Jau kādu laiku dzīvojam laikmetā, kad naudas tirgus likmes ir atgriezušās pozitīvā teritorijā un pakāpušās līdz līmeņiem, kas kredītņēmēju maciņus padarījuši krietni vien plānākus. Daudzi kredītņēmēji nepacietīgi gaida, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) sāks mazināt likmes.

Pēc ECB Padomes 11. aprīļa sanāksmes paziņojumā presei pieļauts iespējams procentu likmju samazinājums. Runājot par likmju samazināšanu, ECB prezidente Kristīne Lagarda uzsver, ka ECB Padomes lēmums atkarīgs no ienākošajiem datiem, tostarp par novērtējumu, kad inflācija atgriezīsies ECB noteiktā mērķa – 2 % vidējā termiņā – līmenī. Daudziem no mums šāda komunikācija varētu šķist pārāk abstrakta un gribētos konkrētākas atbildes par procentu likmju attīstību nākotnē.

Šajā rakstā iepazīstināšu ar vairākiem avotiem, kam ne vien seko līdzi politikas veidotāji, bet kas ikvienam ekonomikas dalībniekam var sniegt informāciju par procentu likmju virzību nākotnē.

Solidaritātes iemaksas likumprojekts nelabvēlīgi ietekmēs nosacījumus, kādos darbojas kredītiestādes, līdz ar to tā vispārējā ietekme uz kreditēšanas pieaugumu un tādējādi netieši uz valsts budžetu ir neskaidra, jo īpaši ilgtermiņā, teikts Eiropas Centrālās bankas (ECB) atzinumā par likumprojektu.

ECB atzinumā minēts, ka, no vienas puses, likumprojekta rezultātā samazināsies kredītiestāžu pelnītspēja, kura salīdzinājumā ar situāciju citās eirozonas jurisdikcijās ir bijusi salīdzinoši augsta, un tādējādi samazināsies nodokļu bāze, uz kuru attiecas parastais nodoklis kredītiestāžu peļņai.

Pelnītspējas samazināšanās, ja tā būs ilgstoša, varētu ierobežot kredītiestāžu spēju ilgtermiņā izsniegt kredītus Latvijas tautsaimniecībai. No otras puses, atlaide, kas būs atkarīga no atsevišķas kredītiestādes kreditēšanas apmēra, stimulēs kredītu izsniegšanu īstermiņā.

ECB ieskatā ar atlaidi panāktais stimuls var būt īpaši efektīvs, palielinot kredītu izsniegšanu Latvijas nefinanšu sabiedrībām, kas novērtēta kā strukturāli vāja, jo īpaši ierobežotā kredītu piedāvājuma dēļ, ņemot vērā salīdzinoši zemo konkurenci kredītiestāžu starpā.

Euribor krituma fāze tuvojas noslēgumam un tuvākajā laikā gaidāmas izmaiņas gan Eiropas Centrālās bankas (ECB) monetārajā politikā, gan Euribor likmēs. Tiek prognozēts, ka 6 mēnešu Euribor stabilizēsies 1,75–2,00 % līmenī, un iespējas tālākam samazinājumam ir ļoti ierobežotas.

Eirozona pāriet monetārās politikas pauzes fāzē, līdz ar ko sagaidāma arī Euribor likmju stabilizēšanās. Starpbanku Euribor procentu likmes ir viens no svarīgākajiem finanšu rādītājiem, no kura tieši ir atkarīgas gala kredītu izmaksas. Tās pēdējā laikā ir piedzīvojušas īpaši nestabilu periodu, kam bijusi tieša ietekme arī uz aizdevumu procentu likmēm. No 2015. gada rudens līdz pat 2022. gada jūnijam Euribor bija negatīvs, taču, ECB uzsākot cīņu ar inflāciju un īstenojot stingrāku monetāro politiku, situācija krasi mainījās – 2023. gada rudenī 6 mēnešu Euribor pārsniedza psiholoģisko 4 % robežu. Tas tieši ietekmēja gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību aizņemšanās izmaksas, kā arī noveda pie aizdevumu pieprasījuma samazināšanās visā eirozonā. Inflācijai eirozonā mazinoties un ekonomikai stagnējot, ECB ir sākusi monetārās politikas mīkstināšanu. Bāzes procentu likmju samazināšana eirozonā ir veicinājusi arī Euribor likmes kritumu – ja 2023. gada beigās 6 mēnešu Euribor bija tuvu 4 %, tad šobrīd tā ir ap 2 %, tātad gandrīz uz pusi zemāka nekā augstākajā punktā.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks tiek izskatīts kā viens no diviem kandidātiem uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) viceprezidenta amatu, liecina Ekonomikas un monetārās komitejas priekšsēdētājas Aurores Lalukas paziņojums par trešdien notikušo neformālo viedokļu apmaiņu ar ECB viceprezidenta amata kandidātiem.

