Līdz ar 20 citu Eiropas valstu savdabīgu tūrisma vietu attīstītājiem Līgatnes domes pārstāvji Briselē Eiropas Tūrisma forumā saņēmuši Eiropas izcilāko tūrisma galamērķa (European Destinations of Excellence – EDEN) balvu.

Līgatnes novada domes projekts «Līgatnes papīrfabrikas ciemats – strādnieku vēsturiskā dzīvesveida liecinieks» par EDEN konkursa uzvarētāju Latvijā tika nominēts jau pavasarī, bet svinīgā visu šā gada konkursa uzvarētāju apbalvošana, kā arī tūrisma galamērķu prezentācijas izstādē Briselē notika šonedēļ. Latvijas stendā Līgatnes pašvaldības tūrisma speciālistes interesentus iepazīstināja gan ar specifisko papīrfabrikas strādnieku ciematu un papīrfabriku, gan ar citiem tūrisma objektiem: dabas takām, smilšakmens alām, Vienkoču parku, karošu darbnīcu, rehabilitācijas centru, padomju slepeno bunkuru. Savukārt apbalvošanas laikā par Līgatnes papīrfabrikas ciematu un Līgatnes dabu tika demonstrēts projekta ietvaros uzņemtais videoklips, kas būs pieejams arī Līgatnes mājaslapā visitligatne.lv.

Par Eiropas izcilāko tūrisma galamērķi (EDEN) Latvijā 2011. gadā atzīts Līgatnes papīrfabrikas ciemats, informē EDEN Latvija projektu vadītājs Armands Muižnieks. Projektu «Līgatnes papīrfabrikas ciemats – strādnieku vēsturiskā dzīvesveida liecinieks» iesniedza Līgatnes novada dome.

Eiropas Komisijas EDEN (European Destinations of Excellence) projekta konkursu Latvijā organizē Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) sadarbībā ar Ekonomikas Ministriju (EM). EDEN projekta tēma šogad bija «Arhitektūras pieminekļu atjaunošana par tūrisma objektiem».Kopumā konkursam tika iesniegti 12 pieteikumi.

«Vairums pieteikto tūrisma produktu bija tādi, kas jau ilgāku laiku darbojas, lielākoties atbilst konkursa kritērijiem, bet Līgatnes papīrfabrikas vēstures un tagadnes veidošana par tūrisma produktu ir kaut kas jauns, unikāls, kas jau ir baudāms un reizē arī kurā vēl daudz kas attīstāms,» izvēli argumentē vērtēšanas komisijas priekšsēdētāja, EM Tūrisma nodaļas vadītāja Marina Paņkova.

Par Eiropas izcilāko tūrisma galamērķi (European Destinations of Excellence jeb EDEN) Latvijā šogad atzīta Jūrmala, liecina EDEN Latvija sniegtā informācija. Šā gada EDEN projekta tēma bija tēma «Tūrisms un ūdens resursi». Jūramalas dome konkursā piedalījās ar projektu - «Jūrmalas kūrortpilsēta - pussala uz ūdens».

«Līdzīgi kā iepriekšējos gados, aktīvākie projekta dalībnieki bija no Kurzemes un Vidzemes. Diemžēl Latgales un Zemgales tūristu galamērķi šogad pieteikumus neiesniedza, lai gan tūrismā izmantojamu ūdens resursu tur netrūkst. Iespējams, ka nelielā aktivitāte un iesniegto projektu ne īpaši augstā kvalitāte saistīta ar saistīta ar tūrisma attīstības kapacitāti, kas lielā mērā balstīta uz cilvēkresursiem, trūkumu,» spriež EDEN Latvija projekta vadītājs Armands Muižnieks.

Jūrmala kā konkursa uzvarētāja varēs izmantot EDEN projekta zīmolu. Uzvarētājam turklāt būšot iespēja projekta noslēguma konferencē Latvijā un Eiropas Tūrisma Forumā, un visu valstu EDEN uzvarētāju izstādē Briselē prezentēt sevi televīzijā. Par šo notikumu tikšot uzņemta arī filma. Turklāt visus izdevumus segs EK, informē EDEN.

Veicot reorganizāciju, kompānijai SIA Eden Springs Latvia tiks pievienots 2002.gadā dibinātais SIA Kafijas automāti.lv.

