Ārpus Rīgas straujā sērijveida dzīvokļu cenas šā gada jūlijā ir samazinājušās Jelgavā, liecina Arco Real Estate aprēķini.

Salīdzinot vidējās cenas 2009.gada jūlijā ar vidējām cenām 2009. gada jūnijā, Jelgavā tās ir samazinājušās vidēji par 5.4 %, bet salīdzinot ar šā gada sākumu, tās ir par 55.3 % zemākas. Jūlijā sērijveida dzīvokļi Jelgavā vidēji maksāja 327 eiro/m². Dārgākie Jelgavā bija 104. sērijas dzīvokļi, bet lētākie dzīvokļi bija Hruščova laika mājās.

Kompānija ziņo, ka, mēneša laikā Kauguros tās ir samazinājušās par 1 %. Šobrīd vidējā sērijveida dzīvokļu cena tur ir 406 eiro/m2. Kopš šā gada sākuma cena ir samazinājusies par 50 %. Dārgākie Kauguros arvien ir dzīvokļi 103. sērijas ēkās, savukārt lētākie dzīvokļi bija Hruščova laika mājās un mazģimeņu mājas.

Oktobrī Rīgā ir notikušas nelielas vidējās cenas izmaiņas neremontētu sērijveida dzīvokļu segmentā, un tā sasniegusi 604 eiro par vienu kvadrātmetru, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada oktobri ir par 4,3% vairāk, liecina Ober Haus dati.

Neremontētu sērijveida dzīvokļu cenas Rīgas populārākajos mikrorajonos, piemēram, Teika, Purvciems, Pļavnieki, Ziepniekkalns, Imanta un Āgenskalns, vienistabas dzīvokļiem oktobrī saglabājās vidēji no 23 tūkstošiem līdz 30 tūkstošiem eiro, divistabu dzīvokļiem - no 32 tūkstošiem līdz 40 tūkstošiem eiro, trīsistabu dzīvokļiem - no 36 tūkstošiem līdz 47 tūkstošiem eiro un četristabu dzīvokļiem - no 45 tūkstošiem līdz 52 tūkstošiem eiro.

Pēc Zemesgrāmatas datiem, Rīgas pilsētā reģistrēto dzīvokļu pārdošanas darījumu skaits šā gada oktobra mēnesī bija strauji pieaudzis un veido 895 darījumus, kas, salīdzinot ar septembri, ir par 15% vairāk.

Ogrē un Jelgavā dzīvokļu cena noslīdējusi zem 400 eiro/m2, liecina Arco Real Estate apkopotie dati.

Salīdzinot vidējo cenu 2009. gada augustā ar vidējo cenu šā gada jūlijā, Jelgavā joprojām vērojams vislielākais kritums, ziņo kompānija. Cenas ir samazinājušās vidēji par 5%, savukārt kopš gada sākuma tās ir samazinājušās par 57.6%. Pašlaik dzīvokļi Jelgavā vidēji maksā 312 eiro/m². Visdārgākie Jelgavā bija 104. sērijas ēku dzīvokļi, savukārt lētākie dzīvokļi bija Hruščova laika mājās. Pašreiz gan nevarot runāt par stabilām tirgus tendencēm — piedāvājumā esošo dzīvokļu cenas Jelgavā ir ļoti izkliedētas. Līdzās dzīvokļiem, kas joprojām tiek piedāvāti par augstām cenām ir atsevišķi objekti, kas ir ar divreiz lētāki par vidējo cenu.

Ogrē pēdējā mēneša laikā vidējā dzīvokļu cena ir samazinājusies par 0.6 %, bet, salīdzinot ar gada sākuma vidējiem rādītājiem, tā ir par 54.5 % zemāka. Pašlaik Ogrē vidējā sērijveida dzīvokļa cena ir 392 eiro/m2. Dārgākie Ogrē ir 103. sērijas un 602. sērijas ēku dzīvokļi, bet vislētākie savukārt ir dzīvokļi Hruščova laikā celtajās mājās.

Rīgai tuvākajās pilsētās dzīvokļu cenas nav mainījušās Jelgavā un Ogrē, savukārt Jūrmalā, Kauguros, un Salaspilī tās ir mazliet palielinājušās.

Tas izriet no kompānijas Arco Real Estate 2009. gada decembra dzīvokļu tirgus apskata.

Kompānija ziņo, ka mēneša laikā (decembris pret novembri) sērijveida dzīvokļu vidējā cena Kauguros ir palielinājusies par 1 %. Tāds pats pieaugums bijis dzīvokļu cenām Salaspilī.