Ekonomikas un monetārās komitejas locekļi trešdien rīkoja neformālu viedokļu apmaiņu ar sešiem kandidātiem uz nākamo ECB viceprezidenta amatu - Kazāku, bijušo Portugāles finanšu ministru Mario Centeno, Igaunijas Bankas vadītāju Madi Milleru, Somijas Bankas vadītāju Olli Rēnu, bijušo Lietuvas finanšu ministru Rimantu Šadžu un Horvātijas Bankas vadītāju Borisu Vujčiču.

Komitejas koordinatori, kas pārstāvēja komitejas sastāva lielāko daļu, atbalstīja Kazāku un Centeno kā vēlamos kandidātus šim amatam.

Līdz šim ECB valdē nav bijis pārstāvju no valstīm, kas Eiropas Savienībai (ES) pievienojās 2004. gadā un vēlāk.

Kā ziņots, valdība decembrī apstiprināja Kazāka kandidatūru ECB valdes priekšsēdētāja vietnieka amatam.

Jūnija sēdē Eirozonas Centrālā banka (ECB) pazemināja bāzes procentu likmes par 0,25 procenta punktiem. Tādējādi ECB refinansēšanas likme tika samazināta līdz 4,25 % un depozīta likme līdz 3,75 %.

Tas ir pirmais ECB likmju samazinājums pēc likmju celšanas noslēguma pērnā gada rudenī. Šis solis no ECB puses jau iepriekš bija plaši komunicēts, tāpēc nevienam nesagādāja pārsteigumu. Arī starpbanku EURIBOR likmēs šis samazinājums jau bija iepriekš ierēķināts. Trīs mēnešu EURIBOR likme īsi pirms sēdes jau noslīdēja tuvāk 3,75 % atzīmei, bet sešu mēnešu EURIBOR bija vēl nedaudz zemāka. EURIBOR likmes lēni pazeminās jau kopš pērnā gada rudens, kad tās sasniedza cikla augstāko punktu.

Investori prognozē piesardzīgu likmju mazināšanas turpinājumu

Ja augsni likmju pirmajam samazinājumam ECB sāka gatavot pirms dažiem mēnešiem, tad turpmāko plānu tā neatklāja un neprecizēja, kad varētu sekot nākamais likmju pazeminājums. Spriežot pēc nākotnes darījumu cenām, investori līdz gada beigām sagaida vēl vienu vai divus likmju samazinājumus (par 0,25 procenta punktiem katru). Tādā gadījumā ECB depozīta likme, kurai cieši seko EURIBOR, gada nogalē varētu pazemināties līdz pat 3,25 %. Ilgākā termiņā, balstoties uz pēdējām nākotnes līgumu cenām, tiek prognozēts, ka likmes eirozonā varētu nostabilizēties tuvāk 2,50 %.

ASV un Izraēlas militārā operācija pret Irānas režīmu jau manāmi ietekmējusi pasaules izejvielu tirgus un palielinājusi jauna inflācijas kāpuma risku eirozonā. Kopš konflikta sākuma Brent markas naftas cena pieaugusi par 48 %, savukārt Eiropas dabasgāzes cenas palielinājušās par 64 %.

Finanšu tirgi uz šīm pārmaiņām jau sākuši reaģēt. EURIBOR nākotnes darījumu līkne liecina, ka investori arvien aktīvāk vērtē iespējamu inflācijas paātrināšanos un Eiropas Centrālās bankas (ECB) reakciju. Pēdējā piektdienā pirms konflikta sākuma tirgus dalībnieki prognozēja, ka 2026. gada decembrī 3 mēnešu EURIBOR sasniegs 2,02 %, bet 6 mēnešu EURIBOR – 2,12 %. Šobrīd prognozes jau pieaugušas attiecīgi līdz 2,26 % un 2,38 %. Citiem vārdiem sakot, tirgus pamazām sāk iecenot iespējamu ECB reakciju uz inflācijas kāpumu – bāzes procentu likmju paaugstināšanu.

Tomēr vai jauns inflācijas kāpums automātiski nozīmētu strauju ECB lēmumu paaugstināt bāzes procentu likmes? Ar šādu secinājumu steigties nevajadzētu. Drīzāk var pieņemt, ka pat gadījumā, ja inflācija īslaicīgi paātrinātos, ECB procentu likmes nemainīs. Pirmkārt, pašreizējais eirozonas ekonomikas cikls būtiski atšķiras no situācijas 2022. gada jūlijā, kad ECB sāka agresīvu procentu likmju paaugstināšanas ciklu. Toreiz eirozonas ekonomika bija ļoti spēcīga – to joprojām balstīja pēc pandēmijas piedzīvotais ekonomikas atveseļošanās bums.