Kreditori tiek aicināti savas prasības pieteikt viena kalendārā mēneša laikā no paziņojuma publicēšanas laikrakstā, vēršoties Rīgas gatvē 8-2, Ādažos.

SIA Eden Springs Latvia kapitāldaļu turētājs ir zviedru Eden Springs Scandinavia AB, savukārt pašai SIA Eden Springs Latvia pieder pievienojamās SIA Kafijas automāti.lv daļas.

SIA Eden Springs Latvia 2012.gadā apgrozījis 1,904 miljonus eiro, pēc nodokļu nomaksas gadu pabeidzot ar 421,67 tūkstošu eiro.

Līdz maija beigām valsts un pašvaldības institūcijas var pieteikt tūrisma objektus un projektus konkursam Eiropas izcilākie galamērķi (European Destinations of Excellence – EDEN)

Tā ir iespēja popularizēt Eiropā savu tūrisma piedāvājumu. Projektiem šogad jāatbilst tematikai Tūrisms un ūdens resursi, kā arī dažādiem nosacījumu (pieejams TAVA mājaslapā www.tava.gov.lv).

Lai arī projektus iesniedz pašvaldību vai valsts struktūras, iniciēt projekta pieteikšanu un iekļaut piedāvājumā savus pakalpojumus var arī privātie uzņēmēji. To produktam vai pakalpojumam jābūt iekļautam tūrisma vietas ilgtermiņa attīstības plānos.

«Latvijai kā valstij, kas atrodas pie jūras, kas bagāta ar iekšējiem ūdeņiem, kuru izmantošana tūrismā pēdējos gados attīstīta dažādām gaumēm un mērķauditorijām, šī ir ļoti pateicīga tēma. Turklāt tematikā iekļaujas viss, kas saistīts ar ūdeni, arī minerālavotu izmantošana, SPA, kur mums arī ir ko piedāvāt. Tādēļ ceru, ka netrūks kvalitatīvu pieteikumu,» sacīja EDEN Latvija projekta vadītājs Latvijā Armands Muižnieks.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) šovasar uzsākusi 8 Latvijas tūrisma galamērķu kampaņu Nīderlandē. Rudenī šī kampaņa turpināsies arī Latvijā.

Nīderlandes tūristiem tiek piedāvāts iepazīt 8 Latvijas tūrisma galamērķus, kuri iepriekšējos gados ir uzvarējuši Eiropas izcilāko tūrisma galamērķu jeb EDEN konkursos. Šie galamērķi ietver gan pilsētas, vietas un iespējas, gan tradīcijas, amatniecību un kultūru. To starpā ir: Cēsis - kultūras galvaspilsēta, Latgales kulinārā mantojuma centrs, Liepāja, Līgatnes papīrfabrikas ciems, Jūrmala, Tērvetes dabas parks, Latgales podnieki un Kuldīga.

Kampaņas mērķis ir Latvijā esošo Eiropas izcilāko tūrisma galamērķu atpazīstamības kampaņas koncepcijas izstrāde un realizācija Nīderlandē un Latvijā, kā arī informēt Nīderlandē dzīvojošus ceļotājus par tūrisma iespējām Latvijas reģionos.

Pamatkapitālu palielinājis SIA Eden Springs Latvia, liecina Lursoft dati.

Zviedru Eden Springs Scandinavia AB piederošā uzņēmuma pamatkapitāls palielināts no 310 tūkstošiem līdz 910 tūkstošiem latu.

Dzeramā ūdens un kafijas piegādātājs SIA Eden Springs Latvia aizvadītajā gadā apgrozījis 1,338 miljonus latu. Salīdzinot ar 2011.gadu, tas ir par 12,57% vairāk. Tiesa gan, neskatoties uz apgrozījuma kāpumu, uzņēmuma zaudējumi pagājušajā gadā palielinājušies vairāk nekā trīs reižu, pieaugot pat līdz 296,35 tūkstošiem latu.

Galvenais SIA Eden Springs Latvia zaudējumu iemests 2012.gadā bijis ražošanas līnijas un tās elektroniskās kontroles sistēmas iziešana no ierindas.

Ekonomikas ministrijas (EM) un Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) projektu konkursam Eiropas izcilākie tūristu galamērķi (EDEN) iesniegti 12 projekti. 2011.gada projektu tēma bija saistīta ar arhitektūras pieminekļu izmantošanu tūrisma attīstībā, ziņo TAVA.

«Salīdzinot ar pagājušo gadu, kad konkursam tika iesniegti tikai seši projekti, šogad to ir gan ievērojami vairāk, gan tie lielākoties ir arī kvalitatīvāki,» vērtē EDEN Latvija projekta vadītājs Armands Muižnieks. Vairums iesniedzēju EDEN konkursā jau startē atkārtoti.

Pieteikto tūrisma vietu vidū ir gan visa Ventspils, Limbažu, Cēsu, Liepājas vecpilsēta, gan izcelts viens objekts (Liepājas Karosta, Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornis, Morbergu vasaras mājas komplekss Jūrmalā), gan tematiski saistītu objektu kopums, vēsturisko objektu grupas (Tukuma apkaimes pilis, Lielupes ielejas pilis, Siguldas pils un Turaidas muzejrezervāts), gan izcelta vietas vēstures kāda šķautne (Līgatnes papīrfabrikas strādnieku ciemats).

Miegainā Francijas dienvidu pilsētā pēc plašiem uzlabojumiem trešdien durvis ver pasaulē vecākais kinoteātris, kur 1895. gadā tika demonstrētas brāļu Limjēru pirmās filmas, vēsta thelocal.fr.

Eden kinoteātris tika slēgts 1995. gadā.

Trešdienas ceremoniju piejūras kinoteātrī, kas atrodas La Ciotat, apmeklēšot tādas slavenības kā aktise Žiljeta Binoša un kinorežisors Romāns Polaņskis.

Laikā, kad šajā vietā rosījās Limjēri, teātris piederēja kādam bagātam rūpniekam, brāļu tēva draugam.

SIA Valmieras ūdens laboratorija apkopojusi datus par dzeramā ūdens kvalitāti, kas ņemts no lokālām ieguves vietās (akās, dziļurbumos u.c.). No 86 ūdens paraugiem tikai 15 procentos gadījumu no akām iegūtais dzeramais ūdens uzskatāms par kvalitatīvu un drošu cilvēka veselībai lietošanai ikdienā, informē SIA Valmieras ūdens pārstāve Ingrīda Kraukle.

No aprīļa mēneša SIA Valmieras ūdens akcijas ietvaros aicināja ikvienu Valmieras pilsētas iedzīvotāju bez maksas pārbaudīt ikdienā izmantotās akas vai dziļurbuma dzeramā ūdens kvalitāti. Paraugiem veica testēšanu pēc mikrobioloģiskajiem (koliformas baktērijas, Escherichia coli (E.coli) un ķīmiskajiem (amonija jonu saturs) rādītājiem. Vairāk nekā 82 procentos ūdens paraugu konstatēta baktēriju un piesārņojuma klātbūtne, tāpēc to iespējams droši lietot uzturā tikai pēc termiskas apstrādes jeb vārīšanas.

«Nekvalitatīvs dzeramais ūdens no akām saistīts ar diviem faktoriem. Akām reizi gadā būtu nepieciešams veikt profilaktiskos darbus, kas ļautu to uzturēt labā tehniskajā kārtībā, un daudzām akcijas laikā pārbaudītajām akām tas nav darīts. Akas hermetizācija un tīrība vistiešāk ietekmē dzeramā ūdens kvalitāti. Kā otrs faktors minams tas, ka minimālajam attālumam no kanalizācijas nosēdbedres līdz dzeramā ūdens ieguves akai jābūt vismaz 50 metru. Pilsētā šādu distanci ir sarežģīti nodrošināt, bet, ja abi šie objekti ir tuvāk, tad bieži vien notekūdeņi ieplūst akās un rada piesārņojumu ūdenim, jo visbiežāk arī šīs asenizācijas nosēdbedres nav hermētiski noslēgtas un bieži vien ir noplūdes. Vēl jāņem vērā, ka ūdens kvalitāte šāda veida akās var mainīties ļoti strauji, tāpēc principā vienīgā alternatīva kvalitatīva dzeramā ūdens saņemšanai pilsētā ir pieslēgšanās centralizētajai ūdensapgādes sistēmai,» skaidro SIA Valmieras ūdens tehniskais direktors Ivars Ķiksis.

Uzņēmuma S.O.E jeb Sound of Eden pamatnodarbošanās ir akustisko sistēmu – skandu – izstrāde un ražošana. Vaļasprieks par biznesu izaudzis pamazām, bet mērķtiecīgi, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Pirmie divi gadi bija smagi, atzīst uzņēmuma īpašnieks Edijs Apenītis.

Sound of Eden izmanto skaļruņus, kas ir ražoti Vācijā un Dānijā.

«Ražojot High End skandas, ir svarīgs ne tikai pats skanējums, bet arī skandām izmantotais korpuss. Diemžēl Liepājā bija ļoti grūti atrast korpusa ražotājus, kas atbilstu kvalitātes prasībām, jo korpusam ir jābūt ideāli precīzam, labi nopulētam, nolakotam – lai šāda līmeņa izstrādājums izskatītos perfekti. Pašlaik sadarbojos ar vienu Rīgas uzņēmumu,» skaidro īpašnieks.

Grobiņniekam biznesa ideja radusies, meklējot informāciju un mēģinot uztaisīt skandas pašam. Viss sākās ar vienkārša formāta skandām un platjoslas skaļruņiem. Kādu brīdi E. Apenītis darbojies kopā ar labu draugu, un nonākuši pie atziņas, ka vienkāršie risinājumi nesniedz cerēto.

Baltijā lielākā azartspēļu biznesa grupa Olympic Entertainment Group (Olympic) kopā ar Maltas viesnīcu un izklaides kompāniju Eden Leisure Group Maltā atvērs kazino, kurā Olympic investēs līdz septiņiem miljoniem eiro un kazino darbu vadīs uz līguma pamata.

Darbam Maltā ir nodibināts meitasuzņēmumi OEG Malta Holding Limited un OEG Malta Gaming Limited, kuros māteskompānijai tieši vai netieši pieder 100% akciju. Kazino darbības vadības pakalpojumu sniegšanai Olympic meitasuzņēmumi Maltā noslēdza līgumu ar kompāniju Casino Malta Limited un ar to saistītiem uzņēmumiem, Olympic informēja biržu.

Kazino Casino Malta by Olympic Casino, kuru viesnīcā Malta InterContinental Hotel plānots atvērt ša gada otrajā puse, būs 250 spēļu automāti un 30 spēļu galdi, kā arī bārs un sporta totalizators. Ar nepilnu 2799 kvadrātmetru platību tas būs lielākais Olympic kazino.

Patlaban, pērkot veikalā jebkuru dzeramo ūdeni, nav nekādas garantijas, ka tas pudelē nav iepildīts no krāna. No kvalitātes viedokļa satraukumam nav pamata - krāna ūdenim no valsts puses ir izvirzītas tās pašas prasības, kas dzeramajam, savukārt no pircēja maka viedokļa atšķirība ir milzīga. Dzeramais ūdens maksā aptuveni 500 reižu dārgāk, šodien raksta Diena.

Vairāki lielie uzņēmēji, kuri Latvijā iegūst un ražo augstvērtīgāko ūdeni - minerālūdeni un avota ūdeni, pret šādu situāciju kategoriski iebilst, uzskatot, ka marķējumam, kur ņemts dzeramais ūdens, jābūt daudz detalizētākam, lai patērētāji netiek krāpti. Zemkopības ministrija gan uzskata, ka viss ir kārtībā.

Stelpes minerālūdens ražotāja uzņēmuma Mežotne LDA direktors Aldis Dzirkalis uzskata, ka tā tam nevajadzētu būt, jo, piemēram, uz minerālūdens pudeles jānorāda gan ūdens ieguves vieta, gan ūdens sastāvs, gan precīza adrese.

Viņš neslēpj sašutumu, ka Latvijas likumi negodīgiem tirgotājiem ļauj pelnīt uz cilvēku apmuļķošanas rēķina, jo dzeramā ūdens piegādātājiem ir mazāk prasību nekā dabībiskā ūdens ražotājiem. «Rīgas ūdens strādā pēc tiem pašiem noteikumiem kā tie, kuri ūdeni lej pudelēs un pārdod. Pārbaudīt viņu godaprātu nevar,» tā A. Dzirkalis.

Viedoklis par to, vai pašvaldības SIA Rīgas ūdens būtu jāražo fasētais dzeramais ūdens, atšķiras – 45% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atbalsta šo projektu, tajā pašā laikā tikpat liela daļa – 46% - uzskata, ka pašvaldības uzņēmumam nebūtu jāražo fasēts dzeramais ūdens.

To atklāj aģentūras TNS sadarbībā ar LNT raidījumu 900 sekundes veiktais pētījums.

24% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka SIA Rīgas ūdens noteikti būtu jāražo fasētais dzeramais ūdens. 21% uzskata – drīzāk būtu jāražo. Tajā pašā laikā 22% uzskata, ka drīzāk tas nebūtu jādara, bet 24% - noteikti nē.

9% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Pētījums tika veikts no 27. līdz 29. augustam, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 600 ekonomiski aktīvos Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem.

Db.lv jau rakstīja, ka SIA Rīgas ūdens meitas uzņēmums reģistrēts augusta pēdējās dienās, un tā pamatkapitāls ir 105 tūkst. Ls, no kuriem daļa ir pašvaldības dotācija, bet daļa – aizņēmums.

Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā 17.martā notiek ikgadējā RTU Karjeras diena, kuras ietvaros SIA “Rīgas ūdens” ir uzstādījis pirmo uzņēmuma pašu darbinieku rokām radīto mobilās dzeramā ūdens stacijas prototipu jeb t.s. ūdens bāru. Šovasar plānots izveidot un izvietot Rīgā vēl septiņas šādas iekārtas.

Mobilās dzeramā ūdens stacijas augstums ir 2 metri, garums – 2,5 metri, platums – aptuveni 1,75 metri. Tā ir aprīkota ar astoņiem ūdens krāniem – četri katrā pusē. Zemākie no tiem ir 1,20 metru augstumā, lai tiem brīvi varētu piekļūt arī cilvēki ar kustību traucējumiem.

Ūdens stacija ir salīdzinoši viegla un mobila konstrukcija, kas veidota no alumīnija un apdarināta ar mitrumizturīgu saplāksni. Tai ir paredzēts vietējais pieslēgums pilsētas ūdensvada tīklam, bet ārpus telpām to var pieslēgt ugunsdzēsības hidrantiem.

Dzeramā ūdens pieejamības veicināšana ir Rīgas pašvaldības plānots pilsētas attīstības virziens sadarbībā “Rīgas ūdeni”, lai realizētos ideja, ka kvalitatīvs dzeramais ūdens no pilsētas ūdensvada pilsētniekiem tiek nodrošināts arī publiskos pasākumos, svētkos un koncertos.

AS "Balticovo", rūpējoties par ūdens kvalitāti savā olu ražotnē Iecavā, investējis vairāk nekā 500 000 eiro. Projekta laikā tika izbūvēta ūdens atdzelžošanas stacija un ūdens ieguves vietas, kā arī rekonstruētas ūdens trases.

Jaunajā atdzelžošanas stacijā dienā tiek iegūts aptuveni 500 m3 liels ūdens daudzums, nodrošinot ūdeni visā uzņēmuma teritorijā. Tīro un kvalitatīvo dzeramo ūdeni izmanto darbinieki, to saņem vistas un cāļi, kā arī tas tiek lietots pārtikas ražošanas cehos šķidro un vārīto olu ražošanas procesā un visu cehu, novietņu un iekārtu mazgāšanai.

Tīram un kvalitatīvam ūdenim ir izšķiroša nozīme cāļu un vistu veselībā, labturībā un produktivitātē. Kā norāda dati, slikta ūdens kvalitāte ietekmē putnu dzīves kvalitāti un dēšanas rādītājus pat tad, ja putni ēd vislabāko barību. Ja ūdens sastāvā, piemēram, ir pārāk daudz dzelzs, tas var samazināt citu putniem svarīgo minerālvielu uzņemšanu. Parasti putni patērē 1,6 reizes vairāk ūdens nekā barību, tādēļ pastāvīga tīra ūdens piegāde putnu labturībā ir prioritāra. Ūdenim jābūt attīrītam no visām nogulsnēm, aļģēm, baktērijām, citādi tas var apdraudēt ne vien pašu vistu veselību, bet arī izdēto olu kvalitāti.

SIA Rīgas ūdens plāno dibināt meitas uzņēmumu kas nodarbotos ar dzeramā ūdens ražošanu. Savukārt citi ūdens ražotāji satraukušies par šādu iespējamo tirgus kropļošanu un ieceri vērtē skeptiski. Jau pirms gada DB rakstīja, ka ūdens ražotājus dara bažīgus SIA Rīgas ūdens iecere fasēt un tirgot dzeramo ūdeni.

Jautājumu, vai atļaut SIA Rīgas ūdens dibināt meitaskompāniju vēl jāpieņem Rīgas domei. Ja dome šo iniciatīvu atbalstīs, jau šā gada jūlijā tiks dibināts uzņēmums, kura sākotnējais darbības mērķis ir fasētā dzeramā ūdens ražošana un tirdzniecība Baltijas reģiona valstīs. Reāli uzņēmums varētu sākt ražošanu šā gada oktobrī. Savukārt gūto peļņu plānots novirzīt Rīgas ūdenssaimniecības attīstībai. Jāmin, ka Rīgas ūdens norāda, ka šādā veidā vēlas mērķtiecīgāk izmantot pieejamos resursus, jo pēdējo gadu laikā krities ūdens pieprasījuma apjomus un 2/3 ūdens resursu netiekot izmantotas.

Uzņēmumam ir arī tālejošāki plāno, proti, tas plāno apgūt arī to valstu tirgus, kas atrodas tūkstoš kilometru rādiusā no Rīgas. Dibināšanas pamatojumā atzīmēts, ka, palielinoties fasētā ūdens transportēšanas attālumam, attiecīgi ieaugot arī loģistikas izmaksas un to īpatsvars kopējās produktu izmaksās, tāpēc plānots, ka produkciju varētu eksportēt kopumā uz astoņām valstīm: Lietuvu, Igauniju Baltkrieviju, Krievijas ziemeļrietumiem, Somiju, Zviedriju, Dāniju un Norvēģiju.

Partijas Vienotība Rīgas domes frakcijas deputāti pieprasa apturēt jautājumu par Rīgas pašvaldības uzņēmuma SIA Rīgas ūdens meitas uzņēmuma Aqua Riga izveidošanu līdz būs saņemti tiesībsargājošo un pašvaldības darbu pārraugošo institūciju atzinumi.

Opozīcijas deputāti plāno iesniegt priekšlikumu izņemt no Rīgas domes 12. jūnija sēdes darba kārtības jautājumu par piekrišanu SIA Rīgas ūdens līdzdalības iegūšanai SIA Aqua Riga.

«Pastāv bažas, ka Rīgas dome plāno pieņemt kārtējo prettiesisko lēmumu, tādēļ esmu lūdzis Konkurences padomi, LR Ekonomikas ministriju un VARAM izvērtēt šī lēmuma tiesiskumu un iespējamo brīvā tirgus kropļošanu,» norāda deputāts Olafs Pulks.

Viņš uzskata, ka Rīgai jārīko sabiedriskā apspriešana par šāda veida komercdarbības uzsākšanu un domes vadībai jāsniedz ekonomiskais pamatojums un riska menedžments. Pagaidām izskatoties, ka vajadzīgi 405 tūkst. Ls, lai krāna ūdeni salietu pudelēs un piešķirtu tam Rīgas nosaukumu, piebilst O.Pulks.

Pirmdien ņemtajos ūdens paraugos no lokālajām ūdensapgādes sistēmām Mārupītes krastos ķīmisko piesārņojumu SIA Rīgas ūdens speciālisti nav konstatējuši, informē Rīgas dome. Līdz šim Rīgas ūdens laboratorijā veiktas analīzes diviem ūdens paraugiem, kurus iesnieguši Mārupes iedzīvotāji.

Tomēr ūdens kvalitātes kontroles laboratorijas speciālisti joprojām neiesaka dzert ūdeni, kas ņemts no akām, spicēm un urbumiem Mārupē, jo gruntsūdeņu ķīmiskais piesārņojums var tikt konstatēts arī pēc ilgāka laikā perioda.

Mārupes iedzīvotāji turpina nest ūdens paraugus uz SIA Rīgas ūdens laboratoriju no lokālajām ūdensapgādes sistēmām un tuvākajā laikā uzņēmuma rīcībā būs jauni analīžu rezultāti no citām Mārupes vietām.

Pirmdien un otrdien SIA Rīgas ūdens Mārupes apkaimes iedzīvotājiem dzeramo ūdeni piegādāja ar autocisternām, šajā laikā uzņēmums iedzīvotājiem bez maksas piegādāja 50 000 litru ūdens, skaidro SIA Rīgas ūdens sabiedrisko attiecību speciālists Artūrs Mucenieks.

Alus darītava un dzērienu ražošanas uzņēmums “Cēsu alus” noslēdzis darījumu ar “Orkla Latvija” par ūdens zīmola “Everest” pārdošanu.

Darījuma summa ir konfidenciāla.

Darījums paredz arī ūdens ražošanas iekārtu pāriešanu “Cēsu alus” īpašumā.

"”Cēsu alus” ilgtermiņa stratēģijas mērķis ir daudzveidīgu dzērienu ražotnes attīstība, ar fokusu uz paplašināšanos bezalkoholisko dzērienu segmentā. Dzeramā ūdens tirgus turpina attīstīties, tāpat arī veselīga dzīvesveida tendences kļūst arvien populārākas un mēs saskatām potenciālu, paplašinot mūsu produktu portfeli un attīstot dzeramā ūdens zīmolu “Everest”. Mēs parūpēsimies par to, lai pircējiem būtu pieejams augstas kvalitātes dzeramais ūdens un nākotnē radīsim inovatīvus produktus ūdens segmentā," komentē AS “Cēsu alus” valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone.

Uzņēmumam Rīgas ūdens ir daudz ūdens, jo sākotnēji, attīstot šo uzņēmumu, tika plānots, ka Rīgā dzīvos 1,4 miljoni cilvēku, tādējādi ūdens mums ir, un mēs to varam pārdot un pelnīt.

Tā, runājot par Rīgas ūdens plānu meitasuzņēmumā SIA AquaRiga ražot fasētu dzeramo ūdeni, Latvijas Televīzijas raidījumā Labrīt, Latvija! Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Viņš uzsver, ka nauda nepieciešamajiem ieguldījumiem SIA Aqua Riga būs nauda, ko Rīgas ūdens gūst no savu īpašumu iznomāšanas. Savukārt, runājot par labumu, ko dos fasētā ūdens tirdzniecība, Rīgas mērs norāda, ka visas SIA Aqua Riga dividendes nonāks uzņēmumā Rīgas ūdens. Tās tiks izmantotas, lai noturētu nemainīgus ūdens tarifus, kā arī lai izbūvētu jaunus ūdensvadus, skaidro Rīgas mērs.

ANO aprēķini liecina, ka jau pēc 10 gadiem 1,8 miljardi pasaules iedzīvotāju izjutīs dzeramā ūdens trūkumu. Turklāt ne tikai Āzijā vai Ziemeļāfrikā – ar šo problēmu jau pašlaik saskaras mūsu kaimiņi Tallinā. Savukārt Latvijā saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem kopējie pazemes saldūdens krājumi 198 atradnēs ir 863,496 tūkstoši kubikmetru dienā. Šie dati liecina tikai par izpētīto pazemes ūdeņu atradņu apjomu – saskaņā ar normatīvo dokumentu prasībām pazemes ūdeņu atradni pēta, ja tajā iegūst vairāk nekā 100 kubikmetru dzeramā ūdens dienā. Taču kopumā Latvijas teritorijā modelētie pazemes ūdeņu resursi mērāmi kā ceturtā daļa no Baltijas jūras apjoma, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Viena no mūsu valsts nozīmīgākajām zemes dzīļu bagātībām ir uzturā lietojamie pazemes ūdeņi. «Mēs varam lepoties ar izciliem dabīgo minerālūdeņu resursiem. Citur pasaulē dzeramais ūdens kļūst par izsīkstošu resursu, savukārt pie mums, ņemot vērā Latvijas teritoriju un iedzīvotāju daudzumu, – esam minerālūdens lielvalsts,» uzsver Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģisko procesu izpētes un modelēšanas centra doktorante, zinātniskā asistente Inga Retiķe.

Ikdienā ar minerālūdeni mēs saprotam dzeramo ūdeni, kam piemīt vērtīgas, veselību uzlabojošas īpašības un iesāļa garša, tomēr, kā norāda I. Retiķe, minerālūdens ir jebkurš pazemes vai pat augsnes virskārtas ūdens, kurā izšķīdusi kāda minerālviela: «Pēc definīcijas minerālūdens nav tikai sāļš un gāzēts, minerālūdens ir arī saldūdens un avota ūdens, vai pat ūdens peļķē. Būtiska atšķirība ir starp minerālūdeni un dabīgo minerālūdeni – pēdējā kvalitāti stingri regulē likumdošana un uzrauga atbildīgās valsts institūcijas.» Parasti, jo dziļāk zemes dzīlēs, jo sāļāks ir ūdens. Latvijā no kilometru dziļa pazemes urbuma iegūts ūdens jau ir tik sāļš, ka uzturā vairs nav lietojams, – mineralizācija ir aptuveni 140–180 gramu uz litru, un tādu ūdeni var izmantot vienīgi medicīnā. Salīdzinājumam – veikalos nopērkamajam dabīgajam minerālūdenim Sigulda mineralizācija ir 3,1–3,6 g/l, Mangaļi – 1800–2200 mg/l, Venden – 0,31–0,42 g/l.

Rīgas domes Administratīvā komisija uzlikusi 9000 latu naudas sodu akciju sabiedrībai Latvijas Investīcijas, kura, apsaimniekojot māju Alises ielā 5, uz vairākiem mēnešiem atslēdza dzīvokļu īrniekiem ūdeni.

Mājas īpašnieka, AS Latvijas Investīcijas, pārstāvis skaidrojis, ka, ņemot vērā sertificētu speciālistu viedokli, ūdens cirkulācija pa ūdensvadiem apdraudēja mājas iemītnieku drošību, jo ūdens padeves sistēmas mezgls bija avārijas stāvoklī. Tāpēc to nolēma remontēt. Iedzīvotājiem tika pievests dzeramais ūdens, sākotnēji divas reizes nedēļā, tad, redzot, ka ūdeni izmanto minimāli, vienu reizi.

Īrnieki apstiprinājuši, ka ūdens tika pievests, taču tas nevarēja apmierināt cilvēku vajadzības, it īpaši vasarā, turklāt augstāko stāvu iedzīvotājiem radušās grūtības uznest pietiekamu ūdens daudzumu savos dzīvokļos. Rīgas dome atgādina, ka, pēc sanitārajām normām, katram mājas iemītniekam pienākas vismaz 25 litri ūdens dienā. Vasaras periodā daudzi īrnieki devās dzīvot pie radiem vai uz vasarnīcām un tāpēc pievestā ūdens patēriņš samazinājās.

Lai palīdzētu attīrīt dzeramo ūdeni Dienvidamerikā, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki piedāvā elektroķīmiskās dezinfekcijas tehnoloģiju, kas ļauj efektīvi likvidēt mikrobioloģisko piesārņojumu.

Zinātnieki sabiedrību ar inovāciju iepazīstina šodien īpašā pasākumā tiešsaistē.

"Tīrs un drošs dzeramais ūdens no krāna mums ir brīvi pieejams, tāpēc mēs nereti to pat nenovērtējam. Daudzviet pasaulē tā ir grūti sasniedzama vērtība. Piemēram, Dienvidamerikā joprojām lielu daļu infekciju izraisa neattīrīts ūdens, kas tieši saistīts ar nepārtrauktām ūdens kvalitātes izmaiņām un lauku iedzīvotāju uztveri par potenciālajiem inficēšanās riskiem," norāda Linda Mežule, RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes (BIF) Ūdens inženierijas un tehnoloģijas katedras asociētā profesore.

Viņa min vienu piemēru – ikdienas lietošanai paredzētais ūdens tiek uzglabāts tvertnēs, kurās relatīvi augstās temperatūras dēļ attīstās patogēnie mikroorganismi. RTU zinātnieku grupa attīsta efektīvu un pieejamu ūdens attīrīšanas tehnoloģiju mikrobioloģiskā piesārņojuma novēršanai. Izmantojot titāna oksīda keramikas elektrodus, tiek ierosināta hlora izdalīšanās no ūdenī dabīgi sastopamiem sāļiem. Elektrolīzes procesā ūdens tiek dezinficēts bez papildu ķimikāliju pievienošanas, stāsta L. Mežule.