Citas ziņas

Dž.Rodžers: Lauksaimniecība ir perspektīvākā nozare

, 10.02.2009

Jaunākais izdevums

Miljardieris, investors un analītiķis Džims Rodžers uzskata, ka ekonomiski perspektīvākā nozare nākamajos 20 gados būs lauksaimniecība, kas nomainīs iepriešējo 30 gadu līderi - finanses.

Dž. Rodžers, kurš iepriekš teicis: "Neviens negrib kļūt par fermeri", tagad laikrakstam Business&FM prognozējis, ka drīzumā visi gribēs kļūt par fermeriem, un pats arī varētu par tādu kļūt, ziņo newsru.com.

Dž. Rodžers arī prognozēja, ka Krievija pašlaik ir ļoti nestabila un var sabrukt, jo ir daļēji atkarīga no ASV, savukārt ASV jebkurā brīdī var paziņot par defoltu, jo var notikt ASV dolāra devalvācija. Pats miljardieris norādīja, ka naudu glabā japāņu jēnās, bet ar investīcijām ir piesardzīgs, un neriskē pirkt nekādas akcijas nevienā pasaules valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Investīciju guru: vajadzēja ļaut visiem bankrotēt

, 29.04.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tas, ko vajadzēja izdarīt, vienkārši ļaut visiem bankrotēt,» intervijā Time saka investors Džims Rodžers (Jim Rogers).

Dž. Rodžers kopā ar Džordžu Sorosu dibināja Quantum Fund un līdz 1980. gadam nopelnīja tik daudz naudas, lai varētu atļauties aiziet pensijā jau 37 gadu vecumā. Kopš tā laika viņš ir apbraukājis pasauli, rakstījis grāmatas par saviem ceļojumiem un investīcijām. Savā jaunākajā grāmatā Dāvana maniem bērniem (A Gift to My Children) viņš sniedz ieteikumus - gan finanšu sakarā, gan citus - savām meitām.

Atbildot uz Time jautājumu, vai ir kāds veids, kā ASV valdībai tikt galā ar krīzi, viņš saka: «Nē, valdība nevar tikt galā ar krīzi. Viss, ko valdība ir centusies darīt pēdējo divu gadu laikā, ir bijis nepareizi. Tādēļ krīze turpinās. Ideja, ka jūs varat risināt pārāk lielo aizņēmumu un pārāk lielā patēriņa problēmu ar kredītiem un lielāku patēriņu ir smieklīga. Tas, ko vajadzēja izdarīt, vienkārši ļaut visiem bankrotēt. Japāņi jau izmēģināja šo pieeju - atbalstīt «zombiju» bankas un «zombiju» kompānijas, tas nestrādāja. Un tas nestrādās arī Amerikā.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Investors Rodžers: ASV ir daudz nopietnākas problēmas nekā Eiropā

Lelde Petrāne, 27.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slavenais ASV investors Džims Rodžers (Jim Rogers) apgalvo, ka ASV ekonomikai ir daudz nopietnākas problēmas nekā Eiropā, vēsta CNBC.

«Eiropā ir dažas sliktas, bankrotējušas valstis, tāpat kā Amerikā [vairāki štati]. Mums ir Ilinoisa, kas ir lielāka nekā Grieķija, mums ir Kalifornija, mums ir Ņujorka, jūs zināt, tie ir diezgan lieli štati, kuriem ir nopietnas ekonomiskas problēmas. Mums Amerikā ir pensiju plāni, kas ir dziļi zem ūdens,» stāstījis Rodžers.

Pēc investora domām, ASV ir dziļākas strukturālas problēmas nekā Eiropā, kā arī lielākas problēmas ar parādu.