Pašlaik Kauguros dzīvokli var iegādāties vidēji par 419 eiro/m2. Salīdzinot 2009.gada decembra cenu ar cenu 2009.gada sākumā, tā ir par 48 % zemāka. Dārgākie Kauguros ir dzīvokļi 103. sērijas ēkās, savukārt lētākie dzīvokļi bija Hruščova laika mājās un t.s. mazģimeņu projektu mājas.

Salaspilī vidējā cena decembrī bijusi 414 eiro/m², un, salīdzinot ar cenu 2009.gada sākumā, tā ir par 53 % zemākas. Dārgākie Salaspilī bija 103.sērijas ēku dzīvokļi. Savukārt lētākie dzīvokļi bija Hruščova laika mājās.

Kopš šā gada sākuma ārpus Rīgas straujāk ir kritušas sērijveida dzīvokļu cenas Jelgavā — teju uz pusi, liecina Arco Real Estate aprēķini.

Salīdzinot vidējās cenas aprīlī ar vidējām cenām martā, Jelgavā tās ir samazinājušās vidēji par 8 %, bet, salīdzinot aprīļa cenas ar 2009. gada sākumu, tās ir par 49 % zemākas. Vidēji dzīvokļi Jelgavā aprīlī maksājuši 377 eiro/m². Dārgākie Jelgavā tāpat kā galvaspilsētā bija dzīvokļi 104. sērijas ēkās, bet lētākie dzīvokļi bija Hruščova laika mājās.

Salīdzinot vidējās cenas aprīlī ar vidējām cenām šā gada martā, Kauguros tās ir samazinājušās par 8 %, sasniedzot 472 eiro/m². Salīdzinot ar 2009. gada sākumā fiksētajām vidējām cenām, tās ir par 42 % zemākas. Dārgākie Kauguros arvien ir dzīvokļi 103. sērijas ēkās, bet lētākie dzīvokļi bija Hruščova laika mājās un t.s. mazģimeņu māju projektos.

1.89 miljardi. Tik daudz mājas lapas pēc jaunākajiem datiem ir pieejamas interneta vidē, no kurām katra cīnās par vienu un to pašu - cilvēku uzmanību. Tas uzņēmumu vadītājiem liek uzdot pamatotu jautājumu: vai ir vērts ieguldīt laiku, lai biznesam izveidotu profesionālu mājas lapu, lai pēc tam turpinātu cīnīties par apmeklējumu tik sīvas konkurences apstākļos?

Ierakstot Google, vai uzņēmumam ir nepieciešama mājas lapa, atbilde ir nešaubīgs ''jā''. Iemesli tiek minēti dažādi, bet gavenais arguments - atsakoties no mājas lapas, uzņēmums paliek zaudētājos, jo mūsdienās tā nozīmē vairāk par digitālo ziņojumu dēli. Mājas lapas ir kļuvušas arī par uzņēmumu vizītkarti, komunikācijas kanālu un peļņas avotu.

Ir pagājis tas laiks, kad mājas lapas izveide bija laikietilpīgs un dārgs process, ko mazi uzņēmumi nevarēja atļauties. Ja savulaik par mājas lapas izveidi dažs labs uzņēmums šķīrās no vairākiem tūkstošiem, tad šodien cenas svārstās no nulles līdz pāris desmitiem eiro.

Pieņemamās izmaksas ļauj dažāda lieluma uzņēmumiem veidot savas mājas lapas un interneta veikalus, tomēr globāli tikai aptveni puse uzņēmumu to ir izdarījuši. Lūk, ko otra puse un tu zaudē, atsakoties no savas mājas lapas:

Patlaban Latvijā vispieprasītākie sērijveida dzīvokļi ir lietuviešu un Hruščova laika projektos, liecina DNB bankas sadarbībā ar nekustamā īpašuma kompāniju Ober-Haus apkopotā informācija par situāciju Latvijas dzīvokļu tirgū.

Rīgā pieprasītāko sērijveida dzīvokļu TOP3 papildina arī 119. sērijas projekti, bet Latvijas reģionos – 103. sērijas projekti.

Salīdzinot šo dzīvokļu cenu atšķirības galvaspilsētā un reģionos, ārpus Rīgas redzams būtisks cenu samazinājums. Ja vidējā cena dzīvoklim lietuviešu projektā Rīgā ir 720 EUR/m2, tad reģionos šī cena ir no 140 līdz 250 EUR/m2. Līdzīga situācija ir novērota arī Hruščova laika dzīvokļiem, kas Rīgā maksā vidēji 700 EUR/m2, bet reģionos – 180 – 300 EUR/m2.