Ja nepatraucēs nekas negaidīts, 6. jūnijā ECB varētu “nogriezt” nelielu daļiņu no eiro procentu likmēm nost. Tas būtu pirmais eiro procentu likmju pazeminājums kopš 2019. gada rudens. 2019. gada septembrī ECB pazemināja eiro depozīta procentu likmi no -0,40% uz -0,50%, bet pēc tam no 2022. gada jūlija sekoja 10 likmes paaugstinājumi kopumā par 450 bāzes punktiem.

Kas atbalsta likmju pazemināšanas ideju? Pēc ECB vārdiem: “Nākamajos mēnešos gaidāms, ka inflācija svārstīsies aptuveni pašreizējā līmenī un pēc tam samazināsies līdz mūsu mērķa līmenim nākamajā gadā. To noteiks vājāks darbaspēka izmaksu kāpums, mūsu ierobežojošās monetārās politikas seku izpausme, kā arī enerģijas krīzes un pandēmijas ietekmes mazināšanās.”

Bet pie horizonta ir arī negaisa mākoņi – piegādes ķēžu izaicinājumi, kari un energoresursu cenu kāpums (naftas cena aprīlī pakāpās virs 90 dolāriem par barelu), kaut arī mērenāks, tomēr algu kāpums un joprojām augstais pakalpojumu cenu kāpums (martā šajā segmentā gada inflācija 4%).

Tirgus dalībniekus bažīgus dara arī ASV inflācijas rādītāji, pēc kuru publicēšanas 10. martā pakāpās gan dolāra vērtība, gan ilgtermiņa procentu likmes abās okeāna pusēs. Lai arī ECB pieņem lēmumus neatkarīgi, rūpējoties par eiro zonas monetāro politiku, notikumi ASV ar laiku var veicināt inflācijas importu, ja turpināsies dolāra vērtības kāpums (sadārdzinot izejvielu un citu lietu, kurām pasaulē cenas nosaka dolāros, importa vērtību).

Pirmajam Eiropas Centrālā banka (ECB) lēmumam par bāzes procentu likmju samazinājumu tiešā ietekme uz ekonomiku ir bijusi diezgan neliela, tas drīzāk ir jāuztver kā signāls tirgiem, ka sākas procentu likmju samazināšana, intervija aģentūrai LETA sacīja Somijas lielākās finanšu grupas "OP Financial Group" vecākais ekonomists Jona Vidgrēns.

Viņš uzsvēra, ka pagaidām arī nevar teikt, ka inflācijas problēma eirozonā būtu atrisināta, tomēr ir redzamas pazīmes, ka ejam pareizajā virzienā un tādēļ ECB varēja pieņemt lēmumu par bāzes procenta likmju samazināšanu.

"Kā teica ECB prezidente Kristīna Lagarda, viss ir atkarīgs no ekonomikas datiem, tāpēc ECB visu laiku tiem sekos un nākotnē pieņems lēmumus, pamatojoties uz tiem. Ja inflācija nesamazināsies tā, kā ECB sagaida, viņi, protams, var apturēt tālākus lēmumus par procentu likmju samazinājumu, vai arī, ja viņi redzēs labākus rādītājus, kas nozīmēs, ka mēs straujāk tuvojamies mērķim, viņi var samazināt procentu likmes straujāk," sacīja Vidgrēns.

Noslēdzies digitālā eiro projekta sagatavošanās posms un 2027. gadā varētu sākties izmēģinājuma projekts, informē Eiropas Centrālajā bankā (ECB).

ECB Padome ceturtdien nolēma pāriet uz digitālā eiro projekta nākamo posmu. Šis lēmums tika pieņemts pēc Eirosistēmas 2023. gada novembrī sāktā sagatavošanās posma sekmīgas pabeigšanas, kas lika pamatus digitālā eiro emisijai.

Padomes lēmums atbilst 2025. gada oktobra eirosamitā paustajam Eiropas vadītāju aicinājumam paātrināt digitālā eiro izstrādes progresu.