«Eiropā ir dažas sliktas problēmas, bet kā viens veselums tā ne tuvu nav tik dziļi parādos kā ASV. Viņiem nav milzīgs tirdzniecības bilances deficīts kā mums,» skaidrojis Rodžers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latvija savu pozīciju var aizstāvēt tikai ar zinātnisko pētījumu datiem

Māris Ķirsons, 27.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecība Latvijā salīdzinājumā ar industrializēto lauksaimniecību vecajās Eiropas Savienības dalībvalstīs patiešām ir ļoti zaļa un videi draudzīga, jo lieto daudz mazāk augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu, bet tas Eiropai jāpierāda un jāpamato ar zinātniskajiem pētījumiem, nevis emocijām

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore, profesore Irina Pilvere. Viņa atzīst, ka Eiropa nolēmusi mainīt dažādus nosacījumus lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem un vienīgā iespēja aizstāvēt savas intereses Latvijai ir zinātniski pētījumi, uz kuriem balstīti valdības lēmumi.

Fragments no intervijas

Kā Latvijā izmantojam savu zemi lauksaimniecībā?

Zeme ir viena no Latvijas valsts bagātībām, un tā dod lielas iespējas šajā valstī dzīvojošajiem un strādājošajiem, jo īpaši, ja mums nav tādu derīgo izrakteņu (nafta, gāze, metāla rūdas, dārgakmeņi u.tml.), kādi ir citām valstīm. Vienlaikus Latvijai ir salīdzinoši daudz zemes, kura izmantojama lauksaimniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Rodžers brīdina par vēl briesmīgāku finanšu krīzi un Bernanki nodēvē par katastrofu

Lelde Petrāne, 09.06.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV tuvojas finanšu krīzei, kas būs briesmīgāka nekā 2008.gadā, brīdinājis Rogers Holdings vadītājs, investors Džims Rodžers (Jim Rogers), vēsta CNBC.

«Parādi, kas ir šajā valstī, strauji pieaug,» viņš teicis, piebilstot: «Pēdējos trīs gados valdība ir iztērējusi satriecošas naudas summas un centrālā banka uzņemas satriecošus parādu apjomus.»

«Kad problēmas radīsies nākamajā reizē... ko viņi darīs? Viņi nevar atkal četrkāršot parādu. Viņi nevar sadrukāt tik daudz papildus naudas. Nākamreiz būs sliktāk.»

Labi zināmais investors uzskata, ka ir nepieciešama «drakoniska» nodokļu un izdevumu, jo īpaši militāro izdevumu, samazināšana.

«Mums ir karavīri 150 valstīs visā pasaulē. Viņi mums nedod nekādu labumu, viņi rada ienaidniekus,» teicis Rodžers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Amerikāņu investors: Eiropai jāļauj bankrotēt un jāsamazina kredītreitings Lielbritānijai

Jānis Rancāns, 08.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko mēnešu laikā tiks samazināts Lielbritānijas un vairāku eirozonas valstu kredītreitings, jo pastiprināsies to parādu problēmas un valstu līderiem nāksies veikt plašākus kvantitatīvās mīkstināšanas pasākumus, lai uzlabotu situāciju ekonomikā, paziņojis amerikāņu investors Džims Rodžers.

«Tas, ka ASV reitings ir samazināts, bet Lielbritānijai nav, ir vājprātīgi. Ir daudzas valstis – Beļģija, Spānija, daudz Eiropas valstu, kurām būtu jāsamazina reitingi tieši tā pat, kā tas notika ar ASV,» Dž. Rodžers klāstīja sarunā ar Reuters Insider.

Investors arī pareģoja, ka Rietumvalstu valdībām nāksies veikt jaunas kvantitatīvās mīkstināšanas pasākumu kārtas, lai atbalstītu savas «mirstošās» ekonomikas, jo politiķi neesot gatavi doties cauri «sāpīgam bankrotam».

«Viņi centīsies to slēpt un saukt dažādos vārdos. Tomēr tas izraisīs pieprasījumu pēc izejvielām un precēm, jo aizvien vairāk cilvēku sapratīs, ka, drukājot naudu, viņi pazemina valūtas vērtību,» stāstīja investors, aicinot Eiropas politiķus un ierēdņus skatīties patiesībai acīs un ļaut vājajām eirozonas valstīm bankrotēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Financial Times pētnieki augstu novērtē Ventspils brīvostu

Vēsma Lēvalde, 11.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu laikraksta Financial Times izdevums FDI Intelligence publicējis pētījuma Nākotnes globālās brīvās zonas 2012/13 rezultātus. Ventspils brīvosta novērtēta kā 7.perspektīvākā brīvā ekonomiskā zona pasaulē, bet starp ostām ierindota 2.vietā.

