Transports un loģistika

Dzelzceļā kravu vairāk nepaliek

Egons Mudulis, 08.07.2016

Jaunākais izdevums

Noslēdzoties pirmajam pusgadam, dzelzceļa pārvadājumu apjomu kritums Latvijā straujāks nepaliek, tomēr kravu arvien par piektdaļu mazāk nekā pagājušā gada sešos mēnešos.

Pa VAS Latvijas dzelzceļš infrastruktūru šī gada sešos mēnešos pārvadāts 24,1 milj. t kravu, kas ir par 19,8% mazāk, salīdzinot ar pagājušajā gadā šajā periodā pārvadāto kravu apjomu, liecina uzņēmuma izplatītie dati. Piecu mēnešu griezumā kritums bija 21%, bet četru mēnešu – 21,6% apmērā.

Kā pozitīvu tendencei uzņēmums min jaunu kravu grupu šogad – rūdas, kas pārvadātas 272 tūkst. t apjomā. Par 41,7% līdz 928 tūkst. t pieaudzis melno metālu kravu apjoms. Par 12,5% līdz 722 tūkst. t palielinājies pārvadāto graudu un miltu produktu apjoms.

Galvenājās kravu grupās pagaidām gan turpinās kritums. Par 23,4% mazāk pārvadāti naftas produkti, un par 32,3% mazāk – akmeņogles, attiecīgi nokrītot līdz 9,47 milj. t un 7,12 milj. t. Savukārt minerālmēslu apkalpots par 2,6% mazāk, pārvadājot 2,02 milj. t. Tikmēr ķīmiskās kravas pārvadātas 755 tūkst. t apjomā, kas ir par 14,8% mazāk nekā pērn pirmajā pusgadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pilnveidos dzelzceļa jomas regulējumu

Žanete Hāka, 16.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pilnveidotu dzelzceļa nozares regulējumu, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 16.februārī, noslēdza darbu pie Dzelzceļa likuma grozījumiem, informē Saeimas Preses dienests.

Tie paredz izveidot vienu regulējošo iestādi dzelzceļa nozarē, kā arī ieviest Eiropas Savienības prasības, ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu.

Grozījumi paredz noteikt vienu regulējošo iestādi dzelzceļa nozarē - tā būs Valsts dzelzceļa administrācija. Tai paredzētas plašākas pilnvaras, un tā no sabiedrisko pakalpojumu regulatora pārņems dzelzceļa pārvadātāju licencēšanu, pasažieru pārvadājumu tirgus uzraudzību, kā arī sūdzību izskatīšanu saistībā ar piekļuves maksu dzelzceļa infrastruktūrai.

Tāpat paplašinās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtiskākās funkcijas, papildinot tās ar maksas noteikšanu un iekasēšanu visiem pārvadātājiem attiecīgajā dzelzceļa tīklā. Patlaban tajās ietverta lēmuma pieņemšana par dzelzceļa infrastruktūras maksu, jaudas sadali un konkrēta pārvadātāja vilciena nozīmēšanu. Kopš 2011.gada janvāra akciju sabiedrība LatRailNet veic publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtiskās funkcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Papildināta - Lietuvas dzelzceļam par Mažeiķu-Reņģes posma noārdīšanu jāmaksā teju 28 miljoni eiro

LETA, 02.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) noteikusi Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmumam «Lietuvos geležinkeliai» nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, jo uzņēmums, likvidējot Mažeiķu-Reņģes sliežu ceļu, kas savieno Lietuvu un Latviju, ir pārkāpis Eiropas Savienības (ES) konkurences noteikumus, pirmdien paziņojusi EK.

Lietuvas dzelzceļa uzņēmumam noteiktais naudassods ir 27 873 000 eiro.

Papildināta visa ziņa

Kompānijai trīs mēnešu laikā jāizstrādā darbības plāns, kā situāciju vērst par labu, un jāsaskaņo tas ar EK. Lietuva divu mēnešu laikā sodu var pārsūdzēt Luksemburgā bāzētajai Eiropas Savienības tiesai, savukārt cietušajām pusēm ir tiesības celt prasību par zaudējumu atlīdzināšanu.

«Lietuvos geležinkeliai» vadība paziņojusi, ka sīki izanalizēs EK lēmumu un lems, kā rīkoties, lai uzņēmums ciestu pēc iespējas mazākus zaudējumus.

Kā norādījusi par konkurences politiku atbildīgā komisāre Margrēte Vestagere, «»Lietuvos geležinkeliai« izmantojuši savu kontroli pār valsts dzelzceļa infrastruktūru, lai kaitētu konkurentiem dzelzceļa pārvadājumu nozarē».

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Valdībā apstiprināta Rail Baltica trase

Lelde Petrāne, 09.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien, 9.augustā, apstiprināja Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica novietojumu, kas Latvijā veidos jaunas industriālās zonas. Trases garums Latvijā no Igaunijas – Latvijas robežas līdz Latvijas – Lietuvas robežai būs 263 km.

Par to Ministru kabinets (MK) lēma, izskatot rīkojumu Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica un rīkojumu Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecības paredzētās darbības akceptu. Vienlaikus, ieklausoties Salacgrīvas iedzīvotāju paustajā viedoklī un ievērojot iedzīvotāju intereses, MK uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai kopā ar Satiksmes ministriju un Salacgrīvas novada domi konsultēties ar Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorātu par C5 posma, kas šķērso Natura 2000 teritoriju Vitrupes ielejā, īstenošanas iespējamību, realizējot Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica būvniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas dzelzceļš kravu pārvadājumu tarifa samazināšanas meklējumos

Roberts Škapars - LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors, 25.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transports un loģistika ir otra lielākā tautsaimniecības nozare, kas ik gadu valsts budžetam ienes vairāk nekā vienu miljardu eiro lielus ienākumus jeb astoto daļu no visa valsts budžeta un tieši vai pastarpināti nodarbina līdz pat 70 tūkstošiem cilvēku Latvijā. Nozīmīga nozares sastāvdaļa ir dzelzceļa transports.