ECB min, ka digitālais eiro saglabās eiropiešu izvēles brīvību un privātumu un aizsargās Eiropas monetāro suverenitāti un ekonomisko drošību. Tas veicinās inovācijas maksājumu jomā un palīdzēs padarīt Eiropas maksājumus konkurētspējīgus, noturīgus un iekļaujošus. Eirosistēma veiks sagatavošanās darbus elastīgi, atbilstoši eirozonas valstu vadītāju aicinājumiem Eirosistēmai pēc iespējas nodrošināt gatavību potenciālajai digitālā eiro emisijai, vienlaikus arī atzīstot, ka regulējuma tapšanas process vēl nav noslēdzies.

Eiropas Centrālā banka (ECB) samazinājusi likmes jau trešo reizi šogad. Nākamo likmju samazinājumu tirgus sagaida decembrī. Un tiek prognozēts, ka jau 2025. gada vidū ECB likmes un līdz ar to arī Euribor būs tuvāk 2%.

Vakar ECB samazināja procentu likmes jau trešo reizi šogad. ECB prezidente Kristīne Lagarda atzīmēja, ka likmju samazinājums par 25 bāzes punktiem bija vienprātīgs lēmums. ECB politika arī turpmāk būs atkarīga no datiem un bez iepriekšējas apņemšanās attiecībā uz konkrētu procentu likmju tendenci.

Finanšu tirgus sagaida, ka vēl viens likmju samazinājums notiks šī gada beigās – noguldījumu iespējas uz nakti (Deposit) likme samazināsies līdz 3,00%. Un saskaņā ar tirgus prognozēm nākamgad tā nokritīs līdz 2% jau gada vidū. Vienlaicīgi tiek prognozēts, ka arī Euribor nākamā gada vidū būs tuvāk 2%.

Inflācijas samazināšanās process kopumā virzās atbilstoši gaidītajam. Pēc 17. oktobrī publicētiem datiem, gada inflācija eirozonā sasniedza 1,7%. ECB sagaida ka tuvākajos mēnešos inflācija pieaugs, bet pēc tam, nākamā gada laikā, samazināsies līdz mērķim. Vienlaikus pakāpeniski mazināsies darbaspēka izmaksu spiediens. Un nākotnē, pēc ECB prognozēm, mājsaimniecību tēriņi palīdzēs veicināt ekonomikas izaugsmi eirozonā.

Aplūkojot eirozonas inflācijas un makroekonomiskos rādītājus, ir skaidrs, ka ar diviem bāzes likmes samazinājumiem nepietiks. Tomēr vēl nesenā tirgus dalībnieku pārliecība par to, ka EURIBOR neatgriezīsies nulles līmenī, lēnām sāk izgaist.

Iemesls tam ir bažas par stagnējošo eirozonu un arvien dziļāk recesijā grimstošo Vācijas ekonomiku. Cik reāla ir procentlikmju atgriešanās nulles līmenī?

Šobrīd ECB bāzes procentlikme ir 3,5 %, un ir skaidrs, ka tas nav zemākais punkts. Tirgū atkal parādās sacensība par to, kurš piedāvās agresīvākas ECB procentlikmju samazinājuma prognozes. Tirgus uzskata, ka ECB 2024. gada beigās un 2025. gadā tās ievērojami samazinās. Piemēram, prognozes liecina, ka 3 mēnešu EURIBOR likme, kas ir 3,2 %, šī gada decembrī samazināsies līdz 2,92 %, martā – līdz 2,45 %, jūnijā – līdz 2,17 %, un 2025. gada decembrī – līdz 1,98 %, kas šī brīža prognozēs ir zemākais punkts.

Eirogrupas sanāksmē pirmdien panākta vienošanās par Eiropas Centrālās bankas (ECB) valdes priekšsēdētāja vietnieka kandidātu virzīt Horvātijas Bankas vadītāju Borisu Vujčiču, informēja Finanšu ministrijā.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) aģentūrai LETA sacīja, ka Eirogrupas sanāksmē par kandidātiem bija trīs balsošanas kārtas un Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks kopā ar Portugāles bijušo finanšu ministru Māriu Sentēnu izstājās otrajā balsošanas kārtā. Pēdējā kārtā balsošana notika par Vujčiču un Somijas Bankas vadītāju Olli Rēnu.

Jautāts, vai Latvija Kazāka kandidatūru virzīs vēl uz kādu amatu ECB, ņemot vērā, ka tuvākā gada laikā tur būs pieejamas vēl dažas vakances, Ašeradens sacīja, ka tas atkarīgs no paša Kazāka nostājas. Vienlaikus Ašeradens piebilda, ka, viņaprāt, Kazāks uz šo amatu "startējis ļoti cienījami".

Kazāks tviterī izsaka pateicību par iespēju paust viedokli saistībā ar eirozonas finanšu sektora attīstību. Viņš arī vēl Vujčičam veiksmi un norāda, ka gaida sadarbošanos ECB Padomē, risinot šos jautājumus.