Tas ir augstākais vērtējums, kādu ieguvusi kāda no Eiropas speciālajām ekonomiskajām zonām, informē Ventspils brīvostas pārvalde.

Šajā starptautiskajā novērtējumā Ventspils brīvosta ir salīdzināta ar Apvienoto Arābu Emirātu Ķīnas, Malaizijas, Marokas u.c. valstu brīvzonām, vērtējot biznesa apstākļu vides kvalitāti. Vērtējuma piecdesmitniekā no Baltijas valstīm ir iekļautas arī Klaipēdas brīvā ekonomiskā zona – 36.vietā, Rīgas brīvosta – 49.vietā un Rēzeknes speciālā ekonomiskā zona – 50.vietā.

Lai pilnveidotu savu pārvaldības sistēmu un attīstības iespējas, Ventspils pilsēta arī turpmāk pieteiks savas darbības jomas dažādiem reprezentabliem starptautiskiem vērtējumiem, norāda Ventspils pilsētas domes un Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

http://www.db.lv/images/article/2009/01/05/d1c79e9e-c961-4290-8195-4ac6837eda0d.jpg

«Lielais vairums saimniecību, kuras reāli aprēķināja savas iespējas un pamatojoties uz reālajām iespējām arī veidoja savus biznesa plānus, ar optimismu var raudzīties nākotnē,» teica M. Roze, piebilstot, ka Zemkopības ministrija jau iepriekš norādīja, ka piena iepirkuma cenai vajadzētu būt ap 16 santīmiem litrā, taču daļa lauksaimnieku ar to nav rēķinājušies. Ministrs arī uzskata, ka lauksaimniecība un pārtikas ražošana ir viena no tām nozarēm, kur kritums ir vismazākais. Roze: Lauksaimniecība ir viena no stabilākajām tautsaimniecības nozarēm

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc patērētājam atbalstīt vietējo pārtikas ražotāju?

Līva Zorgenfreija, Swedbank ekonomiste, 27.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir spēcīgas lauksaimniecības tradīcijas, un pārtikas un lauksaimniecības produkti arī šodien ir viena no galvenajām Latvijas eksporta preču grupām.

Nākotnē pasaulei būs jāpabaro arvien vairāk iedzīvotāju – par pieprasījuma trūkumu diez vai varēs sūdzēties. Šodien mēs katrs kā patērētājs, iegādājoties vietējos produktus, varam balstīt mūsu ekonomiku un veicināt lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozares potenciāla īstenošanu.

Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozīme ekonomikā

Lauksaimniecība un pārtikas un dzērienu ražošana Latvijas ekonomikā ieņem daudz būtiskāku lomu nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji. Šīs nozares kopā veido aptuveni 4% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Tās ir arī atbildīgas par aptuveni tādu pašu daļu no VID administrētajiem kopbudžeta ieņēmumiem, kas absolūtā izteiksmē ir ap 400 miljonu eiro. Darba tirgū ar pārtikas ražošanu saistīto nozaru loma ir lielāka – tajās nodarbināti 70 000 iedzīvotāju jeb 7,7% no visiem strādājošajiem. Vēl svarīgākas šīs nozares ir eksportā, jo lauksaimniecības un pārtikas produkti ir viena no Latvijas galvenajām eksporta preču grupām – vairāk nekā sestā daļa no kopējā preču eksporta jeb vairāk nekā divi miljardi eiro, kas ieplūst Latvijas ekonomikas asinsritē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā lauksaimniecība atrodas lielu pārmaiņu priekšvakarā, par to ieviešanas ātrumu gan vēl pāragri runāt, jo visos līmeņos turpinās diskusijas.

Intervijā Dienas Biznesam zemkopības ministrs Kaspars Gerhards norāda, ka Eiropas Savienība ir izvirzījusi ļoti ambiciozus mērķus: samazināt augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu lietošanu, cenšoties padarīt pārtiku bioloģiskāku, un vienlaikus samazināt siltumnīcu gāzu emisijas zemes apsaimniekošanā un lauksaimniecībā. Pašlaik svarīgākais ir izstrādāt šo mērķu iedzīvināšanas risinājumus un rast atbalsta mehānismus to sasniegšanai.

