Transports un loģistika

Dzelzceļš varēs apgūt atlikušos 45,6 milj. Ls no Kohēzijas fonda

Dace Skreija, 18.05.2010

Jaunākais izdevums

Tā kā ES finansētās programmas «Infrastruktūra un pakalpojumi» aktivitātē «TEN-T dzelzceļa posmu rekonstrukcija un attīstība» atlikušais finansējums ir 45,6 milj. Ls, Satiksmes ministrija (SM) izstrādājusi grozījumus noteikumos par aktivitātes īstenošanu, lai piesaistītu neapgūto ES fondu finansējumu valsts dzelzceļa infrastruktūras attīstībai.

Grozījumi paredz, ka SM rīkos vairākas projektu iesniegumu atlases kārtas, līdz tiks apgūts viss pieejamais finansējums. Jāatgādina, ka pirmajā projektu atlases kārtā tika apstiprināta otrā sliežu ceļa būvniecība posmā Skrīveri – Krustpils, kam tika piešķirts Kohēzijas fonda finansējums 46,1 milj. Ls, līdz ar to aktivitātē atlikušais finansējums ir 45,6 milj. Ls.

Aktivitāti īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā. Tas nozīmē, ka projektu pieteikumus apstiprināšanai SM iesniegs VAS Latvijas Dzelzceļš. Finansējums paredzēts projektiem, kas attīstīs kvalitatīvu, kopējā Eirāzijas transporta sistēmā integrētu dzelzceļa transporta infrastruktūru, palielinot Austrumu – Rietumu koridora caurlaides spējas un samazinot vilcienu kustības tehniskos, piemēram, ātruma ierobežojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kohēzijas budžetam ir jābūt ambiciozākam, un jebkādiem samazinājumiem šai politikai kopumā nevajadzētu iet tālāk par Brexit radīto ietekmi apmēram 6% apmērā; Latvija griezienam nepiekrīt.

Tāda ir Latvijas nostāja, runājot par priekšlikumiem kohēzijas politikai pēc 2020. gada, norāda Finanšu ministrija (FM). Šā gada maijā Eiropas Komisija publicēja regulu priekšlikumu nākamajai Eiropas Savienības (ES) daudzgadu finanšu shēmai. Savukārt jūlijā tika publicēti arī regulu priekšlikumi kohēzijas politikai pēc 2020. gada. FM atzīmē, ka kopumā Latvija augstu novērtē Eiropas Komisijas ieguldīto darbu un laicīgo regulu priekšlikumu sagatavošanu. Tomēr Eiropas Komisijas piedāvājums ir pamats diskusijām, un noteikti ir aspekti, kurus iespējams pilnveidot. Ir arī nepieciešams izšķirt divas lietas: regulējuma normas, kas nosaka atbalsta tvērumu, un ieviešanas principus un priekšlikumu par finansējuma apjomu kohēzijas politikai un konkrētām dalībvalstīm. ES ekonomika sāk atlabt, taču ir nepieciešamas papildu investīcijas, lai pārvarētu nevienlīdzību gan starp dalībvalstīm, gan to iekšienē. Kohēzijas politikas budžets 2021.–2027. gada periodā būs 373 miljardi eiro saistību apropriācijās, kas nozīmē, ka tai būs pietiekami daudz līdzekļu nevienlīdzības novēršanai. Līdzekļi joprojām galvenokārt tiks iedalīti tiem reģioniem, kas no pārējās ES atpalikuši visvairāk. Tajā pašā laikā kohēzijas politika joprojām nodrošinās tiešo saikni starp ES un tās reģioniem un pilsētām. Nevar neminēt, ka sarunas par nākamo daudzgades budžetu nebūs vieglas. Naudas ir mazāk, ņemot vērā Lielbritānijas, kas bija viena no lielāko iemaksu veicējām, izstāšanos no ES. Tomēr vajadzību apmēri nav mazinājušies. Visticamāk, ka daļa valstu, kuru ekonomika ir augusi straujāk, piedzīvos finansējuma griezienu. Mazāks atbalsts projektu realizācijai, iespējams, varētu sagaidīt arī Lietuvu un Igauniju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas dzelzceļš" finanšu līdzsvara nodrošināšanai 2020. gadā ir nepieciešams papildus finansējums no valsts budžeta aptuveni 25 milj. eiro apmērā, kā arī papildus finanšu līdzekļi 15,8 milj. eiro apmērā, lai kompensētu neattiecināmās izmaksas pilnā apmērā sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai visa 2020.gada laikā, informē uzņēmumā.

LDz skaidro, ka 2019. gads Latvijas transporta un tranzīta nozarei ir bijis sarežģīts gan globālā, gan reģionālā līmenī - dažādu ārēju faktoru rezultātā ir ievērojami samazinājušies kravu pārvadājumu apjomi. Šī situācija ir būtiski ietekmējusi visu Latvijas transporta nozari, bet visspēcīgāk tas ir skāris tranzīta jomā darbojošos uzņēmumus, t.sk., VAS "Latvijas dzelzceļš".

Arī 2020. gada pirmo divarpus mēnešu kravu pārvadājumu tendences, kā arī pašreizējie pasaules un reģiona ekonomiku potenciāli satricinošie notikumi liecina, ka situācija, kas saistīta ar kravu pārvadājumu apjomiem, būtiski neuzlabosies vai, iespējams, pat pasliktināsies.

Tādējādi, lai gan Latvijas tautsaimniecības interesēs dzelzceļa tīkla darbību nepieciešams saglabāt pilnā apjomā, neskatoties uz jau pagājušā gada nogalē uzsāktajiem striktajiem izmaksu optimizācijas un darbības efektivitātes palielināšanas pasākumiem, "Latvijas dzelzceļš" 2020. gadā nespēs īstenot finanšu līdzsvara nosacījumus, jo ieņēmumi ir samazinājušies tik būtiski, ka tie nesedz izmaksas, kuras jau šobrīd ir samazinātas iespējami zemākajā līmenī, vienlaikus neapdraudot dzelzceļa infrastruktūras kvalitāti un kustības drošību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Eksperti: tiešmaksājumu palielinājums lauksaimniekiem neatsvērs samazinājumu kohēzijas projektiem

LETA, 28.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā Eiropas Savienības (ES) septiņu gadu budžeta piedāvājumā paredzētais pakāpeniskais tiešmaksājumu palielinājums lauksaimniekiem pēc nozīmes valsts ekonomikai varētu arī neatsvērt paredzēto samazinājumu Kohēzijas projektu finansējumā, kas ir nozīmīgs infrastruktūras uzlabošanas projektos, sacīja aptaujātie ekonomikas eksperti.

Jau ziņots, ka ES septiņu gadu budžetā kohēzijas maksājumu griesti Latvijai, Igaunijai, Lietuvai un Ungārijai tiek piedāvāti 2,59% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas nesaskan ar Latvijas interesēm. Latvijas mērķis ir saglabāt vismaz esošo kohēzijas politikas finansējuma līmeni jeb 4,7 miljardus eiro (3,3 miljardus latu) laika posmā no 2014. līdz 2020.gadam. Šāda scenārija gadījumā kohēzijas griesti būtu jānosaka 2,9% apmērā no IKP.

Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis sacīja, ka, pēc pašreizējām aplēsēm, piedāvājums 2,59% apmērā no IKP būtu 4,23 miljardi eiro (2,97 miljardi latu) jeb par aptuveni 330 miljoniem latu mazāk nekā līdzšinējais kohēzijas finansējums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī pie noteiktajiem kohēzijas politikas izmaksu «griestiem» vēl iespējams diskutēt, kuram pienākas vairāk, norāda Eiropas reģionālās politikas komisārs Johanness Hāns.

Latvijas un EK viedoklis atšķiras jautājumā par «griestu» noteikšanu kohēzijas naudai dalībvalstīm 2,5% apmērā no to kopprodukta.

Jā, šīs domstarpības ir zināmas un apspriestas. Tomēr, kas attiecas uz pašu ES budžeta arhitektūru un nepieciešamajām reformām, mums ir liela vienprātība. Latvijas un pārējo Baltijas valstu bažas par «griestiem» kohēzijas fondam man ir saprotamas, tomēr tas ir diskusiju formā risināms jautājums. EK var tikai nākt klajā ar priekšlikumu, attiecoties pret visām 27 ES dalībvalstīm vienādi.

