Izmeklēšanu bankās saistībā ar naudas atmazgāšanas gadījumiem veic nacionālās kompetentās iestādes, un Eiropas Centrālā banka tos ņem vērā, veicot savus izvērtējumus, portālam DB skaidro ECB preses pārstāve Estere Tejedora.
Viņa uzsvēra, ka ECB nevar komentēt situāciju saistībā ar individuāliem tirgus dalībniekiem, taču banka sadarbojas ar vietējām institūcijām.
Kad tika pieņemta Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) regula, likumdevēji nolēma, ka finanšu sistēmas izmantošana nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai, teroristu finansēšanai un patērētāju aizsardzība paliks nacionālās uzraudzības līmenī. Tomēr ECB pilnībā jāsadarbojas ar valsts institūcijām, lai cīnītos ar nauda atmazgāšanu, lai gan šajā ziņā galvenā atbildība ir uz valstu un institūciju pleciem – vietējā līmenī, jo tas ir valsts uzdevums.
Tas nozīmē, ka naudas atmazgāšanas pārkāpumi un terorisma finansēšanas noteikumu pārkāpumi var būt nedrošas pārvaldības un nepareizu iekšējās kontroles mehānismu simptomi bankās, kuru uzraudzība nozīmīgu iestāžu gadījumā tomēr ir ECB atbildība, uzsver ECB pārstāve. Šādos gadījumos ECB var rīkoties, atņemot bankai licenci vai uzraugot pārvaldi vai riska kontroli.
Tādējādi izmeklēšanas procesu veic naudas atmazgāšanas apkarošanas iestādes, taču ECB var ņemt vērā secinājumus savas atbildības un uzdevumu ietvaros.