Kāda pašlaik ir situācija lauksaimniecībā Latvijā uz ES, Baltijas fona?

Kopējo situācijas novērtējumu ir salīdzinoši grūti sniegt, jo katrai lauksaimniecības nozarei ir savas stiprās un arīdzan vājās puses. Turklāt pat Latvijas mērogā ir ļoti atšķirīga situācija reģionu griezumā – gan pēc saražotās produkcijas apjoma, gan pēc saimniecību lieluma, gan pēc to ienākumiem un pat darbības jomām. Ja raugās uz lauksaimniecības produkcijas izlaidi, tad kopš Latvijas iestāšanās ES 2004. gadā tā ir pieaugusi vairāk nekā divas reizes, kas ir visstraujākā izaugsme visā Eiropas Savienībā. Vienlaikus ir cits parametrs, kurā Latvija būtiski atpaliek.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Nākotnē ievērojami varētu augt lauksaimniecības zemes platības

Elīna Pankovska, 21.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Latvijā nekoptās un aizaugušās zemes veido aptuveni 300 tūkst. ha, no šī apjoma, iespējams, pusi nākotnē varēs izmantot lauksaimniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Pasaulē pirmais ar 3D printeri radītais elektroauto - fotogrāfijās

Lelde Petrāne, 10.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

44 stundu laikā kuģniecības konteinera lieluma 3D printerī tapusi pasaulē pirmā izprintētā elektromašīna, vēsta Business Insider.

Auto, kuram dots nosaukums Strati, ir rezultāts vairāk nekā četrus mēnešus ilgam procesam - no projektēšanas līdz finišam, taču, kā apgalvo Džejs Rodžers, kompānijas Local Motors vadītājs, nākotnē šādu auto radīšanas process ievērojami saruks. Tā, piemēram, printēšana varētu aizņemt vien 24 stundas.

Strati ir tikai 49 daļas, salīdzinot ar 25 000 detaļu, no kurām vidēji sastāv parastā automašīna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažas valstis Rietumeiropā ir bankrotējušas vai tām ir nopietnas likviditātes problēmas, un tām būtu jāļauj pārstrukturēt savus parādus, CNBC sacījis slavenais investors Džims Rodžers (Jim Rogers).

Otrdien Eiropas Savienības ministri tiekas, lai apspriestu veidus, kā risināt parādu krīzi, kas nomāc eirozonu. 16 eirozonas finanšu ministri pirmdien izlēma nespert jaunus soļus, lai risinātu krīzi.

«Jums ir jāļauj Īrijai bankrotēt. Viņi ir bankrotējuši, kāpēc nevainīgiem vāciešiem, poļiem vai jebkuram citam jāmaksā par kļūdām, kuras pieļāvuši Īrijas politiķi,» sacījis Rodžers (attēlā).

Rodžera skatījumā tas, kas šobrīd notiek Eiropas rietumos, ir nopietna problēma.

Viņa vārdi saskan ar piezīmēm, kuras iepriekš izteikušas amatpersonas no Vācijas. Pat Eiropas Centrālās bankas (ECB) pārstāvis Nouts Velinks (Nout Wellink) sacīja, ka ECB darbs nav glābt valstis, kas ir uz bankrota robežas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānija pietiekoši ātri nesamazina savu strukturālo deficītu un tāpēc tai būs nepieciešama starptautiska palīdzība, sarunā ar televīzijas kanālu CNBC pavēstīja investors Džims Rodžers.

«Viņi [valdība] to nedara. Viņi saka, ka dara, bet īstenībā nekas nenotiek. Viņi ietaupa 1 miljardu mārciņu tur un šeit, bet nedara neko, kas būtu nepieciešams,» skaidroja investors, brīdinot, ja Lielbritānijas valdība drīzumā nerīkosies valsti piemeklēs finanšu katastrofa. «Kā gan Lielbritānija jebkad spēs atmaksāt parādu, kura apjomi turpina pieaugt? Lielbritānijai drīzumā vajadzēs finanšu palīdzību», ir pārliecināts Dž. Rodžers.

