Eiropas Savienības (ES) Tiesa ir reģistrējusi «ABLV Bank» un tās lielāko akcionāru prasības pret Eiropas Centrālo banku (ECB) un Vienotā noregulējuma valdi (VNV), liecina ES Tiesas publiskotā informācija.

«ABLV Bank» Sabiedrisko attiecību departamenta vadītājs Artūrs Eglītis aģentūrai LETA skaidroja, ka ES Tiesa ir lūgusi otru pusi - ECB un VNV - sniegt komentārus par iesniegtajām prasībām, atvēlot tam divu mēnešu laiku.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka «ABLV Bank» un tās lielākie akcionāri 3.maijā iesniedza ES Tiesā prasību pieteikumus pret ECB un VNV. Bankas advokāti no «DLA Piper» Vācijas biroja «ABLV Bank» un tās divu lielāko akcionāru vārdā kopumā iesniedza četrus pieteikumus - divus pret ECB un divus pret VMV. Pieteikumos minēti vairāki iespējamie pārkāpumi, ko varētu būt izdarījušas ECB un VNV. Tie aptver pilnvaru pārsniegšanu, samērīguma un vienādas attieksmes neievērošanu, kā arī citus pārkāpumus, un uzskaita virkni nopietnu iebildumu pret veidu, kādā tika pieņemts lēmums par to, vai banka bija vai varēja nonākt finanšu grūtībās (failing or likely to fail).

Lagarda preses konferencē nedaudz optimistiskāka; sola pārskatīt iestādes stratēģiju

Šo ceturtdien finanšu pasaules uzmanības centrā nonāca Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksme un tai sekojošā preses konference, kuru pirmo reizi stūrēja jaunā iestādes prezidente Kristīne Lagarda.

Pēdējos gados ierasta situācija, kad finanšu tirgus dalībnieki tver katru ECB šefa izteikto zilbi (un pat vēro kaklasaites krāsu), kam tad var būt ietekme uz dažādu finanšu aktīvu vērtību. Galu galā - tieši centrālo banku gan reālie darbi, gan solījumi bijuši viens no pīlāriem, uz kura no iepriekšējās finanšu krīzes balstījies nozīmīgāko finanšu aktīvu cenu pieaugums. Katrā ziņā ECB vadības komunikācijas prasmēm var būt milzīga ietekme uz tirgus gaidām, kas attiecīgi var būt labi (ja ziņa nodota daudzmaz veiksmīgi) vai slikti, ja pēc kāda šāda ziņojuma drīzāk valda pamatīgs apmulsums.

Eiropa vienmēr bijusi visai "dažāda", kas nozīmējis, ka šajā pasaules daļā plaukst labs fons domstarpībām.

Pati Eiropas Savienība (ES) pamatā tika dibināta kā miera savienība, kuras galvenais mērķis bija tas, lai vecajā kontinentā vairs nebūtu kara. Varētu teikt, ka notika izvēle par labu birokrātijai un dažādu veidu citām ķildām, bet galvenais – "nē" karam Eiropā.

Arī šobrīd daudzi šķēpi tiek lauzi starp reģiona ziemeļiem un dienvidiem, piemēram, par to, vai vajadzētu emitēt kopēju reģiona parādu. Plaisas Eiropā (starp ziemeļiem un dienvidiem) gan, šķiet, kļūst arvien plašākas, kas licis uzdot daudz jautājumus par to, kā ES un monetārais reģions varētu izskatīties nākotnē.

Ja ar to nepietiek, tad šomēnes ar pamatīgu akmeni pa ES kopējo ķildu pūzni atļāvās iesviest Vācijas Konstitucionālā tiesa, kura Eiropas Centrālās bankas (ECB) iepriekšējo aktīvu uzpirkšanu jeb kvantitatīvo mīkstināšanu (gandrīz trīs triljonu eiro apmērā) draudējusi atzīt par potenciāli nelikumīgu, ja šī iestāde tai nesagatavos savas darbības "proporcionalitātes izvērtējumu".

Pagājušajā nedēļā Rīgā norisinājās Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes izbraukuma sēde. Tas bija vēsturisks notikums, turklāt ne tikai Latvijai un Latvijas Bankai.

Pirmo reizi eiro zonas monetārās politikas nākotne tika lemta mūsmājās, un nākamā ECB Padomes izbraukuma sēde Rīgā diez vai varētu notikt ātrāk kā pēc gadiem 20. Vienlaikus šis bija arī nozīmīgs notikums visai eiro zonas ekonomikai, jo līdzšinējā atbalstošā monetārā politika lēniem soļiem ir nonākusi krustcelēs un ECB Padomei bija jālemj par politikas maiņu.

Tikai atšķirībā no krustcelēm pasakā par tēva dēliem monetārās politikas krustcelēs nav skaidru ceļa zīmju norāžu par to, kas turpmākajos gados plašajā pasaulē sagaida eiro zonas ekonomiku. Ekonomikā par ceļa zīmēm kalpo tautsaimniecības rādītāju prognozes, tirgus dalībnieku gaidas un risku novērtējums, kas ECB preses konferencē pēc Padomes sanāksmes Rīgā izpelnījās lielāko uzmanību.

Eirozonas valdību aizņemšanās izmaksas sarukušas līdz līmenim, kāds bija vērojams pirms pandēmijas krīzes.

Šādu situāciju lielā mērā noteikusi Eiropas Centrālās bankas (ECB) aktivitāte. Šī iestāde savas jaunās kvantitatīvās mīkstināšanas ietvaros iegādājusies (un vēl vien plāno iegādāties) gigantiskus eirozonas valdību un uzņēmumu parāda kalnus. Tas attiecīgi liek domāt par to, ka pieprasījums pēc valdību parāda saglabāsies ļoti liels un nozīmē obligāciju cenu pieaugumu un to ienesīguma kritumu.

Pandēmijas izaicinājumiem vēršoties plašumā, sākotnēji bija vērojamas bažas, ka dažām Eiropas valstīm būs lielas grūtības tos pārvarēt. Piemēram, pavasara sākumā strauji palēcās Itālijas obligāciju ienesīgums. Pie strauja tautsaimniecības sabrukuma un ļoti spēji augošiem parādiem, kas tika likti pretī pandēmijas krīzei, bija vērojamas bažas par to atdošanu. Kopumā gan centrālo baņķieru un valdību stimulēšana šoreiz bijusi ļoti pārliecinoša, kas šāda veida satraukumu atvirzījis kaut kad tālākā nākotnē.

Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.

1. Pakaros vēl tirdzniecības frontē

ASV un Ķīnas attiecības, kuras jau pirms pandēmijas nevarēja saukt par tām labākajām, kļūst arvien saspīlētākas. ASV amatpersonas Ķīnu vaino pie tā, ka tā pārējo pasauli maldinājusi par COVID-19 apmēriem un risku. Augstākajā līmenī runāts par to, ka šis vīruss patiesībā varētu būt "izbēdzis" no Ķīnas laboratorijām. Rezultātā ASV prezidents Donalds Tramps, lai gūtu kāda veida kompensāciju, piedraudējis ar jauniem tarifiem pret šo valsti. Daži tik karstasinīgu ASV vēršanos pret Ķīnu saista ar arvien tuvākajām ASV prezidenta vēlēšanām. Savukārt Ķīna norādījusi, ka ASV vadītāji cenšas uz citiem novelt atbildību par to, ka tie paši slikti tiek galā ar pandēmijas krīzi. No Ķīnas pat pretī likta informācija, ka vīrusu šajā valstī gaisā palaiduši savukārt jau ASV militāristi. Valdot šādam fonam, piesaukta nesen panāktā šo valstu tirdzniecības vienošanās laušana. Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.Vēl šā gada sākumā - neilgi pirms COVID-19 sāgas eskalēšanās - ASV un Ķīna parakstīja kaut ko līdzīgu tirdzniecības pamieram. Ķīna bija tā, kas, apmaiņā pret pakāpenisku daļēju tarifu atcelšanu, piekrita pirkt ASV preces papildu 200 miljardu ASV dolāru vērtībā. "Bloomberg" ziņo, ka pagaidām Ķīnas pirkumi atpaliek no grafika, ko aizkavējusi arī pandēmija. Pastāv uzskats, ka, patērētāju tēriņiem brūkot un biznesiem aizveroties, tas pat īsti vairs nav iespējams. Tramps gan norādījis, ja tas netiks pildīts, agrākā vienošanās tiks lauzta. Jauna tirdzniecības karu eskalēšanās šādā brīdī radītu papildu slogu jau tā faktiski nokdaunā esošajai globālajai ekonomikai.Katrā ziņā abu šo lielvaru sastapējā vārdu apmaiņa kļuvusi visai asa un dažkārt ļoti haotiska. Piemēram, šīs nedēļas beigās abu minēto valstu amatpersonas jau bija neaudz nomierinājušās un ziņoja par to, ka tirdzniecības ziņā tomēr virzīsies uz kompromisu.Kopumā nepatika par Ķīna rīcību saistībā ar pandēmiju aug ne tikai ASV. "Šajos trīs mēnešos Ķīna ir zaudējusi Eiropu," "Bloomberg" pirms kāda laika norādījis Vācijas Zaļās partijas pārstāvis Reinards Butikofers, kas vada Eiropas Parlamenta delegāciju attiecībām ar Ķīnu. Viņš izcēla Ķīnas "patiesības menedžmentu" vīrusa agrīnajā fāzē, ārkārtīgi agresīvo šīs valsts Ārlietu ministrijas nostāju un "stingrās līnijas propagandu", kas atbalsta Komunistiskās partijas pārākumu pār demokrātiju. Kopumā šāda attieksme liek domāt, ka daudzu valstu stratēģija varētu būt vērsta, lai mazinātu savu dažāda veida atkarību no Ķīnas. Tāpat šīs valsts un tās kompāniju ieguldījumi citur arvien lielākā mērā var tikt uzskatīti par stratēģiski mazāk vēlamiem vai pat vienkārši nepieņemamiem.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) un pirms nedēļas slēgtās «PNB bankas» viedoklis par bankas aktīvu vērtību ievērojami atšķīries, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums «de facto».

Martā ECB sākusi klātienes pārbaudi bankā. Kā noskaidrojis raidījums, maijā «PNB bankas» akcionārs Grigorijs Guseļņikovs ticies ar atbildīgo ECB padomnieku Mišelu Dabadī un paudis satraukumu par to, kā tiek novērtēti bankas aktīvi.

Mēnesi vēlāk - 20.jūnijā - Guseļņikovs paziņojis ECB, FKTK un Ministru prezidentam Krišjānis Kariņam (JV), ka nolēmis no bankas aiziet, bet 28.jūnijā banka publiski paziņoja par akcionāru maiņu.

Savukārt 11.jūlijā ECB izvirzīja bankai atkārtotu prasību palielināt kapitālu. Prasības bija jāizpilda līdz 13.augustam. Taču jaunie investori lūdza vēl laiku. To viņiem vairs nedeva un 15.augustā ECB paziņoja, ka banka ir nonākusi vai visdrīzāk nonāks finanšu grūtībās. Dienu vēlāk FKTK bankas darbu apturēja.

Eiropas Centrālā banka (ECB) nav paudusi neapmierinātību ar ECB padomes locekļa, Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča funkcionalitātes ierobežošanu, aģentūru LETA informēja ECB preses dienestā.

Pievienota 5.rindkopa

Bankai patlaban neesot pietiekami daudz informācijas, lai izvērtētu situāciju.

Plašākus komentārus par jautājumiem, kas saistīti ar Rimšēviču, ECB nesniedz, uzsvēra ECB preses dienestā.

Kā ziņots, Latvijas Bankas padomes loceklis Edvards Kušners intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja, ka ECB ir izteikti neapmierināta ar tās padomes locekļa - Latvijas Bankas prezidenta Rimšēviča - funkcionalitātes ierobežošanu.

Latvijas Bankā aģentūrai LETA skaidroja, ka Kušners tikai paudis bažas par to informāciju, kas izskanējusi Latvijas Bankas un ECB savstarpējā sarakstē. Patlaban ECB vadība vēl nav paudusi savu viedokli.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) aģentūrai LETA sacīja, ka ECB tiks nodrošināta informācija par situāciju ar Rimšēviču. Reizniece-Ozola atzina, ka ECB nav sniegusi publisku paziņojumu šajā jautājumā, bet viņa vakar situāciju pārrunājusi ar ECB prezidentu Mario Dragi. Ministre un Dragi sarunā vienojušies, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nodrošinās ECB ar informāciju par Rimšēvičam celtajām apsūdzībām un piemēroto drošības līdzekli, lai ECB varētu vērtēt situāciju.

Kukuļņemšanā apsūdzētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs iecels savu aizstājēju Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes locekļa amatā, bet patlaban tas neesot iespējams, jo viņš esot spiests apstrīdēt Ģenerālprokuratūras lēmumu izmeklēšanas tiesnesim, aģentūrai LETA pauda Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Aizstāvība uzskata, ka Latvija nav izpildījusi Eiropas Savienības (ES) Tiesas pagaidu noregulējuma rīkojumu, jo situācijā, kad LB prezidentam joprojām ir piemērots drošības līdzeklis - aizliegums ieņemt amatu - neapturot to, no juridiskā viedokļa tiesiska aizstājēja iecelšana patlaban ir neiespējama, aģentūrai LETA sacīja Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Advokāts piebilda, ka ES Tiesa ar savu rīkojumu «nepārprotami uzdevusi Latvijas apturēt drošības līdzekļus tā, lai LB prezidents var iecelt aizstājēju ievērojot ECB sistēmas regulējumu un tiesas pagaidu noregulējuma rīkojumu».

ECB padomes locekļa aizstājēja iecelšana būtiski atšķiras no parasta pilnvarojuma došanas, jo centrālās bankas prezidentam pirms aizstājēja iecelšanas jābūt nodrošinātam vismaz ar iespēju izmantot informācijas sistēmas un informāciju par notikumiem pasaules finanšu tirgos, uzsvēra Vārpiņš.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) padome sēdē ceturtdien nolēma vēl samazināt negatīvo noguldījumu iespējas uz nakti likmi un no 1.novembra atsākt aktīvu uzpirkšanas programmu.

Noguldījumu iespējas uz nakti likmi, kas līdz šim bija -0,40%, nolemts samazināt līdz -0,50%.

Abas pārējās svarīgākās procentlikmes - bāzes procentlikmi un aizdevumu iespējas uz nakti likmi - ECB nolēma nemainīt. Līdz ar to bāzes procentlikme tiek saglabāta 0% līmenī, bet aizdevumu iespējas uz nakti likme paliks 0,25% līmenī.

1.novembrī atsāksies aktīvu uzpirkšanas programma, mēnesī uzpērkot aktīvus par 20 miljardiem eiro.

Centrālās bankas paziņojumā norādīts, ka aktīvu uzpirkšanas programma tiks turpināta, «cik ilgi vien tas būs nepieciešams», kā arī procentu likmes «pašreizējā vai zemākā līmeni tiks saglabātas, līdz inflācijas prognozes stabili atbildīs līmenim, kas ir pietiekami tuvu» ECB noteiktajam patēriņa cenu pieauguma mērķlīmenim nedaudz zem 2%.

Decembra Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes sēdē tika pieņemti vairāki būtiski lēmumi, kurus finanšu tirgi (vismaz sākotnēji) interpretēja ļoti dažādi. Nemainot kopējo monetārās politikas nostāju, ECB pārstāvji atgādināja, ka neierobežoti ilgi šāda mēroga monetārā ekspansija nevar turpināties.

ECB Padome bāzes likmes nemainīja, bet pie nestandarta monetārās politikas lēmumiem ir vērts pakavēties atsevišķi.

Pirmais, ar ko tika pārsteigts finanšu tirgus, bija Valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmas (PSPP) mēneša apjoma samazinājums no 80 līdz 60 miljardiem eiro, sākot ar 2017. gada aprīli.

Lai gan finanšu tirgos pirms sēdes dominēja viedoklis, ka ar lielu varbūtību ECB Padome varētu lemt turpināt PSPP esošajā apjomā (80 miljardi eiro mēnesī) vēl 6 mēnešus, respektīvi, līdz 2017. gada septembrim, tika pieņemts lēmums par programmas pagarinājumu vismaz par 9 mēnešiem – līdz 2017. gada decembrim, bet ar mazāku mēneša iegāžu apjomu. Tas gan nenozīmē, ka kopējais monetārās politikas stimulēšanas rezultāts būs mazāks – 9 mēnešos tiks nopirkti vērtspapīri par 540 miljardiem eiro, kamēr 6 mēnešu pagarinājuma gadījumā šis apjoms būtu 480 miljardi eiro.

Braši uzsākta eiro drukāšanas programma; cerības uz atveseļošanos

Eiropas Centrālā banka (ECB) nupat kā publicējusi savas šogad izziņotās kvantitatīvās mīkstināšanas programmas ietvaros jau uzpirkto vērtspapīru apjomu. Pieejamie dati liecina, ka līdz marta beigām ECB šīs programmas ietvaros bija iegādājusies valdību parādzīmes 47,4 miljardu eiro apmērā. Jāatgādina, ka šis eksperiments tika uzsākts marta pirmajā pusē (precīzāk – 9. martā). Tāpat tiek informēts, ka līdz 3. aprīlim ECB un eiro monetārā reģiona nacionālās bankas kopumā bija uzpirkušas valstu obligācijas jau 52,5 miljardu eiro vērtībā.

ECB un Latvijas Banka (LB) nav kautrējušās uzpirkt arī mūsu valdības parāda vērtspapīrus. Pieejamie dati liecina, ka līdz marta beigām Latvijas Banka un ECB (pārsvarā gan LB) šos vērtspapīrus bija uzpirkušas jau 75 miljonu eiro vērtībā. Vidējais svērtais to dzēšanas termiņš ir aptuveni pēc sešiem ar pusi gadiem. Kopējo LB iegādes apjomu (Latvijas vērtspapīri + starptautisko institūciju vērtspapīri) varēšot aplūkot nākamās nedēļas sākumā, informē mūsu centrālās bankas pārstāvji.

Ziņu virsrakstos dominē pandēmija, nemieri un valstu sāncensība. Vienlaikus ekonomikas turpina vērties vaļā un varas institūcijas ziņo par gigantiskiem ekonomikas stimuliem.

Kopš zemākajiem punktiem plusā jau 40%

Pasaules lielākajos akciju tirgos šonedēļ turpinājās cenu pieaugums, ko joprojām noteica prieks par valdību un centrālo banku stimuliem, ekonomiku tālāku atvēršanos un pieņēmumi, ka pandēmijas lielākā "bezcerība" jau ir aiz muguras. Kopš maija sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība tādējādi palēkusies jau vairāk nekā par 7%. Savukārt kopš marta zemākajiem punktiem šis kāpums ir jau 40% apmērā. Tas ASV akcijām vēsturiski ir bijis labākais sniegums 50 tirdzniecības sesiju periodā. Rezultātā minētais ASV akciju indekss ir vien nepilnus 8% zem saviem februāra otrās puses rekordiem. Savukārt kopš šā gada sākuma tā cena sarukusi par 3,4%.

Likmi ved dziļāk mīnusos un atkal restartēs likviditātes drukāšanu; eksperimentus viennozīmīgi nevērtē.

No Eiropas Centrālās bankas (ECB) šā mēneša vidū tika gaidītas lielas ziņas jeb izšķirīga atbilde uz neskaidrību un nepārliecinošāku ekonomiku. Šoreiz, šķiet, iztika bez nosacītiem sarūgtinājumiem, ja vērtē lēmumu kopējo apmēru, – reģiona depozītu likme bankām tika apcirpta par 10 bāzes procentpunktiem līdz -0,5%, un no novembra tiks atsākta tā saucamā kvantitatīvā mīkstināšana (QE). Tās ietvaros ECB katru mēnesi uzpirks vērtspapīrus 20 miljardu ASV dolāru vērtībā.

Šāda pamatīga ECB monetāro stimulu doza liek domāt, ka ekonomikas sildīšanas stadijā iestāde atradīsies vēl gadiem. Tādējādi iestādes šefs Mario Dragi šo amatu atstās, jaunajai bankas vadībai nododot ļoti zīmīgu mantojumu – vēl negatīvākas likmes un likviditātes drukāšanu bez formāla beigu termiņa. M. Dragi uzsvēra, ka šī programma turpināšoties «tik ilgi, cik nepieciešams». Daži ironizē, ka ECB realizēs «kvantitatīvo mīkstināšanu bezgalība» un iestādes moto no «lai ko tas arī prasītu» drīzāk pārvērties par «lai cik ilgi tas arī prasītu». Tā ir vārdu spēle pēc M. Dragi, šķiet, pašas slavenākās «lai ko tas arī prasītu» runas. Toreiz 2012. gadā bija parādījušās nopietnas bažas par monetārā reģiona vienotību. ECB vadītājs tad ar savu šādu dzelžainu «lai ko tas arī prasītu» solījumu plaukstošajiem apokalipses scenārijiem gluži vai norāva stopkrānu (finanšu tirgus viņam noticēja).

Balstoties uz Eiropas Savienības (ES) Tiesas rīkojumu, Ģenerālprokuratūra precizējusi drošības līdzekli kukuļņemšanā apsūdzētajam Latvijas Bankas (LB) prezidentam Ilmāram Rimšēvičam, kuram tagad dotas tiesības iecelt aizstājēju Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes locekļa amatā, aģentūru LETA informēja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.

«Drošības līdzeklis nav mainīts, bet precizēts, nosakot, ka viņam ir tiesības iecelt savu aizstājēju kā ECB padomes locekli,» norādīja Eiduka.

Tiesa ir izskatījusi ECB pieteikumu par pagaidu noregulējumu, kurā tā lūdza tiesu uzdot Latvijai uz laiku apturēt aizliegumu Rimšēvičam pildīt LB prezidenta pienākumus, tā, lai viņam ECB padomes locekļa statusā tiktu ļauts pildīt ar kriminālizmeklēšanu nesaistītus pienākumus, vai vismaz uzdot Latvijai atļaut Rimšēvičam iecelt aizstājēju, kas darbotos kā ECB Padomes loceklis.

ES Tiesas priekšsēdētāja vietnieks 20.jūlijā izdevis rīkojumu par to, ka Latvija veic vajadzīgos pasākumus, lai līdz brīdim, kad tiek pasludināts galīgais nolēmums pēc Rimšēviča pieteikuma sāktajā lietā, tiktu apturēti Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) piemērotie drošības līdzekļi, tiktāl, ciktāl šie līdzekļi liedz viņam iecelt aizstājēju, kas darbotos kā ECB padomes loceklis, noskaidroja aģentūra LETA.

ABLV banka un tās lielākie akcionāri šā gada 3.maijā Eiropas Savienības Tiesā iesnieguši pieteikumu, kurā lūdz izvērtēt Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Vienotā noregulējuma valdes (VNV) 23.februārī pieņemtos lēmumus, kas piespieda bankas akcionārus pieņemt lēmumu par bankas likvidāciju, informē bankas pārstāvji.

Banka uzsver, ka iesniegumi tiesai neaptur lēmumu par likvidāciju, taču prasības iesniegšana ir būtiska bankas, tās darbinieku un partneru reputācijai, kā arī iespējamo zaudējumu pieprasīšanai, ja tiesas lēmums bankai un tās akcionāriem būs labvēlīgs.

Eiropas tiesas izvērtējums ir svarīgs arī skaidrībai par tiesisko regulējumu, jo īpaši pēc tam, kad ECB un VNV lēmumus jau asi kritizējusi Luksemburgas komerctiesa. Arī Vienotā noregulējuma valdes pārstāvja komentāri Eiropas Parlamenta sēdē norādīja, ka šī institūcija pieļauj, ka tās lēmums, iespējams, bija balstīts uz kļūdainu tiesiskās pozīcijas izpratni.

ABLV bankas advokāti komentē: «Ir virkne būtisku jautājumu, par kuriem tikai Eiropas tiesa var sniegt autoritatīvu viedokli. Tiesas viedoklis par šiem jautājumiem būs noderīgs visiem iesaistītajiem, neapšaubāmi to novērtēs arī Eiropas Centrālā banka un Vienotā noregulējuma valde.»

Ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) naudas drukāšanu vien nav iespējams eirozonas valstis izdrukāt ārā no stagnācijas, tāpēc ir jādomā par valstu konkurētspēju un tēriņu pārskatīšanu, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Centrālās bankas vadītājs atzina, ka eirozonas ekonomikas stimulēšanai nav palikušas saldas zāles, tautsaimniecība atdziest un ECB, tikai palielinot naudas apjomu, nespēj stimulēt ekonomiku. Eirozonas ekonomika un tai skaitā arī Latvijas ekonomika atdziest, katru ceturksni ekonomikas attīstības prognozes tiek pārskatītas uz leju un ekonomika neattīstās tik strauji, kā varētu vēlēties. Vakardienas ECB lēmumi bija «ne izmisīgi, bet tomēr» mēģinājumi atdzīvināt eirozonas ekonomiku un novērst deflāciju, atzina Rimšēvičs.

Jau ziņots, ka ECB vakar procentu likmi galvenajām refinansēšanas pozīcijām samazināja no 0,05% uz 0%, kas ir visu laiku zemākais līmenis.

Eiropa ir izniekojusi trīs gadus ilgušo izdevību īstenot nepieciešanās reformas, trešdien Davosā notiekošā Pasaules Ekonomikas foruma laikā paziņoja bijušais Vācijas centrālās bankas prezidents Aksels Vēbers, brīdinot Eiropas Centrālo banku (ECB) necensties pārāk daudz kompensēt valdību nespēju rīkoties.

«Īstā problēma ir tā, ka ECB ir nepārtraukti pirkusi laiku, lai Eiropas politiķi varētu risināt problēmu,» norādīja Vēbers.

Tomēr pēdējo pāris gadu laikā «tie to nedarīja».

«Šobrīd Eiropa nav atgriezusies, problēmas ir atgriezušās. Šobrīd jums ir [jāveic reformas] starptautisko finanšu tirgu stingras uzraudzības apstākļos,» viņš piebilda.

«Eiropa ir zaudējusi labu izdevību paveikt daudzas nepieciešamas lietas, kuras tā varēja izdarīt daudz labvēlīgākos apstākļos,» uzsvēra Vēbers.

Bijušais Vācijas Federālas bankas vadītājs brīdināja ECB neuzņemties pārāk lielu lomu Eiropas problēmu risināšanā, piebilstot, ka vairāk būtu jādara valstu valdībām.

Britu aiziešana no Eiropas Savienības Zviedrijai būtu lielāks trieciens nekā Baltijas valstīm, saka Swedbank grupas galvenā ekonomiste Anna Bremane.

Zviedrijai ekonomikas ārpolitikā ES līmenī svarīga ir bloķēšanās ar Lielbritāniju. Cik liels kaitējums Zviedrijas interesēm būtu no Brexit jeb Lielbritānijas aiziešanas no ES? Un – cik ļoti tas ietekmētu salīdzinoši nesen izveidoto NB8+ jeb Ziemeļvalstu, Baltijas un Lielbritānijas sadarbības formātu?

Mēs par to esam ļoti nobažījušies. Zviedrija, Ziemeļvalstis vispār, Baltijas valstis un Lielbritānija lielā mērā ir līdzīgi domājošas valstis, un ES mēs lielā mērā esam labākie draugi. Ja Lielbritānija aizietu, Ziemeļvalstu un Baltijas teikšana ES politikā būtu daudz, daudz mazāka. Baltijas valstīm vēl ir labums no tā, ka jūs esat eirozonā – jūs aizvien piedalītos Eirogrupā jeb eirozonas finanšu ministru forumā, bet Zviedrijai ārpus eirozonas britu aiziešana būtu pamatīgs pozīciju zaudējums. Kopā ar britiem mēs vēl esam spējuši skatīties līdzi, lai Eiropas politika netiktu pārlieku nosvērta eirozonas interesēs, bet bez viņiem mēs būsim daudz vairāk marginalizēti, un mūsu zaudējumi būtu salīdzinoši lielāki, nekā Baltijas valstīm.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmums katru mēnesi iepirkt valsts un privātā sektora vērtspapīrus par 60 miljardiem eiro palielinājis akciju vērtību pasaules biržās, bet samazinājis eiro vērtību līdz zemākajam rādītājam pēdējo 11 gadu laikā - mazāk nekā 1,12 ASV dolāriem par eiro.

Vērtspapīru investori apsveica ECB lēmumu.

«Tirgi joprojām cenšas sagremot Mario Dragi un ECB vakardienas bazukas [šāvienu], ievērojami samazinoties ienesīguma likmēm un pieaugot vērtspapīru tirgu vērtībai,» norādīja CMC Markets analītiķis Maikls Hjūsons.

«Lai arī aktīvu cenas pieaug, joprojām nav skaidrs, vai šī papildu nauda dos ievērojamu rezultātu, ja netiks veiktas strukturālas reformas,» viņš norādīja.

Analītiķi norāda, ka eiro vērtība pret dolāru var turpināt samazināties, jo ECB lēmums atspoguļo augošu ECB politikas atšķirību salīdzinājumā ar ASV Federālo Rezervju sistēmu (FRS).

Ņemot vērā eirozonas tautsaimniecības attīstību, kas visumā atbilst Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes redzējumam, ECB Padomes 20. oktobra sēdē tika nolemts turpināt īstenot iepriekšējos lēmumus par netradicionālo monetārās politikas instrumentu pielietošanu un atstāt procentu likmes esošajā zemajā līmenī, liecina ECB ziņojums.

ECB Padome sagaida, ka pašreizējās ECB noteiktās procentu likmes ilgstoši atradīsies šajā vai zemākā līmenī. Kā jau iepriekš tika uzsvērts, šādā līmenī procentu likmes atradīsies arī ilgāku laiku pēc Paplašinātās aktīvu pirkšanas programmas (PAPP) beigām. Padome arī apstiprināja, ka aktīvu mēneša iegādes 80 mljrd. eiro apjomā paredzēts veikt līdz 2017. gada marta beigām vai, ja nepieciešams, ilgākā laikposmā, un vismaz līdz brīdim, kad tā būs pārliecinājusies, ka vērojama noturīga inflācijas līmeņa noregulēšanās atbilstoši tās inflācijas mērķim.

Eirozonas tautsaimniecības attīstība laikā kopš septembra monetārās politikas sēdes apstiprina iepriekšējās prognozes par mērenu, bet noturīgu tautsaimniecības izaugsmi un pakāpenisku inflācijas pieaugumu. Palīdzot monetārās politikas pasākumiem, eiro zonas tautsaimniecība demonstrē augstu noturību pret ārējiem riskiem un politisko nenoteiktību, kas ļauj nodrošināt labvēlīgus finansēšanas nosacījumus mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Neskatoties uz to, ar bāzes scenāriju saistītie riski vēl aizvien ir lejupvērsti.

Eirozonas ekonomikas izaugsmei nostabilizējoties un inflācijai vidējā termiņā tuvojoties 2%, arvien skaļākas kļūs diskusijas par monetārās politikas atbalsta mazināšanu jeb, citiem vārdiem, - normalizāciju. Šajā kontekstā vēsturē ieies Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes sēde, kas jūnija vidū norisinājās Rīgā un iezīmēja nozīmīgu pavērsienu eiro zonas monetārajā politikā.

ECB Padomes sēdē Rīgā tika nolemts pārtraukt nestandarta monetārās politikas instrumentu ekspansiju un ieskicēt periodu, kad pēc vairāku gadu pārtraukuma procentu likmes varētu atkal pieaugt. Tas gan ir tikai pats sākums normalizācijas procesam, ko caurvij virkne neatbildētu jautājumu.

Vēsturiskās ekspansijas sekas – neredzēti zemas procentu likmes un liela bilancePirms gandrīz deviņiem gadiem, kad Eiropa pieredzēja smagāko ekonomisko lejupslīdi kopš Otrā pasaules kara, ECB sāka galveno procentu likmju samazināšanu, kas turpinājās gandrīz desmitgadi. Pašreiz ECB noteiktās procentu likmes sasniegušas līdz šim neredzēti zemu līmeni, kas atspoguļojies arī labākos kreditēšanas nosacījumos uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Latvija, pievienojoties eirozonai, uzņēmās saistības veikt iemaksas Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) pamatkapitālā: kopā ap 170 miljoniem eiro (0,27% no ESM kapitāla). ESM ir finansiālas palīdzības fonds eirozonas valstīm, tomēr vislielākā fonda «kliente» ir Grieķija, kura līdz šim aizņēmusies ap 40 miljardu eiro. Tas ir papildus jau eirozonas valstu un EFSF aizdotajiem 193 miljardiem eiro (Latvija šajos aizdevumos nepiedalās), tāpēc kopējais Grieķijas parāds ir izaudzis līdz 330 miljardiem eiro (ap 180% no IKP).

Laikam tikai retais tic, ka Grieķija spēs parādu atmaksāt pilnā apmērā, lai gan aizdevumu nosacījumi ir ļoti pretimnākoši: piemēram, ESM aizdevumiem ir gandrīz bezkuponu maksājumi ar pakāpenisku pamatsummas atmaksu, sākot no 20 gadiem un nākamo 20 gadu laikā. Tātad tos plānots pilnībā atmaksāt tikai pēc 40 gadiem, un nauda jāatdod pēc nomināla, pat ja šo gadu laikā būs bijusi liela inflācija.

Tas nozīmē, ka gadījumā, ja Grieķija dažādu apstākļu dēļ (piemēram, politiskā nestabilitāte, globāla finanšu krīze, nodokļu ieņēmumu sabrukums) nespēj vai atsakās atdot ESM parādu vai arī ESM dalībvalstis nolemj atlaist daļu parāda, piemēram, 10 miljardus eiro, tad visām ESM dalībvalstīm solidāri jāsedz zaudējumi, kas Latvijas gadījumā sastādītu 0,27% jeb ap 27 miljoniem eiro. Tā neapšaubāmi būtu nepatīkama ziņa Latvijas nodokļu maksātājiem. Lai gan pašreiz Grieķijas ekonomika pamazām atkopjas un nākamgad tiek plānota starptautiskās aizdevuma programmas izbeigšana, ir būtiski riski saistībā ar banku sektoru, kura lielākā daļa ir nonākusi valsts pārvaldībā. Banku sliktie kredīti pārsniedz 50%, un daudzi ar bažām gaida Eiropas Centrālās bankas (ECB) banku stresa testa rezultātus pēc jaunajiem IFRS 9 standartiem, kas var atklāt vēl lielākus zaudējumus un radīt finanšu nestabilitāti.

Eiropas Centrālā banka (ECB) trešdienas vakarā paziņoja, ka vairs neļaus Grieķijas bankām izmantot valsts parādu kā kredītu ķīlu.

ECB ar šādu lēmumu liedz Grieķijas bankām svarīgu avotu naudas līdzekļu iegūšanai, pastiprinot spiedienu uz Grieķijas jauno valdību, lai tā panāktu vienošanos ar starptautiskajiem kreditoriem.

Grieķijas Finanšu ministrija ātri reaģēja uz ECB lēmumu, uzstājot, ka valsts banku sistēma «vēl arvien ir adekvāti kapitalizēta un pilnīgi aizsargāta», jo vēl ir pieejami citi likviditātes kanāli.

ECB nāca klajā ar šo paziņojumu dažas stundas pēc jaunā Grieķijas finanšu ministra Jaņa Varufaka pirmajām sarunām ar ECB vadītāju Mario Dragi, kurās Varufakis mēģināja panākt Eiropas Savienības (ES) un Starptautiskā valūtas fonda (SVF) Grieķijai piešķirtā starptautiskā aizdevuma 240 miljardu eiro apmērā nosacījumu maiņu.

Patlaban nav nepieciešams, lai Eiropas Centrālā banka (ECB) paplašinātu savu monetārās stimulēšanas programmu, uzskata ECB valdes locekle Sabīne Lautenšlagere.

Kā raksta MarketWatch, viņa devusi mājienu – ja ECB vēlēsies palielināt programmas apmērus decembra sanāksmē, tas būs jādara bez nozīmīgās Vācijas atbalsta.

«Mans viedoklis ir skaidrs: patlaban es nesaskatu iemeslu tālākiem monetārās politikas pasākumiem, īpaši jau aktīvu iegādes programmas palielināšanu,» viņa uzsver.

Patlaban saskaņā ar ECB programmu, kas tika sākta martā, centrālā banka ik mēnesi iegādājas valdības parādzīmes 60 miljardu eiro apmērā, lai palielinātu inflāciju tuvāk ECB noteiktajam mērķim – zem 2%. Oktobrī inflācija bija vien 0,1%. ECB iecerējusi, ka programma ilgs līdz nākamā gada septembrim, bet analītiķi paredz, ka tā tiks pagarināta.