Ir vairākas dalībvalstis, kas dažādu iemeslu dēļ zaudēs no kohēzijas naudas. Man to bažas ir saprotamas, un ir jau vairākas idejas, kā radušos situāciju varētu uzlabot. Tomēr es no otras puses arī uzsveru, ka visupirms nepieciešama vienošanās par budžeta apjomu. Pēc tam jau var diskutēt, ko tas nozīmē konkrēti Latvijai un citiem. Tāpēc, manuprāt, arī Latvijas valdības fokusam pašlaik vajadzētu būt uz adekvātu ES budžetu, un tad jau uz Latvijas daļu tajā kā vispārējās budžeta politikas iznākumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijas dzelzceļš līdz gada beigām plāno atlaist apmēram 1500 darbinieku

Lelde Petrāne, 16.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas dzelzceļš" līdz 2020. gada beigām plāno pārtraukt darba tiesiskās attiecības ar aptuveni 1500 darbiniekiem, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Šodien izplatītā paziņojumā tas skaidro, ka 2019. gads gan koncernam "Latvijas dzelzceļš" (LDz), gan visai Latvijas transporta un tranzīta nozarei ir bijis satricinājumiem bagāts – gan fosilo izejvielu cenu samazinājuma globālajos finanšu tirgos un attiecīgi mazāka to pārvadājumu apjoma rezultātā, gan arī reģiona ekonomiskās un politiskās situācijas dēļ ir pieredzēts būtisks ienākošo un izejošo kravu apjoma samazinājums.

VAS "Latvijas dzelzceļš" valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs norāda, ka jau kopš 2019. gada vasaras "Latvijas dzelzceļš" aktīvi pārskata visas funkcijas un darba organizācijas procesus, kā arī ir būtiski samazinājis uzņēmuma izmaksu pozīcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijā realizēti 45 Kohēzijas fonda līdzfinansēti projekti transporta un vides nozarē

Žanete Hāka, 12.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīlī Latvija saņēmusi Eiropas Komisijas (EK) noslēguma maksājumus 2004. – 2006. gada plānošanas perioda Kohēzijas fonda projektiem, ierindojoties starp pirmajām dalībvalstīm, kura pilnībā noslēgusi šo periodu, informē Finanšu ministrija.

Tā laikā Latvijā tika realizēti 45 Kohēzijas fonda līdzfinansēti projekti transporta un vides nozarē.

Šī gada aprīlī Latvija saņēmusi divus atlikušos noslēguma maksājumus 1,3 miljonu eiro apmērā 2004. – 2006. gada plānošanas perioda Kohēzijas fonda ietvaros.

Noslēguma maksājumi saņemti pēc tam, kad EK veikusi visas nepieciešamās pārbaudes par izdevumu atbilstību un vienojusies ar Latviju par atbilstīgo gala maksājumu. Kā vieni no pēdējiem maksājumi saņemti par trīs 2004. – 2006. gada plānošanas perioda Kohēzijas fonda projektiem, tostarp Ūdenssaimniecības attīstība Liepājā, II kārta, Bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveide Latvijā, I kārta un Tehniskā palīdzība Kohēzijas fonda vadošajai iestādei Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ir netaisnīgi sodīt trīs Baltijas valstis, tām nākamajā finanšu perspektīvā piedāvājot mazāku finansējumu nekā esošajā periodā. Esam veikuši smagu darbu, lai pārvarētu krīzi un atgrieztos uz attīstības ceļa,» otrdien, 6. novembrī, pārstāvot Latviju Kohēzijas politikas ministru neformālajā sanāksmē Kiprā, pauda finanšu ministrs Andris Vilks.

Sanāksmē Kiprā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija diskutē par Kohēzijas politikas efektivitātes celšanu. Sanāksme norit laikā, kad notiek aktīvas sarunas par ES daudzgadu budžetu.

«Šajā brīdī ir būtiski demonstrēt Kohēzijas politikas pievienoto vērtību un stiprināto orientāciju uz rezultātiem. Latvija uzskata, ka jaunie uz rezultātu vērstie elementi būtiski uzlabos Kohēzijas politikas investīciju kvalitāti un efektivitāti nākamajā periodā, kā arī nodrošinās iespēju skaidrāk demonstrēt Kohēzijas politikas pievienoto vērtību ES līmenī,» teikts Finanšu ministrijas (FM) paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica dzelzceļš kļūs par atslēgas elementu Zīda ceļa atzarā Baltijas valstīs, precēm no Ķīnas sasniedzot Eiropu.

Tāds ir viens no galvenajiem secinājumiem VAS Latvijas dzelzceļš organizētajā konferencē Globālās transporta kustības izaicinājumi.

«Dzelzceļš kopumā piedzīvo renesansi, arī Latvijas dzelzceļa infrastruktūru gaida lielas pārmaiņas. Mēs esam globālu iespēju un izaicinājumu priekšā, un ir skaidrs, ka Latvijas dzelzceļš pastāvēs arī turpmākos 100 gadus,» konferences ievadā sacīja Satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Savukārt VAS Latvijas dzelzceļš valdes loceklis Māris Kleinbergs ministra teikto apstiprināja, norādot, ka 2035. gadā pēc Rail Baltica projekta noslēgšanas uzņēmums gūs sasaisti ar visu Eiropu un spēs sniegt izcilus pakalpojumus gan Rietumu, gan Austrumu klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vilks: Latvijas dzīves līmenis būtiski pietuvojies ES vidējam līmenim

Dienas Bizness, 10.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas dzīves līmenis ir būtiski tuvinājies ES vidējam līmenim, neskatoties uz piedzīvoto krīzi, un tas lielā mērā noticis, pateicoties Kohēzijas politikas investīcijām, kas ir nozīmīgākais investīciju avots Latvijas ekonomikas attīstībā, norāda finanšu ministrs Andris Vilks.

«No ES fondiem Latvijā tiek finansētas ļoti daudz jomas, sākot ar autoceļu, ūdens apgādes un siltumapgādes saimniecību sakārtošanu un beidzot ar ieguldījumiem skolās un investīcijām ražojošos eksportējošos uzņēmumos, tādēļ Latvija nav mierā ar Eiropas Komisijas priekšlikumu ierobežot kohēzijas politikas griestus. Ir būtiski ieguldīt visus spēkus, lai panāktu Latvijai labvēlīgu rezultātu,» uzsver finanšu ministrs.

Piekdien notika finanšu ministra Andra Vilka tikšanās ar sociālo partneru pārstāvjiem, kuras laikā pārstāvētās puses vienojās par maksimālu Latvijas kohēzijas politikas interešu aizstāvību, lai Eiropas Savienības (ES) fondu piešķīrumu Latvijai pēc 2013. gada periodā panāktu vismaz līdzšinējā apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Akcīzes ieņēmumi pārsniedz plānoto, PVN ieņēmumi nedaudz atpaliek

Zane Atlāce-Bistere, 31.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Miljardu vērtajās spēlēs Eiropā uzvar lauksaimnieki

Zanda Zablovska, Sandra Dieziņa, Egons Mudulis, 21.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par lielāko ieguvumu Eiropas Savienības 2014. – 2020. gada budžetā tiek atzīts pieaugošais atbalsts lauksaimniekiem, bet par līdzekļiem transporta jomai būs jāpacīnās .

Atbalstu lauksaimniekiem uzsver gan Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, gan ministriju pārstāvji. Pēc premjera teiktā, neraugoties uz to, ka šis ir pirmais Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžets, kura apjoms ekonomiskās krīzes dēļ ticis samazināts par 30 miljardiem eiro (21 mljrd. latu), Latvijai izdevies panākt labus nosacījumus. «Latvijai panāktie nosacījumi ir liels ieguvums,» norāda V. Dombrovskis, atgādinot, ka sarunu gaitā Latvijai izdevies savas pozīcijas uzlabot par 707 milj. eiro. «Visstraujāko ienākumu pieaugumu izjutīs tieši lauksaimnieki,» saka V. Dombrovskis. Lauksaimnieki atzīst ieguvumus, taču uzsver – pašlaik svarīgākais ir izsrādāt likumdošanu nākamajiem septiņiem gadiem, kas vienkāršos kopējās lauksaimniecības politikas ieviešanu Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmēji biznesa atbalstam un inovācijām varēs pretendēt uz 4,4 miljardiem eiro

Z. Zablovska, S. Dieziņa, M. Ķirsons, E. Mudulis, E. Pankovska, S. Igaune, 20.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunajā plānošanas periodā Eiropas līdzekļi koncentrēti inovācijās, modernizācijā un konkurētspējas veicināšanā, uzņēmēji uzsver reālo atdevi.