Pēdējos gados ir vērojams dzelzceļa kravu pārvadājumu kritums, kam ir tendence kristies arī šogad. Dzelzceļa pārvadājumi pērn samazinājās par 15%, bet četru gadu laikā dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms samazinājies par 23%.

Dzelzceļa pārvadājumi galvenokārt ir atkarīgi no tranzītkravām no Krievijas, Baltkrievijas un citām NVS valstīm, kas izmanto Latvijas ostas savu energomateriālu un izejvielu eksportam, kā arī produkcijas importam no Eiropas Savienības. Strauji samazinās kravu apjomi no Krievijas, kas veic ievērojamas investīcijas ostu infrastruktūras attīstībā, lai maksimāli novirzītu kravas uz savām ostām.

Svarīgi ir palielināt kravu apjomus no Baltkrievijas, kurā Ķīna izveidojusi nozīmīgu loģistikas centru savām kravām. Pašreiz daudz veiksmīgāka šo kravu transportēšanā pa dzelzceļu ir Lietuva, kurā kravas uz galamērķiem tiek virzītas caur Klaipēdas ostu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ernst&Young: Elektrifikācijas projekts ir dzīvotspējīgs arī pie kravu apgrozījuma 30 miljoni tonnu

LETA, 16.10.2017

Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (no kreisās), auditorkompānijas "Ernst&Young" partneris Andris Lauciņš, AS "Latvijas dzelzceļš" viceprezidents Aivars Strakšas, diskusijas vadītājs Haralds Burkovskis, biedrības "Baltijas asociācija - transports un loģistika" (BATL) prezidente Inga Antāne, ekonomists Eiropas Komisijā Gatis Eglītis, transporta nozares eksperts Tālis Linkaits un bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa elektrifikācijas projekts ir ekonomiski dzīvotspējīgs arī tad, ja kravu apgrozījums Latvijas dzelzceļa sistēmā ir 30 miljoni tonnu gadā, diskusijā Dramatiskā situācija tranzītā. Vai varam atļauties dzelzceļa elektrifikāciju? sacīja auditorkompānijas Ernst&Young partneris Andris Lauciņš.

Ernst&Young pēc AS Latvijas dzelzceļš pasūtījuma izstrādāja attiecīgā projekta izmaksu un ieguvumu analīzi. Latvijā dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs šogad deviņos mēnešos bija 33,314 miljoni tonnu, kas ir par 2,8% mazāk nekā gadu iepriekš. Pērn pa Latvijas dzelzceļa infrastruktūru pārvadāja 47,8 miljonus tonnu kravu.

Atbildot uz biedrības Baltijas asociācija - transports un loģistika (BATL) bažām par elektrifikācijas projekta ietekmi uz kravu pārvadātājiem pa dzelzceļu rūkoša kravu apgrozījuma apstākļos, Lauciņš norādīja, ka analīzē pētīts arī projekta ekonomiskā izdevīguma jutīgums pie konkrētiem kravu apgrozījuma apmēriem. Zemākas vērtētais punkts bija 30 miljonu tonnu gadā, un projekts arī pie šāda apmēra esot ekonomiski dzīvotspējīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Latvijas Dzelzceļa elektrifikācija nav futbols vienos vārtos

Nordea bankas ekonomists Gints Belēvičs, 13.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nevienam nav noslēpums, ka dzelzceļa kravu apjoms Latvijā šogad ir krities par teju 20%, kas skaidrojams gan ar nelabvēlīgām tendencēm izejvielu cenās, ogļu pieprasījuma kritumu Rietumos, gan Krievijas politisku lēmumu novirzīt lielāku daļu kravu uz savām Baltijas jūras ostām.

Pēdējā laikā arvien vairāk novērojam, ka Krievijas vārdi pārvēršas darbos – valsts uzņēmumiem pavēlēts kravas virzīt caur savām ostām, apejot Latviju. Šādam lēmumam ir ne tikai politisks motīvs, bet arī ekonomisks – ir jāatpelna milzīgās investīcijas Sanktpēterburgā, Ustjlugā un Primorskā. Šajā brīdī paziņot par vairāku simtu miljonu eiro investīcijām Latvijas dzelzceļa infrastruktūrā varētu šķist kā likt naudu kabatās nelaiķim, kurš tiek guldīts zemes klēpī, tomēr situācija nav tik viennozīmīga kā sākotnēji izskatās.

Viens no iemesliem, kāpēc dzelzceļa elektrifikācija ir nepieciešama, ir tendences mūsdienu dzelzceļa infrastruktūrā. Kā agrākos laikos esam atteikušies no tvaika lokomotīvēm, tā šobrīd dīzeļlokomotīves jau ir pagātne. Tās ir neefektīvākas par elektrolokomotīvēm, prasa biežākas apkopes, piesārņo vidi ar kaitīgajiem izmešiem. Elektromagnētiskās levitācijas paklāji, pa kuriem varētu sūtīt kastītes ar kravām un pasažieriem vēl ir tāla nākotnes vīzija, tāpēc nākas samierināties ar daudz piezemētākām tehnoloģijām. Tāpat jāņem vērā, ka pašreizējā Latvijas dzelzceļa lokomotīvju flotē ir eksemplāri, kuru vieta drīzāk būtu muzejā nevis un maģistrālajiem sliežu ceļiem, to apkopes un remonti prasa lielus ieguldījumus, turklāt būtiska dīzeļlokomotīvju flotes daļas nomaiņa būs jāveic neatkarīgi no tā vai tiek veikta dzelzceļa elektrifikācija vai nē. Novecojušas ir arī esošās dzelzceļa elektrolīnijas, kas tuvākajā laikā būs jāmaina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunās, Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica novietojums Latvijā veidos jaunas industriālās zonas. Tās attīstīt būs iespējams Salacgrīvas, Limbažu, Salaspils, Inčukalna, Olaines, Iecavas un Bauskas novados, liecina šodien izplatīts paziņojums.

