Pastāv vairāki mīti saistībā ar bezkontakta maksājumu karšu drošību, kampaņas Piik un gatavs atklāšanā sacīja Hansab Grupas Karšu maksājumu risinājumu vadītājs Alars Ālumā.

Kaut arī pieaug bezkontakta karšu izmantošanas popularitāte, cilvēki aizvien izsaka bažas par savu karšu drošību, kas kavē straujāku maksājumu izaugsmi, viņš uzsvēra, piebilstot, ka pastāv vairāki mīti, kas nav taisnība.

Mīts nr.1: Zaglis var iztērēt visu manu naudu uz konta

Eksperts uzsver, ka tā nav taisnība, jo kartei limits norēķiniem bez PIN koda ir 25 eiro, turklāt arī ik pēc laika tiek prasīts PIN kods arī mazākiem maksājumiem. Tāpat tirgotājam nav pieejama uzreiz visa nauda, tā sākotnēji tiek rezervēta. Ja tomēr notikusi zādzība, jādodas uz banku un banka naudu atmaksās.

Mīts nr.2: Hakeris var nolasīt manu karti no attāluma.

Dzelzceļa stacijā Vācijā otrdien vīrietis ar nazi sadūris četrus cilvēkus, no kuriem viens no gūtajiem ievainojumiem miris.

Uzbrucējs ir arestēts. Policija pieļauj, ka uzbrukums bijis «politiski motivēts», ziņoja mediji.

«Divi cilvēki ir smagi ievainoti, viens atrodas kritiskā stāvoklī,» pēc uzbrukuma Grafingā paziņoja Bavārijas zemes policijas preses pārstāvis. Vietējais laikraksts Merkur ziņo, ka viens uzbrukumā ievainotais miris. Sadurti 43, 55 un 58 gadus veci vīrieši, bet 50 gadus vecs vīrietis no ievainojumiem miris.

Vietējie mediji, atsaucoties uz aculieciniekiem, ziņoja, ka vīrietis uzbrukuma laikā kliedzis Allahu akbar (Dievs ir dižens), bet varasiestādes to vēl nav apstiprinājušas, vien atzīstot, ka viņš izkliedzis «politiskus paziņojumus».

Agresīvs darba devējs, pielietojot fizisku spēku, uzbrucis Valsts darba inspekcijas amatpersonām, kuras veica nereģistrētās nodarbinātības apkarošanas pasākumus, liecina inspekcijas sniegtā informācija medijiem.

Kurzemes reģionālās Darba inspekcijas amatpersonas apsekojušas uzņēmumu, kurā, iespējams, būvniecības darbos tika nodarbinātas personas bez rakstveida darba līguma. Darba inspekcijas amatpersonas veikušas objektā strādājošo aptauju, noskaidrojot viņu personību. Tikmēr viens no strādājošajiem sazinājās ar uzņēmuma vadītāju un informēja par Darba inspekcijas amatpersonu ierašanos. Drīz objektā ieradās, iespējams, uzņēmuma īpašnieks un, pielietojot fizisku spēku, uzbrucis Darba inspekcijas amatpersonām mēģinot iznīcināt arī inspektora dienesta tālruni.

Darba inspekcija par uzbrukumu valsts amatpersonām vērsīsies Valsts policijā ar lūgumu uzsākt kriminālprocesu pret noziedzīgo nodarījumu izdarījušo personu, saucot viņu pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā.

Visbiežākais ārējais iemesls korespondences kvalitatīvas piegādes traucējumiem ir nesakārtota adrešu numerācija, neatbilstošs pastkastīšu tehniskais stāvoklis un nepieskatīti mājdzīvnieki, kas apdraud pastnieku veselību, liecina Latvijas Pasta darbinieku novērojumi.