Lai arī plānošanas dokumenti vēl tiek saskaņoti Eiropas Komisijā, arvien skaidrāk iezīmējas ES fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodā gaidāmās aktivitātes. Kohēzijas politikas (KP) mērķu īstenošanai Latvijai jaunajā periodā būs pieejami 4,4 miljardi eiro Eiropas Sociālā fonda (ESF), Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda līdzekļu. Papildus tam Latvija saņem atbalstu lauksaimniecības un zivsaimniecības fondiem. Pašlaik atklātais naudas sadalījums liecina, ka lielāku daļu laukiem paredzētās naudas plānots ieguldīt saimniecību modernizācijā un vides pasākumos, bet transporta jomā – dzelzceļa modernizācijā un autoceļu pārbūvē. Uzņēmējdarbības veicināšanai līdzekļi koncentrēti inovācijās un mazo un vidējo uzņēmēju konkurētspējas veicināšanā, bet ievērojams atbalsts tiks arī energoefektivitātei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties kravu pārvadājumu apjoma kritumam, kura lejupslīde aizsākās jau 2019. gada pirmajā pusgadā, un ņemot vērā VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) nespēju 2020. gadā nodrošināt finanšu līdzsvaru bez papildus finansējuma no valsts budžeta, LDz ir pārskatījis plānoto un uzsākto Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansēto projektu īstenošanas iespējas.

VAS "Latvijas dzelzceļš" Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda 6.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti" ietvaros līdz šim plānoja īstenot divus cieši saistītus projektus – "Daugavpils pieņemšanas parka un tam piebraucamo ceļu attīstība" un "Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija".

VAS "Latvijas dzelzceļš" valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs skaidro: "Šo abu projektu plānošana un sagatavošana tika veikta periodā, kad pa dzelzceļa infrastruktūru tika pārvadāti 45-55 miljoni tonnu gadā. Šobrīd situācija ir būtiski mainījusies, un globālo tendenču un ģeopolitiskās situācijas radītās izmaiņas kravu pārvadājumu kopējā apjomā un kravu segmentos liek veikt korekcijas arī dzelzceļa investīciju projektos."

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem straujāks kāpums nekā izdevumiem

Rūta Cinīte, 29.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem astoņos mēnešos straujāks kāpums nekā kopbudžeta izdevumiem, informē Finanšu ministrijas (FM) Komunikāciju departamentā.

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada astoņos mēnešos bijis 367,8 milj. eiro pārpalikums, augusta mēnesī vien, līdz ar straujāku ieņēmumu palielinājumu, palielinoties par 74,2 milj. eiro. Janvārī-augustā konsolidētajā kopbudžetā vērojams nozīmīgs nodokļu ieņēmumu kāpums. Kopbudžetā nodokļi šogad līdz augusta beigām iekasēti 5 235,1 milj. eiro apmērā. Salīdzinot ar 2016.gada astoņu mēnešu periodu, kopbudžetā nodokļu ieņēmumi palielinājušies par 364,8 milj. eiro jeb 7,5%.