Pasažieru transporta daudzfunkcionālie transporta mezgli taps Rīgas dzelzceļa stacijā un Starptautiskajā lidostā Rīga. Veidojot dzelzceļa Rail Baltica trasi, saglabāta visa esošā dzelzceļa, autoceļu, energo un gāzes sistēma. Trases garums Latvijā no Igaunijas – Latvijas robežas līdz Latvijas – Lietuvas robežai būs 263 km.

Neils Balgalis, RB Latvija telpiskās plānošanas eksperts, skaidro:

«Rail Baltica trases novietojums Latvijā tika veidots sadarbībā ar 15 novadu pašvaldībām un iedzīvotājiem, ņemot vērā to intereses un novadu attīstības potenciālu. Pēc Eiropas standarta platuma dzelzceļa Rail Baltica izbūves Latvijā būs divas dzelzceļa infrastruktūras un vietās, kur jaunā dzelzceļa līnija šķērso esošo dzelzceļa līniju, rodas iespējas tālākai industriālo teritoriju attīstībai. Salaspils novadā tiek plānots centrālais kravu terminālis ar plašu noliktavu un ražošanas teritoriju attīstību, tāpat industriālās zonas būs iespējams attīstīt Limbažu novada Skultē, Inčukalna novada Vangažos, Olaines novadā pie Rīgas apvedceļa. Salacgrīvā, Iecavā un Bauskā industriālo teritoriju attīstību radīs VIA Baltica tuvums un jau esošā saimnieciskā darbība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Izbeigts iepirkums par Rail Baltica loģistikas centra būvniecību Salaspilī

LETA, 24.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa projekta «Rail Baltica» īstenotāja Latvijā SIA «Eiropas dzelzceļa līnijas» izbeigusi iepirkumu par kravu pārkraušanas termināļa Salaspilī būvniecības ieceri, informēja «Eiropas dzelzceļa līniju» pārstāve Vita Voronkova.

Viņa skaidroja, ka Iepirkuma komisija, kuras sastāvā ir «Eiropas dzelzceļa līnijas», Baltijas valstu kopuzņēmuma «RB Rail» un Satiksmes ministrijas eksperti, nolēma izbeigt iepirkumu, jo līdz iepirkuma termiņa beigām nebija saņemts neviens pieteikums, kas atbilstu iepirkuma nosacījumiem. Iepirkumu komisija plāno turpināt darbu pie iepirkuma dokumentācijā iekļauto prasību pilnveidošanas.

Iepirkuma ««Rail Baltica» kravu pārkraušanas termināļa Salaspilī būvniecības ieceres dokumentācijas izstrāde un paredzētās darbības ietekmes uz vidi iespējamu pasākumu novērtējums» mērķis ir risinājumu un saistītās infrastruktūras teritoriju definēšana, nosakot tās attīstībai nepieciešamo publiskās piekļuves un inženierkomunikāciju infrastruktūru un funkcionālu savienojumu izvietojumu ar dzelzceļa «Rail Baltica» pamatlīniju, esošajiem 1520 milimetru dzelzceļa sliežu ceļiem, autoceļiem un visām «Rail Baltica» kravu pārkraušanas termināļa turpmākās attīstības teritorijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijas teritoriju šķērsos kilometru garš kravas vilciena sastāvs no Ķīnas

Lelde Petrāne, 06.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā nedēļā pa VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) uzturēto dzelzceļa infrastruktūru tiek plānots īpaši gara kravas vilciena pārvadājums, kas, turpinot attīstīt sadarbību ar Krievijas dzelzceļu un pamatojoties uz februāra beigās noslēgto vienošanos starp abiem uzņēmumiem par īpaši garu kravas vilcienu pārvadājumu organizēšanu, tiek nosūtīts no Ķīnas uz Kaļiņingradas apgabalu.

Kravas vilciens, kura sastāvā ir simts 20 pēdu konteineri, ir vienu kilometru garš. Maršrutā no Ķīnas uz Kaļiningradu tiek nogādāti izejvielu materiāli.

Vilciens ceturtdien, 2.aprīlī, sāka ceļu maršrutā Ķīna - Krievija – Latvija - Kaļiņingradas apgabals. Kravas vilciens galamērķi Kaļiņingradā sasniegs aptuveni deviņās diennaktīs, bet Latvijas teritoriju tas šķērsos desmit stundās, ieskaitot muitas un robežšķērsošanas procedūrām nepieciešamo laiku.

Neskatoties uz pašreizējo ekonomisko situāciju pasaulē, ko ietekmē Covid-19 un kā rezultātā vairums uzņēmumu ir apturējuši ražošanu vai būtiski samazinājuši ražošanas tempus, šis būs piektais konteinervilcienu sastāvs dažu nedēļu laikā, kas maršrutā Ķīna-Zabaikaļska (Krievija) - Kaliņingrada dodas, šķērsojot Latvijas teritoriju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Asociācija: Dzelzceļa tarifa pieaugums būs nozarei postošs

Inga Antāne, biedrības «Baltijas asociācija - transports un loģistika» prezidente, 08.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien nopietnākās grūtībās strādājošā transporta un loģistikas nozare, kas ir otrā lielākā tautsaimniecības nozare Latvijā, jau tuvākajā laikā var piedzīvot pilnīgu krahu divu nepārdomātu un absurdu lēmumu dēļ.