Tomēr britu ekonomisti uzskata, ka Dž. Rodžers nesaprot Lielbritānijas ekonomisko sistēmu un aizstāv valsts taupības plānus. «Mēs pilnībā noliedzam viņa pārliecību, ka taupības pasākumi nenotiek pietiekoši ātros tempos. Lietas būtība ir tāda, ka mums ir stingra fiskālā politika, kas ir līdzvērtīga pieciem procentiem no IKP, laikā, kad ekonomikas atveseļošanās ir ļoti vāja.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pieņēma grozījumus likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas paredz 2022.gadā palielināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu līdz 500 eiro pensionāriem.

Vienlaikus Saeima arī noteica, ka ar Ministru kabineta noteikumiem nepieciešams līdz 500 eiro paaugstināt arī diferencēto neapliekamo minimumu strādājošajiem. Minētie noteikumi gan vēl ir izstrādes procesā un nav apstiprināti.

Deputātu atbalstītās izmaiņas ir daļa no 2022.gada valsts budžeta projektu pavadošās likumprojektu paketes.

Kā skaidroja Finanšu ministrijā (FM), šajos grozījumos ir noteikts tikai pensionāra neapliekamais minimums no nākamā gada 1.janvāra 350 eiro mēnesī un no 1.jūlija - 500 eiro mēnesī. Savukārt strādājošiem diferencētais neapliekamais minimums vēsturiski tiek noteikts ar Ministru kabineta noteikumiem, kuri šobrīd tiekot izstrādāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

1. jūlijā darbu uzsāks Latvijas zemes fonds

Dienas Bizness, 18.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts izveidotais Latvijas zemes fonds darbību uzsāks šā gada 1. jūlijā, un tā mērķis ir sekmēt Latvijā lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanu un šo platību ilgtspējīgu izmantošanu lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām, informē Altum pārstāve Kristīne Grauziņa.

Zemes fonda izveide ir viens no valsts instrumentiem, lai sekmētu, ka Latvijā lauksaimniecībā izmantojamā zeme tiktu saglabāta un izmantota lauksaimniecības vajadzībām ne mazāk kā 2 miljonu hektāru apjomā, aktīvā lauksaimnieciskā ražošanā iesaistot aptuveni 0,4 miljonu hektāru līdz šim aktīvi neizmantotās lauksaimniecības zemes.

Zemkopības ministrijas Zemes pārvaldības un meliorācijas nodaļas vadītāja Kristīne Cinkus skaidro, ka Latvijas zemes fonda izveide ir valsts piedāvājums līdzsvarotākas reģionālās attīstības un efektīvu dabas resursu izmantošanas veicināšanai. Tā ir daļa no kopējās koncepcijas, kuras ietvaros pieejams plašs instrumentu klāsts, tādi kā specifisku lauksaimniecības zemes iegādes nosacījumu noteikšana, lauksaimnieciskās zemes kreditēšanas programma, iedzīvotāju atbrīvošana no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas gadījumā, ja tie pārdod savu zemi ražojošam lauksaimniekam, paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa piemērošana par nekoptu lauksaimniecības zemi un virkne citu zemkopības nozari atbalstošu pasākumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mīti tracina sabiedrību. Pilna intervija ar SIA Gaižēni direktoru Aleksu Rasmusenu

Sandra Dieziņa, 21.03.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dāņu cūkkopības celmlauzis Latvijā, viena no lielākajiem ražotājiem SIA Gaižēni direktors Alekss Rasmusens (Alex Rasmussen) domā, ka sabiedrībā joprojām valda mīti par dāņu cūkkopju darbību Latvijā, turklāt sabiedrība tiek mākslīgi tracināta. Pēdējā laikā uzbangojušie nemieri Gudeniekos, arī Sesavā, kur dāņi plāno būvēt cūkkopības kompleksus, liek izvērtēt situāciju kopumā.

A. Rasmusens, kurš Latvijā darbojas kopš 90. gadu sākuma, domā, ka vainīga arī lēmējvaras neizglītotība, pieņemot lēmumus. Uzņēmējs ir pārliecināts, ka šeit iespējams taisīt biznesu, taču atgādina, ka konkurence ir milzīga.