«Ņemot vērā darba samaksas līmeņa pieaugumu, kas nodrošināja labākus darba spēka nodokļu ieņēmumus, nodokļu ieņēmumu plāns izpildīts 101,2% apmērā, tādējādi nodokļu ieņēmumi bija 63,4 milj. eiro virs plānotā. Pārējās ieņēmumu pozīcijas kopbudžetā astoņos mēnešos kopumā veidoja ieņēmumu palielinājumu vien par 27,3 milj. eiro jeb 2,3%,» norāda FM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumi š.g. janvārī kopbudžetā par 25,2 milj. eiro jeb 4,0% pārsniedza perioda nodokļu ieņēmumu plānu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Jāatzīmē, ka pērn nodokļu ieņēmumi gadā kopumā pārsniedza plānotos ieņēmumus par 0,8%. Ņemot vērā pozitīvo efektu no nodokļu ieņēmumu pieauguma, janvārī atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai konsolidētajā kopbudžetā bijis 121,8 milj. eiro pārpalikums, salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu tas pieauga par 14,7 milj. eiro.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi janvārī bija 796,7 milj. eiro, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu pērn, tie pieauguši par 68,4 milj. eiro jeb 9,4%. Pamatā straujo ieņēmumu kāpumu sekmēja jau pieminētais efekts no nodokļu ieņēmumiem. Janvārī konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi bija 651,3 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2016.gada janvāri palielinājās par 55,8 milj. eiro jeb 9,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

FM: Pirmo reizi kopš 1998. gada vispārējās valdības budžetā pērn pārpalikums

Finanšu ministrija, 02.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vispārējās valdības budžetā atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijai 2016. gadā bija pārpalikums. Pēc pašreiz veiktā novērtējuma[1] pārpalikums budžetā būs 0,0 – 0,2% apmērā no IKP.

Lai gan ekonomiskā izaugsme pagājušajā gadā bija ievērojami zemāka, nekā iepriekš prognozēts, ieņēmumu kāpums bija straujāks kā ekonomiskās izaugsmes tempi. 2016. gadā konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 9 069,9 milj. eiro, gada laikā pieaugot par 247,3 miljoniem eiro jeb 2,8%. Nodokļu ieņēmumi pērn bija 7 419,6 milj. eiro, un to kāpums uzskatāms par galveno faktoru kopējam ieņēmumu pieaugumam. Salīdzinot ar 2015. gadu, tie pieauga par 416,9 miljoniem eiro jeb 6,0%. 2016. gada nodokļu ieņēmumu plāns tika izpildīts 100,8% apmērā, to pārsniedzot par 56,5 milj. eiro.

Pozitīvu efektu nodokļu ieņēmumu pieaugumā devuši ēnu ekonomikas apkarošanas un nodokļu administrēšanas uzlabošanas pasākumi. Galvenos virsplāna ieņēmumus nodrošināja augstāki ieņēmumi no akcīzes nodokļa un uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN). Savukārt akcīzes nodokļa ieņēmumi pārsniedza plānu pamatā dīzeļdegvielas un tabakas izstrādājumu patēriņa pieauguma dēļ, kā arī nodokļa likmju paaugstināšanas šajās preču grupās rezultātā. Turpretī UIN plāna pārpildi sekmēja gan iemaksu palielināšanās, gan atmaksu samazināšanās. Šāds nodokļu ieņēmumu līmenis veido 29,6% no prognozētā IKP, kas ir augstākais nodokļu ieņēmumu līmenis pēdējo gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļi deviņos mēnešos iekasēti 101,3% apmērā, veidojot 75,2 milj. eiro papildu ieņēmumus, informē Finanšu ministrija.

Nodokļu ieņēmumu apjomam šā gada deviņos mēnešos kopbudžetā palielinoties par 7,6%, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri-septembri, un esot virs plānotā apmēra, pārpalikuma apjoms kopbudžetā sasniedza 360,8 milj. eiro.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ministrija atzīmē, ka pārpalikums palielinājies par 57,2 milj. eiro. Šā gada janvārī-septembrī pārpalikums vērojams visos kopbudžeta līmeņos, valsts pamatbudžetā tas bija 190,4 milj. eiro, speciālajā budžetā 63,8 milj. eiro, pašvaldību budžetā 74,7 milj. eiro, bet atvasināto publisko personu budžetā 33,0 milj. eiro. Gada beigās izdevumiem pieaugot straujāk, atbilstoši Finanšu ministrijas prognozēm, 2017.gads konsolidētajā kopbudžetā noslēgsies ar deficītu, kas būs mazāks par sākotnēji plānoto. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam atbilstoši aktuālajam novērtējumam pēc EKS 2010 metodoloģijas tiek prognozēts 0,9% no IKP apmērā jeb 235,0 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā dīzeļvilcienu modernizācijas aizkavēšanos, uzņēmums Pasažieru vilciens (PV) no Eiropas Savienības (ES) līdzekļiem varēs izmantot šim projektam 50%, bet pārējo daļu nāksies aizņemties, atzina PV valdes priekšsēdētājs Andris Lubāns.