Dramatiski krītoša kravu apjoma situācijā AS LatRailNet ir nolēmusi par 7% paaugstināt dzelzceļa pārvadājumu tarifu, kas pamatoti aizbaidīs ar lielām grūtībām piesaistītās kravas, kā arī stipri vājinās pārvadātāju saimniecisko darbību. Turklāt valdība un Saeima ir nolēmusi paaugstināt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai, padarot kravu pārvadājumus Latvijā vēl nekonkurētspējīgākus, krasi ierobežojot tranzīta nozarei jebkādā veidā cīnīties par jaunām kravām izzūdošo Krievijas tranzīta kravu vietā. Transporta un loģistikas nozares izsīkums radīs ļoti nopietnu robu Latvijas tautsaimniecībā un atsauksies uz gandrīz visām ekonomikas jomām, ietekmējot ne tikai valsts budžetu, bet arī iedzīvotāju un komercsabiedrību maksātspēju un attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no iemesliem, kādēļ Latvijas tranzīta nozarē – gan dzelzceļā, gan ostās kopumā – tiek piedzīvots ievērojams kravu kritums, ir nepievilcīgie dzelzceļa tarifi, norāda nozares spēlētāji un viņu pārstāvji.

Tādēļ risinājums ievērojamam kravu apgrozījuma samazinājumam Latvijas ostās un jo īpaši Ventspilī būtu tūlītēja dzelzceļa tarifu politikas maiņa, norāda biedrības Baltijas asociācija ‒ transports un loģistika (BATL) prezidente Inga Antāne, kas pārstāv vairākus Ventspils brīvostā strādājošus uzņēmumus. Stivodori šobrīd jau samazinājuši savu pakalpojumu cenu teju līdz pašizmaksai, taču dzelzceļa tarifus, kur būtisku lomu spēlē maksa par publiskās dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, ostu komersanti ietekmēt faktiski nespēj.

Dzelzceļa tarifus kā problēmu mūsu valsts tranzīta koridora konkurētspējai uzlūko ne tikai Ventspilī. Baltijas valstis ir stratēģiski svarīgi transporta‒loģistikas mezgli Ziemeļeiropā, un to rīcībā esošie jūras ostu termināli ir konkurētspējīgi un tajos var apkalpot visdažādākās kravas, tostarp minerālmēslus, norāda minerālmēslu pārkraušanas kompānijas SIA Riga Fertilizer terminal valdes priekšsēdētājs Arturs Skadats. Pēdējos gados ekspluatācijā nodoti jauni termināļi, un Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Krievijas starpā pieaug konkurence par kravu plūsmu. Šodien kravu nosūtītāji var izvēlēties, caur kurām ostām nosūtīt savu produkciju, bet savu izvēli viņi arvien biežāk izdara ne par labu Latvijai. It īpaši tas attiecas uz Krievijas ostām, kuras ir ieguvušas papildu priekšrocības rubļa devalvācijas dēļ, kā arī pateicoties zemākiem dzelzceļa tarifiem mazāku attālumu dēļ. Diemžēl Latvija salīdzinoši augstāku dzelzceļa tarifu dēļ neapšaubāmi jau tagad zaudē kravas, kuru apkalpošana ienestu miljoniem eiro, un šī negatīvā tendence turpinās. Lai palielinātu Latvijas tranzīta nozares starptautisko konkurētspēju, nepieciešams pēc iespējas ātrāk izstrādāt jaunu dzelzceļa tarifu politiku, kas padarītu tranzītu caur Latviju pievilcīgāku kravas nosūtītāju acīs, uzsver A. Skadats.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Šodien ir iespēja iegūt Latvijas tranzīta koridoram papildu 9 milj. tonnu kravu – tās ir kravas, kas pašlaik caur Baltkrieviju un Lietuvu iet uz Kaļiņingradu,» saka Euro Rail Trans valdes loceklis un līdzīpašnieks Ainārs Šlesers

Fragments no intervijas:

Sen neesat sniedzis intervijas presei, bet piekritāt sarunai tagad, kad jūsu pārstāvētais uzņēmums Euro Rail Trans ir viens no Baltijas Foruma konferences Krievija – ES: savstarpējās atkarības izaicinājumi un jaunā dienaskārtība galvenajiem atbalstītājiem. Kādēļ nolēmāt atbalstīt šo pasākumu?