Šonedēļ Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome sanāk uz monetārās politikas sēdi, kuras laikā tiks lemts par bāzes procentu likmju jautājumu.

Tirgus dalībnieki tālāku likmju samazinājumu negaida – viņi uzskata, ka pašreizējais līmenis saglabāsies vismaz līdz 2026. gada beigām. Tomēr prakse rāda, ka šādas prognozes nereti izrādās kļūdainas, tādēļ pārāk droša paļaušanās uz šo scenāriju var likt vilties.

Kāpēc tiek prognozēts, ka ECB ieturēs pauzi?

Šī gada jūnijā Eiropas Centrālā banka samazināja bāzes procentu likmi līdz 2 %, tomēr tirgus dalībnieki neparedz turpmākus samazinājumus. Šīs prognozes balstās uz diviem galvenajiem faktoriem. Pirmkārt, pašreizējais bāzes likmju līmenis tiek uzskatīts par neitrālu – tas vairs nebremzē ekonomikas izaugsmi, bet vienlaikus arī palīdz saglabāt cenu stabilitāti. Otrkārt, eirozonā inflācijas palēnināšanās ir apstājusies, un jaunākie ekonomiskie rādītāji neliecina par turpmāku ekonomikas vājināšanos. Tāpēc pastāv uzskats, ka ECB ieturēs ilgāku pauzi – turpmāka bāzes likmju samazināšana eirozonā šobrīd šķiet maz ticama.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma pazemināt trīs galvenās ECB procentu likmes par 0,25 procentpunktiem. Tas gan nenozīmē, ka uzreiz samazināsies arī Euribor likmes, kuras parasti piemēro kredītiem.

Trīs galvenās atziņas:

Finanšu tirgus dzīvo nākotnē, kas nozīmē, ka tirgus dalībnieku gaidas jau laicīgi ir iecenotas likmēs. Šoreiz Euribor likmēs jau bija iecenots ECB likmju samazinājums jūnijā, tāpēc ECB lēmumam nevajadzētu būtiski ietekmēt esošās Euribor likmes īstermiņā.

Tomēr ECB par 0,2 procentpunktiem paaugstināja inflācijas prognozi eirozonā 2024. un 2025. gadā (attiecīgi līdz 2,5% šogad un 2,2% – nākamgad) – tas nebija plaši gaidīts finanšu tirgos un uzreiz tika iecenots arī likmēs. Piemēram, pēc ECB sapulces tirgus dalībnieki pazemināja varbūtību, ka ECB samazinās likmes arī oktobrī, un gandrīz izslēdza šo varbūtību jūlijā. Tas uzreiz pacēla eiro likmes.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma atstāt trīs galvenās ECB procentu likmes bez izmaiņām. Tirgus dalībnieki sagaida likmju samazinājumu septembrī.

ECB šonedēļ saglabāja procentu likmes esošajā līmenī un atkārtoti uzsvēra, ka likmju politika arī turpmāk būs atkarīga no datiem un bez iepriekšējas apņemšanās attiecībā uz konkrētu procentu likmju tendenci. Vakardienas vēstījums vieš cerības uz likmju samazinājumu septembrī, ja dezinflācijas tendenci apstiprinās gaidāmie eirozonas ekonomiskie dati.

Preses konferencē ECB prezidente Kristīne Lagarda minēja, ka rādītāji un aptaujas norāda uz zemāku algu pieaugumu 2025. un 2026. gadā. Tomēr iekšzemes inflācija joprojām ir augsta, pakalpojumu sfēras inflācija ir paaugstināta. Visticamāk, šā gada atlikušajā daļā inflācija svārstīsies ap pašreizējo līmeni un nākamā gada otrajā pusē samazināsies līdz ECB mērķim.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome drīz sāks mazināt procentu likmes, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas prezidents un ECB Padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

Pagājušajā nedēļā ECB Padome apsprieda eirozonas ekonomikas attīstības prognozes un nolēma atstāt eiro procentu likmes nemainīgas 4% līmenī.

Kazāks norāda, ka eirozonā inflācija kļūst arvien lēnāka un tuvojas 2% mērķim. Vienlaikus vārgums ekonomikā ir ievilcies, un arī šogad strauju izaugsmi neredzēsim. Lai gan darba tirgū redzams neliels atslābums, darba tirgus joprojām ir spēcīgs un bezdarbs ir vēsturiski zemos līmeņos, savukārt algu kāpums ir straujāks par cenu kāpumu, un iedzīvotāju pirktspēja pamazām atgūstas no inflācijas šoka.

