iezīmē veselas ēras beigas.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Gatavo augsni jaunam monetāro eksperimentu vilnim

Jānis Šķupelis, 26.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados finanšu tirgus dalībnieku uzmanības centrā bijuši centrālo baņķieru mītiņi. Un ne velti – tieši mājieni par monetārās politikas izmaiņām atbildīgi par ievērojamu daļu no dažādu finanšu aktīvu vērtību izmaiņām.

Vispārējais pieņēmums ir, ka pasaules centrālajiem baņķieriem jau pavisam drīz atkal nāksies «stimulēt» un tādā veidā pasargāt ekonomiku un finanšu tirgus no nelabvēlīgākiem scenārijiem. Tas palīdzējis strauji pieaugt gan akciju, gan obligāciju, gan arī, piemēram, zelta un citu finanšu aktīvu vērtībai (cena aug gan riska aktīviem, gan drošajam patvērumam).

Šo ceturtdien kārta izteikties bija pienākusi Eiropas Centrālajai bankai (ECB). Neskatoties uz to, ka eiro likmes jau ir rekordzemas un iestāde vien nesen (pagājušā gada beigās) iepauzēja savu aktīvu uzpirkšanu, tika gaidīts, ka reģiona monetārās politikas noteicēji tomēr atradīs veidus, kā palīdzēt nosargāt trauslo eirozonas tautsaimniecības izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Dragi saskāries ar pretestību ierosinājumam atsākt aktīvu uzpirkšanas programmu

LETA, 13.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes locekļi pretojušies prezidenta Mario Dragi galu galā veiksmīgajiem centieniem atsākt aktīvu uzpirkšanas programmu, liecina situāciju labi pārzinošu personu sniegta informācija.

Iepriekš nepieredzēta mēroga pretestība tikusi piedzīvota ECB padomes sanāksmē ceturtdien, kurā Francijas centrālās bankas prezidents Fransuā Vilruā de Galo pievienojies Nīderlandes kolēģim Klāsam Knotam un Vācijas kolēģim Jensam Veidmanam, aicinot vēl neatsākt obligāciju uzpirkšanas programmu, norāda personas, kuras šo informāciju izpaudušas anonīmi, jo šādas diskusijas ir konfidenciālas. Amatpersonas vēsta, ka starp opozicionāriem bijuši arī kolēģi Roberts Holcmans no Austrijas un Madiss Millers no Igaunijas, kā arī ECB valdes locekļi, tostarp Sabīne Lautenšlēgere un Benuā Koērs.

Šāda nevienprātība saistībā ar būtiskiem monetārās politikas lēmumiem iepriekš Dragi astoņus gadus ilgajā pilnvaru laikā nav novērota. Tas varētu pavērt iespējas institūcijas kritiķiem apšaubīt tās lēmumu leģitimitāti. Taču, neskatoties uz šīm domstarpībām, Dragi ierosināja pieņemt lēmumu atsākt aktīvu uzpirkšanas programmu, jo bija pietiekams atbalsts šāda lēmuma pieņemšanai. Kā viens no opozīcijas iemesliem bijis arguments, ka šo programmu labāk pietaupīt ārkārtas situācijām, piemēram, gadījumā, ja Lielbritānija no Eiropas Savienības izstātos bez vienošanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiro vērtība ceturtdien samazinājās pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) nedaudz pazemināja eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozes šim un nākamajam gadam, «pieaugot neskaidrībām» šajā reģionā un ārpus tā. ASV un Eiropas biržu indeksi pārsvarā kritās.

ECB prezidents Mario Dragi sacīja, ka eirozonas riski ir potenciāli negatīvi, tomēr tas neatturēja ECB no kvantitatīvās mīkstināšanas (QE) programmas izbeigšanas.

«Lai gan Mario Dragi iegrožoja iepriekšējie paziņojumi par QE, viņa preses konference atklāja divas skaidras patiesības – viņš vēl arvien ir dziļi nobažījies par eirozonas izaugsmes trauslumu un patur tiesības piemērot tālāku monetāru stimulēšanu,» sacīja interneta tirdzniecības platformas «Infinox» tirgus analītiķis Dž.R.Džou.

«CMC Markets» analītiķis Deivids Medens sacīja, ka «pesimistisks Dragi» ietekmējis eiro vērtību.

ECB saskaņā ar QE programmu iepludināja eirozonas ekonomikā 2,6 triljonus eiro, lai veicinātu izaugsmi un inflāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas vadītājs Mario Dragi bankas sanāksmē šonedēļ nelaidīs garām iespēju pieminēt neseno eiro vērtības pieaugumu, ņemot vērā, ka viņš gatavojas pārskatīt eirozonas monetārās stimulēšanas programmu, prognozē Bloomberg aptaujātie ekonomisti.

Viņi paredz, ka ECB izteiks bažas par eiro stiprumu. Tiesa gan, aizvadītajā mēnesī M. Dragi atteicās komentēt valūtas kursu, taču 67% ekonomistu paredz, ka ceturtdienas preses konferences laikā viņš tomēr izteiksies par šo tematu.

Eiro vērtība pret dolāru šajā gadā ir augusi par 13%, kas rada jaunus izaicinājumus ECB amatpersonām, kuras patlaban cenšas saprast, kāpēc strauji augošā ekonomika nav spējusi radīt pietiekami stabilu inflāciju. Piektdien eiro cena sasniedza 1,19 dolārus. Jāatgādina, ka janvārī kurss bija 1,04 dolāri par eiro.