Euro Rail Trans ir Latvijas un Krievijas kopuzņēmums, kurā mūsu partneris ir Krievijas dzelzceļa uzņēmums AS RŽD Logistika. Mūsu mērķis ir veicināt kravu plūsmas palielināšanu Latvijas virzienā. Šodien sankcijas starp Eiropas Savienību (ES), Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV) un Krieviju ir radījušas ļoti sarežģītu situāciju Latvijai. Mēs redzam, ka ir aizvēries Liepājas metalurgs un cilvēki ir palikuši bez darba. Mēs redzam to, ka mūsu zivrūpnieki ir pazaudējuši nozīmīgus tirgus un nekādas kompensācijas viņi nesaņem. Mēs redzam to, ka mūsu piena pārstrāde tāpat ir nolikta fakta priekšā, ka nekādas kompensācijas par ieviestajām sankcijām viņi neredzēs. Visas šīs problēmas ir jārisina mums pašiem, bet mēs mēģinām cerēt, ka kaut kas atrisināsies Briselē un Amerikā. Skaidrs ir tas, ka pat mūsu kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija ir mūsu tiešie konkurenti. Mēs esam brāļu tautas, bet mūsu tirgotāji, ražotāji un ostas konkurē savā starpā. Diemžēl pēdējo 20 gadu laikā Lietuva ir izmantojusi situāciju, kurā Kaļiņingradas koridors tika izmantots veidā, lai subsidētu Klaipēdas ostu. Tas, protams, ir radījis problēmas gan Rīgas ostai, gan Liepājas ostai, gan Ventspils ostai. Ņemot vērā, ka es šodien esmu ne tikai Euro Rail Trans valdes pārstāvis, bet arī viens no īpašniekiem, esmu ieinteresēts palīdzēt Latvijai piesaistīt jaunas kravas laikā, kad cita daļa kravu iet projām no mums. Tādēļ arī mēs atbalstām Baltijas Forumu. Jo šajā forumā piedalās pārstāvji ne tikai no Latvijas un Krievijas, bet arī no ASV un daudzām Eiropas valstīm. Mums ir jāvienojas par pamatlietām. Pierobežā valstīm, kas ir kaimiņvalstis, ir jāspēj sadarboties visās tajās jomās, kurās ir iespējams sadarboties. Lai arī ir sankcijas starp lielvarām, mums tāpat ir jādomā, lai Latvijas iedzīvotāji nebrauktu prom. No valsts jau ir aizbraukuši vairāki simti tūkstošu cilvēku. Transporta nozarē ir nodarbināti aptuveni 100 tūkst., kas kopā ar ģimenes locekļiem ir 200 tūkst. cilvēku. Ja problēmas skars šo nozari, mēs pazaudēsim arī lielus nodokļu maksātājus, jo transporta nozarē algas ir krietni virs vidējā. Ja šie cilvēki aizbrauks prom, tā tiešām būs katastrofa. Lai to nepieļautu, mums jāsāk strādāt. Sadarboties ar Krieviju, Baltkrieviju, Kazahstānu, Ķīnu – ar visiem iespējamajiem partneriem, lai transporta nozare attīstītos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lietuvas satiksmes ministrs: Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa atjaunošana būs labas gribas žests pret latviešiem

LETA, 25.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma Lietuvos geležinkeliai solījums atjaunot pirms gandrīz desmit gadiem nojaukto Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu starp Lietuvu un Latviju ir ne tikai ekonomisks, bet arī politisks solis un labas gribas žests pret partneriem Latvijā un Polijā, intervijā ziņu aģentūrai BNS norādījis Lietuvas satiksmes ministrs Roks Masjulis.

Jautāts, vai Lietuvos geležinkeliai iecere pārsūdzēt Eiropas Savienības (ES) Tiesā Eiropas Komisijas (EK) lēmumu noteikt Lietuvas dzelzceļa uzņēmumam nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu nav pretrunā ar gatavību atjaunot izārdīto sliežu ceļu, viņš atzinis, ka galīgais lēmums par pārsūdzēšanu vēl nav pieņemts - tas notiks pēc tikšanās ar ES konkurences komisāri Margrēti Vestageri.

«Galīgā lēmuma vēl nav, uzņēmums apsver virkni variantu, (..) laiks [sūdzības iesniegšanai] mums ir līdz 18.decembrim. Pirms lēmuma pieņemšanas es vēl plānoju pats aizbraukt pie komisāres, ja viņa mani pieņems, un apspriesties par to, kādi ceļi Lietuvai šai lietā būtu perspektīvākie,» stāstījis ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Drīzumā plāno izsludināt iepirkumu par Rail Baltica dzelzceļa stacijas lidostā Rīga būvprojekta izstrādi

LETA, 28.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Eiropas Dzelzceļa līnijas drīzumā grasās izsludināt iepirkumu par projekta Rail Baltica dzelzceļa stacijas lidostā Rīga būvprojekta izstrādi.

Uzņēmuma Attīstības un sadarbības departamenta direktors Agnis Driksna pauda, ka iepirkums notiks divās kārtās. Pirmā būs atlases kārta, kurā tiks noteikti pieci labākie pretendenti, savukārt otrajā kārtā atlikušie kandidāti jau saņems tehnisko specifikāciju un gatavos piedāvājumu.

Iecerēts, ka iepirkumam varēs pieteikties līdz gada beigām, savukārt uzvarētājam konkursā vajadzētu būtu skaidram nākamā gada vidū. Kad būvprojekta izstrāde tuvosies beigām, paredzēts jau izsludināt iepirkumu par būvniecības darbiem, lai optimizētu laiku.

Savukārt Eiropas Dzelzceļa līniju Projekta ieviešanas departamenta direktors Kaspars Vingris pauda, ka tehniski šis būs ļoti sarežģīts projekts. «Mēs runājam, no vienas puses, par lidostas staciju, no otras puses, par dzelzceļu, kas piebrauc pie lidostas. Ja skatāmies kartē, tad šis posms ir no vietas, kas šķērso Daugavu, iet gar Torņakalnu, un Zolitūdē jaunais dzelzceļš šķiras no esošā dzelzceļa, tālāk pāri Ulmaņa gatvei un ienāk lidostā. Visā posmā elementi, kas raksturo šo būvi, ir zemes plātnes un estakādes. Zemes plātnes ir tajās vietās, kur mēs ejam pa pļavu. Estakādes ir tajās vietās, kur ejam pāri citiem infrastruktūras objektiem, kā tas ir Ulmaņa gatvē,» klāstīja Vingris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Arhitektoniskie risinājumi Rail Baltica stacijai lidostā Rīga

Zane Atlāce - Bistere, 31.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sagatavoti trīs arhitektoniskā risinājuma varianti Rail Baltica stacijai starptautiskajā lidostā Rīga, kas tapuši, ņemot vērā lidostas termināla paplašināšanas 6. kārtas un jauna gaisa satiksmes vadības torņa būvniecības ieceres, informē Eiropas Dzelzceļa līnijas (EDzL) komunikācijas vadītāja Rita Voronkova.