Februārī inflācija eirozonā atkāpās līdz 2,6%, bet Latvijā tā bija vien 0,6%, atzīmē Kazāks. Dabasgāzes cenas gada sākumā ir būtiski zemākas par prognozēto, un ir viens no iemesliem, kāpēc inflācijas prognoze eirozonai šim gadam tika samazināta uz 2,3%. Tas nozīmē, ka jau gada otrajā pusē inflācija eirozonā varētu pietuvoties 2%. Prognoze 2025.gadam un 2026.gadam ir attiecīgi 2% un 1,9%. Ja prognoze piepildīsies, tad inflācijas mērķis - eirozonā vidējā termiņā simetriski ap 2% - būs sasniegts aptuveni trīs gadu laikā, kas ir pieņemams laika posms vidējam termiņam, skaidro Kazāks.

Turpmākam Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmju samazinājumam ir jābūt pakāpeniskam, uzmanīgi sekojot algu kāpuma, ražīguma kāpuma un uzņēmumu peļņas maržu dinamikai, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas prezidents, ECB Padomes dalībnieks Mārtiņš Kazāks.

Ceturtdien, 6.jūnijā, ECB Padomē pieņemts lēmums procentu likmes samazināt par 25 bāzes punktiem. Noguldījumu likme centrālajā bankā, kas ietekmē naudas cenu finanšu tirgos un līdz ar to arī kredītu likmes, tiek samazināta no 4% uz 3,75%.

Kazāks skaidro, ka iepriekš straujais procentu likmju kāpums bija nepieciešams, lai bremzētu inflāciju un apturētu tās sāpīgo ietekmi uz iedzīvotāju pirktspēju. Ja pērn maijā eirozonas gada inflācija bija 6,1%, tad šogad tā bija 2,6%. Latvijā patēriņa cenu inflācija bija attiecīgi 12,3% un 0,2%.

Tas pierāda, ka lēmumi par procentu likmju palielināšanu ir bijuši pareizi un inflācijas tempi ir mazinājušies, uzsver Kazāks. Saskaņā ar jaunajām ECB prognozēm 2% inflācijas mērķi eirozona sasniegs nākamā gada otrajā pusē, un tas nozīmē, ka procentu likmes var sākt pakāpeniski samazināt.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda trešdien brīdināja par riskiem, ko varētu radīt novēlota procentlikmju samazināšana, un šie viņas izteikumi apstiprina iepriekš izskanējušās prognozes, ka pirmais procentlikmju samazinājums varētu tikt īstenots jūnijā.

"Mēs nevaram gaidīt, līdz iegūsim visu nepieciešamo informāciju. Tādējādi varētu tikt radīti riski saistībā ar novēlotām monetārās politikas izmaiņām," konferencē Frankfurtē sacīja Lagarda.

Viņa norādīja, ka tāpēc ECB attiecībā uz turpmāko rīcību koncentrējas uz diviem galvenajiem faktoriem, proti, algu izaugsmes tempu eirozonā un ECB ekonomikas prognozēm.

Vairākos nozīmīgos sektoros joprojām norisinās sarunas par algu palielināšanu, arodbiedrībām Eiropā pieprasot palielināt atalgojumu, lai kompensētu dzīves dārdzības kāpumu. ECB sagaida, ka skaidrāka aina par šo sarunu iznākumu tiks iegūta maija beigās, norādīja Lagarda.

Savukārt nākamās ECB prognozes par eirozonas ekonomikas izaugsmi un inflāciju tiks publiskotas jūnijā.

Pieņemot lēmumus par bāzes procentu likmēm eirozonā, Eiropas Centrālā banka (ECB) īpašu uzmanību pievērš inflācijas rādītājiem – gan to attīstībai, gan īstermiņa prognozēm, kas ļauj paredzēt inflācijas dinamiku tuvākajā perspektīvā. Tāpēc, kā eirozonas inflācija varētu mainīties tuvākajos mēnešos?

Inflācija – galvenais faktors procentu likmju izmaiņām

Lai gan ECB lēmumus par bāzes procentu likmēm ietekmē arī citi faktori, piemēram, ekonomikas cikla “temperatūra”, inflācija joprojām ir galvenais atskaites punkts. Turklāt inflācijas struktūra lielā mērā atspoguļo eirozonas ekonomikas cikla situāciju.

Piemēram, pēdējā laikā ECB īpašu uzmanību pievērš pakalpojumu cenu dinamikai, jo to būtiski ietekmē darba samaksas izmaiņas.

