Baltijas vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupa “Eco Baltia” paplašinājusi savu darbību Latvijā, iegādājoties vairākuma akcijas uzņēmumā Daugavpilī.

Grupas vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” ir iegādājies 98% ceļu uzturēšanas un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma “Daugavpils specializētais autotransporta uzņēmums” (DATU) akciju.

Pirms šī gada novembrī un decembrī īstenotajiem akciju iegādes darījumiem “Eco Baltia” grupai piederēja 40,4% DATU akciju.

“Ar DATU iegādi esam spēruši stratēģiski nozīmīgu soli Latgales reģionā – šis ir atspēriena punkts, lai veidotu mūsdienīgu, efektīvu un reģionāli vienotu vides un ceļu uzturēšanas pakalpojumu tīklu. Mūsu pieredze ceļu uzturēšanā un vides apsaimniekošanā Rīgā un citviet Latvijā ir apliecinājusi, ka privātais sektors spēj nodrošināt konkurētspējīgu, finansiāli saistošu un ilgtspējīgu pakalpojumu klāstu. Integrējot DATU “Eco Baltia” grupā, mērķis ir pakāpeniski ieviest mūsu korporatīvos standartus, veicināt darba drošību, efektivitāti un vides pakalpojumu kvalitāti visā Latgalē,” komentē Jānis Aizbalts, SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs.

Rīgā maksa par atkritumu apsaimniekošanu pieaugs oktobrī un janvārī, liecina šodien Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas atbalstītais domes lēmumprojekts.

Gala lēmums par to būs jāpieņem Rīgas domes sēdē.

No 1.oktobra nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksa pieaugs par 0,95% līdz 1,18% atkarībā no apsaimniekojamās zonas.

Savukārt no nākamā gada 1.janvāra maksa par nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu palielināsies par 2,1% līdz 2,41% atkarībā no apsaimniekojamās zonas.

Līdz ar to no 1.oktobra nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas kopējā maksa SIA "Clean R" 1.zonā būs 27,38 eiro par kubikmetru, SIA "Clean R" 2.zonā tā būs 27,67 eiro par kubikmetru, SIA "Lautus vide" 3.zonā - 24,51 eiro par kubikmetru, bet SIA "Eco Baltia vide" 4.zonā - 26,83 eiro par kubikmetru.

Savukārt no 1.janvāra kopējā maksa par nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu "Clean R" 1.zonā būs 27,97 eiro par kubikmetru, "Clean R" 2.zonā - 28,25 eiro par kubikmetru, "Lautus vide" 3.zonā - 25,10 eiro par kubikmetru, bet "Eco Baltia vide" 4.zonā - 27,4 eiro par kubikmetru.

“INVL Private Equity Fund II”, lielākais privātā kapitāla fonds Baltijā un daļa no Invalda “INVL grupas”, ir parakstījis līgumu par 75% daļu iegādi Igaunijas lielākajā atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu grupā “Eesti Keskkonnateenused” (EKT).

Jāatgādina, ka Invalda “INVL grupā” esošajam “INVL Baltic Sea Growth Fond” ir akcijas arī Latvijā strādājošajā vides apsaimniekošanas uzņēmumā “Eco Baltia.” Paredzēts, ka darījums tiks noslēgts līdz 2025. gada beigām. Par tā norisi vēl ir jāsaņem Igaunijas Konkurences padomes apstiprinājums, kā arī jāizpilda citi līgumā iekļautie nosacījumi. Esošie EKT akcionāri (vadība) uzņēmumā saglabās 25% līdzdalību. EKT grupa nodrošina plašu atkritumu apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu klāstu, tostarp sadzīves atkritumu, otrreizējo izejvielu, būvniecības atkritumu, bīstamo atkritumu un bioatkritumu savākšanu un apstrādi, kā arī ielu uzkopšanu. Grupas konsolidētais apgrozījums 2024. gadā sasniedza 77 miljonus eiro, nodarbinot aptuveni 800 darbiniekus.

Ilgtspējas ziņojums nav papildu nasta, bet gan iespēja palūkoties uz sevi un atrast iespējas, kā, samazinot savu patēriņu un arī ietekmi uz apkārtējo vidi, panākt tieši tādu pašu vai vēl labāku ekonomisko ieguvumu, vienlaikus atrodot unikālus risinājumus un iespējas, piemēram, nonākot līdz metanola rūpnīcas projektam.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Eco Baltia valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs. Viņš atzīst, ka uzņēmumā mērīšana, lai saprastu, kur tas atrodas būtiskos ilgtspējas aspektos, kā vides (piesārņojums, ūdens patēriņš, aprites ekonomika), sociālajā (darbinieku labbūtība, ietekmētās kopienas, patērētāji) un pārvaldības jomā, ir bijis pamats daudzu procesu pārskatīšanai un labāko iespējamo risinājumu meklēšanai.

Kāpēc uzņēmums sagatavoja ilgtspējas ziņojumu, kuru normatīvi pašlaik neprasa?

Būtiskākās atziņas par ilgtspējas jautājumu nozīmību un nepieciešamību sagatavot attiecīgu ziņojumu par visu uzņēmumu grupu radās pirms vairāk nekā desmit gadiem, kad Zviedrijā apguvu MBA kursus attiecībā par līderu lomu ilgtspējas jautājumu risināšanā un sasniegšanā un vienlaikus apmeklēju vairākus uzņēmumus. Protams, pēdējo gadu laikā vairākas ilgtspējas prasības no brīvprātīgām jau kļuvušas par obligātām. To skaidri apliecina arī ES Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva, kuras ieviešanas termiņš gan uz diviem gadiem ir atlikts. Vienlaikus, pat neraugoties uz šo ES direktīvu, investori (arī bankas) gan pirms tās pieņemšanas, gan arī pašlaik, kad tās iedarbināšanas termiņš ir atbīdīts, vēlas ne tikai redzēt, kāda ir uzņēmuma (kurā viņi ir ieguldījuši savu naudu) ietekme uz apkārtējo vidi, kā uzņēmuma vadība to plāno samazināt, vienlaikus kā šie pasākumi, patērējot mazāk resursu, ļauj sasniegt tieši tādu pašu vai pat vēl labāku ekonomisko efektu, kādi ir strādājošo darba apstākļi, kādus uzlabojums darbinieku labbūtībā var sagaidīt. Eco Baltia savu naudu ir iegudījuši starptautiski investor, un tieši tāpēc ir loģiski, ka, pat neraugoties ne uz kādiem citiem nosacījumiem, prasībām, tika nolemts attiecīgu ilgtspējas ziņojumu sagatavot. Lai arī sākotnēji bija vēlme attiecīgo ilgtspējas ziņojumu sagatavot par vienu gadu ātrāk, tomēr visu nepieciešamo mājasdarbu izpildei bija vajadzīgi divi gadi — daudz vairāk laika, nekā sākotnēji, ļoti optimistiski raugoties, bija iecerēts.

Baltijā lielākā vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupa “Eco Baltia” kopā ar vadošo privātā kapitāla fondu Baltijas valstīs “INVL Baltic Sea Growth Fund” ir palielinājis līdzdalību Polijas lielākajā PVC logu un durvju rāmju pārstrādes uzņēmumā “Metal-Plast” no 70% līdz 83%.

Darījums īstenots, uzņēmuma kapitālā investējot 2,2 miljonus eiro.

Šis kapitāla palielinājums stiprina “Metal-Plast” bilanci un nodrošina nepieciešamo elastīgumu, lai pielāgotos pašreizējiem tirgus apstākļiem.

“Eiropas plastmasas pārstrādes nozare šobrīd saskaras ar ievērojamiem izaicinājumiem, un šis papildu kapitāls nodrošina “Metal-Plast” nepieciešamo finanšu stabilitāti, lai pārvarētu šo grūto periodu,” saka Vytautas Plunksnis, “INVL Baltic Sea Growth Fund” partneris un “Metal-Plast” valdes loceklis.

“Kā lielākā vides apsaimniekošanas un pārstrādes grupa Baltijas valstīs mēs varam nodrošināt mūsu uzņēmumiem stabilu platformu un mērķtiecīgas investīcijas pat izaicinošos tirgus apstākļos. Tas palīdz saglabāt konkurētspēju, uzlabot darbības rādītājus un ilgtermiņā konsekventi paplašināt pārstrādes jaudu,” saka Jānis Aizbalts, “Eco Baltia” vides sektora vadītājs un “Metal-Plast” padomes priekšsēdētājs.

Latvijas investīciju banka Signet Bank sadarbībā ar nacionālo informācijas aģentūru LETA izstrādājusi Latvijas kapitāla tirgus aktivitātes barometru.

Tas ir pirmais šāda veida analītiskais instruments Latvijā, kas sistemātiski apkopo un atspoguļo kvantitatīvos un kvalitatīvos datus par kapitāla tirgus attīstības dinamiku un dalībnieku – investoru, uzņēmēju, mediju – lomu, aptverot laika periodu no 2018. līdz 2024. gadam.

Pirmo reizi vienuviet ir apkopoti un analizēti trīs galvenie kapitāla tirgus aktivitātes indikatori – investoru aktivitāte, tirgus apjoms un mediju intensitāte. Tas sniedz daudzslāņainu ieskatu tirgus attīstībā, šķēršļos un turpmākās izaugsmes potenciālā. Barometrs tiks atjaunots katru gadu, sniedzot salīdzināmu skatījumu uz Latvijas kapitāla tirgus izaugsmes tempu un virzienu.

Ogrē un Salaspilī daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji saņēmuši skarbu triecienu - apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Namu pārvaldīšana” paziņojis par darbības pārtraukšanu. Oficiālais iemesls – iedzīvotāju parādi. Taču izskatās, ka patiesība, kā nereti šādos gadījumos, slēpjas dziļāk: nekompetenta finanšu pārvaldība un nespēja tikt galā ar parādniekiem.

Tas, ka ne visi godprātīgi apmaksā rēķinus noteiktajos termiņos, ir ikdiena jebkuram apsaimniekotājam. Citi uzņēmumi ar to tiek galā, bet šis – acīmredzami nespēj. Kāpēc? Katram saprotams, ka dzīvokļu īpašniekus vien vainot pārvaldnieka neveiksmēs ir vismaz nekorekti.

Salaspils novada pašvaldība atklāj šokējošus skaitļus: uzņēmums par atkritumu izvešanu SIA “Eco Baltia vide” vien ir parādā 141 719,04 eiro, no kuriem 116 558,99 eiro jau sen kā nokavēti. Vēl 25 227,45 eiro par jūnijā piegādāto siltumenerģiju nav samaksāti SIA “Salaspils Siltums”, nemaz nerunājot par 3 364,78 eiro parādiem par Saulkalnes mājām. Kas segs šos parādus? Uzņēmums? Diez vai. Skumjā realitāte ir tāda, ka šī nasta, visticamāk, gulsies uz dzīvokļu īpašnieku pleciem – pat tiem, kuri rēķinus apmaksājuši godīgi, nāksies maksāt atkārtoti. Pretējā gadījumā draud apkures un siltā ūdens atslēgšana.

Ilgtspējas ziņojums nav papildu nasta, bet gan iespēja palūkoties uz sevi un atrast iespējas, kā, samazinot savu patēriņu un arī ietekmi uz apkārtējo vidi, panākt tieši tādu pašu vai vēl labāku ekonomisko ieguvumu, vienlaikus atrodot unikālus risinājumus un iespējas, piemēram, nonākot līdz metanola rūpnīcas projektam.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Eco Baltia valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 7.oktobra numurā lasi:

DB analītika

IKP novērtējumā nebūtiskas izmaiņas

Tēma

Pasaulē lielākie eksportētāji uz Krieviju pērn - Baltijas valstis

Aktuāli

Latvijā ir visaugstākā sieviešu mirstība ES

Latvijas eksporta izcilības

Siļķe ir laba piedeva arī Latvijas eksportam

DB konference

Diagnostikā jāinvestē šodien, lai veselības aprūpe rīt būtu

Portrets

Rolands Legzdiņš, PowerFlow Trade līdzdibinātājs un valdes loceklis

Brīvdienu ceļvedis

Andris Petkevičs, Andrito Coffee Roastery vadītājs

Atklātā vēstulē vairāki uzņēmumi un uzņēmēju organizācijas apliecina nostāju pret izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvencijas, informē "Draugiem Group" runasvīrs Jānis Palkavnieks.

Viņi norāda, ka Saeimas balsojums par izstāšanos no Stambulas konvencijas ir kļūda, kas ir radījusi reputācijas kaitējumu gan zīmoliem, gan valstij kopumā, turklāt lēmums neataino uzņēmēju un sabiedrības nostāju.

Uzņēmēji norāda, ka vairākus gadu desmitus pārliecina savus ārvalstu darījumu partnerus par to, ka Latvija nav "bijusī padomju republika" no Austrumeiropas, bet gan jauna un dinamiska iespēju zeme Ziemeļeiropā.

"Nekļūdās tikai tas, kas nedara. Katram ir savi neražu stāsti, kas maksājuši dārgi, taču šī kļūda var prasīt visiem pārāk augstu cenu, un tai var sekot nākamās. Mēs saprotam brīvības nozīmi un vērtību, jo zinām, ka tikai brīvi cilvēki spēj radīt pievienoto vērtību. Mēs esam nogājuši garu ceļu un negribam atkāpties atpakaļ," teikts vēstulē.