«Projektējamā stacija ir pirmais ātrgaitas dzelzceļa un avio savienojuma centrs Baltijā, kā arī pirmā projekta Rail Baltica stacija. Risinājumi tiek veidoti tā, lai pēc būvniecības pabeigšanas tiktu uzlabota publiskā piekļūšana, izbūvējot vairākus jaunus pievades ceļus un estakādes, nodrošinot ērtāku piekļūšanu ar augstāku komforta un mobilitātes līmeni gan virzienā no lidostas uz pilsētu, gan no pilsētas uz lidostu.Redzam, ka projektētāji, pilnsabiedrība PROSIV (Itālija, Slovākija, Latvija), izveidojuši risinājumus, kas atbilst nākotnes vajadzībām funkcionalitātes un energoefektivitātes ziņā, kā arī ir integrējami esošajā vidē,» uzskata Andris Linužs, EDzL valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Riga Container Terminal (RIGACT) audzē pārkraušanas apjomus un medī Ķīnas kravas

Uzņēmums deviņu mēnešu laikā audzējis apkalpoto konteineru skaitu līdz 34,7 tūkst. TEU (20 pēdu konteinera ekvivalents), kas ir par 45,4% vairāk nekā pērn šajā laika posmā, sarunā ar Dienas Biznesu norāda RIGACT valdes priekšsēdētājs Valdis Andersons. Pēc viņa teiktā, konkurence šajā kravu segmentā trīs Rīgā strādājošo termināļu jomā ir ļoti sīva un kravu apjomu kāpumam pamatā ir termināļa darbības ātrums un precizitāte.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Pamatā aizvien tiek apkalpotas tranzīta kravas, kas no visas pasaules tiek sūtītas Krievijas virzienā, bet ir arī kravu plūsma pretējā virzienā. RIGACT gadījumā patlaban mainās arī kravu struktūra. Proti, iepriekš visi konteineri termināļa noliktavās tika taroti (piepildīti ar kravu), bet šobrīd pieaug jau piekrauto importa un eksporta konteineru skaits. Uzņēmums apkalpo gan vietējos, gan ārvalstu klientus, kas sūta kravas tranzītā, taro ne tikai vietējās, bet arī Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes kravas. Vaicāts par citām NVS valstīm, īpaši Vidusāziju, viņš norāda, ka jau šobrīd RIGACT tiek apkalpotas diezgan regulāras kravu plūsmas, tostarp virzienā no/uz Kazahstānu, Turkmenistānu, Uzbekistānu. Tai pašā laikā šim virzienam ir savas īpatnības, jo konteinerizēto kravu segmentā ir monopols lielajiem Krievijas konteinerpārvadātājiem, kuri nodrošina divpusējo satiksmi, reizē nodrošinot zemu cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstiprinātas Rail Baltica būvprojektēšanas vadlīnijas - infrastruktūras projektēšanai, būvniecībai un uzturēšanai. Būvprojektēšanas vadlīniju rokasgrāmatu izstrādāja Francijas konsultāciju un inženierijas uzņēmums «SYSTRA S.A», kas uzvarēja atklātajā konkursā par Rail Baltica globālā projekta vienoto būvprojektēšanas vadlīniju izstrādi, liecina medijiem sniegtā informācija.

Vadlīnijas apstiprināja Latvijas Republikas Satiksmes ministrija, Igaunijas Republikas Ekonomikas un komunikāciju ministrija un Lietuvas Republikas Transporta un komunikāciju ministrija.

Būvprojektēšanas vadlīniju rokasgrāmata nosaka galvenos parametrus un standartus Rail Baltica dzelzceļa novietojumam, sliežu ceļam, uzbērumiem un zemes darbiem, hidrotehniskajām būvēm, tiltiem, pārvadiem, tuneļiem un līdzīgām būvēm. Tāpat tā nosaka dzelzceļa vilces energoapgādes, vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu, t.sk. telekomunikāciju sistēmu, datu saņemšanas (SCADA) un sistēmu uzraudzības kontroles, infrastruktūras - staciju, apdzīšanas punktu, staciju termināļu un pasažieru platformu un to vides pieejamības nosacījumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Izšķiršanās par spēli augstākajā līgā

Sandris Točs, speciāli DB, 24.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neizlēmība var izrādīties liktenīga 519 miljonus eiro vērtajam dzelzceļa elektrifikācijas projektam, Latvijai neatgriezeniski zaudējot arī 347 miljonus eiro lielo ES līdzfinansējumu.

To atzīst vairāki DB aptaujātie eksperti.

Valsts akciju sabiedrības Latvijas Dzelzceļš (LDz) viceprezidents Aivars Strakšas uzskata, ka tieši dzelzceļa elektrifikācijas projekts ir «vitāli svarīgs apmēram miljardu eiro gadā ienesošās tranzīta nozares nākotnei», sakot, ka «projekta sāls ir konkurence par Baltkrievijas kravām starp Latviju un Lietuvu. Tas ir jautājums - vai baltkrievu kravas ies uz Klaipēdu vai uz Rīgu?» Arī kravu īpašnieki pasaulē arvien biežāk pieprasa zaļākus transporta koridorus. Tā viena no pasaulē lielākajiem loģistikas uzņēmumiem DHL Global Forwarding vadītājs Ķīnā Stīvs Jangs (Steve Huang) uzsver, ka «mēs strādāsim tikai ar partneriem un apakšuzņēmējiem, kas atbilst mūsu zaļo koridoru GoGreen prasībām. Tā mēs esam virzījušies uz 2020. gada mērķi, un tas ir veids, kā mēs līdz 2050. gadam sasniegsim nulles emisiju loģistiku». Būtiski, ka LDz šogad ir parakstījis sadarbības līgumu ar DHL Global Forwarding un elektrifikācijas īstenošanai vai tās novilcināšanai var būt nozīmīga loma tālākajā sadarbībā ar šo globālā loģistikas tirgus līderi. Tomēr bažas par elektrifikācijas projektu ir paudusi Baltijas asociācija - transports un loģistika (BATL) prezidente Inga Antāne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs ļoti aktīvi strādājam paši un ar saviem partneriem, lai Latvijas transporta un loģistikas uzņēmumiem atvērtu durvis gan uz jauniem tirgiem, gan jauniem partneriem,» intervijā DB stāsta SIA LDz Loģistika valdes priekšsēdētājs Verners Lūsis

Fragments no intervijas:

Šonedēļ izskanēja Reuters ziņa, ka Krievijas dzelzceļš atteicies saskaņot vairākus pieprasījumus kravu pārvadājumiem uz Latvijas ostām. Kādas iespējas ir saglabāt Krievijas kravas, kamēr tiek attīstīti jauni darbības virzieni?

Izteikumi medijos nav gluži precīzi. Latvijas dzelzceļa aktuālie dati par maiju liecina, ka dzelzceļa kravas bijušas aptuveni tādā pašā apmērā kā pērn maijā. Līdz 22. maijam pārvadāti 2,64 milj. tonnu kravu, nevis tikai daži desmiti tūkstoši, kā rakstīja Reuters. Mēs strādājam pie tā, lai Krievijas kravas saglabātu, un nozarē visiem ir ļoti liela neapmierinātība ar to, kāda ir politika. Taču tāda ir politiskā situācija. Mums ar Krievijas dzelzceļu un kravu īpašniekiem ir ļoti labas biznesa attiecības. Cenšamies izdarīt to, ko mēs varam, un Krievijas dzelzceļš palīdz tik, cik var. Bet ir lietas, kuras arī Krievijas dzelzceļš nevar iespaidot. Pagaidām mēs Krievijas kravu plūsmu, cik varam, noturam, kas būs nākotnē, to neviens nevar prognozēt. Ir kravas, kuras neapstiprina uz Latviju, to īpašniekiem saka, lai brauc uz Krievijas ostām, bet reāli tur nav kur to visu izkraut, – arī infrastruktūra Krievijas ostām vēl nav tiktāl attīstīta, lai visu kravu apjomu vestu tikai turp.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Kravu apjoms no Baltkrievijas palielināsies

Jānis Goldbergs, 06.09.2018

Baltkrievijas dzelzceļa vadītājs Vladimirs Morozovs (no kreisās), Latvijas-Baltkrievijas Starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētāji, satiksmes ministrs Uldis Augulis un VAS "Latvijas dzelzceļš" prezidents Edvīns Bērziņš

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pakāpenisku kravu pārvadājumu pieaugumu starp valstīm paredz Latvijas – Baltkrievijas Starpvaldību komisijas ekonomiskās, zinātniskās un tehniskās sadarbības jautājumos 13. sēdes protokols, kuru ceturtdien 6. septembrī parakstīja Latvijas satiksmes ministrs Uldis Augulis un Baltkrievijas transporta un komunikāciju ministrs Anatolijs Sivaks.

«Īpaši sekmīgi sadarbības rezultāti ir dzelzceļa jomā. Aktīvi strādājam tieši Eirāzijas pārvadājumu attīstības sekmēšanā un nostiprināšanā. Šovasar parakstīju vienošanos par jaunu transporta koridoru – no industriālā parka Baltkrievijā uz Latvijas ostām un pretējā virzienā,» preses brīfingā par parakstīto vienošanos komentēja Latvijas satiksmes ministrs U. Augulis.

Savukārt Baltkrievijas satiksmes ministrs Anatolijs Sivaks šajā jomā uzsvēra Baltkrievijā būvējamā industriālā parka Lielais akmens sagaidāmo ietekmi, kā arī tranzīta kravu potenciālu pieaugumu nākošajos gados.

Noslēgtā vienošanās paredz turpināt kopīgu darbu pie pārvadājamo kravu apjoma palielināšanas no Baltkrievijas uz Latviju un otrādi, piesaistot papildu tranzīta kravas. Līdz šā gada augusta beigām savienojumā ar Baltkrieviju pa VAS Latvijas dzelzceļš infrastruktūru pārvadāti septiņi miljoni tonnu Baltkrievijas izcelsmes kravas, kas, salīdzinājumā ar pagājušo gadu, ir pieaugums par 63%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā kravu īpašnieku pieprasījums izmantot Latvijas tranzīta koridoru ir augsts

«Pērn dzelzceļa tranzīta pakalpojumu eksporta vērtība bija 333 milj. eiro, bet nedaudz virs 90 milj. iztērēts, šos pakalpojumus nodrošinot. Starpība paliek Latvijai. Tie ir 5,3 eiro uz katru tonnu tikai dzelzceļa sadaļā – neskaitot jūras pārvadājumus, kas saistīti ar lielāko daļu ienākošo kravu. Zaudējot kravas, mēs zaudējam šo pievienoto vērtību. Tiesa, pēdējā laikā kravu īpašnieku pieprasījums izmantot Latvijas tranzīta koridoru ir augsts – tātad ekonomiski esam pievilcīgi. Cits jautājums, kas kopīgiem spēkiem jārisina, – ne visas kravas šurp atnāk,» saka VAS Latvijas dzelzceļš valdes loceklis un viceprezidents Aivars Strakšas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 18. augusta laikrakstā Dienas Bizness:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz Rīgas iedzīvotāju lūgumiem, VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) ir veicis izmaiņas kravas vilcienu kustību grafikos, lai uzlabotu autotransporta plūsmu vairākās dzelzceļa šķērsošanas vietās Rīgā - Ezera ielas, Tilta ielas un Brasas pārbrauktuvēs.

Ezera ielas pārbrauktuvi ikdienā šķērso tikai kravas vilcieni, savukārt Tilta ielas pārbrauktuve un, pēc Rīgas domes projekta jaunizveidotā Brasas pārbrauktuve autovadītājiem var būt slēgta gan kravas vilcienu kustības, gan pasažieru vilcienu satiksmes dēļ.

Pēc izmaiņām VAS "Latvijas dzelzceļš" kravas vilcienu grafikā, kuras stāsies spēkā jau 12.decembrī, Ezera ielas pārbrauktuve bez pārtraukumiem būs atvērta visintensīvākās satiksmes periodos - darba dienās no plkst. 7:00-9:00 un no plkst. 17:30-19:30. LDz veiktās izmaiņas iepriekš minētajos intensīvākajos autosatiksmes periodos no rīta un vakarā no kravas vilcienu kustības atslogos arī Tilta ielas pārbrauktuvi un jaunizveidoto dzelzceļa pagaidu šķērsošanas vietu pie Brasas pārvada, tādējādi visiem autovadītājiem, kuriem no rītiem un vakaros ir jāšķērso šīs pārbrauktuves, pie slēgtas pārbrauktuves būs jāgaida būtiski īsāks laiks - tikai pasažieru vilcienu kustības laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ceļā devies pirmais Baltijas valstis vienojošais kravas vilciens Amber Train

Monta Glumane, 19.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naktī no 18.aprīļā uz 19.aprīli no dzelzceļa stacijas Šestokai Lietuvā caur Latviju uz Igaunijas Paldiski termināli devies pirmais intermodālais kravas vilciens «Amber Train», informē VAS «Latvijas dzelzceļš».

Par vilciena maršruta izveidi šī gada marta sākumā vienošanās tika panākta Rīgā pirmo reizi tiekoties Latvijas, Lietuvas un Igaunijas nacionālo dzelzceļu vadībai. Pārvadājot kravas maršrutā Šeštokai-Rīga-Tallina, ir paredzēts savienot trīs Baltijas valstis un radīt jaunas uzņēmējdarbības iespējas kravu pārvadātājiem.

«Projekts «Amber Train» ir lielisks piemērs visu trīs Baltijas valstu sadarbībai, kur mūsu kopējais darbs ir rezultējies reālos kravu pārvadājumos. Mēs ticam, ka mūsu sadarbībai ir liels potenciāls, jo nākotnē plānotā Eiropas platuma dzelzceļa infrastruktūra radīs jaunas iespējas. Taču šodien mēs varam strādāt pašreizējā tīkla ietvaros, un piedāvāt mūsu klientiem ērtus un izdevīgus kravu pārvadājumus,» skaidro VAS «Latvijas dzelzceļš» prezidents Edvīns Bērziņš

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ātrvilcieni starp Baltijas galvaspilsētām kursēs reizi divās stundās

Žanete Hāka, 12.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica ātrgaitas vilcieni no Tallinas uz Varšavu un no Tallinas uz Viļņu kursēs līdz četrām reizēm dienā katrā virzienā katrā no maršrutiem no brīža, kad līnija tiks atklāta un līdz sešām reizēm dienā katrā virzienā katrā no maršrutiem pēc 10 darbības gadiem, informē uzņēmuma pārstāvji.

Turklāt, līdz pat 10 vilcieniem dienā kursēs posmā Viļņa–Kauņa–Varšava. Tā rezultātā Rail Baltica nodrošinās ātru dzelzceļa savienojumu starp Baltijas valstu galvaspilsētām katras divas stundas.

Plāns iekļauj arī divus nakts vilcienus: Tallina–Rīga–Kauņa–Varšava–Berlīne un Viļņa–Kauņa–Varšava–Berlīne, dodot iespēju pasažieriem sasniegt tālākus galamērķus Eiropā.

Katras 30 minūtes pasažieriem būs iespēja nokļūt no Rīgas Centrālās Stacijas uz Starptautisko lidostu «Rīga». Šis brauciens aizņems vien 10 minūtes.

Ātrgaitas vilcienu kustības intervāls ir balstīts paredzamo pasažieru pieprasījuma novērtējumā, kas tika veikts Rail Baltica Vilcienu kustības plāna 2026.-2056. gadam izstrādes ietvaros. Šo plānu izstrādāja Vācijas uzņēmums ETC Gauff Mobility GmbH, sadarbībā ar COWI A/S (Dānija) un Institut fur Bahntechnik GmbH (Vācija). Plāns atspoguļo modernu, integrētu pieeju, kas paredz, ka tirgus pieprasījums ir galvenais kritērijs, pēc kura tiek plānots vilcienu kustības grafiks.

Komentāri

Pievienot komentāru