Pēc COVID-19 pandēmijas eirozonas pamatinflācija (neietverot pārtikas, enerģijas, tabakas un alkohola cenas) ievērojami pieauga. To lielā mērā veicināja pandēmijas laikā īstenotie ekonomikas stimulēšanas pasākumi. Lai gan enerģijas cenas formāli netiek iekļautas pamatinflācijas rādītājā, to straujais kāpums pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pastiprināja kopējo cenu spiedienu.

Novembrī eirozonā reģistrēts straujākais gada inflācijas kāpums kopš jūlija. Tas raisīja ekonomistu un investoru pārdomas pirms nākamās Eiropas Centrālās bankas (ECB) sēdes par potenciālo ECB procentu likmju samazināšanas apmēru. Kādas ir jaunākās ekspertu prognozes par iespējamo procentlikmju kritumu 2025. gadā?

Inflācija eirozonā atkal pieaug

Eirozonas inflācija novembrī paātrinājusies līdz 2,3 % no 2 % oktobrī, uzrādot straujāko pieaugumu kopš jūlija. Inflācijas tempu kāpumu novembrī lielākoties noteica zemāka energoresursu deflācija dēļ mazāk labvēlīgiem bāzes efektiem. Tikmēr pamatinflācija palika nemainīga jeb 2,7 % līmenī trešo mēnesi pēc kārtas. To turpināja uzturēt salīdzinoši straujš pakalpojumu cenu pieaugums eirozonā (3,9 % novembrī). Pārtikas cenu kāpums gada griezumā palika samēra stabils – 2,8 % apgabalā pēc paātrinājuma oktobrī. “Bloomberg” aptaujātie analītiķi prognozē, ka inflācija eirozonā nākamgad svārstīties tuvu 2 % apgabalam.

Eiropas Centrālajai bankai (ECB) būtu jāturpina procentu likmju samazināšanu, jo arī pašreizējie 3% joprojām ir ekonomiku bremzējoši, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas prezidents un ECB Padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

ECB Padome ceturtdien, 12.decembrī, pieņēma lēmumu par procentu likmju kārtējo samazinājumu. ECB noguldījumu likme samazināta par 0,25 procentpunktiem - līdz 3%, lai gan vēl jūnija sākumā tā bija 4%. Līdzīgs samazinājums ir vērojams arī kredītņēmējiem piemērotajās EURIBOR likmēs.

Kazāks skaidro, ka tādējādi jaunu kredītu cena spers kārtējo soli lejup, kas atvieglos kredītu saņemšanu un darīs lētākus jau esošo kredītu procentu maksājumus.

Kazāks uzsver, ka tas palīdzēs ekonomikai, kas gan Eiropā, gan arī Latvijā šogad ir bijusi nīkulīga - lai gan nākamgad ekonomikas izaugsmei beidzot vajadzētu pieņemties spēkā, tā joprojām būs diezgan vārga, eirozonā augot par 1,1%, bet Latvijā - par 2,1%.

Šā gada norises globālajā ekonomikā un finanšu tirgos turpina nolikt ieguldītājus krustcelēs – kādu investīciju stratēģiju turpmāk īstenot? To veicinājuši centrālo banku lēmumi, tāpat investorus satrauc iespējamais tehnoloģiju burbulis un ģeopolitiskās nesaskaņas, ASV un citu valstu parādi, kā arī citi riski.

Turklāt būtiski notikumi šogad mēdz visai strauji mainīties un attīstīties. Kādi ir galvenie pašreizējie riski un ko darīt investoram

Ģeopolitika: konfliktu scenāriju eskalācija

Jau vairākus gadus ģeopolitika kļuvusi par vienu no būtiskākajiem ekonomikas un finanšu tirgu risku avotiem. Ukrainas karš ilgst trešo gadu, konflikts Tuvajos Austrumos draud saasināties, Taivānas statuss joprojām ir ASV un Ķīnas spriedzes avots, kā arī globālā sacensība par to, kas dominēs tehnoloģiju nākotnē, licis pasaulei kļūt kareivīgākai. Līdz ar to ģeopolitiskā riska rādītāji ir pieauguši. Tomēr plašākā vēsturiskā kontekstā tie joprojām izskatās ierobežoti. Tāpat arī finanšu tirgus baiļu rādītājs, ko mēra ar VIX indeksu, joprojām ir salīdzinoši zems (atskaitot augusta sākuma akciju izpārdošanu). Sākoties karam Ukrainā, tas pāris mēnešus pakāpās virs 33 punktiem, pēc tam atkal noslīdot uz leju. Turklāt šis indekss ne tuvu nav tam līmenim, kāds bija 2008. gada lielās finanšu krīzes laikā – 59 punkti, vai 2020. gada kovida pandēmijas laikā – pie 53 punktiem.

"Jaunā vienotība" (JV) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir vienojušās atteikties no abiem saviem atbalstītajiem kandidātiem Latvijas Bankas prezidenta amatam - līdzšinējā prezidenta Mārtiņa Kazāka un "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") valdes priekšsēdētāja Reiņa Bērziņam, lai līdz nākamā gada sākumam tomēr mēģinātu vienoties par vienu visas koalīcijas virzītu kandidātu, sociālajos tīklos paziņoja premjere Evika Siliņa (JV).

Kazāku amatam virzīja "Progresīvie" un JV, bet Bērziņu - ZZS, un tieši Bērziņam bija lielākās iespējas iegūt amatu, jo viņu atbalstīja arī opozīcijas partiju Nacionālas apvienības (NA), "Apvienotā saraksta" (AS) un "Latvija pirmajā vietā" deputāti. Opozīcijas partija "Stabilitātei" bija pieteikusi arī trešo kandidātu - Pāvelu Kuzminu.

Siliņa tagad vēsta, ka koalīcijas partijas vienojušās "par nepieciešamību virzīt kopīgu kandidātu" Latvijas Bankas prezidenta amatam, tāpēc ZZS un JV deputāti atsauks parakstus par attiecīgi Bērziņa un Kazāka izvirzīšanu, lai janvārī JV, ZZS un "Progresīvie" izvirzītu jaunu kandidātu.

Abu partiju politiķiem atsaucot savus parakstus, Kazākam un Bērziņam vairs nebūs nepieciešamā desmit deputātu atbalsta kandidatūras izvirzīšanai, līdz ar to rītdienas balsojumā paliks tikai viens kandidāts - Kuzmins, kuram citas partijas atbalstu nav solījušas.

Ja Saeima ceturtdien, 19.decembrī, neievēlēs Latvijas Bankas prezidentu, no 21.decembra Latvija uz laiku zaudēs balsstiesības Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomē, apstiprināja Latvijas Bankā.

ECB Padomē par monetāro politiku lemj eirozonas dalībvalstu nacionālo centrālo banku prezidenti, ECB prezidente un viceprezidents un ECB valdes locekļi. Nacionālo centrālo banku prezidenti ECB Padomes sanāksmēs piedalās personiski.

Latvijas Bankas pārstāvji skaidro, ka Latvija šādā situācijā jau ir bijusi salīdzinoši nesenā pagātnē - pēc toreizējā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšanas 2018.gadā. Rimšēvičs, kamēr netika precizēts viņam piemērotais drošības līdzeklis, 2018.gadā vairākus mēnešus nevarēja apmeklēt ECB Padomes sēdes.

Ar īpašu ECB Padomes lēmumu tolaik tika atļauts Latvijas Bankas prezidenta vietniecei Zojai Razmusai piedalīties sēdēs bez balsstiesībām, novērotāja statusā. Vēlāk Rimšēvičs izdeva pilnvaru Razmusai pārstāvniecībai ECB Padomē, un 2018.gada septembrī Latvija atguva savas balsstiesības.

Lai arī jaunākie eirozonas inflācijas dati liecina par tās bremzēšanos, pakalpojumu cenu kāpums pagaidām neļauj Eiropas Centrālajai bankai (ECB) pārliecinoši lemt par procentlikmju samazinājumu.

ECB joprojām nevēlas konkretizēt tālākos soļus

Atbilstoši gaidām, ECB marta sēdē eirozonā ir atstājusi procentu likmes nemainīgas. Kopš pērnā gada septembra ECB depozīta likme saglabājas 4.0 % un refinansēšanas likme – 4.5 % līmenī. ECB apstiprināja, ka arī turpmāk visus lēmumus pieņems, balstoties uz jaunākajiem ekonomikas datiem. Sēdes laikā ECB pazemināja gan inflācijas, gan ekonomikas izaugsmes prognozes, uzsverot, ka daudz skaidrāks priekšstats par inflācijas dinamiku varētu būt aiznākamajā sēdē jūnijā. Tirgus dalībnieki patlaban uzskata, ka tieši jūnijā ECB varētu spert pirmo soli likmju mazināšanas virzienā, gada otrajā pusē pazeminot likmes vēl trīs reizes. Tādējādi, balstoties uz nākotnes darījumu jeb fjūčeru cenām, depozīta likme, kurai cieši seko līdzi arī Euribor, gada beigās varētu pazemināties līdz 3 %, nākamajos gados – nostabilizēties 2.25 - 2.50 % robežās.