Viens no būtiskākajiem pastnieku darbu apgrūtinošiem ārējiem faktoriem – nesakārtota adrešu numerācija – rodas, kad atsevišķās teritorijās paralēli spēkā esošajiem māju nosaukumiem tiek veidotas jaunas ielas vai tiek apvienotas vairākas ielas vienā un attiecīgi tiek piešķirta jauna numerācija tajās esošajiem namiem. Tādējādi dažkārt veidojas situācijas, kad par jauno adrešu kārtību netiek informēts ne Latvijas Pasts, ne arī korespondences izsūtītāji, tajā skaitā bankas, telekomunikāciju un komunālo pakalpojumu sniedzēji, un pasta darbiniekiem nav iespēju piegādāt pasta sūtījumus atbilstoši norādītajām adresēm, norāda Latvijas Pasta pārstāvji.

Lielbritānijā 18 mēnešus ilgs cietumsods piespriests Latvijas valsts piederīgajam, kurš, saucot sevi par «latviešu Džeimsu Bondu», mēģinājis aplaupīt veikalu un uzbrucis apsargam.

31. maijā 27 gadus vecais Dimtrijs Tihanovs Pītersboro pilsētā iegājis lielveikalā un ar gaisa pistoli draudējis darbiniekiem un pircējiem. Kādam darbiniekam viņš piespiedis pistoli pie deniņiem un prasījis naudu. Brīdi vēlāk D. Tihanovs paziņojis, ka tikai jokojis un apskāvis izbiedēto darbinieku, vēsta Peterborough Telegraph.

Vēlāk D. Tihanovs veikala apsargam parādījis, ka ierocis nav īsts un teicis, ka tikai jokojoties. Lai demonstrētu, ka tas patiešām nav īsts, viņš trīs reizes nospiedis pistoles mēlīti. Tad D. Tihanovs noskūpstījis apsarga roku un devies projām.

Pēc kāda laika viņš atgriezies tajā pašā lielveikalā, kur mēģinājis nozagt zemesriekstus un uzbrucis apsargam, bet ticis arestēts.

Latvijas Nodarbinātības Valsts aģentūras (NVA) sistēmai veikts kiberuzbrukums, un no tās nozagti aptuveni trīs tūkstošu lietotāju dati, Db.lv apstirpināja NVA pārstāvji.

Uzbrukumu valsts aģentūrai veicis hakeris ar lietotājvārdu W1n5t0n, kurš par to NVA paziņojis mikroblogošanas vietnē Twitter.

Personīgā informācija ietver NVA klientu vārdus, e-pasta adreses un paroles. NVA paroles ir glabājusi «brīvā tekstā», proti, tās nav bijušas šifrētas, ziņo Softopedia.

Trešdienas rītā ziņu aģentūras LETA mājaslapai uzbrukuši hakeri, kas it kā nav bijuši apmierināti ar aģentūras veidotu ziņu materiālu.

«Dargie kolegji, pirms publicet apshaubamu specialistu viedokjlus par nelielu serveru hostingu kompanijam un diskutetu par kompetenci, ietiektu tomer parskatit sho nomelnojosho zinju saturu, un parstat publicet shos aizvainojoshos reklamrakstus. Ka redzat- nekas nav drosh un neuzlauzhams- JA vajag, tapec nevajag lekt augstak par savu d. Paldies par uzmanibu. Hakeris,» teikts paziņojumā, kas parādās mājaslapas vietā.

Leta šonedēļ publicēja ziņu par to, ka vairāku Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu mājaslapām uzbrukuši hakeri.

Tā sauktie masu izķēmošanas uzbrukumi parasti notiek pret mājaslapām, kas tiek uzturētas samērā lētās «hostinga» kompānijās, un to veic ar automātiskiem hakeru rīkiem, ar kuriem pēc iekļūšanas serveru tīklā visas lapas tiek aizstātas ar izķēmotāju saturu, iepriekš Leta skaidrojis Datoru drošības tehnoloģiju mārketinga direktors un drošības speciālists Valdis Šķesters.

Hakeris no Latvijas – pusaudzis, kurš vairāk nekā pirms četriem gadiem ielauzās Īrijā reģistrētas vietnes boards.ie datu bāzē un lejupielādēja informāciju par 280 tūkstošiem lietotāju, aiz restēm par laimi nenonāks, atsaucoties uz newstalk.com, vēsta Īrijas latviešu portāls Baltic Ireland.

Aleksejs Ivanovs, kuram šobrīd ir 23 gadi, tiesā apgalvoja, ka nodarījuma brīdī hakera uzbrukumu veiksmīga realizēšana bijis viņa hobijs un nekādu finansiālu labumu no tā viņš nav ieguvis.

Pusaudzis izmeklētājiem stāstījis, ka pieeju interneta forumam boards.ie viņš ieguvis, izmantojot tīmekļa vietnes administratora Twitter konta paroli.

Vietnes boards.ie programmatūras izstrādātājs ievērojis, ka uz servera parādījušies divi nepiederoši faili. Viņš pētījis tālāk un atklājis, ka sistēmā iekļuvusi nepiederoša persona, kas ieguvusi privileģētu piekļuvi un lejupielādējusi informāciju par 280000 lietotāju. Tika atklāts, ka hakeris darbojies no kādas IP adreses Latvijā.

Trešdienas, 31. oktobra, vakarā pasaulē tiek svinēti Helovīna svētki jeb nakts pirms Visu svēto dienas. Rīdzinieki nav bijuši izņēmums un, pārģērbušies par mošķiem un negantiem radījumiem, pulcējās Vecrīgā.

Visu svēto dienas svinēšana bija izplatīta vēl pirms Kristus dzimšanas, un to piekopa jau senie balti un ķelti. Tradīcijas ar svecīti izgaismot ķirbi aizsākumi meklējami Īrijā, kur, saskaņā ar leģendu, kāds miris vīrs vārdā Džeks nav varējis rast mieru nedz debesīs, nedz ellē un pastaigājies pa zemes virsu, izgaismojot savu ceļu ar oglīti, kas ielikta rācenī. Daudzi īri 19. gadsimta beigās bada dēļ pārceļoties uz Ameriku, pāri okeānam aizveda arī leģendu par Džeku un rāceni – amerikāņiem leģenda iepatikusies, un, to nedaudz pārveidojot, radās tradīcija Visu svēto dienas priekšvakarā ar sveci izgaismot ķirbi.

Tradicionāli Latvijā gada tumšākais laiks rudenī tiek dēvēts par veļu laiku.

Kāds vīrietis ceturtdien Parīzes policijas galvenajā mītnē uzbrucis ar nazi policistiem, četrus no viņiem nogalinot, bet pats ticis nošauts, ziņo avoti.

Francijas mediji vēsta, ka uzbrucējs strādājis administratīvā amatā stingri apsargātajā ēkā un policisti viņi nošāvuši ēkas pagalmā.

Izmeklētāji uzskata, ka uzbrukumu izraisījis strīds darba vietā.

Kā pavēstīja policijas arodbiedrības pārstāvis, uzbrucējs izmantojis keramikas nazi. Viņš uzbrukumu sācis savā birojā un tad pārvietojies pa ēku.

Parīzes centrā esošā ēka noslēgta un notikuma vietā atrodas ārkārtas dienestu automašīnas. Slēgta arī vismaz viena metro stacija.

Policijas galvenā mītne atrodas netālu no Parīzes Dievmātes katedrāles un citiem populāriem tūrisma objektiem.

Pagājušās nedēļas nogalē Pārdaugavā policijas darbinieki aizturējuši agrāk tiesātu vīrieti, kurš mēneša laikā daudzdzīvokļu māju kāpņutelpās aplaupījis vairākas vecāka gadu gājuma sievietes.

Laika posmā no pērnā gada decembra līdz janvāra vidum Bolderājas un Iļģuciema mikrorajonos reģistrētas vairākas laupīšanas. Visām laupīšanām bija kopīgs to izdarīšanas rokraksts – ļaundaris slēpies kāpņu telpā, kur nolūkojis savus upurus – gados vecas kundzes. Kad upuris bijis izvēlēts, vīrietis uzbrucis un, pielietojot spēku, atņēmis rokassomiņas.

Analizējot šos noziegumus, izmeklēšanas laikā Kriminālpolicijas darbinieki nāca uz pēdām kādam 30 gadus vecam, rūdītam noziedzniekam, kuru 17.janvārī aizturēja, liecina Valsts policijas sniegtā informācija.

Šobrīd aizdomās turētais ir apcietināts, taču izmeklētājiem ir pamatotas aizdomas, ka viņš varētu būt aplaupījis vēl citas personas, tādēļ policija lūdz atsaukties ikvienu, kas ir cietis no attēlā redzamā vīrieša pretlikumīgajām darbībām, zvanot uz tālruņa numuriem: 67208013 vai 110.

ASV pastiprinās NATO spēkus Eiropā gan uz zemes, gan jūrā, gan gaisā, un paredzēts palielināt amerikāņu karavīru skaitu arī Baltijas valstīs, trešdien paziņojis ASV prezidents Džo Baidens.

NATO tiks "stiprināta visos virzienos visās jomās - uz zemes, gaisā un jūrā", alianses samitā Madridē paziņoja ASV prezidents, piebilstot, ka NATO pašlaik ir nepieciešamāka un svarīgāka nekā jebkad agrāk.

Baidens, tiekoties ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu, paziņoja, ka tiks palielināts Baltijas valstīs rotācijas kārtībā izvietoto amerikāņu karavīru skaits, Polijā tiks izveidots piektā armijas korpusa pastāvīgais štābs un Rumānijā rotācijas kārtībā tiks izvietota papildu brigāde, kuras sastāvā būs 3000 karavīru, kā ar vēl 2000 karavīru liela kaujas vienība.

Savukārt uz Lielbritāniju tiks nosūtītas iznīcinātāju "F-35" divas papildu eskadriļas, bet Vācijā un Itālijā tiks izvietoti papildu pretgaisa aizsardzības un citi spēki, paziņoja Baidens.

Jēlnaftas cena maija piegādēm Ņujorkas preču biržā 11. aprīļa rītā bija 112,77 ASV dolāri par barelu, kas ir par 0,02 dolāriem mazāk nekā iepriekšējās tirdzniecības sesijas noslēgumā.

Naftas cena sasniegusi augstāko līmeni pēdējo teju 30 mēnešu laikā, ko veicina saspīlētā situācija Tuvo Austrumu valstīs un zemāka ASV dolāra vērtība, kas padara naftu par pievilcīgu investīciju mērķi citu valūtu turētājiem, raksta Associated Press.

Pagājušajā nedēļā pastiprinājusies vardarbība starp palestīniešiem Gazas joslā un Izraēlā. Kopš 7. aprīļa palestīnieši ir spēcīgi apšaudījuši Izraēlas dienvidu reģionu, tādējādi šī ir intensīvākā kauja starp Izraēlu un Gazas kaujiniekiem kopš 2009. gada janvāra.

Tajā pat laikā Ēģiptē karaspēks uzbrucis protestētājiem, kas pieprasa izmeklēšanu saistībā ar iespējamu naudas piesavināšanos, ko veicis bijušais valsts prezidents Hosni Mubaraks.

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja Dominika Štrausa - Kāna (Dominique Strauss-Kahn) advokātiem esot pierādījumi, ka SVF boss laikā, kad it kā uzmācies viesnīcas istabenei, patiesībā atradies restorānā un pusdienojis ar meitu, vēsta Reuters. Tikmēr Vācijas kanclere Angela Merkele pirmdien paziņojusi, ka SVF jāvada eiropietim, un uzsvērusi nevainīguma prezumpciju, vēsta thelocal.de.

«Mēs zinām, ka vidējā termiņā jaunattīstības valstīm būs labs pamats pretendēt uz SVF un Pasaules Bankas priekšsēdētāju amatiem,» preses konferencē sacījusi Merkele. «Bet pašreizējā situācijā ir labi iemesli, lai teiktu, ka Eiropai ir labi kandidāti,» viņa turpinājusi.

Merkele šādus komentārus izteikusi pēc tam, kad viņas pārstāvis Stefens Zeiberts norādījis - Berlīne vēlas, lai gadījumā, ja Štrauss - Kāns atkāpsies no amata, viņa vietā stātos eiropietis. Šāda vēlme esot saistīta ar eirozonas parādu krīzi.

Ja Štrauss - Kāns būs spiests atkāpties no amata, Berlīne savas vēlmes darīšot zināmas starptautiskajiem partneriem.

No mājas aresta atbrīvotajam Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) bijušajam vadītājam Dominikam Štrausam – Kānam, iespējams, nāksies stāties tiesas priekšā par vēl vienu izvarošanu, vēsta AP.

Pirmdien franču žurnāliste Tristana Banona paziņojusi, ka vērsīsies tiesā, jo Štrauss – Kāns viņu mēģinājis izvarot 2003. gadā, intervijas laikā. Štrauss – Kāns esot žurnālistei uzbrucis un «uzvedies kā šimpanze riesta laikā».

Tas ir kārtējais dramatiskais pavērsiens Štrausa – Kāna lietā pēdējās nedēļas laikā, norāda MSNBC. Pats Štrauss – Kāns, ar advokātu starpniecību, paziņojis, ka vērsīsies tiesā ar pretprasību par neslavas celšanu. Viņa advokāti norādīja, ka jaunās apsūdzības ir sadomājums par «iedomu lietām».

Db.lv jau rakstīja, ka aizvadītajā piektdienā Štrauss – Kāns tika atbrīvots no mājas aresta, jo atklājās, ka istabenes liecībā, kuru viņš it kā mēģinājis izvarot, ir pretrunas un pati viņa saistīta ar kriminālajām aprindām.

Austrālijas sērfošanas čempionam Mikam Faningam (Mick Fanning) izdevies izdzīvot un pat negūt traumas haizivs uzbrukuma laikā. Jūras nezvērs viņam uzbrucis svētdien sacensību laikā Dienvidāfrikā, vēsta ārvalstu mediji.

Pēc ekspertu ieteikuma, Fanings sitis haizivij, lai to aizbiedētu.

«Tā arvien tuvojās manam dēlim, es situ un kliedzu. Es redzēju tikai spuras. Es neredzēju zobus,» stāstījis sportists.

Glābšanas brigādes reaģējušas operatīvi un palīdzējušas Faningam tikt cauri sveikā. Negadījums pārraidīts televīzijas tiešraidē. Sacensības pēc tā pārtrauktas.

Šā gada otrajā ceturksnī ir parādījušies 291,8 tūkstoši jaunu mobilo ierīču ļaunprogrammatūru, kas ir 2,8 reizes vairāk nekā 1. ceturksnī, liecina jaunākais Kaspersky Lab pārskats par kiberdraudiem šā gada 2. ceturksnī.

Otrajā ceturksnī ir konstatēts miljons mobilo ierīču ļaunprogrammatūru instalācijas pakešu, un tas ir septiņas reizes vairāk nekā 1. ceturksnī.

Banku pakalpojumi mobilajās ierīcēs joprojām ir kibernoziedznieku galvenais mērķis. Kaspersky Lab 2015. gada 1. ceturkšņa pārskatā minēts Trojan-SMS.AndroidOS.OpFake.cc, kas ir uzbrucis vismaz 29 banku un finanšu lietojumprogrammām. Šī Trojas zirga jaunākā modifikācija, kas parādījās 2. ceturksnī, spēj uzbrukt 114 banku un finanšu lietojumprogrammām. Tās galvenais mērķis ir nozagt lietotāja akreditācijas datus, ko cita starpā var izmantot, lai uzbruktu dažām populārām lietotnēm e-pastā.

Cilvēki traumas gūst visneiedomājamākajos veidos - nereti arī ikdienišķās vai amizantās situācijās, secinājusi apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE.

Piemēram, kāds klients salauzis kāju, jo, nesot sunim ēst, iekritis suņa izraktajā bedrē, informē apdrošināšanas kompānija.

Atlīdzības pieteikumi iesniegti arī par gadījumiem, kad iekodis suns vai kaķis, bet kādam klientam uzbrucis aizšauts meža dzīvnieks. Vēl kāds klients guvis deguna traumu, kad, viņam liecoties uz leju, suns lēcis uz augšu, un abi sabadījušies ar galvām.

Kāds klients, kas guvis smadzeņu satricinājumu, traumas gūšanas apstākļus atlīdzības pieteikumā aprakstījis šādi: «Kārtojot nākamajai dienai skolas drēbes, no biksēm izkrita 0,50 latu monēta, kuru rāpojot mēģināju sameklēt, bet bija palikušas vaļā skapja durvis, par kurām aizmirsu, un, strauji ceļoties augšā, atsitu galvu.»

Teroristu grupējums Islāma valsts uzņēmies atbildību par otrdien notikušajiem sprādzieniem Briselē, paziņojis grupējuma informācijas dienests Amaq.

«Islāma valsts kaujinieki otrdien veica virkni spridzināšanu ar sprāgstvielu vestēm un ierīcēm, uzbrūkot lidostai un centrālajai metro stacijai Beļģijas galvaspilsētā Briselē,» paziņoja Amaq.

Dienests arī vēstīja, ka grupējuma kaujinieki Zaventemas lidostā pirms uzspridzināšanās atklājuši uguni.

Amaq vēstīja, ka vēl viens pašnāvnieks uzbrucis Mālbēkas metro stacijai.

Dienests, kas ir viens no daudzajiem Islāma valsts medijiem, raksturoja Beļģiju kā «valsti, kas piedalās starptautiskajā koalīcijā pret Islāma valsti».

Jau vēstīts, ka sprādzienos, kas otrdien notika Briseles lidostā un Beļģijas galvaspilsētas metro sistēmā, nogalināti vismaz 34 cilvēki, bet vairāk nekā 200 guvuši ievainojumus.

Aizvadītajā nedēļas nogalē nepatīkami mirkļi bija jāpiedzīvo Lietuvas policijai, kad kāds nezināms datornoziedznieks uzlauza kaimiņvalsts likumsargu interneta vietni un ievietoja tur melnu attēlu ar tekstu, «ja Jūs ticat sev, nekas nav neiespējams».

Hakeris, kurš sevi dēvē par SlixME, nav atklājis savas rīcības motīvus. Lietuvas policija uzsākusi lietas apstākļu noskaidrošanu, vēsta portāls ru.delfi.lt.

Db.lv jau vēstīja, ka oktobrī Latvijas Aizsardzības ministrijas (AM) informācijas tehnoloģiju speciālisti konstatēja, ka pret ministriju ticis veikts mērķtiecīgs kiberuzbrukums.

AM informācijas tehnoloģiju speciālisti konstatēja, ka kiberuzbrukumi ir veikti, lai piekļūtu AM darbinieku elektroniskā pasta sistēmai, uzlaužot to lietotāju paroles. Kiberuzbrukums tika veikts no interneta protokola adreses, kas reģistrēta Francijā.

Kā norādīja informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas CERT.LV vadītājas vietnieks Varis Teivāns, hakeru mēģinājums piekļūt kādas Aizsardzības ministrijas amatpersonas e-pasta kontam bijis «triviāls» un nav prasījis «milzīgas zināšanas», taču veiksmes gadījumā tam sekas varēja būt graujošas.

Tīmekļa medijs WikiLeaks otrdien publiskojis simtiem tūkstošiem Turcijas valdošās Taisnīguma un attīstības partijas (AKP) dokumentu, sākot no 2010.gada.

Turcijas reakcija bija zibenīga, un piekļuve šai informācijai jau nobloķēta.

WikiLeaks publicēja tviterī saiti uz datubāzi, kurā atrodoties 294 548 e-pasta vēstules un "daudzi tūkstoši" pielikumu no 762 adresēm, kas saistītas ar AKP domēnu akparti.org.tr.

Tīmekļa vietne skaidro, ka e-pasti, kas saistās ar šo domēnu, lielākoties izmantoti lietu kārtošanai ar ārpasauli, nevis sensitīvu iekšējo jautājumu risināšanai.

Jaunākā e-pasta vēstule, kas publiskota, ir datēta ar šā gada 6.jūliju, bet senākās ir no 2010.gada. Materiāls iegūts nedēļu pirms neveiksmīgā apvērsuma mēģinājuma Turcijā, atklāja WikiLeaks.

Ekvadoras jaunais prezidents Lenins Moreno nosaucis vietnes WikiLeaks dibinātāju Džūljenu Asanžu par hakeri, bet uzsvēris, ka Ekvadoras valdība ļaus viņam arī turpmāk palikt vēstniecībā Londonā, turpinot sniegt Asanžam politisko patvērumu.

Moreno, kurš šomēnes stājās prezidenta amatā, ir noskaņots pret Asanžu kritiskāk nekā iepriekšējais Ekvadoras prezidents Rafaels Korrea. Korrea pat bija izteicies, ka Ekvadora «izpildījusi savu pienākumu», 2012.gadā piešķirot Asanžam politisko patvērumu.

«Asanžs ir hakeris. Mēs to noraidām, un es personīgi to noraidu,» teica Moreno, kurš jau prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā bija brīdinājis Asanžu neiejaukties Ekvadoras politikā.

«Tomēr es respektēju situāciju, kurā viņš atrodas,» sacīja Moreno.

Asanžs tviterī atbildēja, ka viņš ir žurnālists un redaktors, un ka pat ASV nesauc viņu par hakeri.

Runājot ar žurnālistiem Ekvadoras galvaspilsētā Kito, Moreno arī aicināja Asanžu neiejaukties Ekvadoras vai citu valstu iekšpolitikā.

Latvijas valdība šodien nolēma izdot ASV kibernoziegumos apsūdzēto Latvijas pilsoni Denisu Čalovski.

(Papildināta ar Bordāna viedokli 2.rindkopā.)

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (VL-TB/LNNK) norādīja, ka, visticamāk, tas nav vienas dienas jautājums par Čalovska nogādāšanu ASV. Viņš komentāros par valdības lēmumu bija lakonisks, norādot, ka par šo jautājumu plašāk būtu jākomentē valdības vadītājam.

Čalovska izdošana Latvijas politikas dienaskārtībā ir jau ilgāku laiku, tomēr lēmums vēl nav ticis pieņemts, jo izdošanas normatīvā bāze ir tikusi apstrīdēta Satversmes tiesā, turklāt valdošās koalīcijas starpā šajā jautājumā nevalda vienprātība - pret izdošanu iestājas Reformu partijas (RP) politiķi.

Latvijas hakeris Pēteris Sahurovs, kurš, pēc paša teiktā, ticis pie 150 000 līdz 250 000 dolāru, inficējot ar ļaunatūras vīrusu ASV laikraksta «Star Tribune» tīmekļa vietnes apmeklētājus, teju trīs gadus pavadīs ASV federālajā cietumā un tad tiks nosūtīs atpakaļ uz Latviju, trešdien nolēma federālais tiesnesis.

29 gadus vecais Sahurovs savulaik bija Federālā Izmeklēšanas biroja (FIB) piektais meklētākais kibernoziedznieks, un par viņa notveršanu birojs bija piesolījis 50 000 dolāru lielu atlīdzību.

Sahurovs saistībā ar ASV Minesotas štatā izvirzītajām apsūdzībām tika aizturēts Latvijā 2011.gadā, bet tad uz teju pieciem gadiem pazuda, līdz 2016.gada novembrī tika aizturēts Polijā.

Sahurovs pērn tika izdots ASV un februārī atzina vainu sazvērestībā, lai sarīkotu krāpšanu ar elektronisku līdzekļu izmantošanu. Viņam piespriesti 33 mēneši cietumā.

Viņš atzina, ka Latvijā uzturējis «ložu necaurlaidīgu» tīmekļa hostinga pakalpojumu, izīrējis servera vietu citiem kibernoziedzniekiem vismaz no 2009.gada maija līdz 2011.gada jūnijam.