Kāpēc atkal un atkal uzbango sabiedrības nemieri pret dāņu plāniem attīstīt jaunus cūkkopības kompleksus Latvijā?

Latvijā dzīvoju kopš 1993. gada - faktiski uzskatu sevi par vietējo, kaut gan mans uzvārds ir nevis Bērziņš, bet Rasmusens. Tas mani jau sāk mazliet personiski aizskart, ka aizvien vairāk tiek teikts «dānis, dānis», piesaukta cūkkopība un piesārņojums - sabiedrība tā ļoti tiek tracināta ar negatīvismu. Šeit ir daudz subjektīvisma, nepatiesu apgalvojumu, ļoti daudz mītu un nepatiesības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

FOTO: Apbalvoti 2018.gada veiksmīgākie investori un darījumu konsultanti

Zane Atlāce - Bistere, 18.01.2019

Juridisko un institucionālo investoru vidū par gada investīciju atzīts starptautiskās investīciju kompānijas Kartesia pirmais investīciju darījums Baltijas valstīs - anti–reflektīvā stikla ražošanas uzņēmuma GroGlass iegāde.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) iniciatīvas Gada investors 2018 ietvaros 2019. gada 17. janvārī apbalvoja investorus un darījumu konsultantus, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas investīciju vides un uzņēmējdarbības attīstībā.

Balvu Gada perspektīvākā investīcija privāto investoru sektorā saņēma Anatolijs Prohorovs par atkārtotu investīciju audio tehnoloģiju uzņēmumā Sonarworks.

Savukārt juridisko un institucionālo investoru vidū par gada investīciju atzīts starptautiskās investīciju kompānijas Kartesia pirmais investīciju darījums Baltijas valstīs - anti–reflektīvā stikla ražošanas uzņēmuma GroGlass iegāde.

«GroGlass pārdošanas darījums ir ne tikai 2018. gada apbalvotākais darījums, bet arī viens no veiksmīgākajiem piemēriem, kā ar riska kapitāla palīdzību no idejas ir izaudzēts starptautiski atzīts uzņēmums ar miljonu eiro apgrozījumu. Šis un nākamais gads būs nozares izaugsmes gads - darbu ir uzsākuši jauni riska kapitāla fondi un sagaidāms aktīvs investīciju periods. Ceru, ka tas sekmēs inovatīvu biznesa projektu rašanos un uzņēmējdarbības attīstību,» teic LVCA valdes priekšsēdētājs Edgars Pīgoznis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ventspils brīvosta - piektā perspektīvākā brīvzona pasaulē

Vēsma Lēvalde, 22.06.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils brīvosta ieņem piekto vietu kā nākotnes vai perspektīvākā zona 2010./2011.gadā, turklāt tā ir vienīgā Eiropas brīvzona, kas iekļuvusi pasaules topa desmitniekā.

Tā liecina populārā britu laikraksta Financial Times izdevuma fDi Magazine veiktā aptauja Nākotnes globālās brīvās zonas 2010/11 (Global Free Zones of the Future 2010/11), kur salīdzinātas brīvās zonas visā pasaulē.

Aptaujai uzaicinātas vairāk nekā 700 ekonomiskās zonas ar lūgumu norādīt savus kvalitatīvos un kvantitatīvos rādītājus. Iegūto informāciju izvērtēja, ņemot vērā 8 kritēriju kategorijas, piem., ekonomiskais potenciāls, izmaksu efektivitāte, mārketings u.c. Tālākai vērtēšanai tika izvirzītas 66 ekonomiskās zonas, kam neatkarīgu ekspertu grupa deva savus novērtējumus.