Daugavpilī pieprasītākie dzīvokļi ir Hruščova laika projektos, 467. sērijas un 103. sērijas namos. Turpretim Valmierā šo sarakstu veido 103. sērijas nami, Hruščova laika un lietuviešu projekti. Jelgavā iezīmējas mazliet citādākas prioritātes, sarakstam ietverot 103. sērijas namus, lietuviešu projektus un 602. sērijas ēkas. Kurzemes pilsētā Liepājā pieprasītākie ir 103. sērijas nami, lietuviešu projekti un 104. sērijas ēkas.

No trīs cilvēku tipiem - A, B un C - Latvijā visvairāk varētu būt sastopami «grāmatveža» jeb B tipa cilvēki, stāsta Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas psiholoģijas bakalaura un maģistra studiju programmu direktore profesore Guna Svence.

Jautājumā par to, kas, viņasprāt, var noteikt to, vai kāds cilvēks var kļūt vai nekļūt par līderi, viņa norādīja, ka kādreiz esot mācīts, ka cilvēkā visu nosaka vide un audzināšana, skola. «Izrādās, ka tā nav. Sociālajā psiholoģijā ir runa par trīs tipa personībām - A tipa, B tipa un C tipa personībām.»

A tipa personība ir tā, kuras potenciāls ir spēcīgāks par jebkādiem šķēršļiem. Tādas personības parasti ir orientētas uz ātru darbību, ātru ideju ģenerēšanu, ātru lietu saprašanu un sajušanu. «Tā ir personība, kuru var raksturot ar diviem vārdiem - risks un azarts,» atzina Svence.

Rīgas centra dzīvokļu īpašnieki 2014. gada 2. ceturksnī, cerot uz nerezidentu pieaugošo interesi par nekustamiem īpašumiem vēl pirms Imigrācijas likuma grozījumu stāšanās spēkā, mākslīgi paaugstinājuši cenas. Šī iemesla dēļ piedāvājums bija piesātināts ar dzīvokļiem, kuru pārdošanas cena neatbilda to faktiskajam stāvoklim un atrašanās vietai, liecina Arco Real Estate valdes locekļa Māra Laukalēja novērojumi.

Kā norādīts Arco Real Estate Rīgas centra dzīvokļu pārskatā, 2014. gada jūlijā vidējā Rīgas centra dzīvokļu cena sasniedza 2079 EUR/m², ko ievērojami ietekmēja tieši nerezidentu darījumi. No visiem 2014.gada 2.ceturksnī notikušajiem darījumiem 57% pārsniedza 142 300 EUR slieksni, bet tikai 10% sasniedza 250 000 EUR, kas no šā gada 1.septembra kļūs par minimālo slieksni nerezidentu termiņuzturēšanās atļauju saņemšanai.

Rīgas centra rajons (t. s. tuvais centrs) 2014.gada 2.ceturksnī veidoja 32% no darījumu kopskaita ar Rīgas centra dzīvokļiem. Vidējās cenas šajā centra daļā bija ap 1400 EUR/m² dzīvokļiem apmierinošā stāvoklī, ap 2000 EUR/m² dzīvokļiem labā stāvoklī un ap 2900 EUR/m² dzīvokļiem ļoti labā stāvoklī. Augstākas cenas bija raksturīgas dzīvokļiem ar augstvērtīgu apdari, kuri atrodas Vecrīgas vai parku tuvumā. Tuvais centrs, visticamāk, būs tā centra daļa, kuru visvairāk ietekmēs izmaiņas Imigrācijas likumā, jo šai pilsētas daļai ir vislielākā darījumu skaita proporcija, kas atrodas pašreizējā un gaidāmā termiņuzturēšanās atļauju saņemšanas minimālā sliekšņa robežās, uzsver M. Laukalējs.

Rīgas centrs īres tirgū ir cieņā: klusajā centrā vairāk «bāzējas» ārvalstnieki, bet vietējie var atļauties t.s. centra perifēriju, izriet no Ober Haus Real Estate pārskata.

Kopumā 2010. gada nogale dzīvokļu īres tirgū nav izcēlusies ar pārlieku aktivitāti – decembrī tā bijusi vidēja, informē kompānija. Pēc tās sniegtajām ziņām, centrā pieprasītākais rajons ir klusais centrs, ko iecienījuši ārvalstnieki. Pieprasījumu pēc īres dzīvokļiem Vecrīgā tāpat veido ārvalstu pārstāvji, taču tur tie meklē dzīvokli īstermiņa īrei. Vietējie iedzīvotāji pārsvarā izvēlas tālo centru, jo tur īres cenas ir salīdzinoši zemākas nekā aktīvajā centrā.

Lielāks dzīvokļu pieprasījums centrā ir pēc labiekārtotiem, mēbelētiem vienas līdz trīs istabu lieliem dzīvokļiem.

Uzņēmums ziņo, ka īres cenas jauno projektu dzīvokļiem centrā ir 400 – 450 eiro/mēnesī par vienistabas dzīvokļiem, 450 – 500 eiro/mēnesī par divistabu dzīvokļiem un 600 – 700 eiro/mēnesī par trīsistabu dzīvokļiem.

Rīgai tuvākajās pilsētās lētākie dzīvokļi ir Jelgavā, dārgākie — Salaspilī.

Arco Real Estate septembra sērijveida dzīvokļu tirgus pārskata dati liecina, ka Kauguros, Jelgavā, Salaspilī un Ogrē vidējās cenas septembrī nav mainījušās vai ir nedaudz samazinājušās.

Salaspilī un Ogrē dzīvokļu cenas septembrī īpaši nav mainījušās. Salaspilī dzīvoklis vidēji maksājot 414 eiro/m2, bet Ogrē — 392 eiro/m2. Kopš gada sākuma cenas Salaspilī ir samazinājušās vidēji par 53.7 %, bet Ogrē — par 54.5 %. Šajās pilsētās lētākie dzīvokļi ir atrodami Hruščova laika mājās, bet dārgākie — 103. sērijas ēkās.

Jelgavā joprojām vērojams vislielākais cenu kritums, informē Arco Real Estate. Septembrī cenas ir samazinājušās vidēji par 3.4%, bet, salīdzinot ar 2009.gada sākumu, tās ir par 59 % zemākas. Šobrīd dzīvokļi Jelgavā vidēji maksā 302 eiro/m². Dārgākie tur bijuši mājokļi 104. sērijas ēkās, bet lētākie dzīvokļi bija Hruščova laika mājās.

Vidējā sērijveida dzīvokļu cena Rīgā augustā samazinājās par 1.2% un tas, Arco Real Estate vērtējumā, ir pavisam nedaudz.

Vasarā aktivitāte nekustamā īpašuma tirgū kopumā ir bijusi maza. Atsevišķos mikrorajonos bijis vērojams pavisam neliels cenu kritums (par 0.7 – 0.8%). Piedāvājumā esošo objektu skaits ir palicis nemainīgs salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Arī šis fakts liecinot par cenu stabilizāciju.

Lielākais cenu samazinājums mēneša laikā Rīgā novērots Mežciemā — par 4.8 %, bet vismazākais vidējas cenas kritums bijis Iļģuciemā — 0.1%.

Augstākās cenas arvien ir Teikā, kur vidēji 1m² maksāja 573 eiro, tai seko Zolitūde, kur 1m2 vidēji maksāja 522 eiro. Savukārt viszemākās cenas augustā bija Vecmīlgrāvī un Bolderājā, kur 1m2 vidēji maksāja attiecīgi 443 eiro un 407 eiro.

Šā gada septembrī sērijveida dzīvokļu cenas Rīgas mikrorajonos nav ievērojami mainījušās, ziņo kompānija NIRA fonds.

Pēc NIRA Fonds analītiķu novērojumiem, vidējā rādītāja svārstības bijušas 0.5 – 1% robežās, tāpēc, ņemot vērā kļūdas iespējamību, pašlaik būtu saprātīgāk runāt nevis par cenu samazinājumu, bet gan par stabilizāciju.

Septembrī ievērojami samazinājās to dzīvokļu pārdošanu termiņš, kuri tika tirgoti par cenu līdz 480 eiro/m2. Tas gan neattiecas uz dzīvokļiem pirmajā un pēdējā stāvā vai stūra dzīvokļiem, bet gan uz dzīvokļiem iecienīto sēriju mājās. Dzīvokļi par šādu cenu reklāmā tika ievietoti vien uz dažām stundām, un no 3 līdz 5 cilvēkiem, kuri kā pirmie apskatīja šādu piedāvājumu, kāds uzreiz iemaksāja pārdevējam rokasnaudu. «Tas vērtējams pozitīvi un ļauj secināt, ka tirgū ir iestājies zināms lūzums. Praktiski ir sasniegts zemākais punkts, no kura varētu atgrūsties dzīvokļu cenas visiecienītāko sēriju mājās. 480 eiro/m2 un zemāk ir tā cena, kura sāk ieinteresēt pircējus. Apkures sezona varētu ieviest korekcijas, taču diez vai tām būs dramatisks raksturs,» vērtēja NIRA Fonds valdes locekle Jevgēnija Markova – Krūmiņa.

Vidzemes lielākajās pilsētās un novados arī 2021.gadā, tāpat kā iepriekšējā gadā, novērots augsts pieprasījums pēc dzīvokļiem, privātmājām, īres mājokļiem un apbūves zemes, cenām augot par 10% līdz 20%, ko veicinājis labu, kvalitatīvu īpašumu deficīts un labvēlīgi kredītiestāžu nosacījumi, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio dati.

Darījumu skaits bijis līdzīgs aizvadītajos gados reģistrētajam, ar augšupejošu tendenci atsevišķos segmentos. "Gads iesākās ar nelielām gaidām un neziņu, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas klātesamību un iespējamo ietekmi uz darījumiem ar nekustamo īpašumu un iedzīvotāju aktivitāti tajos. Tomēr, neskatoties uz ierobežojumiem un krīzi atsevišķās tautsaimniecības nozarēs, darījumi gan ar dzīvokļiem, gan privātmājām, gan apbūves zemes gabaliem saglabājās iepriekšējo gadu apjomā. Tāpēc var teikt, ka gads kopumā bijis tikpat veiksmīgs kā citi gadi," saka pilna servisa nekustamo īpašumu uzņēmuma "Latio" Valmieras biroja pārstāve, Vidzemes reģiona vērtēšanas biznesa attīstības speciāliste Daiga Mihelsone.

Sērijveida dzīvokļu cenas šā gada janvārī nedaudz ir palielinājušās arī Rīgai tuvākajās pilsētās, ziņo Arco Real Estate.

Pēc kompānijas datiem, Jūrmalā, Kauguros, šobrīd vidējā dzīvokļu cena ir 429 eiro/m2, un tas ir par 2 % vairāk nekā pagājušajā mēnesī. Savukārt salīdzinot šā gada janvāra vidējo cenu ar 2009. gada janvāra cenu, tā ir par 47 % zemāka. Dārgāki Kauguros ir dzīvokļi 103. sērijas ēkās, bet lētākie — Hruščova laika un t.s. mazģimeņu projektu mājās.

Jelgavā vidējā dzīvokļu cena šā gada janvārī ir palielinājusies par 4 % un bija 304 eiro/m2. Salīdzinot ar pagājušā gada sākumu, tā ir par 59 % zemāka. Jelgavā iecienītāki un dārgāki dzīvokļi ir 104. sērijas ēkās, bet lētākie — Hruščova laika mājās

Sērijveida dzīvokļu cenas ir pakāpušās arī Salaspilī un Ogrē — attiecīgi par 5 % un 2 %. Pašlaik Salaspilī mājokļi ir nopērkami vidēji par 433 eiro/m2, bet Ogrē — par 392 eiro/m2. Arī šajās pilsētās dārgākie dzīvokļi ir 103. sērijas ēkās, bet lētākie — Hruščova laikā būvētajās ēkās. Salīdzinot ar 2009. gada janvārī, Salaspilī pašreizējā vidējā cena ir par 51 % zemāka, bet Ogrē — par 55 % zemāka, informē Arco Real Estate.

Pēdējos gados palielinājusies cilvēku interese par iespējām iegādāties īpašumus tuvāk pilsētas centram, šo tendenci, lemjot par jauniem projektiem galvaspilsētā, ņem vērā arī būvnieki un attīstītāji, stāsta Aleksandra Strode, SIA LNK Properties valdes locekle.

Prestižākais un pieprasītākais Rīgas rajons pašlaik ir Klusais centrs, kas kā pilsētas centra vēsturiskā daļa iekļauts arī UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, atzīmē A. Strode. Tāpat lielu interesi novērojam par iespējām iegādāties īpašumus arī Skanstes rajonā, kur līdzās augstākās klases dzīvojamajiem kompleksiem iedzīvotājiem pieejami gan dažādi biznesa centri, gan sporta arēna, skolas, bērnudārzi un zaļie parki, gan ērta infrastruktūra, kas tiek aktīvi attīstīta, skaidro LNK Properties valdes locekle.

Taupa laiku

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēki vēlas dzīvot tuvāk pilsētas centram, ir laika ekonomija, secina A. Strode. “Pēdējos gados Rīgas centrā un tā tuvumā attīstītas vairākas augstas klases biroju ēkas, kas nozīmē, ka liela daļa cilvēku ikdienā strādā tieši galvaspilsētas centrā. Izvērtējot ceļā pavadīto laiku uz un no darba, cilvēki bieži izdara izvēli iegādāties mājokli tuvāk savai darbavietai. Bez tam centrs sniedz arī citas priekšrocības – te pieejams gan plašs restorānu un kafejnīcu klāsts, gan dažādas izklaides un sporta iespējas. Mūsdienu straujajā ritmā ir svarīgi, ka viss, kas mums vajadzīgs, atrodas tepat netālu, tāpēc novērojam, ka pieprasījums pēc šāda tipa mājokļiem ik gadu aug,” skaidro LNK Properties valdes locekle.

Pagājušo gadu raksturo izteikti augsts pieprasījums pēc privātās apbūves zemēm, dzīvokļiem un privātmājām visos Latvijas reģionos, liecina Latio mājokļu tirgus pārskats.

Pērn darījumu skaits ar apbūves zemēm, pieauga par 14%, kamēr dzīvokļu – samazinājās par 13%. Tāpat arī samazinājās piedāvājumu skaits, kas būtiski ietekmēja tirgus situāciju kopumā, uzturot cenas iepriekšējā līmenī. Lai gan vīrusa pandēmijas ieviesto ierobežojumu dēļ pavasarī darījumu aktivitāte mājokļu tirgū mazinājās, jau vasarā un vēlākos mēnešos darījumi notika ļoti aktīvi.

"2020.gadu noteikti atcerēsimies. Gada sākumā paustās draudīgi pesimistiskās prognozes līdz šim nav piepildījušās, tomēr nākotne ir neskaidra. Pagājušā gada ietekmē novērojām lielu interesi par mājokļiem ārpus Rīgas, diemžēl attīstītāji nesaredz peļņas iespējas tālāk par 15 km aiz galvaspilsētas robežām. Jā, ir daži izņēmumi - tomēr tie neveido tirgu. Ja pēkšņi notiktu Baltijas jūras reģiona valstu čempionāts monocentriskajā attīstībā – mēs ar atrāvienu uzvarētu," komentē nekustamo īpašumu kompānijas “Latio” valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Mājokļu īre šobrīd ir viens no aktīvākajiem nekustamā īpašuma tirgus segmentiem. Tā kā dzīvokļu iegādes iespējas daudziem vietējiem klientiem ir ierobežotas, arvien vairāk tiek izskatīta iespēja dzīvokli īrēt, šā gada trešā ceturkšņa dzīvojamo platību pārskatā secina Ober Haus Real Estate.

Cilvēki izskata iespēju īrēt gan kvalitatīvi remontētus dzīvokļus, gan arī neremontētus dzīvokļus, veicot uzlabojumus tajos par saviem līdzekļiem un pēc saviem ieskatiem.

Ārvalstnieki biežāk meklē divu līdz četru istabu dzīvokļus, turklāt tie var būt gan mēbelēti, gan nemēbelēti dzīvokļi. Vietējie klienti parasti interesējoties par vienas līdz divu istabu dzīvokļiem. Samērā liela interese esot arī par īres dzīvokļiem jaunajos projektos, bet to skaits ir ierobežots.

Īres cenas ceturkšņa laikā tikpat kā neesot mainījušās. Tikai atsevišķiem, kvalitatīviem dzīvokļiem ar labu atrašanās vietu trešajā ceturksnī bija vērojams vidēji 5 līdz pat 10 % cenas pieaugums. Šādu dzīvokļu pieprasījums krietni pārsniedz piedāvājumu, ko ne reizi vien akcentējuši tirgus eksperti.

Lielākais cenu kāpums šā gada janvārī bijis 3 un 4 istabu dzīvokļiem Rīgas mikrorajonos, ziņo Latio.

Pēc šīs kompānijas datiem, vidējā cena bijusi 550 eiro/m2, kas ir par 2 % augstāk nekā iepriekšējā mēnesī. Janvārī joprojām saglabājas nepietiekams dzīvokļu piedāvājums mikrorajonos.

Lielākā interese un attiecīgi cenu kāpums tika novērots pieprasītākajos sērijveida projektos 3 un 4 istabu dzīvokļiem Imantā, Vecmīlgrāvī, Ķengaragā un Āgenskalnā. Savukārt Zolitūdē un Ziepniekkalnā pamanāms cenu kāpums bijis 119.sērijas dzīvokļiem. Kopumā cenas pēdējo mēnešu laikā varētu raksturot kā svārstīgas. Intereses pieaugumu par lielāku platību dzīvokļiem Latio dzīvokļu un savrupmāju tirdzniecības daļas vadītāja Vija Gailīte skaidro ar 2 istabu dzīvokļu piedāvājuma trūkumu un nelielo cenas starpību 2 un 3 istabu dzīvokļiem. Pirms gada cenu starpība 2 un 3 istabu sērijveida dzīvokļiem vidēji bija 10 000 eiro, tagad tā samazinājusies līdz vidēji 5 000 eiro.

Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas jūlijā palielinājās par 1,2%, bet 2021.gadā sērijveida dzīvokļu cenas kopumā palielinājās par 6,7%, liecina nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" veiktais sērijveida dzīvokļu tirgus pārskats.

Jūlijā sērijveida dzīvokļu vidējā cena pieauga līdz 861 eiro par kvadrātmetru. Cenas vidēji bija par 47% zemākas nekā 2007.gada 1.jūlijā, kad neremontēta sērijveida dzīvokļa vidējā cena sasniedza visu laiku augstāko atzīmi - 1620 eiro par kvadrātmetru. Salīdzinot ar 2020.gada sākumu, jūlijā sērijveida dzīvokļu cenas bija augstākas par 5%.

Jūlijā cenu pieaugums vairs nebija tik izteikts kā maijā un jūnijā, tomēr Rīgas apkārtnē cenu pieauguma temps joprojām saglabājās augsts. Savukārt dzīvokļu piedāvājums joprojām bija mazs gan Rīgas mikrorajonos, gan Rīgas apkārtnē.

Kopš 2021.gada sākuma visos Rīgas lielākajos mikrorajonos cenas kopumā dzīvokļiem palielinājās. Lielākais cenu palielinājums kopš gada sākuma Rīgas mikrorajonos tika novērots Bolderājā - par 8,9%.

Lielākās īres cenu izmaiņas šā gada otrajā ceturksnī bija novērojamas Vecrīgas un centra ekskluzīvo dzīvokļu īres segmentā, jaunākajā tirgus pārskatā akcentē Ober Haus Real Estate.

Taču kopumā tāpat kā mājokļu tirgus arī dzīvokļu īres segments šā gada otrajā ceturksnī nav piedzīvojis nozīmīgas izmaiņas un uzrādījis stabilizēšanās tendences.

Arī pārējiem Vecrīgas un centra dzīvokļiem bija novērojams neliels vidējās cenas kāpums – par 4,4%, salīdzinot ar pirmo ceturksni. Vidēji 1 istabas dzīvokļa īre Vecrīgā un Centrā izmaksā 280 eiro/mēnesī, 2 istabu – 400 eiro/mēnesī, bet 3 istabu – 500 eiro/mēnesī.

Nekādas izmaiņas netika novērotas īres cenās Rīgas mikrorajonos. Vidējās īres cenas jaunajos projektos mikrorajonos bija 220 eiro/mēnesī 1 istabas dzīvokļiem; 270 eiro/mēnesī 2 istabu dzīvokļiem. Savukārt vidējās īres cenas sērijveida mājās bija 120 eiro/mēnesī 1 istabas dzīvokļiem, bet 2 un 3-istabu dzīvokļiem – 165 eiro/mēnesī.

2012. gada laikā sērijveida dzīvokļu cenas kopumā ir augušas par vidēji 2%, tāpat pēdējā gada laikā aktivitāte sērijveida dzīvokļu tirgū ir palielinājusies, tomēr dzīvokļu cenas aizvien ir par 63,3% zemākas nekā 2007. gada jūlijā, liecina Arco Real Estate novērojumi.

Sērijveida dzīvokļu cenu pieaugums galvenokārt bija vērojams pērnā gada pirmajā ceturksnī, un cenu kulminācija tika sasniegta maijā – 595 eiro par m2, savukārt pēdējos trīs gada ceturkšņos cenas saglabājušās stabilas, notiekot vien nelielām svārstībām.

Vidējā sērijveida dzīvokļu cena 2012. gada decembrī bija tādā pašā līmenī kā vasaras sākumā. Decembrī tā nedaudz palielinājusies līdz 595 eiro par m2.

Cenas vidēji ir par 63,3% zemākas nekā 2007. gada 1. jūlijā, kad vidējā neremontēta sērijveida dzīvokļu cena bija sasniegusi visu laiku augstāko atzīmi – 1620 eiro par m2. 2008. gadā vidējās cenas sērijveida dzīvokļiem Rīgā kopumā samazinājās par vidēji 33,5%, 2009. gada laikā vidējās cenas kopumā sarukā vēl par 44,2%, savukārt 2010. gada laikā cenas kopumā pieauga vidēji par 16,9%. 2011. gadā atkal bija vērojams 3,5% kritums, bet 2012. gada laikā dzīvokļu cenas pieaugušas par 2%.

Pašlaik koksnes tirgū ir vērojams cenu kritums skujkoku apaļkoksnei, kas no jūlija līdz septembrim kritusi līdz pat 23%, liecina Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Mežsaimniecības projektu vadītāja Arta Misiņa apkopotā informācija.

Viņš skaidro, ka tādējādi skujkoku apaļkoksnes cena nostabilizējas tādā līmenī, kāda tā bija pirms straujā cenu kāpuma, ko ietekmēja gan Covid-19, gan citi globāli procesi.

Vienlaikus apkopotā informācija arī liecina, ka lapkoku apaļkoksnei no jūlija līdz septembrim ir vērojams cenu kāpums, cenai pieaugot līdz pat 17%.

Tāpat Misiņš norāda, ka būvniecības sektorā patlaban notiek pieaugošs pieprasījums pēc koksnes, kā arī atgriežas pieprasījums koksnes enerģijas un celulozes sektoros, kas atspoguļojas papīrmalkas cenas kāpumā.

Pēdējo trīs mēnešu cenu izpēte liecina, ka no jūlija līdz septembrim procentuāli skujkoku apaļo kokmateriālu cenas ir kritušas vidēji par 13%, bet lapkoku apaļo kokmateriālu cenas ir kāpušas vidēji par 6%.

Nekustamā īpašuma cenas Latvijas galvaspilsētā Rīgā patlaban atpaliek no cenām abu pārējo Baltijas valstu galvaspilsētas – Tallinā un Viļņā, liecina Igaunijas kompānijas RIA.COM Marketplaces apkopotā informācija, analizējot nekustamo īpašumu portālu kv.ee, city24.ee, DOM.RIA.com, city24.lv, aruodas.lt un domoplius.lt datus.

Cena par vienu kvadrātmetru nekustamā īpašuma Rīgā patlaban ir vidēji 1390 eiro, kamēr Tallinā – 1800 un Viļņā 1500 eiro.

Rīgā, kur vidējā cena par 1 m² ir 1390 eiro, pēdējā mēneša laikā vērojams cenu pieaugums par 1%, kas ir diezgan liela atšķirība salīdzinājumā ar Tallinu, kur kāpums bija par 7,5%. Cena objektos 30–50 km attālumā no Rīgas ir vidēji 524 EUR/m². Rīgā liels pieprasījums ir pēc otrreizējā tirgus dzīvokļiem (700–900 EUR/m²) un vienistabas dzīvokļiem. Latvijā cilvēki labprāt pirktu īpašumu jaunceltnēs, taču to daudzums tirgū ir ļoti niecīgs, un cilvēki nevēlas maksāt 1500 EUR/m².

Igaunijas galvaspilsētā Tallinā 2017. gadā viens kvadrātmetrs nekustamā īpašuma maksāja aptuveni 1700 eiro, un gada laikā, atbilstoši Igaunijas Zemesgrāmatas statistikai, vidējā cena ir palielinājusies pat par apmēram 12%. 2018.gadā Tallinā vidējā cena par vienu kvadrātmetru nekustamā īpašuma svārstās ap 1800 eiro. Analizējot šīs valsts tirgu pa pilsētām, redzams, ka vislētākais nekustamais īpašums ir Meizakilā – apmēram 40 EUR/m², bet Tatru un Sauē – vidēji 168 eiro. Dažādos apriņķos šis skaitlis variējas no 168 līdz 1700 eiro. Liels pieprasījums vērojams ne tikai nelielo dzīvokļu, bet arī dārgo apartamentu sektorā.

Aktīvākais mēnesis atpūtai, pasīvākais – darījumiem. Tā nekustamā īpašuma tirgu jūlijā, kas šobrīd atgriezies pie izteiktas sezonalitātes, raksturo nekustamo īpašumu kompānijas Latio eksperti.

Lai pārdotu īpašumu par tirgus cenu, joprojām nepieciešamas 86 dienas, secināts jaunākajā nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” ikmēneša “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”. Cenu šūpoles būtiski nav spējusi sakustināt arī inflācija un kārtējais EURIBOR likmes pieaugums. Darījumu vadītāji novērojuši: pircēji sāk pieņemt jauno ekonomisko realitāti un ir gatavi domāt par hipotekāro kredītu - tomēr tikt pie kārotā īpašuma pat ar aizdevumu kļūst arvien grūtāk, jo lielai daļai potenciālo pircēju ienākumu līmenis neiekļaujas noteiktajā formulā, kas bankai palīdz aprēķināt klienta maksātspēju kredīta saņemšanai. Tas savukārt veicina citu tendenci – apgriezienus uzņem īres tirgus.