Modernizācijas darbu līgumam iepriekš bija paredzēts Kohēzijas fonda līdzfinansējums 85% apmērā no attiecināmo izdevumu summas un 70% no kopējās plānotās līguma summas. No vilcienu modernizētājiem gan plānots pieprasīt soda naudu, kas tuvosies 10% no darījuma summas. Konkrētas zaudēto ES līdzekļu summas PV pagaidām nenosauc.

Lubāns gan uzsver, ka līdzekļi, kas tika apgūti no Kohēzijas fonda, šim projektam ir liels ieguvums, jo modernizēšanai līdzekļi būtu nepieciešami jebkurā gadījumā.

«Ņemot vērā pārceltos termiņus un to, ka līdzekļu attiecināmība varēja būt tikai līdz pagājušā gada beigām, nedaudz vairāk nekā desmit miljoni eiro jeb gandrīz 50% no šī projekta vērtības ir līdzfinansējums, kuru iegūstam no Kohēzijas fonda un attiecīgi no valsts sadaļas. Atlikusī summa mums ir jāmeklē pašiem, un, visticamāk, tie būs ilgtermiņa kredīti, ņemot vērā modernizēto vilcienu kalpošanas periodu un attiecīgos nolietojuma procentus. Gribu uzsvērt, ka šie vairāk nekā desmit miljoni Kohēzijas fonda līdzfinansējuma ir uzņēmuma ieguvums,» sacīja Lubāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Viedoklis: ES fondi un daudzgadu budžets – ko varam gaidīt pēc 2020. gada?

Nils Sakss, Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktors, 10.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav šaubu, ka abos iepriekšējos Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodos šis finansējums devis būtisku ieguldījumu Latvijas attīstībai – ES fondi veido ap 70% no kopējām publiskajām investīcijām valstī.

Turklāt krīzes laikā ES fondu finansējums bija gandrīz vienīgais publisko investīciju avots, kas nodrošināja attīstību. Tā, piemēram, 2007. – 2013. gada plānošanas periodā ieguldīti vairāk kā 4,5 miljardi eiro, nodrošinot infrastruktūras attīstību, sociālās un izglītības jomas atbalstu un radot vairāk kā 5000 jaunas darba vietas iedzīvotājiem.

Tomēr pēdējā laikā, kad zināms, ka ES izaugsmes tempi kļūst lēnāki, arvien aktuālāks kļūst jautājums par to, kas notiks pēc 2020. gada?

Jāsaka, ka uz jautājumu par to, cik liels būs ES fondu finansējums nākamajā ES daudzgadu budžetā no 2021. līdz 2027. gadam, pašlaik atbildi dot nav iespējams. Ir pārāk daudz nezināmo. Vienīgais, ko pašlaik varam darīt, ir prognozēt dažādu procesu norisi un to ietekmi uz ES budžetu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sadzird Latvijas priekšlikumus par finansiālu atbalstu reģioniem

Vēsma Lēvalde, 01.03.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ES Reģionu komitejas (RK) Teritoriālās kohēzijas (COTER) komisija apstiprinājusi lielāko daļu Latvijas iesniegto par Kohēzijas politikas nākotni.

Par to informē Latvijas Pašvaldību savienība. Atzinumam par Kohēzijas politikas nākotni Latvijas delegācija iesniegusi 17 grozījumus. 26.februārī, ES Reģionu komitejas (RK) Teritoriālās kohēzijas (COTER) komisijas sanāksmē izskatīti vairāki RK atzinumu projekti – par Kohēzijas politikas (KP) nākotni, par ES stratēģiju Baltijas jūras reģionam un par mobilitāti pilsētās. Latvijas delegācijas iesniegtajos grozījumos uzvērts, ka KP atbalsts arī periodā pēc 2013.gada jāsniedz mazāk attīstītajiem reģioniem, tam paredzot lielāko KP finansējuma daļu. Par galveno kritēriju fondu sadalē, kā tas bijis līdz šim, ir uzskatāms reģionu IKP un citi priekšlikumi. ES RK Teritoriālās kohēzijas komisijas apstiprinātais atzinums par Kohēzijas politikas nākotni vēl jāapstiprina ES RK plenārsēdē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas piedāvājums ierobežot Kohēzijas fonda līdzekļu plūsmas kā korektīvu instrumentu pret valsti, kas neievēro noteikto budžeta deficīta 3% no IKP, radot bažas.