Ventspils brīvosta ieņem piekto vietu kā nākotnes vai perspektīvākā zona 2010./2011.gadā. Savukārt izmaksu efektivitātes ziņā Ventspils brīvosta ierindojas 4.vietā, bet nominācijā Labākā ostas zona – 5.vietā. Pētījumā atzinību guvis arī Ventspils brīvostas mārketings, kas ir atzīts par septīto labāko pasaulē. Pētījuma rezultāti ir nozīmīgs panākums Ventspils brīvostai, jo pozitīvi novērtētais darbs infrastruktūras attīstībā, mērķtiecīgais mārketings un pretimnākšana potenciālajiem biznesa partneriem un investoriem apliecina, ka Ventspils brīvosta ir konkurētspējīga visas pasaules mērogā, un tā ir lieliska vieta investoriem sava biznesa attīstībai, norāda brīvostas vadība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Visaugstākais nodokļu parādnieku īpatsvars - mēbeļu ražošanā un sabiedriskajā ēdināšanā

Monta Glumane, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni piektajai daļai Latvijas uzņēmumu nodokļu parāds pārsniedz 150 eiro. Analizējot parādnieku informāciju, redzams, ka atšķiras nemaksātāju īpatsvars dažādās nozarēs - kamēr ēdināšanas pakalpojumu nozarē teju trešdaļai uzņēmumu nodokļu parāds ir jau pēdējos sešus mēnešus pēc kārtas, lauksaimniecībā tādi ir vien nepilni 3% no visiem nozares uzņēmumiem, informē Lursoft.

Lursoft pētījums atklāj, ka uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedz 611,74 miljonus eiro un parādnieku rindās atrodami vairāk nekā 39 tūkstoši uzņēmumi, kas nozīmē, ka nodokļu maksāšanas disciplīnas problēmas ir piektdaļai Latvijas uzņēmumu.

Kā norādījusi VID vadītāja Ieva Jaunzeme, iestādes mērķis ir veicināt brīvprātīgu nodokļu nomaksu, kas Latvijā patlaban veido vien 57%, kamēr Zviedrijā šis rādītājs ir 90%. Tiekoties ar VID vadītāju, premjers Krišjānis Kariņš informējis, ka valdība ir iecerējusi līdz 2021.gadam izskatīt esošo nodokļu politiku, identificēt tās trūkumus un nepieciešamības gadījumā sistēmu uzlabot. «Ja visi maksātu nodokļus, nevis kā tagad - daļa maksā, bet daļa maksā minimāli, - tad varētu pat samazināt nodokļu likmes un iekasēt vairāk naudas,» skaidrojis premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Konstatējot neracionālu zemes izmantošanu, uzdod izstrādāt zemes politikas plānu līdz 2020.gadam

LETA, 01.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien uzklausīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ziņojumu par Zemes politikas pamatnostādņu 2008.-2014.gadam gala ietekmes ziņojumu un uzdeva izstrādāt zemes politikas plānu līdz 2020.gadam.

Plāns būs jāizstrādā VARAM sadarbībā ar Satiksmes ministriju, Ekonomikas ministriju, Zemkopības ministriju, Finanšu ministriju, Tieslietu ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību. Dokumenta izstrādes termiņš ir 2016.gada 1.jūnijs.

VARAM ziņojumā norāda, ka Latvijā zemes politikā ir konstatētas vairākas problēmas, piemēram, neracionāla un neefektīva zemes izmantošana, zemes reformas process ir ieildzis, līdz ar to ir nesakārtotas īpašuma tiesības un ir nepietiekama informācija par ar zemi un ar to saistītiem notiekošajiem procesiem. Neracionāla vai neefektīva zemes izmantošana izraisa un veicina zemes degradāciju, tādējādi nenodrošinot ilgtspējīgu zemes izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Novārtā pamesti 15 % lauksaimniecībā izmantojamās zemēs

Jānis Lasmanis, 24.11.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz 15 % jeb 370 tūkstoši hektāri no lauksaimniecībā izmantojamās zemes netiek izmantoti, bet 20 % no tiem ir pilnībā aizauguši, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātiem pavēstīja Lauku atbalsta dienesta pārstāvji.

Apbraukājot 2,43 miljonus hektāru, kas reģistrēti kā lauksaimniecībā izmantojamā zeme, LAD darbinieki konstatējuši, ka visaizaugušākā teritorija ir ap Rīgu, bet 100 % lauksaimniecībā izmantojamā zeme sakopta ir Tērvetes novadā.

LAD pārstāvji norādīja, ka iepriekš medijos izskanējusī ziņa, ka zemes novērtējums tiks veikts vizuāli, neatbilst patiesībai. Lai objektīvi novērtētu zemes platības un to stāvokli, esot izstrādāta speciāla programma, kas ar globālās pozicionēšanas sistēmas palīdzību sniegusi precīzus rezultātus.

LAD apkopotā informācija tiks nosūtīta pašvaldībām, lai tās varētu aprēķināt nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lauku saimniecības kļūst lielākas

Žanete Hāka, 23.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā lauku saimniecību vidējais lielums bija 37,8 hektāri, kas ir par 9,6% vairāk nekā 2010. gadā, kad to vidējais lielums bija 34,5 hektāri, liecina 2013. gada Centrālās statistikas pārvaldes lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība vidēji vienā lauku saimniecībā palielinājusies par 7,0% (no 21,5 ha 2010. gadā līdz 23 ha 2013. gadā). Lielākās lauku saimniecības bija Zemgalē, kur vidēji viena saimniecība apsaimniekoja 29,9 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

2013. gadā Latvijā bija 81,8 tūkst. ekonomiski aktīvo lauku saimniecību, un kopš 2010. gada to skaits ir samazinājies par 1,6 tūkstošiem jeb 1,9%. 2013. gadā lauku saimniecību īpašumā bija 1201,2 tūkst. ha jeb 64,0% no visas izmantotās LIZ kopplatības, kas ir par 24,1 tūkst. ha jeb 2,0% vairāk nekā 2010. gadā. Nomāto platību īpatsvars veidoja 34,3% no visas izmantotās LIZ kopplatības (par 14,2% vairāk nekā 2010. gadā).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada sākumā Latvijā bija 877,1 tūkst. nodarbināto jeb 55,2 % no visiem darbspējas vecumu sasniegušajiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2021. gada tautas un mājokļu skaitīšanas dati.

No visiem nodarbinātajiem 296,9 tūkst. (33,9 %) dzīvoja Rīgā, 181 tūkst. (20,6 %) dzīvoja Pierīgā, 106,5 tūkst. (12,1 %) Latgalē, 104,7 tūkst. (11,9 %) Kurzemē, 103,4 tūkst. (11,8 %) Zemgalē un 84,5 tūkst. (9,6 %) Vidzemē.

Visaugstākais nodarbinātības līmenis 15 un vairāk gadu vecu iedzīvotāju vidū bija Pierīgā – 58,8 %, it īpaši Mārupes, Ādažu un Ķekavas novados, kur nodarbināti ir attiecīgi 65,7 %, 64,4 % un 64,1 % iedzīvotāju 15 un vairāk gadu vecumā, kas saistāms ar lielāku īpatsvaru arī darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitā. Savukārt zemākais nodarbināto īpatsvars bija Latgalē – 48,8 % (Ludzas novadā nodarbināti ir vien 46,6 % iedzīvotāju šajā vecumā).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rakstā ir sniegti dati par lauksaimniecības nozares attīstību Uzbekistānas Republikā, kā arī izklāstīti valdības veiktie pasākumi nozares paplašināšanai un interešu aizstāvībai Covid-19 pandēmijas apstākļos.

Darja Iļjina, Prognozēšanas un makroekonomisko pētījumu institūts

Lauksaimniecība Uzbekistānā ir viena no vadošajām ekonomikas nozarēm, kas nodrošina vairāk nekā 28% valsts iekšējā kopprodukta, nodarbinātību un ražo sociāli nozīmīgas preces — pārtiku iedzīvotājiem un izejvielas rūpniecībai. Lauksaimniecības izaugsme vairāk nekā jebkurš cits ekonomikas sektors ļauj samazināt nabadzības līmeni, darbojoties kā multiplikators. Katrs ekonomiskās izaugsmes procents agrārajā jomā ir ekvivalents kopējā nabadzības līmeņa samazinājumam par 1,5%.

Jau no pirmajām Uzbekistānas Republikas neatkarības dienām pastāvīgi tiek īstenota pārdomāta lauksaimniecības attīstības stratēģija. Par galvenajiem svarīgajiem valsts politikas virzieniem lauksaimniecības jomā 1991.-2016. gadā kļuva:

Komentāri

Pievienot komentāru