Pateicoties veiksmei un pareiziem lēmumiem, ekonomiskā apokalipse, kuru prognozēja Centrālās un Austrumeiropas valstīm ir novērsta, konstatē The Economist.

Laikraksts gan norāda, ka dažas valstis tekošā konta deficīta, lielu valūtas aizņēmumu un bezatbildīgas fiskālās politikas dēļ vēl ilgi cietīs «briesmīgas galvassāpes». Starptautiskais Valūtas fonds, piemēram, prognozē, ka reģiona valstu IKP šogad saruks par 4.9 %, bet dažām valstīm ekonomikas sarukums būs krietni lielāks.

Ietekmīgais izdevums arī norāda, ka tie spekulanti, kuri cerēja, ka ekonomiskās krīzes bacilis pieveiks vienu valsti pēc otras, šobrīd nevar palielīties ar veiksmi. Savukārt tie, kas likmes lika uz reģiona valstu atveseļošanos, var plūkt sava lēmuma nestos augļus. Piemēram, Polijas akciju tirgus kopš februāra, kad tas sasniedza zemāko punktu, audzis gandrīz par 40 %, bet Ungārijas - par 50 %.

Arī ārējās palīdzības koordinētība kļuvusi labāka. Žurnāls uzteic iepriekš no malas norises vērojošo Starptautisko Valūtas fondu, kas sācis sadarboties ar Eiropas Komisiju un nacionālajām valdībām. Piemēram, maijā SVF reģiona lielākajai un spēcīgākajai ekonomikai – Polijai deva 21 miljardu USD vērtu kredītlīniju. Eksperti uzsver, ka šis darījums būtiski atšķiras no ekonomiku glābšanas finanšu injekcijām, kādas saņēmusi Latvija, Ungārija, Baltkrievija un citas reģiona valstis.

SVF darībā novērots arī tas, ka institūcijas tvēriens kļuvis maigāks. Šādu secinājumu The Economist pamato ar faktu, ka SVF vairs nepastāv tik stingri uz savām sākotnējām prasībām par finanšu palīdzībā ieinteresēto valstu budžetu deficītiem. Piemēram, Latvijai visticamāk tiks atļauts 7 % liels budžeta deficīts, ja vien tā nopietni un galīgi apsolīs, ka nākamgad deficīts nepārsniegs 4 % no IKP.

Žurnāls norāda, ka, situācijai lēnām uzlabojoties Centrāleiropā, vislielākie uztraukumi ir par Baltijas republikām, kuras piedzīvo lielākos IKP kritumus no visām reģiona valstīm.

Baltijā situāciju grūtāk kontrolējamu padarot fakts, ka nav iespējams izmantot monetāro politiku, jo valstu nacionālās valūtas ir piesaistītas eiro, bet fiskālā politika nedod situācijas stabilizēšanai nepieciešamo atelpas mirkli. Politiķi drudžaini samazina valsts izdevumus ne tikai tāpēc, lai izpildītu starptautisko aizdevēju prasības, bet lai atbilstu arī Māstrihtas kritērijiem un pēc iespējas ātrāk varētu pievienoties eirozonai.

«Krīze ir pat laba, ja tā piespiež valsti kļūt produktīvākai,» teicis Igaunijas premjerministrs Andrusss Ansips, kas publiskā sektora izdevumus plāno samazināt par gandrīz 12 %.

Žurnāls arī turpina apcerēt, kā Baltijas republikām varētu palīdzēt nacionālo valūtu devalvācija, taču atzīst, ka šāds lēmums ir maz ticams, jo Baltijā nacionālās valūtas ir ne tikai ekonomisks instruments, bet arī politisks. Baltiešu izlēmīgums par valūtu nedevalvēšanu esot iedvesis cieņu procesu Baltijas republikās vērotājiem, taču tie esot skeptiski noskaņoti par šādas politikas nestajiem augļiem.