Nule EK ir nākusi klajā ar uzraudzības un sankciju mehānismiem, lai stingrāk vērstos pret tām ES dalībvalstīm, kuras pieļauj pārmērīgu budžeta deficītu, lielu valsts parādu, vai arī īsteno politikas, kas liek šaubīties par šo valstu finanšu sistēmas ilgtspēju un ekonomikas konkurētspēju.

ES ir kopēja monetārā politika, taču, kā apliecina neseni notikumu reģionā, tai trūkst kopējas fiskālās disciplīnas, uzskata finanšu ministrs Einars Repše. Viņaprāt, ir stingri jāapņemas noturēt fiskālo disciplīnu ilgtermiņā. Tas ir viens no elementiem, lai valsts spētu atgūt stabilitāti starptautiskajā finanšu tirgū. Līdzīgu izaicinājuma priekšā šobrīd atrodas eirozona un visa ES.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvija EK maksājumos saņems 2,3 miljonus latu

Zanda Zablovska, 29.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija saņems Eiropas Komisijas (EK) noslēguma maksājumus par diviem 2004. – 2006. gada plānošanas perioda projektiem attiecīgi 2,2 miljonu latu un 109 tūkstošu latu apmērā.

EK informējusi Eiropas Savienības (ES) fondu vadošo iestādi Finanšu ministriju par Kohēzijas fonda divu lielo projektu « Piejūras reģiona sadzīves atkritumu apsaimniekošana» un «Tehniskā palīdzība transporta sektorā Latvijā» noslēgšanu, apliecinot, ka projektu noslēguma dokumentācija EK ir apstiprināta un Latvija budžetā saņems abu projektu noslēguma maksājumus, DB informē FM.

Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projekta mērķis bija ieviest Piejūras reģionā videi draudzīgu un ekonomiski ilgtspējīgu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, kas atbilstu spēkā esošajām valsts un ES noteikumu prasībām. Kopējās projekta izmaksas bija aptuveni 16,4 miljoni latu, tostarp Kohēzijas fonda līdzfinansējums – 11,2 miljoni latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pret Latvijas dzelzceļu sāk administratīvā pārkāpuma procedūru; uzņēmums neizpratnē

Dienas Bizness, 09.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts dzelzceļa administrācija ir sākusi administratīvā pārkāpuma procedūru pret VAS «Latvijas dzelzceļš» «par informācijas slēpšanu no valsts uzraugošās iestādes, kas tai nepieciešama, lai veiktu pārbaudi par infrastruktūras maksas celšanas pamatotību un iespējamo pārvadātāju diskrimināciju, mākslīgi sadārdzinot tranzīta koridoru», liecina šodien izplatīts paziņojums.

Pievienots «Latvijas dzelzceļa» komentārs pēdējās četrās rindkopās

Iespējamās soda sankcijas saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu šajā gadījumā varot sasniegt 14 000 EUR.

Saskaņā ar paziņojumu VAS «Latvijas dzelzceļš» esot «atkārtoti ignorējis Valsts dzelzceļa administrācijas aicinājumu sniegt detalizētu iekļauto izmaksu atšifrējumu, kas iekļautas infrastruktūras maksas aprēķinā, ko VAS «Latvijas dzelzceļš» plāno piemērot no 2018.gada 1.janvāra. Valsts dzelzceļa administrācijas pienākums ir pārbaudīt, vai infrastruktūras izmantošanas maksa noteikta atbilstoši likumam un aprēķināta pamatoti. Informācijas slēpšanas dēļ Valsts dzelzceļa administrācija nevar veikt tai likumā noteiktos pienākumus».

Komentāri

Pievienot komentāru