«Es sagaidu, ka Dragi izteikumus mērķēs uz līdzsvaru, un noteiktu pieaugumu dēvēs par atbilstošu, kas atspoguļo zemāku politisko risku un spēcīgāku ekonomiku, taču tajā pašā laikā brīdinās par pārāk straujām valūtas kursa kustībām,» paredz Nordea Markets galvenais Eiropas ekonomists Holgers Sandte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV biržu indeksi ceturtdien pieauga, jo kompānijas «Facebook» ievērojami peļņas rādītāji veicināja tehnoloģiju firmu akciju cenu kāpumu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru kritās, Eiropas Centrālajai bankai (ECB) nemainot zemās procentlikmes, un zemāka eiro kursa ietekmē pieauga Eiropas biržu indeksi.

ECB prezidents Mario Dragi tomēr brīdināja par globāla tirdzniecības kara iespējamām sekām pēc ASV prezidenta Donalda Trampa protekcionisma soļiem.

«Mēs vēl nezinām, cik plaša būs atbilde» vai sekas iespējamos tirdzniecības karos, teica Dragi, piebilstot, ka sakaitēta retorika varbūt jau tagad rada «dziļu» ietekmi uz uzņēmēju pārliecību, netieši graujot izaugsmi.

Viņš uzstāja, ka vēl arvien ir nepieciešams «plašs» ECB atbalsts, turpinot izdevumu un investīciju stimulēšanas programmu.

Dragi piesardzīgie izteikumi izprovocēja eiro kursa krišanos pret dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiro vērtība pret ASV dolāru ceturtdien kritās pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmuma nemainīt bāzes procentlikmi, bet ASV un Eiropas biržu indeksu dinamikā bija dažādas tendences.

ECB padomes sēdē Frankfurtē galveno bāzes procentlikmi tika nolemts saglabāt 0% līmenī. Preses konferencē pēc padomes sēdes ECB prezidents Mario Dragi atzina, ka riski eirozonas ekonomikas izaugsmei ir palielinājušies, un tos rada galvenokārt ārējie faktori - protekcionisma draudi, nestabilitāte tirgos un draudi attīstības valstu ekonomikām. Dragi sacīja, ka pašreizējās procentlikmes netiks mainītas vismaz līdz vasarai.

«Fakts, ka Dragi pauda lielākas bažas par bloka ekonomisko veselību, vedināja uzskatīt, ka likmju pieaugums notiks vēlāk, nevis ātrāk,» sacīja «Western Union Business Solutions» vecākais tirgus analītiķis Džo Manimbo, prognozējot tālāku spiedienu uz eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Tiesa noraidījusi Olainfarm akciju apķīlāšanu un balsstiesību izmantošanas liegumu

LETA, 04.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pilnībā noraidījusi Čehijas kompānijas "Black Duck Invest" pieteikumu pret zāļu ražotāja AS "Olainfarm" lielāko akcionāru SIA "Olmafarm" par prasības nodrošināšanu pirms prasības celšanas, liecina tiesas lēmums.

Čehijas kompānija bija lūgusi tiesu apķīlāt "Olmafarm" piederošās 42,5% "Olainfarm" akcijas, kā arī aizliegt "Olmafarm" izmantot uzņēmumam piederošo "Olainfarm" akciju balsstiesības.

Tāpat noraidīts "Black Duck Invest" lūgums piemērot "Olmafarm" aizliegumu pieņemt lēmumus par "Olainfarm" pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu, peļņas sadali, likvidāciju vai reorganizāciju, pieņemt lēmumus par grozījumu izdarīšanu "Olainfarm" statūtos par pārvaldes institūciju kompetences un lēmumu pieņemšanas kārtības maiņu, kā arī "Olainfarm" padomes locekļu atsaukšanu un/vai ievēlēšanu.

Pieteikumā tiesai "Black Duck Invest" norādīja, ka 2021.gada 27.aprīlī parakstīts līgums par "Olmafarm" piederošo "Olainfarm" akciju pārdošanu Čehijas investoriem, un, Čehijas uzņēmuma ieskatā, šis līgums ir likumīgs un spēkā esošs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm padomes locekļi un Čehijas uzņēmēji plānoja iegūt kontroli pār vairāk nekā 50% akciju

LETA, 09.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu ražotājas AS "Olainfarm" padomes locekļi Haralds Velmers un Kārlis Krastiņš un vairākas citas personas ar vairāku Čehijas un Kipras uzņēmumu ķēdes starpniecību, iespējams, bija plānojuši iegūt kontroli pār vairāk nekā 50% "Olainfarm" akciju, liecina aģentūras LETA rīcībā esošie marta vidū sastādītie līgumu projekti.

LETA rīcībā nonākušie Akcionāru līguma un Aizdevuma finansējuma līguma projekti, kuri datēti ar 2021.gada 15.martu, liecina, ka vairākas personas - visticamāk, Čehijas pilsoņi Vojtehs Kačena un Tibors Bokors, bijusī "Olainfarm" lielākā akcionāra "Olmafarm" valdes locekle Milana Beļeviča, Krastiņš, Velmers, un, iespējams, citas personas, bija sākuši darbības, kas vērstas uz kontroles pārņemšanu pār "Olainfarm".

Krastiņš aģentūrai LETA atzina, ka piedalījies sarunās ar dažādiem investoriem, taču neviens no šiem piedāvājumiem nav rezultējies ar kādu līgumu vai darījumu.

Viņš pastāstīja, ka pēdējo divu gadu laikā investoriem bija zināms, ka bijušā "Olainfarm" īpašnieka, nelaiķa Valērija Maligina mantinieces Irina Maligina, Nika Saveļjeva un Anna Emīlija Maligina vēlas pārdot sev piederošās akcijas, tāpēc pie Krastiņa vērsušies daudzu investoru pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru