Sports

Dziednieces sirds bizness

Laura Mazbērziņa, 09.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dziedniece Kate Ansone jau daudzus gadus individuāli strādā ar cilvēkiem un zirgiem, kā arī vada savu izveidoto sporta klubu un biedrību Sport De Lux.

Sport De Lux piedāvā jāšanas apmācības, zirgu un jātnieku sagatavošanu sportam, zirgu piemeklēšanu klientiem, transporta pakalpojumus, pasākumu un sacensību rīkošanu, fizioterapiju cilvēkiem un zirgiem, mentālos treniņus, dziedniecības un aktīvā tūrisma pakalpojumus. K. Ansone ir starptautiski sertificēta dziedniece un daudzus gadus individuāli strādā ar cilvēkiem un zirgiem. «Darbības laikā dzīve mani ir savedusi kopā ar nozares speciālistiem. Adatu terapeite zirgiem Jasmīne Vaincīrla no Vācijas Latviju apmeklē gandrīz 15 gadus. Viņa strādā ar zirgu metabolisko sistēmu, izmantojot austrumu metodes un izpratni par enerģētiskajiem procesiem ķermenī. Jasmīne galvenokārt sabalansē enerģijas plūsmu meridiānos un ļauj ķermenim pašam ieņemt savu dabisko stāvokli. Stefija Vatsa no Lielbritānijas ir kiropraktiķe, dzīvnieku fizioterapeite un masiere. Stefija darbā ar zirgiem apvieno visas šīs metodes un strādā aptuveni stundu ar katru dzīvnieku, tiekot līdz dziļākajiem fiziskajiem līmeņiem. Darbā ar cilvēka fizisko ķermeni daudz esmu mācījusies no fizioterapeitiem Anitas Elksnes un Aigara Fadejeva,» stāstīja K. Ansone.

Viņa teic, ka darbs ar zirgiem pašos pamatos ir ļoti grūts. «Vairāk nekā 25 gadu pieredze un rūdījums ir iemācījis sekot instinktiem un pēc iespējas mazāk kļūdīties. Ir jāparedz papildu izdevumi pēkšņām medicīniskām manipulācijām, ir jābūt gataviem zaudēt ieguldīto naudu, ja zirgs neatnes gaidīto rezultātu. Šajā darbā ļoti svarīgi ir tuvie cilvēki, kuriem var uzticēties, uzticēt klientus un zirgus. Zirgu mirstība un traumas ir faktors, kas neļauj atslābt,» skaidro K. Ansone.

Cenas jāšanas un sporta pakalpojumos ir ar lielu amplitūdu un pieskaņojas klientu vēlmēm. Viņa norāda, ka zirgu biznesā nav iespējams veidot klasisku biznesa plānu ar ienākumiem un izdevumiem. Ļoti daudz ir jāpaļaujas tieši uz intuīciju.

Biedrība Sport De Lux dibināta 2009. gadā ar mērķi apvienot sportistus ar kopīgām interesēm – jāšanas sports un tā attīstības veicināšana Latvijā. Biedrībā šobrīd ir 60 biedri un valde sastāv no diviem cilvēkiem. Lielākā daļa biedrības biedru ciešāk vai attālāk, bet tomēr ir saistīti ar zirgiem. Toreiz nosaukuma galīgo variantu apstiprināja dziedātājs Lauris Reiniks, kurš arī ir Sport De Lux biedrs.

Ideja par sporta kluba dibināšanu radās K. Ansonei, kura joprojām ir biedrības galvenais virzītājspēks un ideju ģenerators. «Man kā biedrības dibinātājai ir svarīgi, lai mēs darbotos, ievērojot vērtības, kuras ir būtiskas man pašai – godīgums, patiesums, attīstība, cēlsirdība, izaugsme, rakstura stingrība, garīgā un fiziskā inteliģence. Tomēr, lai komanda turpinātu pilnveidoties, ir jābūt profesionālai sistēmai un stingram, bet jūtīgam un saprotošam vadītājam. Bez manis kluba līderis ir mans dzīvesbiedrs, septiņkārtējs Latvijas čempions konkūrā Ģirts Bricis. Ikdienas darbā mēs viens otru papildinām,» teic K. Ansone.

Viņa uzskata, ka dzīve un klienti parāda virzienu, kurā darboties. Kad pieprasījums pārsniedza Sport De Lux piedāvājuma kapacitāti, K. Ansone sajuta, ka ir īstais brīdis paplašināties. Tas bijis lēciens nezināmajā. Šobrīd Sport De Lux Pierīgā, Dzilnuciemā ceļ zirgu stalli, kurā paredzēti sporta treniņi, sacensības, fizioterapija zirgiem un cilvēkiem, atpūtas nams, iespēja meditēt un dziedināt. «Tas ir viss, kas patīk man un ar ko nodarbojos ikdienā. Kādam vienmēr jāiet pa priekšu un «jādeg» par ideju,» sacīja Ģ. Bricis.

Runājot par ieguldījumiem, K. Ansone stāsta, ka finanšu ieguldījumi netiek skaitīti: «Mēs ieguldījumu vērtējam pēc tā, ko saņemam atpakaļ - cilvēku vēlme būt ar mums, rezultāti, vēstules, tikšanās, pakalpojumu pieprasījums, sadarbības piedāvājumi, ārvalstu klienti, mūsu reputācija un atpazīstamība bez jebkādas reklāmas. »

Nozares tendences norāda uz to, ka cilvēki kļūst zinošāki un līdz ar to - prasīgāki. Viņasprāt, jāšanas apmācības mūsdienās piedāvā teju ikviens, kam ir zirgs. «Klientam ir iespēja izvēlēties sev piemērotāko stalli un treneri, taču būtiskākais ir, lai treneris zina, ko dara. Paņemt naudu no klienta ar jebkuriem līdzekļiem, pierunājot viņam pilnas ausis, ir viens, bet apzināties savu atbildību, ir kas cits. Esmu redzējusi daudzas nelaimes treneru bezatbildības dēļ, un tas mani sāpina. Cilvēki arvien lielāku uzmanību pievērš savai veselībai un garīgai izaugsmei, un zirgi palīdz kā viens no veidiem sevis izzināšanā. Arvien vairāk ģimeņu vēlas pavadīt brīvo laiku kopā pie dabas, jo dzīve Latvijā šobrīd nav viegla. Tāpat bērnu vecāki ir sajutuši, ka sportam ir nepieciešams kvalitatīvs sporta zirgs, nevis lauku bērītis, jo jauno sportistu skaits aug un konkurence uz pirmo vietu palielinās. Sportā ir jābūt profesionālam kopumam – zirgs, treneris, veterinārārsts, fizioterapeits. Latvijā paplašinās tūrisms un parādās daudz ārvalstnieku, kuriem ir nepieciešamas interesantas aktivitātes. Ļoti daudz ir korporatīvo pasākumu un privāto ballīšu, kurās jānodrošina zirgu klātbūtne. Tas viss ietekmē pieprasījumu,» skaidro K. Ansone.

Viņa uzskata, ka nevienu biznesu vadīt nav viegli. Viņasprāt, īstam uzņēmējam katrs «kritiens» ir izaugsme. Īstā uzņēmējā mīt nevis kāre pēc naudas, bet vēlme izbaudīt pašu darbošanās procesu. Cilvēks, kurš sevī jūt dzinuli darboties un dalīt savu talantu ar citiem, tāpat klausīsies visus un reizē nevienu, jo tikai paša pieredze un intuīcija aizvedīs pa pareizo ceļu. Viņa uzskata, ka no konkurences nevajag baidīties. «Mēs katrs esam autentiski. Mums katram ir kaut kas tāds, ko varam piedāvāt sabiedrībai. Tu vari otru kopēt, cik vien vēlies, bet sirdi un sajūtas nokopēt nav iespējams. Jebkurš uzņēmējs, kurš strādā ar klientiem, apstiprinās, ka cilvēki nāk pēc sajūtām. Tie, kuri nāk pēc preces, tāpat izvēlēsies lētāko. Taču tie, kuri patiešām mīl sevi, izvēlēsies to uzņēmumu, kurš sniedz ne tikai pakalpojumu, bet arī sajūtu. Tas ir ļoti individuāli. Tādēļ par konkurentiem es neuztraucos un necīnos,» viņa teic.

Sport De Lux dibinātāja secinājusi, ka vecāki, kuri atved savu bērnu uz jāšanas nodarbībām, tā īsti neapjauš traumu risku. Viņi uztic savu atvasi profesionālim un paļaujas, ka viņš godīgi parūpēsies. «Visgrūtāk ir tad, ja esi izdarījis visu, kas tavos spēkos, bet bērns tomēr krīt un gūst traumas,» atzīst K. Ansone. Pagājušajā gadā pirmo reizi viņa sagatavoja bērnu (līdz 14 gadu vecumam) konkūra disciplīnā Eiropas čempionātam, kur arī veiksmīgi tika startēts. «Man patīk brīži, kad redzu, ka cilvēks, kurš nācis pie manis pēc pakalpojuma, pārvar sevi un viņam izdodas iecerētais. Tieši tas pats attiecas uz zirgiem – kad trenētam zirgam izdodas, gandarījums ir milzīgs. Gandarījuma brīži ir katru dienu un tas arī ir tas aizraujošākais šajā darbā,» akcentē K. Ansone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Karaliskā sporta veida valdzinājums

Kristīne Stepiņa, 01.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jāšanas sports prasa nozīmīgus ieguldījumus, ir saistīts ar lielu darbu ne tikai zirga mugurā, bet arī kopjot dzīvniekus un tīrot stalli, taču jauno jātnieku skaits palielinās.

Valsts atbalsts jāšanas sportam ir salīdzinoši niecīgs, tā attīstība ir atkarīga no privātām investīcijām, īpaši – infrastruktūrā, no naudas piesaistes no sponsoriem. Arī valsts nodokļu politikas rezultātā atbalstītāju skaits pēdējā laikā ir būtiski sarucis. Latvijā ir vairāk nekā 70 jāšanas sporta klubu un 10 slēgtā tipa manēžu, kurās var trenēties visu gadu. Pēdējā laikā nozīmīgus ieguldījumus attīstībā veikusi Jauno jātnieku skola (JJS), kura 2018. gadā uzbūvējusi jaunu manēžu 180 m2 platībā, stalli, kurā var izmitināt vēl 38 zirgus, un trīs noliktavas, kurās glabāt tehniku, inventāru, sienu un skaidas. Iespējams, drīzumā JJS kļūs par otro nacionālo sporta bāzi Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru