Nekustamais īpašums

Dzīvoklī Raņķa dambī atrastas mumificējušās cilvēka mirstīgās atliekas; parāds pārsniedz 6000 eiro

Lelde Petrāne, 22.02.2016

Jaunākais izdevums

Pašvaldībai piederošā dzīvoklī uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks apsaimniekotā namā Raņķa dambī 7 atrastas mumificējušās cilvēka mirstīgās atliekas. Pastāv aizdomas, ka tās dzīvoklī atradušās 5 – 6 gadus, informē Rīgas dome.

Rīgas namu pārvaldnieks jau 2013.gadā vērsies tiesā pret dzīvoklī deklarēto personu par parādu piedziņu, bet tiesas lēmums joprojām nav pieņemts. Pašlaik parāda summa jau pārsniedz 6000 eiro.

Apsaimniekotājs norāda, ka tam nav tiesību patvaļīgi iekļūt dzīvoklī bez atbilstošas sankcijas. Dzīvoklī deklarētā persona bijusi darbaspējīgā vecumā, un varētu pieņemt, ka tā izbraukusi ārpus valsts, piemēram, darba meklējumos.

Šā gada sākumā dzīvokli uzlauzuši zagļi, tad arī, apsekojot dzīvokli, konstatēts, ka tajā atrodas cilvēka mirstīgās atliekas, kuras atpazīt vairs nav iespējams. Pašlaik uzsākts kriminālprocess, lai konstatētu mirušā personību un nāves apstākļus.

Mājokļu un vides departaments norāda, ka šajā situācijā tiks meklēts risinājums parāda apmaksai no pašvaldības līdzekļiem, un pārējiem nama iedzīvotājiem nevajadzēs segt šo mājai uzkrājušos parādu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igauņu nekustamā īpašuma attīstītājs «Novira Capital» Raņķa dambī 14, kas atrodas līdzās šonedēļ degušajai ēkai Kalnciema ielā 2B, plāno attīstīt dzīvojamo māju, informēja «Novira Capital» pārstāve Marina Lehtmetsa.

Viņa stāstīja, ka «Novira Capitlal» caur Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem SIA «NC K2A» un SIA «NC K2C» pieder īpašumi Kalnciema ielā 2C un Raņķa dambī 14. Savukārt šonedēļ degušais īpašums Kalnciema ielā 2B nepiederot «Novira Capital».

Kā liecina SIA «Firmas.lv» informācija, nams Kalnciema ielā 2B pieder SIA «K2B», kuras īpašniece ir Igaunijas kompānija «Tradesman EU». Šī uzņēmuma patiesā labuma guvējs ir Igaunijas pilsonis Augusts Kāra, kurš, pēc publiski pieejamās informācijas, ir arī jurists kompānijā «Novira Corporate Services». Informācija šīs kompānijas mājaslapā liecina, ka tā piedalījusies «Novira Capital» izveidē.

Turklāt «Novira Capital» piederošo Latvijas uzņēmumu «NC K2A» un «NC K2C» valdes priekšsēdētājs ir «Novira Corporate Services» galvenais jurists Aleksejs Nikolajenko.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) jau trešo dienu turpina dzēšanas darbus, lai likvidētu ugunsgrēku sešstāvu graustā Rīgā, Kalnciema ielā 2b, blakus Raņķa dambim.

Glābēji turpinājuši dzēšanas darbus arī aizvadītajā naktī. Dzēšanas darbi notiek tikai no ārpuses, jo sagruvušo starpstāvu pārsegumu dēļ ēkas iekšpusē atrasties ir bīstami, informē VUGD.

Patlaban nevar precīzi prognozēt ugunsgrēka likvidēšanas laiku.

Kā ziņots, naktī uz svētdienu kvartālā starp Raņķa dambi, Kalnciema, Daugavgrīvas un Meža ielu, izcēlās ugunsgrēks neapsaimniekotā jūgendstila sešstāvu ēkā Kalnciema ielā 2b. Dega ēkas visi stāvi un jumts.

Policijā par notikušo sākts kriminālprocess. Policija iespējamās versijas nekomentē, taču VUGD Rīgas reģiona pārvades priekšnieka vietnieks Uģis Vējš Latvijas televīzijai atzina, visticamāk, notikusi ļaunprātīga dedzināšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) trešdien izdevies likvidēt naktī uz svētdienu izcēlušos ugunsgrēku sešstāvu graustā Rīgā, Kalnciema ielā 2b, blakus Raņķa dambim, informēja VUGD.

Līdz ar ugunsgrēka likvidēšanu Valsts policija (VP) arī atjaunojusi satiksmi Meža ielas posmā no Raņķa dambja virzienā uz Kalnciema ielu, informē VP.

Ugunsgrēku glābēji lokalizēja pēc četru stundu darba, taču līdz pat trešdienas pusdienlaikam glābēji turpināja tā likvidēšanu. Plkst.13.19 ugunsgrēks pilnībā likvidēts.

Kopējā degšanas platība ēkas visos stāvos un jumtā ir 4650 kvadrātmetri.

Dzēšanas darbi notika tikai no ārpuses, jo sagruvušo starpstāvu pārsegumu dēļ ēkas iekšpusē atrasties ir bīstami.

Naktī uz svētdienu kvartālā starp Raņķa dambi, Kalnciema, Daugavgrīvas un Meža ielu, izcēlās ugunsgrēks neapsaimniekotā jūgendstila sešstāvu ēkā Kalnciema ielā 2b. Dega ēkas visi stāvi un jumts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slepkavības atklāšana nereti var būt atkarīga no katra jauna pavediena, kas atklātībā var nonākt pat pēc vairāk nekā 10 gadiem – šādi Valsts policija (VP) atklājusi divas slepkavības, kas pastrādātas 2000. un 2003.gadā, informē VP pārstāve Ilze Jurēvica.

Abos savstarpēji nesaistītos notikumos bez vēsts bija pazuduši divi vīrieši un par viņu tālākajām gaitām nebija ne vēsts līdz pat 2017.gadam, kad policijas rīcībā nonāca iztrūkstošais «puzles gabaliņš». Abu pazudušo vīriešu mirstīgās atliekas tika atrastas un noziegumā aizdomās turētās personas, kā arī to motīvs un nodarījums faktiski atklāts. Abos kriminālprocesos izmeklēšanas vēl turpinās, bet kopaina izmeklēšanai ir skaidra.

2017.gada 20.aprīlī Aizputes novadā kādā saimniecībā veicot rakšanas darbus, tika atrasts zemē ierakts transportlīdzeklis, kurā atradās vīrieša mirstīgās atliekas. Par šo faktu Valsts policijā tika ierosināts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 13.nodaļas par noziedzīgu nodarījumu pret personas veselību. Veicot izmeklēšanas darbības, policija guva apstiprinājumu tam, ka tās ir 2000.gadā bez vēsts pazudušā Aizputes iedzīvotāja mirstīgās atliekas. Toreiz Valsts policijā tika ierosināta izmeklēšana par 1968.gadā dzimušā vīrieša bez vēsts pazušanu un līdz tam brīdim nebija konkrētu pavedienu, kur vīrietis varētu atrasties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, Kalnciema ielā 2B un Raņķa dambī 14, esošo graustu īpašnieki lūguši Rīgas domei par vairāk nekā gadu pagarināt nama sakārtošanas termiņus.

2018.gadā, naktī uz 25.novembri, ēkā Kalnciema ielā 2B izcēlās ugunsgrēks, kura dzēšanas darbi turpinājās vairākas dienas. 2019. gada janvārī Rīgas dome apstiprināja ēkas sakārtošanas darbu grafiku, kas paredz, ka ēkas konservācijas darbiem pilnībā jābūt pabeigtiem piecu mēnešu laikā - līdz 1.jūlijam. Taču nams joprojām nav sakārtots.

Ēkas Kalnciema ielā īpašnieks kopš pērnā gada 18.septembra pastarpināti caur SIA "NC K2B" un vēl vienu Latvijas firmu ir igauņu uzņēmums "Tradesman EU", kura juridiskā adrese reģistrēta Igaunijas nekustamo īpašumu projektu attīstīšanas un finansēšanas kompānijas "Novira Capital" biroju ēkā "Novira Plaza", Tallinā. Savukārt ēku Raņķa dambī nopirkusi SIA "NC K2A", kas pieder pašai "Novira Capital".

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Rīgas dome atsaka Kalnciema ielas grausta īpašnieku lūgumam pagarināt nama sakārtošanas termiņus

LETA, 18.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome šodien atteica Pārdaugavā, Kalnciema ielā 2B un Raņķa dambī 14, esošo graustu īpašnieku lūgumam pagarināt nama sakārtošanas termiņus.

2018.gadā, naktī uz 25.novembri, ēkā Kalnciema ielā 2B izcēlās ugunsgrēks, kura dzēšanas darbi turpinājās vairākas dienas. 2019.gada janvārī Rīgas dome apstiprināja ēkas sakārtošanas darbu grafiku, kas paredzēja, ka ēkas konservācijas darbiem pilnībā jābūt pabeigtiem piecu mēnešu laikā - līdz 1.jūlijam. Taču nams joprojām nav sakārtots.

Ēkas Kalnciema ielā īpašnieks kopš pērnā gada 18.septembra pastarpināti caur SIA "NC K2B" un vēl vienu Latvijas firmu ir igauņu uzņēmums "Tradesman EU", kura juridiskā adrese reģistrēta Igaunijas nekustamo īpašumu projektu attīstīšanas un finansēšanas kompānijas "Novira Capital" biroju ēkā "Novira Plaza", Tallinā. Savukārt ēku Raņķa dambī nopirkusi SIA "NC K2A", kas pieder pašai "Novira Capital". Abas ēkas kopā veido namu ansambli, kurš pēc būtības pieder savstarpēji saistītiem uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Visaugstākais nodokļu parādnieku īpatsvars - mēbeļu ražošanā un sabiedriskajā ēdināšanā

Monta Glumane, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni piektajai daļai Latvijas uzņēmumu nodokļu parāds pārsniedz 150 eiro. Analizējot parādnieku informāciju, redzams, ka atšķiras nemaksātāju īpatsvars dažādās nozarēs - kamēr ēdināšanas pakalpojumu nozarē teju trešdaļai uzņēmumu nodokļu parāds ir jau pēdējos sešus mēnešus pēc kārtas, lauksaimniecībā tādi ir vien nepilni 3% no visiem nozares uzņēmumiem, informē Lursoft.

Lursoft pētījums atklāj, ka uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedz 611,74 miljonus eiro un parādnieku rindās atrodami vairāk nekā 39 tūkstoši uzņēmumi, kas nozīmē, ka nodokļu maksāšanas disciplīnas problēmas ir piektdaļai Latvijas uzņēmumu.

Kā norādījusi VID vadītāja Ieva Jaunzeme, iestādes mērķis ir veicināt brīvprātīgu nodokļu nomaksu, kas Latvijā patlaban veido vien 57%, kamēr Zviedrijā šis rādītājs ir 90%. Tiekoties ar VID vadītāju, premjers Krišjānis Kariņš informējis, ka valdība ir iecerējusi līdz 2021.gadam izskatīt esošo nodokļu politiku, identificēt tās trūkumus un nepieciešamības gadījumā sistēmu uzlabot. «Ja visi maksātu nodokļus, nevis kā tagad - daļa maksā, bet daļa maksā minimāli, - tad varētu pat samazināt nodokļu likmes un iekasēt vairāk naudas,» skaidrojis premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Piejūras īpašumu cenas Latvijā apsteidz Lietuvu, bet atpaliek no Igaunijas

Zane Atlāce - Bistere, 24.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piejūras pilsētas Jūrmala, Tallina, Klaipēda, un Palanga Baltijas valstīs pēdējos gados izpelnās arvien lielāku ne vien tūristu, bet arī nekustamā īpašuma pircēju interesi, liecina RIA.com Marketplaces apkopotā informācija.

Vislētāk pie nekustamā īpašuma piejūrā – ne vairāk kā trīs kilometrus no krasta, var tikt Lietuvā, bet Latvijā māja 140 m2 platībā maksā vidēji 210 tūkstošus eiro, kamēr dzīvoklis –150 tūkstošus eiro. Cenas Latvijā un Lietuvā nedaudz atpaliek no līdzīgu nekustamo īpašu cenām Igaunijā. Piejūras īpašumu cenām Baltijas valstīs augot, ārvalstu pircēji arvien biežāk lūkojas arī Ukrainas virzienā.

Latvijā, saskaņā ar nekustamo īpašumu sludinājumu vietnē city24.lv atrodamo informāciju, šī mēneša sākumā tika pārdoti kopumā 10 015 objekti – 7876 dzīvokļi un 2139 mājas. Lielākā daļa šo īpašumu atrodas Rīgā un tās priekšpilsētās. Jūrmalā pārdošanā jūras tuvumā (ne vairāk kā trīs kilometrus no jūras) bija 862 dzīvokļi un 467 mājas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Grūti izmantojama lielizmēra būve - RTU mācībspēki vēršas pret koncertzāli uz AB dambja

Zane Atlāce - Bistere, 16.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Arhitektūras fakultātes vadošie mācībspēki un zinātnieki 16. maijā nosūtījuši atklātu vēstuli Ministru kabinetam, kurā pauž viedokli par nacionālās koncertzāles būvniecības iecerēm, izklāstot argumentus, kāpēc koncertzāli nevajadzētu būvēt AB dambī.

RTU arhitektūras mācībspēki un citi vadošie Latvijas arhitekti vēstulē, kura Latvijas valdībai adresēta Latvijas Reģionālās arhitektūras akadēmijas (LRRA) vārdā, norāda, ka ir nepieņemama Kultūras ministrijas vienpusējā nostādne, kā vienīgo iespējamo koncertzāles būvniecības vietu pozicionējot tieši AB dambi, informē RTU Arhitektūras fakultātes Arhitektūras vēstures un teorijas katedras profesors Jānis Krastiņš.

«Celtnes ievērojama daļa iesniegsies arī bijušajā Ziemas ostā, tas ir, akvatorijā starp AB dambi un kreiso krastu. KM savu pozīciju pamato ar labas pārvaldības praksi, tiesisko paļāvību un pēctecību lēmumu pieņemšanā, atsaucoties uz it kā rūpīgu un pārdomātu procesu, kurā pasaulslavenu un profesionāli atzītu arhitektu biroju pārstāvji 2004. gadā esot izvēlējušies šo vietu, 2006. gadā notikušo starptautisko arhitektūras projektu konkursu, kā arī tam sekojušo projekta publisko apspriešanu un 2008. gadā apstiprināto teritorijas detālplānojumu. 2004. gadā lēmums par būvniecību uz AB dambja jau tā pieņemšanas brīdī bija tiešā pretrunā gan ar Aizsargjoslu likumu, gan Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumiem, gan spēkā esošo Rīgas attīstības plānu. Visi šie normatīvie akti politiska diktāta rezultātā īsā laikā tika izmainīti, iestrādājot izņēmumus uz AB dambja paredzamās koncertzāles sakarā,» teikts vēstulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Dome pārņems Kalnciema ielas izdegušā grausta sakārtošanu, kuram pēkšņi mainījušies īpašnieki

LETA, 10.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Kalnciema ielā 2B esošā nama īpašnieki neturpinās nama bīstamo daļu demontāžu, rīt, 11.decembrī, to sāks pašvaldības pieaicinātie speciālisti, šodien Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas sēdē paziņoja tās vadītājs Oļegs Burovs (GKR).

29.novembrī nama īpašnieki uzsāka ēkas bīstamo daļu demontāžas darbus. Taču, kā pastāstīja Burovs, patlaban darbi ir apturēti, turklāt ēka pirms pāris dienām pārdota izsolē.

«Šobrīd mums nav informācijas, kas ir ēkas jaunais īpašnieks un mēs īsti nezinām, ar ko turpināt dialogu. Mūsu rīcībā esošā informācija liecina, ka maksa par pirkuma ir jāveic līdz 10.janvārim, kad arī varētu kļūt zināms jaunais īpašnieks, taču tik ilgi gaidīt mēs nevaram,» sacīja deputāts. Tikmēr Raņķa dambī 14 esošās ēkas īpašnieks palicis nemainīgs un tas ir igauņu uzņēmums SIA «NC K2A».

Līdz šim Kalnciema ielas nama iepriekšējie pārziņi - igauņu uzņēmums SIA «K2B» - veicis brīvi stāvošo dūmeņu un nenostiprināto elementu, tajā skaitā, brīvi stāvošo ķieģeļu, demontāžu. Tomēr būvnieki nav demontējuši virs sestā stāva esošo ēkas rietumu daļas sienas fragmentu, kā arī nav novākuši jumta konstrukcijas un segumu, kas sagāzies un balstās uz sestā stāva pārseguma. Tieši šo darbu izpildi pašvaldība jau rīt plāno sākt piespiedu kārtā. Burovs uzsvēra, ka nams netiks nojaukts, jo nav tik sliktā stāvoklī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Kalnciema ielā gruzdošo graustu nojaukt nedrīkstēs un to piespiedu kārtā sakārtos

LETA, 28.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, Kalnciema ielā 2b, ugunsgrēkā cietušo namu nojaukt nedrīkstēs, jo tas ir iekļauts valsts kultūras pieminekļu sarakstā, informēja noskaidroja Rīgas domes Īpašuma departamentā.

Pēc Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas vadītāja Oļega Burova (GKR) teiktā, departaments saņēmis būvinženiera vērtējumu par to, ka ēka nav jānojauc, jo nav konstatēti bojājumi, kas liecinātu par nesošo sienu nestspējas samazinājumu. Lai novērstu nama bīstamību, primāri nepieciešams demontēt ēkas bīstamās daļas, jumta konstrukcijas, kā arī izvest visus gruvešus, kas radušies ugunsgrēka rezultātā iegrūstot nama starpsienām un grīdām.

Departaments plāno izdot rīkojumu, kas uzdod par pienākumu šos darbus veikt nama īpašniekiem. Ja tas netiks izdarīts, piektdien, 30.novembrī, domes speciālisti to izdarīs piespiedu kārtā un iztērētos līdzekļus mēģinās piedzīt no apsaimniekotājiem. Līdz šim gan domei ne reizi vēl nav izdevies atgūt par nama sakārtošanu iztērēto naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Z-Towers: Katrs mēnesis, nenododot ēku ekspluatācijā, izmaksā vairāk nekā pusotru miljonu eiro

Zane Atlāce - Bistere, 08.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzfunkcionālā kompleksa Z-Towers attīstītājs AS Tower Construction Management vēl aizvien ir neizpratnē, kāpēc Rīgas pilsētas būvvalde turpina kavēt ēkas nodošanu ekspluatācijā un uzsver, ka pārmetumi ir nepamatoti, un ēka ir droša.

8.novembrī plkst.15 plānota iesaistīto pušu - Rīgas domes, pilsētas būvvaldes un attīstītāju - sanāksme, lai pārrunātu aktuālos jautājumus saistībā ar augstceltņu nodošanu ekspluatācijā.

«Lūdzam ierēdņus apzināties, ka katrs mēnesis, ko būvvaldes iedomu dēļ pavadām, nenododot ēku ekspluatācijā, mums izmaksā vairāk nekā pusotru miljonu eiro,» uzsver AS Tower Construction Management komercdirektors Andžejs Neguliners.

Viņš gatavs atspēkot četrus būtiskākos aizrādījumus: par ēkas ekspertīzi, par ūdens iekļūšanu ēkas pazemes stāvos, par sadzīves kanalizācijas sistēmu un par lietus ūdens kanalizācijas sistēmu.

«Pirmkārt, mums katram, pilnīgi katram stāvam ir inženieru grupas apstiprināti nozīmīgāko konstrukciju akti, kas pierāda nesošo konstrukciju atbilstību. Būvvaldes vadītāja izteiktie aizrādījumi ir neprofesionāli, apliecinot, ka viņš nav pazīstams ar pasaulē vispārpieņemtu ekspertīzes veikšanas metodoloģiju. Tās ietvaros eksperti izlases kārtībā veica urbumus nesošajās konstrukcijās visā ēkā. Pēcāk laboratorijās šie paraugi tika pārbaudīti un atzīti par kvalitatīviem, atbilstošiem būvnormatīviem. Tas norāda, ka ekspertu pozitīvais atzinums par konstrukciju izbūvēšanu atbilstoši būvprojektā paredzētajiem risinājumiem un to, ka ēka ir droša turpmākai ekspluatācijai, ir patiess,» norāda A. Neguliners.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Graustus Raņķa dambī un Kalnciema ielā sakārtos piespiedu kārtā

Zane Atlāce - Bistere, 11.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēkas Rīgā, Raņķa dambī 14 un Kalnciema ielā 2B tiks sakārtotas piespiedu kārtā, piektdien izbraukuma sēdē vienojās Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas un Vidi degradējošu būvju komisijas pārstāvji.

«Komisija pieņēma lēmumu par ēku piespiedu sakārtošanu, kas paredz, ka nekavējoties ir jāiežogo to pieguļošā teritorija, lai nodrošinātu nepieejamību nepiederošām personām un aizsargātu to veselību un dzīvību. Divu nedēļu laikā ir jāuzsāk ēku tehniskā apsekošana un mēneša laikā izstrādātais atzinums ir jāiesniedz Rīgas domes Īpašuma departamentā. Ne vēlāk kā viena mēneša laikā, īpašniekiem jādemontē uz ēku fasādēm izvietotie celtniecības sieti, kas aizsedz būvju nedrošos apdares elementus. Ir jāaizsedz būves pagraba, logu un durvju ailes ar pret uzlaušanu drošu konstrukciju materiāliem. Lēmuma projekts par ēku piespiedu sakārtošanu tiks pieņemts nekavējoties,» informēja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas un Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Vidējā aizdevuma summa par dzīvokli jaunajā projektā jau sasniedz 86 000 eiro

Lelde Petrāne, 25.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada laikā aizvien vairāk pieaug interese par īpašuma iegādi jaunajos projektos Rīgā, informē Swedbank.

Aptuveni 14% iegādājušies dzīvokli tikko uzceltā mājā, bet 11% - tā dēvētajā otrreizējajā tirgū Rīgas centra ēkās, kā arī senāk ekspluatācijā nodotajās jauno projektu daudzdzīvokļu mājās. Līdz ar pieprasījuma pieaugumu, kā arī kopējo ekonomikas attīstību, pieaug jaunu nekustamo īpašumu attīstība, un šobrīd būvniecības stadijā vien ir 1500 jaunu dzīvokļu tā saucamajā ekonomiskajā segmentā (cenas līdz 1600 eiro par kvadrātmetru), vidējai aizdevuma summai par dzīvokli jaunajā projektā sasniedzot 86 000 eiro.

Šobrīd visvairāk ekonomiskās klases dzīvokļi tiek attīstīti Teikā, kur būvniecības stadijā ir 454 jauni dzīvokļi, kam seko 264 jauni dzīvokļi Purvciemā, 180 Torņakalnā, 112 Pļavniekos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Kalnciema ielas grausta demontāžas dēļ ierobežoto satiksmi daļēji atjaunos pirmdien

LETA, 04.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksme Rīgā, Kalnciema ielas un Raņķa dambja krustojumā, pirmdien tiks daļēji atjaunota, sacīja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāvji.

Satiksmei atvērta 7.janvārī tiks viena braukšanas josla, bet vēl pēc nedēļas tiks spriests arī par otras joslas atvēršanu satiksmei. Kalnciema ielā esošā sabiedriskā transporta pieturvieta gan tur atjaunota netiks un vismaz tuvāko pusgadu atradīsies citā vietā.

Vienlaikus nākamnedēļ gar demontējamā Kalnciema ielas 2b nama sienu, kas skar Meža ielu un Raņķa dambi, tiks uzstādīts arī gājēju tunelis, lai garantētu drošu iedzīvotāju pārvietošanos.

Satiksme Kalnciema ielas un Raņķa dambja apkaimē ir slēgta no 25.novembra. Šajā posmā mainīta arī sabiedriskā transporta kustība un 3.maršruta autobusi centra virzienā uz Pļavniekiem brauc pa apvedceļu - Daugavgrīvas iela - Krēslas iela - Slokas iela - Kalnciema iela līdz Raņķa dambim, kur atgriežas maršrutā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ilgstošām diskusijām Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas locekļi ar jaunajiem Kalnciema ielā 2B esošās ēkas īpašniekiem vienojušies ēku demontēt līdz līmenim, kad būvinženieri sniegs atzinumu, ka tā ir pilnībā droša.

Komitejā par ēkas likteni šodien lēma gan būvinženieri, gan satiksmes organizatori, gan arī ēkas jaunie īpašnieki. Jaunie ēkas īpašnieki ir igauņu uzņēmums SIA «Novira Capital», kas ir īpašnieki arī Raņķa dambī 14 esošajai ēkai. Tādējādi viss ēku komplekss tagad pieder vienam īpašniekam.

Būvinženieru uzņēmuma SIA «CMB» valdes priekšsēdētājs Artis Dzirkalis pastāstīja, ka veikta tikai nama vizuālā tehniskā apsekošana, jo pašā ēkā iet iekšā esot bīstami. Ēkas centrālajā daļā esot pilnībā izdegušas jumtu būvkonstrukcijas un visi izdegušie materiāli no sestā stāva ir sabrukuši līdz pat pirmajam. Apsekošanas gaitā konstatēts, ka izdegušas arī daudzas logu ailes, līdz ar to nesošās sienas ir zaudējušas savu nestspēju un kļuvušas nestabilas. «Apgalvot, cik tā bīstamība ir liela, bez detalizētas izpētes nevar, taču namam jau tagad ir iebrukuši starpailu pildījumi un nesošajās sienās ir izveidojušās arī plaisas,» sacīja Dzirkalis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome nolēmusi nojaukt novembrī degušo 1914.gadā celto jūgendstila ēku Kalnciema ielā 2B, apstiprināja Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas vadītājs Oļegs Burovs (GKR).

Iepriekš vēstīts, ka kvartālā starp Raņķa dambi, Kalnciema, Daugavgrīvas un Meža ielu, atrodas divas 20.gadsimta sākumā celtas dzīvojamās ēkas ar kopējo platību 2708 kvadrātmetri - vienas adrese ir Kalnciema iela 2B, bet otras - Raņķa dambis 14. Abas ēkas jau daudzus gadus netiek apsaimniekotas un atzītas par B kategorijas vidi degradējošām būvēm.

Naktī uz 25.novembri ēkā Kalnciema ielā 2B daļā izcēlās ugunsgrēks, kura dzēšanas darbi turpinājās vairākas dienas.

Ēkas īpašnieks līdz šim pastarpināti caur SIA «K2B» un vēl vienu Latvijas firmu bija igauņu uzņēmums «Tradesman EU», kura juridiskā adrese reģistrēta Igaunijas nekustamo īpašumu projektu attīstīšanas un finansēšanas kompānijas «Novira Capital» biroju ēkā «Novira Plaza», Tallinā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Uzņēmumu kopējais nodokļu parāds tuvojas 600 miljoniem eiro

Zane Atlāce - Bistere, 23.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz šā gada 7. aprīli uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedzis 594,38 miljonus eiro, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegto informāciju, aprēķinājis "Lursoft".

Pēc tam, kad martā parāda summa, salīdzinot ar februāri, pat nedaudz samazinājusies, aprīlī tā palielinājusies par 7,5%.

Pēc "Lursoft" apkopotās informācijas, nodokļu parāds audzis visās nozarēs, izņemot veselību un sociālo aprūpi, kā arī elektroenerģijas, siltumapgādes un gāzes apgādes nozares.

Straujākais nodokļu parāda pieaugums, salīdzinot ar martu, aprīlī reģistrētas ūdens apgādes; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē. Ja vēl šā gada martā nozare bija uzkrājusi 17,06 miljonus eiro nodokļu parādu, tad aprīlī tā summa palielinājusies līdz 28,16 miljoniem eiro, kas mēneša laikā ir pieaugums par 65,06%.

Otrs straujākais nodokļu parāda pieaugums bijis izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē. Šī nozare bija viena no pirmajām, kura izjuta Covid-19 izraisītās pandēmijas sekas. "Lursoft" dati liecina, ka no visiem uzņēmumiem, kuru darbiniekiem līdz šā gada 20.aprīlim izmaksāti dīkstāves pabalsti, izmitināšanas un ēdināšanas nozarē strādā 598 uzņēmumi jeb teju piektā daļa (18,38%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas valdības parāda attīstība un riski

Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts, 09.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tāpat kā uzņēmumiem un mājsaimniecībām - arī valdībām pārmērīgi augsts parāda līmenis var krietni apgrūtināt ikdienu.

Augstākas parāda apsaimniekošanas izmaksas un mazāk pieejamo līdzekļu publisko investīciju veikšanai ir tikai daži no faktoriem, kas galu galā var negatīvi ietekmēt ekonomisko izaugsmi. Lai gan zinātniskajā literatūrā valdības parāds un ap to saistītās tēmas ir visai plaši analizētas, nepastāv viennozīmīgs skaidrojums, kad īsti valdības parādu var uzskatīt par augstu.

Latvijas valdības parāds 2017. gadā bija aptuveni 9.7 miljardi EUR jeb 39% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas būtiski neatšķiras no 2016. gada rādītāja. Naudas izteiksmē parāds šķiet liels - ar šo summu pietiktu, lai veselu gadu segtu visus valdības izdevumus. Tai skaitā, naudas pietiktu gan veselības aprūpei, pensijām, gan drošībai utt. Neskatoties uz to, uz pārējo Eiropas Savienības (ES) valstu fona Latvijas valdības parāds ir diezgan zems. Turklāt Latvija ir viena no tām 12 Eiropas Savienības (ES) valstīm (un viena no 6 eiro zonas valstīm), kurām parāds ir zem ES mērķa rādītāja – 60% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Uzvaras laukuma izveidei būtu jānojauc gan Uzvaras piemineklis, gan Gaismas pils un Saules akmens

Zane Atlāce - Bistere, 09.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas izskatīšanai iesniegto iniciatīvu par Uzvaras laukuma pārveidi atbilstoši 1939.gada konkursa rezultātiem Rīgas dome uzskata par nerealizējamu, informē pašvaldībā.

1939. gada konkursā apskatītā teritorija aptver zemes gabalus starp Dzelzceļa tiltu, Daugavas krastmalu, AB dambi (ietverot Āgenskalna līci), Vanšu tiltu, Balasta dambi, Aleksandra Grīna bulvāri, Aleksandra Grīna bulvāra turpinājumu cauri pašreizējai apbūvei līdz Friča Brīvzemnieka ielai un teritoriju gar dzelzceļu līdz Dzelzceļa tiltam.

Pēckara periodā šajā teritorijā ir uzbūvēts: Akmens tilts; Nacionālās bibliotēkas ēka kvartālā starp Mūkusalas, Akmeņu, Valguma ielu un Uzvaras bulvāri; Nacionālas bibliotēkas infrastruktūras objekts Mūkusalas ielā 5; izveidots Dzelzceļa muzejs Uzvaras bulvārī 2A; Boulinga centrs Uzvaras bulvārī 10; piemineklis Atbrīvotājiem pašreizējā Uzvaras parka teritorijā; veikta atsevišķu privātmāju rekonstrukcija Hermaņa ielā; daudzstāvu dzīvojamās mājas un viesnīca Aleksandra Grīna bulvāri; Preses nama ēka Balasta dambī 2; Swedbank administratīvā ēka pie Vanšu tilta; Vanšu tilts; dzīvojamā ēka un viesnīca Kuģu ielā, kā arī iekškvartāla apbūve starp Kuģu un Valguma ielu, starp Valguma ielu un Raņķa dambi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) pārtraucis publiskot lielāko nodokļu parādnieku sarakstu.

«Atsaucoties uz to, ka Latvijas Republikas normatīvajos aktos nav ietverta prasība apkopot un publiskot nodokļu maksātāju sarakstu, kurā norādīti nodokļu maksātāji, kas valstij parādā lielas nodokļos nesamaksātas summas, no 2016.gada novembra dati šādā dalījumā netiks publiskoti,» teikts VID mājaslapā publicētajā paziņojumā.

Pēdējo reizi lielāko nodokļu parādnieku saraksts tika publicēts 2016.gada 19.septembrī.

Septembra sākumā 100 lielāko nodokļu parādnieku parāds valsts budžetam bija 293,732 miljoni eiro, kas ir par 0,2% vairāk nekā mēnesi iepriekš. Tostarp vairāk nekā divu miljonu eiro parāds valsts budžetam bija 30 personām, kas ir par divām personām mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kinfield parādu nasta izskaidro VID rīcību, bloķējot kontu

Žanete Hāka; Zane Atlāce Bistere, 20.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina Lursoft dati, uzņēmēja Kristīne Rožkalne patlaban ir 100% īpašniece divos uzņēmumos – SIA Kinfield un SIA KF Kafija, kuru abu kopējais nodokļu parāds VID pārsniedz 20 tūkstošus eiro, liecina Db.lv apkopotā informācija.

Jau vēstīts, ka pamatojoties uz valsts attieksmi, kas neesot uzņēmējam pretimnākoša, restorāna Kinfield īpašniece Kristīne Rožkalne nolēmusi savu biznesu pārtraukt, pārmetot VID nicinošu attieksmi, konta bloķēšanu bez brīdinājuma u.c. VID pārstāvis Andrejs Vaivars norāda, ka atbilstoši likumam par nodokļiem un nodevām VID nav tiesīgs komentēt konkrētus uzņēmumus, vienlaikus tas bez pamatojuma šādus mērus nepieņem.

Db.lv apkopotā informācija liecina, ka SIA Kinfield nodokļu parāds šā gada maija sākumā bija 4,6 tūkstoši eiro, savukārt SIA KF Kafija nodokļu parāds VID sasniedza 17,5 tūkstošus eiro. Lursoft dati liecina, ka K. Rožkalnes uzņēmumi ar finanšu datu publicēšanu ir visai skopi, nevienam no uzņēmumiem nav pieejams apgrozījums un peļņas/zaudējumu aprēķins, tāpat nevienā no pārskatiem nav uzrādīts parāds VID. Uzņēmums KF Kafija par pērno gadu darbības pārskatu nav iesniedzis vispār, un Lursoft par šo uzņēmumu iespējams iegūt vien informāciju, ka aizvadītajā gadā tas nodokļos valstij samaksājis 4,62 tūkstošus eiro, no kuriem 2 tūkstoši eiro bijušas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tiesa gan nav pieejama informācija ne par darbinieku skaitu, ne apgrozījumu vai peļņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nirt pēc jūrā nogrimušiem dārgumiem varēs ar īpašu atļauju, par kuru būs jāmaksā

Latvijas jurisdikcijā esošajos jūras ūdeņos atrodas daudz dažādu nogrimušu objektu – Pirmajā un Otrajā pasaules karā nogrimušo civilo un karakuģu vraki, padomju un citu ārvalstu armiju militāro operāciju un mācību laikā izšautā un izmestā neeksplodējusī munīcija, jūrā nogremdētā munīcija, jūras nelaimes gadījumos nogrimušie kuģi un citi objekti, to skaitā – vraki un priekšmeti, kuri satur kultūrvēsturiskas vērtības, cilvēku mirstīgās atliekas, naftas vai ķīmiskas vielas vai sprādzienbīstamus priekšmetus. Šobrīd nepastāv vienotas kārtības, kas kontrolētu noršanu jūrā, līdz ar to kuģu vrakus var apskatīt un no tiem dažādus priekšmetus izcelt katrs, kam ir atbilstošs aprīkojums, norāda Aizsardzības ministrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Lai izvairītos no soda, IIN parāds jāsamaksā līdz 17.jūnijam

Zane Atlāce - Bistere, Māris Ķirsons, 01.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likums pašreiz paredz, ka šī nodokļa samaksas termiņš ir 15 dienas pēc deklarācijas iesniegšanas termiņa (1.jūnijs), līdz ar to 2019. gadā termiņš, kad vajadzētu samaksāt šo nodokli, iestāsies 17. jūnijā.

Pēc šī datuma jau parādniekam jārēķinās ar nokavējuma naudu par nesamaksāto summu.

Tiesa, valdība šonedēļ lēma, ka iedzīvotāji, kuri palikuši valstij parādā, IIN parādu varēs samaksāt līdz 2020.gada 1.decembrim. Lai šādas izmaiņas stātos spēkā, par tām vēl jānobalso Saeimai, līdz kurai šis jautājums pašlaik vēl nav nonācis.

Iespēja izveidojušos IIN parādu sadalīt un samaksāt pakāpeniski pašlaik paredzēta tikai tiem, kam parāds ir 640 eiro un vairāk. Tie būs tiesīgi to sadalīt trijos vienādos maksājumos: pirmais – līdz 17. jūnijam, otrais – līdz 16. jūlijam un trešais – pēdējais – līdz 16. augustam. Tiesa, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Kristīne Prusaka-Brinkmane DB norāda, ka algota darba darītājiem 640 eiro piemaksa valsts budžetam varētu izveidoties tikai kādos īpašos gadījumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomikas kuģa sūces lielā mērā šobrīd tiek mēģināts aizbāzt ar jauniem parādiem. Piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) nu rēķinājusi, ka pasaules bagātās valstis, lai cīnītos ar pandēmijas sekām, kopumā savus parādus audzēs par papildu vismaz 17 triljoniem ASV dolāru.

Tiek lēsts, ka OECD klubiņa vidējās valdības saistības no 109% no to IKP pieaugs līdz 137% no IKP. Lielā daļā gadījumu situāciju sarežģīšot arī krass ekonomikas un šim procesam sekojošais nodokļu ieņēmumu kritums.

Vairākas Itālijas un Grieķijas

Tas tādējādi arī nozīmēs, ka lielai daļai valdību parāda attiecība pret IKP būs aptuveni tāda pati, kāda tā pēdējos gados ir bijusi Itālijai. Zīmīgi, ka par tās spējām norēķināties par savām saistībām periodiski plaukušas lielākas un mazākas aizdomas. Šai ekonomikai savi izaicinājumi pietika pat bez visa vīrusa.

Var paspekulēt, ka pēc šīs krīzes Itālijas parāds, ja netiks īstenoti kopēja Eiropas parāda varianti, kas gan izskatās arvien ticamāki, pret IKP pārsoļos pāri 200% no tās IKP. Vērojamas arī runas – ja Itālija galu galā izstāsies no eirozonas un atgriezīsies pie savas liras, tad gaidāmas visa eiro monetārā reģiona beigas (Itālijas nozīmi eirozonā nevar salīdzināt, piemēram ar mazo Grieķiju; Itālija ir trešā lielākā reģiona tautsaimniecība).

Komentāri

Pievienot komentāru